Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē vakar, 1. martā

Turpinājums no 1.lpp.

— Februāra sākumā jūs teicāt, ka no Salkazanova kunga jūs gaidāt konkrētu rīcību un tad pēc mēneša jūs varēsit izvērtēt viņa darbu. Mēnesis ir pagājis, un kā jūs vērtējat zemkopības ministra darbu?

V. Krištopans:

— Konkrēta rīcība ir. Tiek pievērsta ļoti liela uzmanība veterinārajam dienestam, ir aizliegts baltās gaļas un maltās putnu gaļas imports, kas manā uztverē ir ļoti efektīvs pasākums. Mēs ar Salkazanova kungu vienojāmies, ka pārtikas produktu importam ir jāpievērš tikpat liela uzmanība kā alkohola un tabakas importam. Tikai tādējādi mēs varēsim nodrošināt vienotus spēles noteikumus iekšējā tirgū.

— Vai valdība skatīs jautājumu par bērnudārzu apsardzību?

V. Krištopans:

— Vai jūs esat iepazinies ar citu valstu pieredzi? Vai varat nosaukt valstis, kurās skolas un bērnudārzus apsargā? Es domāju, ka bērnudārzos un skolās ir vajadzīgi iekšējās kārtības noteikumi. Tas ir skolu valžu un pašvaldību jautājums, un pašvaldības tiks ar to galā.

— Ko jūs varētu teikt par pretrunām naturalizācijas noteikumos un Pilsonības likumā?

V. Krištopans:

— Es uzreiz nevaru pateikt, par ko ir runa, jo ir pieņemti četri Ministru kabineta noteikumi. Ja ir pretrunas, tās tiks novērstas, šajā valstī ir jāpilda likums. Apmeklējot Naturalizācijas pārvaldi, es skaidri redzēju, ka Naturalizācijas pārvalde strādā ļoti labi atšķirībā, piemēram, no Cilvēktiesību biroja. Ir jāpārskata iespējas par nosacīti nelielu summu palielināt finansējumu Naturalizācijas pārvaldei, lai Rīgā mēs varētu nodrošināt normālu naturalizācijas tempu. Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs - es aicinu visus nepilsoņus mācīties latviešu valodu un iegūt Latvijas pilsonību. Jo mazāk šajā valstī būs nepilsoņu, jo mazāk būs iekšpolitisko un ārpolitisko problēmu. Ir skaidrs, ka no vairāk nekā 600 000 nepilsoņu lielākā puse nevarēs un negribēs naturalizēties. Bet ir liela atšķirība, vai mums ir 600 000 vai 300 000 nepilsoņu.

— Vai ir lietderīgi investēt naudu SIA "Eiropas nami"?

V. Krištopans:

— Par to rītdien ziņos Ārlietu ministrija, un es negribu runāt par lietām, kuras neesmu ļoti sīki izpētījis. Tā ir kabineta lieta, un valdība arī pieņems savu lēmumu.

— Ko jūs domājat par sankciju ieviešanu pret Lietuvu?

V. Krištopans:

— Ne Ārlietu, ne Ekonomikas, ne Zemkopības ministrija neprotestēja pret šādu sankciju ieviešanu. Šis jautājums valdībā tika pilnībā saskaņots.

— Jūs esat teicis, ka privatizācijas procesam ir jābūt caurspīdīgam. Šajā sakarā — vai rītdienas Ministru kabineta sēdē par "Latvenergo" privatizāciju tiks pielaisti arī žurnālisti?

V. Krištopans:

— Pēc mūsu regulācijām kabineta sēdes ir slēgtas. Mēs nepieņemsim privatizācijas noteikumus, un jūs varat būt pilnīgi droši, ka kabinets nepārņems Privatizācijas aģentūras funkcijas. Bet Ministru kabinetam ir pilnīgas tiesības jebkurā laikā izskatīt tik svarīgu uzņēmumu stāvokli, situāciju pirms privatizācijas un virzienus, kādos norit šo uzņēmumu privatizācija. Galu galā par visu šajā valstī atbild Ministru kabinets.

— Vai jums nav iebildumu par 3. martā paredzētā piketa rīkošanu?

V. Krištopans:

— Man nevar būt iebildumu, ja viss notiek likuma ietvaros, demokrātiskās valstīs likums ir augstāks par visu.

— Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika pieņemts lēmums par 25 000 latu piešķiršanu holokausta upuriem. Taču šis jautājums nebija iekļauts sēdes dienas kārtībā. Vai ir daudz tādu lēmumu, kurus izskata slepeni?

V. Krištopans:

— Es neatceros, ka mēs būtu slepeni kādu lēmumu pieņēmuši. Lūdzu griezieties Ārlietu ministrijā un uzdodiet šo jautājumu. Vienīgā lieta, kuru mēs izskatījām slēgtā sēdē, bija situācijas analīze pirms 16. marta. Un arī tad Ministru kabineta lēmums tika publiskots. Citi slepeni lēmumi nav bijuši.

— Bet vai tiešām tika lemts par šiem 25 000 latu?

V. Krištopans:

— Ja tika lemts, tad publiski. Manuprāt, netika lemts.

— Cik tālu ir pavirzījies darbs pie likuma par dienesta automašīnu izmantošanu?

V. Krištopans:

— Mums ir daži gudri žurnālisti, kas ir pastrādājuši Amerikā, un raksta, kā notiek tur. Bet Amerikā un jebkurā citā lielā valstī katram ministram ir apsardze. Piemēram, Vācijā satiksmes ministram ir lielāka apsardze nekā pie mums Ministru prezidentam. Līdz ar to man ir grūti iedomāties, kurā brīdī Vācijas satiksmes ministrs var braukt ar personīgo automašīnu iepirkties. Tas vienkārši nav iespējams, pat teorētiski. Viens līmenis ir ministri un cits — ierēdņi. Kas attiecas uz domi, pašvaldības pašas par to lemj. Kas attiecas uz ministriem, tad ministri pārvietojas ar tādām pašvakām automašīnām, jo volvo ir zemākas klases automašīna nekā mersedess, audi vai BMV. Un ministri brauc ar volvo. Ļoti precīzi par to pateica Ārgaļa kungs: ja volvo būtu ar koka sēdekļiem, viņš labprāt to iegādātos.

— Cik liela ir jūsu ieinteresētība novērst pretrunas Korupcijas novēršanas likumā?

V. Krištopans:

— Ļoti žēl, ka jūs nebijāt tad, kad es uzstājos korupcijas novēršanas sēdē. Es ļoti precīzi pateicu, ka šīs valdības politiskā griba ir sakārtot šīs lietas. Es ceru, ka vairs jūs mani ar šo jautājumu nevajāsit. Es esmu uzdevis pieciem sešiem cilvēkiem izstrādāt jaunu pretkorupcijas likumu, un šā gada beigās mums būs jauns, saprotams un caurspīdīgs korupcijas novēršanas likums.

— Vai varētu mainīties normatīvie akti par dienesta auto izmantošanu?

V. Krištopans:

— Ja man neļaus braukt ar volvo, es iešu ar kājām, ja man neļaus iet ar kājām, es braukšu ar divriteni, bet darbā es būšu astoņos no rīta. Es domāju, ka daļai no klātesošajiem ir lielākas algas nekā ministriem.

— Kas varētu būt tie cilvēki, kas izstrādās pretkorupcijas likumu?

V. Krištopans:

— Kad es parakstīšu Ministru kabineta rīkojumu, jūs to redzēsit. Tajā piedalīsies gan starptautiskie, gan pašmāju eksperti.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— apmeklējot Kuldīgas pusi

Turpinājums no 1.lpp.

Kuldīgas rajona padome izteica vēlmi turpmāk nenodalīt Augškurzemi un Lejaskurzemi. Tāds dalījums, pēc Kuldīgas rajona vadības domām, veicinātu tikai lielo pilsētu attīstību un rajonu pilsētas paliktu bez attīstības iespējām. Vilis Krištopans apsolīja ņemt vērā šo viedokli.

Tiekoties ar pagastu, kā arī Kuldīgas un Skrundas pilsētu vadību, tika pārrunāta arī pašvaldību reforma un nākamā gada budžets. Ministru prezidents apliecināja, ka jau martā valdība sāks izstrādāt 2000.gada budžetu un vēlākais novembrī tas tiks pieņemts Saeimā.

Tika spriests par Skrundas bijušās radiolokācijas stacijas kara pilsētiņu, kas šobrīd ir Valsts nekustamā īpašuma fonda pārziņā. Skrundas pilsēta ir spējīga apsaimniekot tikai vienu no kara pilsētiņas dzīvojamajām mājām. Skrundas pilsētas vadība lūdza Ministru prezidentu palīdzēt pilsētiņas saglabāšanā.

Ministru prezidents aicināja Kuldīgas rajona padomi sekot līdzi iespējai pieteikties konkrētiem Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālajiem fondu projektiem, kur Latvijai kopumā paredzēti apmēram 200 miljoni latu. V.Krištopans uzsvēra, ka nepieciešami tieši reģionālie projekti, jo pagasts vai rajons ir pārāk maza administratīvi teritoriāla vienība, lai strukturālie fondi piešķirtu tiem līdzekļus.

Valdības preses departaments