Ministru prezidents:

— telefonsarunā ar Igaunijas Republikas premjerministru

Vakar, 1.martā, pēc Igaunijas Ministru prezidenta Marta Sīmana iniciatīvas notika Ministru prezidenta V.Krištopana telefona saruna ar Igaunijas valdības vadītāju.

Sarunā tika skarts jautājums par aizliegumu no 1.marta Latvijā ievest malto gaļu, ko nosaka Galvenā valsts veterinārā inspektora 16.februāra rīkojums Nr.17. Latvijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi Igaunijas notu, kurā uzmanība tiek vērsta uz Latvijas puses pieņemtā lēmuma neatbilstību starptautiskajām saistībām.

Telefonsarunā M.Sīmans un V.Krištopans vienojās, ka šis jautājums, tāpat kā Lietuvas vienpusēji noteiktās robežcenas atsevišķām preču grupām, tiks izskatīts Brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sēdē 5.martā Viļņā.

— savā iknedēļas preses konferencē vakar, 1. martā

— Labdien! Es īsumā gribētu pastāstīt par jautājumiem, kas man liekas svarīgi. Par spīti visiem pētniekiem, prognozētājiem un ekstrasensiem, valdība ir pārdzīvojusi budžeta pieņemšanu. Un piektdien paies simt dienas, kopš strādā valdība. Atšķirībā no iepriekšējām valdībām šo valdību jūs neesat žēlojuši jau no pirmās dienas, nekāds saudzēšanas laiks šai valdībai nav bijis. Bet mēs par to arī nesūdzamies. Turklāt katru dienu parādās aizvien jauni un jauni raksti. Un es vienā jautājumā nepiekrītu ģeniālajam politiskajam komentētājam Ozoliņam, kurš apgalvo, ka Amerikā tic "Dienai" un netic valdībai. Amerikā par valdību uzzina tikai no "Dienas", jo valdība pa tiešo uz Ameriku nekādus ziņojumus nesūta.

Par Liepājas un Kuldīgas apmeklējumu. Es tikos gan ar Liepājas domi, gan Liepājas un Kuldīgas pašvaldībām. Apmeklēju Liepājas simfonisko orķestri, padiriģēju mazliet, ļoti interesanta nodarbošanās. Man ļoti patika Liepājas domes iniciatīva, kas ir pirmā mūsu valstī un, starp citu, ierakstīta valdības deklarācijā par vienas pieturas aģentūru. Liepājas dome to ir ļoti aktīvi iesākusi realizēt, un tuvāko pāris mēnešu laikā Liepājas domē pirmajā stāvā tiks ierīkots iedzīvotāju apkalpošanas centrs, kas Eiropas Savienības likumdošanā tiek saukts par vienas pieturas aģentūru. Pilsonis ierodas centrā, kur tiek uzreiz apkalpots, turpat atrodas banku norēķinu nodaļa, kurā var samaksāt visas nodevas. Līdz ar to tiek izskaustas rindas, kā arī jebkādas korupcijas iespējas. Šajā ziņā Liepājas dome ir līdere. Runājot par valsts pārvaldes reformu 5. martā, es arī pieskaršos šim jautājumam, kā ātrāk iedzīvināt šo iedzīvotāju apkalpošanu.

Tad Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Jūs teicāt, ka jautājums par valsts ministru aicināšanu valdībā tiks apspriests pēc budžeta apstiprināšanas. Budžets ir pieņemts, kā tiks risināts jautājums par valsts ministriem?

V. Krištopans:

— Trešdien koalīcijas padomes sēdē tas ir pirmais jautājums, tiks apspriestas valsts ministru kandidatūras, kā arī modelis viņu ienākšanai valdībā. Un es domāju, ka nedēļas vai divu nedēļu laikā šis jautājums tiks atrisināts.

— Ar kādu mērķi jūs gribat valdību paplašināt vēl par četriem ministriem?

V. Krištopans:

— Es esmu pārliecinājies, ja nav politiķis, kurš personīgi uzņemas atbildību un strādā pie kādām konkrētām lietām, tad tās buksē. Ļoti svarīgs ir veselības reformas turpinājums, mežu nozare vispār, augstākā izglītība un pašvaldību reformu turpinājums. Šie četri valsts ministri ir nepieciešami. Un, ja kāds kādreiz šajā valstī ir mēģinājis samazināt ministru skaitu, tad tas ir virziens uz varas centralizāciju un imitācija par nodokļu maksātāju naudas taupīšanu. Nevar viens cilvēks visu izdarīt. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi.

— Vai jūs pieļaujat, ka Ministru prezidenta biedrs Guntars Krasts vadīs arī Saeimas Ārlietu komisiju?

V. Krištopans:

— Es neesmu domājis par Ārlietu komisijas vadītāju. Domāju, ka frakcijas un parlamentārieši jūt šo situāciju, un viņi lai arī lemj par to. Es nedomāju, ka trešdien es šo jautājumu ierosināšu.

— apmeklējot Kuldīgas pusi

Pēc Liepājas apmeklējuma Ministru prezidents Vilis Krištopans piektdien, 26.februārī, devās uz Kuldīgu, kur tikās ar rajona padomes vadību un pagastu vadītājiem.

Ar rajona vadību apspriests Kuldīgas rajona slimnīcas investīciju projekts. Kuldīgas rajona vadība uzsvēra, ka jaunās slimnīcas celtniecības pabeigšana ir prioritāra visam Kurzemes reģionam, lai netiktu traucēta vispusīgas medicīniskās palīdzības sniegšana rajona iedzīvotājiem. Jaunās slimnīcas celtniecība uzsākta 1987.gadā un iesaldēta 1992.gadā. Celtniecība atsākta 1996.gadā. 1999.gadā slimnīcas būvniecībai piešķirts 850 000 latu no speciālajā budžetā ieskaitītās Skrundas zemes nomas maksas. Kuldīgas rajona padome izteica gandarījumu par apstiprināto valsts budžetu 1999.gadam. Slimnīcas pirmās kārtas celtniecībai no 2000. līdz 2002. gadam Kuldīgas rajona padome no valsts investīciju programmas paredz saņemt 3 950 000 latu finansējumu, kas atbilst valsts pamatbudžetā ieskaitītajai 50 procentu daļai par Skrundas zemes nomu no 1996. līdz 1998.gadam. Projekts ir iesniegts Labklājības ministrijai, kurai līdz 1.martam prioritārā secībā ir jāiesniedz investīciju projekts Ekonomikas ministrijā. V.Krištopans izteica atbalstu slimnīcas celtniecībai un apsolīja personīgi sekot investīciju programmas projekta sagatavošanai.

Sarunu gaitā pārrunāti jautājumi saistībā ar reģionālo plānošanu, jeb plānošanas reģionu, lai Kurzeme varētu pieteikt sevi Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālajiem fondiem. Pašvaldību vadītāji atzina, ka ir nepieciešamas apriņķu līmeņu pašvaldības. Rajona un pagastu vadītāji aicināja, izstrādājot pašvaldību reformu, stingri nodalīt apriņķu, rajonu un pagastu funkcijas.