Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Aivars Endziņš intervijā Dinai Gailītei. Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu algu lietā “Jurista Vārds” ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus par procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem, līdz ar 2011.gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā “Par tiesu varu” līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā. Tādējādi ar 1.janvāri tiesneši likumā “Par tiesu varu” noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu. Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, “Jurista Vārds” šā gada pēdējā numurā piedāvā divus materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, biznesa augstskolas “Turība” profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju.

• Jānis Dzanuškāns. Kā pierādīt, kurš aizskāris godu un cieņu interneta vidē

Nevienam nav noslēpums, ka interneta un informācijas tehnoloģiju attīstība sniedz aizvien jaunas iespējas, bet arī apdraud internetā veiktās darbības, jo vienmēr pastāv risks, ka kāds izmantos pieejamo informāciju ļaunprātīgos nolūkos. Aktuāls arī ir jautājums, vai interneta vidē iespējams novērst noziedzīgus nodarījumus un normatīvo aktu pārkāpumus ar fiziskajā vidē piemērojamām metodēm. Lai kopumā veicinātu drošāku komunikāciju internetā un aizsargātu interneta lietotājus no nevēlama satura, jau 1999.gadā Eiropas Savienība sāka programmu “Drošāks internets”, kuras mērķis ir koncentrēties uz preventīviem pasākumiem pret nelikumīgu, nevēlamu un ar iespējamiem zaudējumiem saistītu informāciju, uzsverot, ka svarīga ir droša plašsaziņas līdzekļu vide un ir nepieciešama sabiedrības informēšana. Savukārt 2009.gadā kā šīs programmas trešā posma turpinājums tika pieņemta programma “Drošāks internets 2009–2013”, kurā tiek skatīts jautājums par sociālajiem tīkliem un interneta lietotāja veidotu saturu, tajā skaitā aizskarošu paziņojumu ievietošanu internetā.

• Vita Liberte. Komerclikumā jānosaka valdes locekļu atsaukšanas pamatojums

Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma secinājumi Ditas Danosas lietā liecina, ka ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma 224.pantā, lai novērstu kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu atbrīvošanu no amata bez pamatojuma. Spēkā esošā likuma panta redakcija ir pretrunā ar Latvijā saistošām Eiropas Savienības tiesību normām, ko prejudiciālā nolēmuma procedūras rezultātā ir apliecinājusi Eiropas Savienības Tiesa. Jāatgādina, ka D.Danosas lietas pamatā ir strīds ar bijušo darba devēju – a/s “Latvijas Krājbanka” meitasuzņēmumu SIA “LKB Līzings” – par viņas atbrīvošanu no valdes locekļa amata, kad viņa bija 11.grūtniecības nedēļā, nekonkretizējot darba attiecību pārtraukšanas iemeslu. Darba likums nepieļauj topošo māmiņu atlaišanu no darba. Taču darba devējs uzskatīja, ka D.Danosai kā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas pārstāvei nepienākas Darba likuma 109.pantā paredzētā grūtnieču un jauno māmiņu tiesiskā aizsardzība.

• Pēteris Kušners. Vispārīgā jēdziena “saprātīgā laikā” ietekme uz bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu

Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalsta pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes. Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba. Laikā no 2006.gada līdz 2009.gadam VSAA nodaļas, veicot inventarizācijas bezdarbnieka pabalsta saņēmēju datubāzē un salīdzinot to ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajiem darba ņēmējiem, konstatēja, ka personas bezdarba pabalsta saņemšanas laikā vienlaikus reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmēji.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv