Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) darba devējs — juridiskā vai fiziskā persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs — ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks, kas pats nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu;”;

papildināt 2.punktu ar “j” un “k” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) persona, kuru Latvijas Republikā nodarbina ārvalsts nodokļu maksātājs, kuram Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā arī persona, kuru iekšzemes nodokļu maksātājam iznomā ārvalsts nodokļu maksātājs — personāla iznomātājs,

k) persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek konstatēta vismaz viena no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.² daļā noteiktajām pazīmēm;”;

aizstāt 3.punkta “h” apakšpunktā vārdus “kas reģistrējusies” ar vārdiem “kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies”;

izteikt 4.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) persona, kuru nodarbina citas dalībvalsts darba devējs un kurai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk — regula) 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus;”.

2.  5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs — iekšzemes nodokļu maksātājs, citas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, invalīdi, kuri nav reģistrēti kā darba ņēmēji vai nav obligāti sociāli apdrošināti kā pašnodarbinātie, personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, un pašnodarbinātie.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas.”

3.  6.pantā:

izteikt ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) invalīdi, kuri nav reģistrēti kā darba ņēmēji vai nav obligāti sociāli apdrošināti kā pašnodarbinātie;”;

aizstāt vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā vārdus “persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu” ar vārdiem “persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu”;

aizstāt septiņpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus “13., 14., 15., 16. un 17.pantu” ar skaitļiem un vārdiem “11.,12., 13., 14., 15. un 16.pantu”.

4. Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus “nekustamā īpašuma” ar vārdiem “sava nekustamā īpašuma”.

5. Izteikt 16.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, uzskatāms, ka persona ir jau nodarbināta trīs mēnešus. Šādā gadījumā nodokļu administrācija no darba devēja piedzen obligātās iemaksas, kas aprēķinātas no šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības apmēra par trijiem kalendāra mēnešiem, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.”

6. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus — darba ņēmējs.”

7. Papildināt 21.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja darba devējs nav veicis šajā likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Ministru kabinets reglamentē noteikumus, termiņus un kārtību, kādā persona veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.”

8. Papildināt 24.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No 2011.gada 1.janvāra Aģentūra administrē izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu, Tiesnešu izdienas pensiju likumu, Diplomātu izdienas pensiju likumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu, Prokuroru izdienas pensiju likumu, likumu “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” un nolikumu “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)” (turpmāk — izdienas pensijas).”

9. Izteikt 27.¹, 28. un 29.pantu šādā redakcijā:

“27.¹ pants. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksu atgūšana

(1) Aģentūra atgūst sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksātās summas par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no pārmaksas konstatēšanas dienas. Aģentūras lēmumu par personai piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksas atgūšanu izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja personai ir piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija, Aģentūra veic ieturējumus sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksas atgūšanai ne vairāk kā 10 procentu apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas. Ieturējumus neveic no bērna piedzimšanas pabalsta, vienreizējā pabalsta pārdzīvojušajam laulātajam un apbedīšanas pabalsta.

(3) Ja personai nav piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija vai to izmaksa ir pārtraukta, iepriekš piešķirto un izmaksāto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju pārmaksu atgūst tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Aģentūras amatpersonas izpildrīkojumu.

(4) Ja saistībā ar personas nāvi ir radusies sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksa, kredītiestāde vai valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” pēc Aģentūras rakstveida pieprasījuma to atmaksā Aģentūrai, pārskaitot attiecīgo summu no personas konta uz Aģentūras pieprasījumā norādīto kontu un atskaitot kredītiestādes vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” komisijas maksu par pārskaitījuma veikšanu. Pārmaksu atmaksā apmērā, kas nepārsniedz mirušās personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā pieejamos naudas līdzekļus.

(5) Atgūtās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksas ieskaita attiecīgajā speciālajā budžetā vai valsts pamatbudžetā, no kura finansēts pārmaksātais sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.

28.pants. Tiesības norakstīt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju parādu summas

Aģentūra noraksta un izslēdz no bilances tās uzskaitē esošo parādu summas, kas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju saņēmēju vainas dēļ veidojušās kā pārmaksas, kuru piedziņa nav iespējama, jo parādnieks ir miris vai parāda piedziņai iestājies triju vai 10 gadu noilgums atkarībā no administratīvi tiesisko vai civiltiesisko attiecību esamības, vai kas nepārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

29.pants. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju piegāde dzīvesvietā

Ja persona dzīvesvietā saņem vairākus Aģentūras administrētos pakalpojumus (piemēram, pensijas, pabalstus) un par katra piegādi dzīvesvietā saskaņā ar normatīvajiem aktiem paredzēta maksa, Aģentūra iekasē vienu maksu par piegādi, pamatojoties uz lielāko izmaksājamā pakalpojuma apmēru.”

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 47.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 49.punktu šādā redakcijā:

“49. Ministru kabinets izvērtē šā likuma 5.panta ceturtajā daļā noteikto faktiski veikto obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu un līdz 2011.gada 1.oktobrim un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz Saeimai ziņojumu par to.”

11. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986.gada 11.decembra direktīvas 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 29.decembrī