Par Latviešu karavīru atceres dienu

Vēstures komisijas paziņojums

Tuvojas 16.marts — Latviešu karavīru atceres diena. Tā jau ir izraisījusi Latvijas sabiedrībā pretrunīgus viedokļus. Komisija uzskata par nepieciešamu paziņot:

1.

1939.gada 23.augustā PSRS un Vācija noslēdza neuzbrukšanas paktu, kura neatņemama sastāvdaļa bija noziedzīgais slepenais protokols. Šis līgums pavēra ceļu uz Otro pasaules karu un Vācijas un PSRS agresiju pret Poliju, Polijas ceturto sadalīšanu, padomju agresiju pret Somiju un Baltijas valstu okupēšanu un anektēšanu 1940.gada vasarā. Latvijas okupācija 1940.gadā iznīcināja valsts neatkarību de facto . Okupācijas vara uzsāka nežēlīgu teroru pret Latvijas pilsoņiem. 1941.gada 14.jūnijā vien no Latvijas tika deportēti (arestēti un izsūtīti) 14 194 Latvijas pilsoņi: latvieši, ebreji, krievi, vācieši u.c. Fiziski iznīcināja lielu daļu valsts aparāta darbinieku un armijas augstāko virsnieku. Baltijas valstu vardarbīgā iekļaušana Padomju Savienības sastāvā nekad netika atzīta brīvajā pasaulē. Partnerības hartā starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas tika parakstīta 1998.gada 16.janvārī, ir uzsvērts: "...Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vardarbīgo iekļaušanu PSRS 1940.gadā, bet uzskata to valstiskumu par nepārtrauktu kopš neatkarības nodibināšanas, un to, ka ASV ir nepārtraukti apstiprinājusi šo politiku piecdesmit gadu garumā."

2.

1941.gada jūlijā padomju okupāciju nomainīja cits okupants — nacistiskā Vācija, pakļaujot Latviju jaunam terora vilnim, kurā gāja bojā aptuveni 80 000 Latvijas pilsoņu — gandrīz visi Latvijā palikušie ebreji, kā arī vairāk nekā 10 000 latviešu un citu tautību mūsu valsts pilsoņu. Nacistiskās Vācijas izplānotajā un īstenotajā ebreju iznīcināšanā piedalījās arī speciāli šim nolūkam okupantu savervēta latviešu vienība. Latvijas valsts, kuras neatkarība de facto tika iznīcināta 1940.gada 17.jūnijā PSRS agresijas rezultātā, nenes atbildību par baismīgajiem noziegumiem, kuri notika padomju un nacistu okupācijas laikā.

3.

1943.gadā, Vācijas sakāvei tuvojoties, nacistu okupācijas iestādes, pārkāpjot starptautiskās konvencijas, vācu karaspēkā mobilizēja lielu skaitu okupētās Latvijas pilsoņu. Nacistiskās Vācijas noziedzīgo lēmumu īstenot palīdzēja vācu uzraudzībā izveidotā t.s. pašpārvalde. Tādu pašu starptautiskās konvencijas pārkāpumu izdarīja arī otrs okupants — Padomju Savienība un tās kolaboranti. Kopumā okupācijas varas savās armijās mobilizēja aptuveni 250 000 Latvijas visu tautību pilsoņu, no kuriem ap 100 000 krita kaujās. Baltijas valstis bija vienīgie Otrā pasaules kara upuri, kuru neatkarība, tūlīt pēc kara pat ierobežotā apjomā, netika atjaunota.

4.

Nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos pagrīdē izveidotā Latvijas Centrālā padome (LCP) profesora Konstantīna Čakstes vadībā vienīgā konsekventi iestājās par neatkarīgas, demokrātiskas 1918.gada 18.novembra Latvijas atjaunošanu. Latvijas Centrālā padome orientējās uz Otrā pasaules kara demokrātisko dalībnieču — ASV un Lielbritānijas — politiskajām vērtībām.Vēstures komisija aicina Latvijas sabiedrību pievērst lielāku uzmanību LCP piemiņas saglabāšanai.

5.

Komisija iesaka šā gada 16.martā atcerēties Latvijas un Latvijas tautas traģisko likteni abu okupācijas režīmu varā. Ņemot vērā, ka 1991.gada 21.augustā atjaunotā brīvā, neatkarīgā Latvijas valsts ir 1918.gada 18.novembra demokrātiskās republikas turpinātāja, un ievērojot arī, ka mūsu Satversme nosaka, ka Latvija ir Latvijas tautas valsts, Vēstures komisija uzskata par visatbilstošāko svinību dienu — 11.novembri — Lāčplēša dienu. Šajā dienā 1919.gadā latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņi, ciešot smagus zaudējumus, izcīnīja uzvaru pār vācu un krievu karaspēku Bermonta vadībā, kā arī vēlāk veica visas Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem. Latvijas karavīri cīnījās ar neredzētu varonību, par labu lielajām vērtībām — neatkarīgai, demokrātiskai Latvijai. Viņi cīnījās zem sava sarkanbaltsarkanā karoga, savu virsnieku vadībā par savu valsti. Viņi saņēma militāru atbalstu no Anglijas un Francijas. Uzvara pār Bermontu nosargāja mūsu lielāko ieguvumu — brīvu, demokrātisku Latviju.

Vēstures komisija:

Andris Caune — LZA īstenais loceklis, Dr.habil.hist. , profesors,

LU Latvijas vēstures institūta direktors,

Valdis Bērziņš — LZA īstenais loceklis, Dr.habil.hist. , profesors

LU Latvijas vēstures institūta nodaļas vadītājs,

Inesis Feldmanis — Dr.habil.hist. , profesors,

LU Vēstures un filozofijas fakultātes katedras vadītājs,

Armands Gūtmanis — Dr.philol. , Latvijas Valsts prezidenta

ārlietu padomnieks,

Ēriks Jēkabsons — Dr.hist. , Latvijas Valsts vēstures arhīva daļas vadītājs,

LU Latvijas vēstures institūta pētnieks,

Kārlis Kangeris — vēsturnieks, Stokholmas universitātes

Baltijas pētniecības katedras līdzstrādnieks,

Daina Kļaviņa — vēsturniece, Latvijas Valsts arhīva direktore,

Valters Nollendorfs — LZA ārzemju loceklis, Okupācijas muzeja

fonda valdes priekšsēdētājs, Ph.D. , profesors emeritus ,

Aivars Stranga — LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.hist. , profesors,

LU Vēstures un filozofijas fakultātes katedras vadītājs,

Heinrihs Strods — LZA goda loceklis, Dr.habil.hist. ,

LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors,

Vilnis Zariņš — LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.phil. ,

LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks