— tiekoties ar labklājības ministru

Vakar, 1.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar labklājības ministru Vladimiru Makarovu (attēlā). Sarunas laikā V.Makarovs un G.Ulmanis pārrunāja pasākumus, kas veicami ANO izsludinātā veco ļaužu gada ietvaros, tai skaitā 7.aprīlī, veco ļaužu veselības dienā. V.Makarovs nodeva Valsts prezidentam ANO Pasaules veselības organizācijas prezidentes Grū Hārlemas Bruntlanes vēstījumu par Pasaules veselības dienu 1999. un 2000.gadā. 2000.gadā Pasaules veselības diena tiks atzīmēta kā Sirds veselības diena. Arī Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem iedzīvotāju nāves cēloņiem, tāpēc veselības reformas projektā šai slimības diagnozei ir paredzētas īpašas investīcijas.

Valsts prezidents izteica gatavību aktīvi piedalīties veco ļaužu gadam veltītajos pasākumos un to rīkošanā. G.Ulmanis un labklājības ministrs bija vienisprātis, ka sabiedrībai un valsts institūcijām jāvelta vairāk uzmanības šai problēmai. Labklājības ministrs ar Valsts prezidentu apsprieda arī Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības un Labklājības ministrijas vēlmi pasludināt valsts līmenī 2000.gadu par Sirds veselības gadu. Valsts prezidents un V.Makarovs vienojās parakstīt kopēju aicinājumu valdībai, Saeimai un pašvaldībām savā darbā pievērst lielāku uzmanību sirds slimību profilaksei. Pēc Labklājības ministrijas datiem, Latvijā sirds slimības kļuvušas par nozīmīgāko nāves cēloni. V.Makarovs informēja Valsts prezidentu par bezdarbu valstī un sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības perspektīvām. Sarunas noslēgumā Valsts prezidents un labklājības ministrs pārrunāja iespēju atbalstīt Latvijā dzimušo trīnīšu ģimenes.

Valsts prezidents ir aicinājis labklājības ministru un Saeimas deputātu Vladimiru Makarovu uz tikšanos 7.aprīlī Rīgas pils Baltajā zālē, kur būs arī vairāki desmiti Latvijas sabiedrībā cienījamu un pazīstamu senioru, kuri joprojām ir aktīvi arī pēc darba gaitu beigšanas. Ministrs un Valsts prezidents pārrunāja arī vairākus citus veco ļaužu veselības dienai veltītus pasākumus.

Labklājības ministrs pārrunāja ar Valsts prezidentu arī speciālā valsts sociālā apdrošināšanas budžeta stāvokli. Lai gan pēc ekonomiskās krīzes Krievijā un tai sekojošās darba vietu skaita samazināšanās Latvijā sociālā budžeta ieņēmumi ir mazāki, valsts pensijas šogad tiks indeksētas, tikai pensiju pieaugums nebūs tik ievērojams kā pagājušajā gadā. Ministrs un prezidents sarunā pārrunāja pensiju likumdošanu, kura diemžēl ir pārāk politizēta un kurā tiek izdarīti nepamatoti bieži grozījumi. Biežas izmaiņas pensiju likumdošanā, kas nav raksturīgas rietumu valstu attīstītajās sabiedrībās, rada vecajos cilvēkos nestabilitātes sajūtu un sabiedrībā neuzticību valstij.

Valsts prezidenta preses dienests,

Labklājības ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Uzstājoties debatēs, G.Ulmanis atzīmēja, ka šajā kongresā caur neveiksmēm 7.Saeimas vēlēšanās partijas turpmākajai pastāvēšanai ir būtiski noteikt konkrētu vietu, kādu tā ieņem partiju politiskajā spektrā, kā arī iesaistīt valdē jaunus, uzņēmīgus cilvēkus, kas spētu vienot partiju un īstenot šo uzdevumu.

Runājot par LZS nākotni, Valsts prezidents uzsvēra, ka, pārveidojot un padarot partiju mūsdienīgāku, jāņem vērā līdzīgu partiju pieredze citās Eiropas valstīs.

G.Ulmanis sacīja, ka LZS turpmāko triju gadu darbība pierādīs, vai tā būs spējusi kļūt par mūsdienīgu, aktīvu partiju un iegūt tautas uzticību nākamajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Valsts prezidenta preses dienests