Saeimas 2010.gada 16.decembra ārkārtas sēdes turpinājuma 20.decembrī stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 79.laidienā („LV”, Nr.204, 28.12.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30, un mēs turpinām izskatīt darba kārtības 89.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mēs turpinām ar 6. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu.

Lūdzu, Vucāna kungs!

J.Vucāns (ZZS frakcija).

6. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Tas ir jāskata komplektā ar iepriekš jau izdiskutēto 5.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Uz šo priekšlikumu attiecas desmit deputātu iesniegums ar šādu lūgumu: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par šo priekšlikumu.

Es saprotu, ka šis jautājums mums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu vajadzēs nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam iesniegto 6.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 5. Deputātu lūgums nav atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu, turpiniet ar 7.priekšlikumu!

J.Vucāns. 7. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, neapšaubāmi, daļēji ir saistīts arī ar nu jau neatbalstīto mūsu priekšlikumu attiecībā uz neapliekamā minimuma 100 latu apmērā noteikšanu, tomēr šim priekšlikumam ir arī nedaudz cita būtība. Es gribu atgādināt visiem tiem, kas priekšvēlēšanu laikā solīja pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu: šis nu ir tas priekšlikums, kuru visiem tiem, kas šādus solījumus deva, vajadzētu atbalstīt! Starp citu, raugoties tālāk, vairākus priekšlikumus uz priekšu, man šķiet, ka visai adekvāts salīdzinājumā ar šo priekšlikumu, bet varbūt citādāk vērsts ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegtais 11.priekšlikums, kurš paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pakāpeniski līdz 2015.gadam. Ja mēs šo priekšlikumu sasaistām ar nacionālās apvienības priekšlikumu, tad varam droši teikt, ka solījumus, ko mēs esam devuši vēlētājiem, mēs varam īstenot jau šodien.

Lūgums atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 31, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 8. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, priekšlikums ir iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas veidotais priekšlikums. Arī komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs esam daudzkārt runājuši par to, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Jāsaka, ka esošā valdība, pašā sākumā gatavojot budžetu, ierakstīja ciparu „5 miljoni” – pieci miljoni, kas tiks iegūti no cīņas ar ēnu ekonomiku. Pēc tam, kad debates pacēlās diezgan augstos toņos un daudzi apskatījās, cik lielā mērā Igaunija un Lietuva plāno apkarot ēnu ekonomiku, tad valdība palielināja šo ciparu uz 15 miljoniem gadā, kas tiks iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas. Un, ja es nemaldos, tad pašās beigās arī valdībā tika lemts, ka varētu kopumā apkarot par 60 miljoniem, un, protams, ir liela atšķirība starp skaitļiem 5 un 60. Ārkārtīgi liela atšķirība! Bet tikai ir viens neatbildēts jautājums: kādā veidā notiks šī cīņa ar ēnu ekonomiku un no kurienes tad īsti šī nauda nāks? Kuri būs tie nodokļi, kas palīdzēs iekasēt tos līdzekļus, kuri kaut kur ir pazuduši ēnu ekonomikā?

Šķiet, ka šodien ir pienācis laiks runāt tieši par tām sadaļām, kā tad mēs plānojam cīnīties ar ēnu ekonomiku, kuri tad būtu tie reālie priekšlikumi. Man šķiet, tas, ko piedāvā šodien apvienība „Par Labu Latviju”, proti, samazināt pakāpeniski iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamo piecu gadu laikā, katru gadu samazinot par vienu procentu, varētu būt ļoti skaidrs signāls uzņēmējiem, darba devējiem, strādājošajiem, kādā veidā mēs padarām situāciju Latvijā konkurētspējīgāku. Šogad sagatavotajā budžeta projektā ir paredzēts, ka no nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts par 1 procentu – no 26 uz 25. Tas, ko piedāvā „Par Labu Latviju”, ir nākamo piecu gadu laikā samazināt pa vienam procentam, kad 2012.gadā no 25 procentiem mēs samazinātu uz 24, bet tālāk – uz 23, 22 un uz 21 procentu. Doma ir tāda, ka tieši caur nodokļu samazināšanu mēs nevis zaudētu ieņēmumus, bet gan palielinātu ieņēmumus.

Man šķiet, ka Dombrovska kungs to ļoti labi atceras. Viņš gan teica, ka tajā laikā tā neesot bijusi tieši Dombrovska kunga iniciatīva – skatīties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, jo tas it kā samazinās ieņēmumus, bet tā esot bijusi Finanšu ministrijas ierēdņu pozīcija... Bet es domāju, ka šodien tāda iespēja varētu būt – atbalstīt šo iniciatīvu un vienlaicīgi arī skaidri apzināties, ka šāda nodokļu samazināšana nākamo gadu laikā nekādā gadījumā nesamazinās kopīgos ieņēmumus valsts budžetā, jo mēs šajā gadījumā varētu skaidri iezīmēt to perspektīvu, kādā veidā Latvijas ekonomika attīstīsies.

Un daudzi varbūt teiks: „Bet runa jau ir par 2011.gada budžetu! Kāpēc Šlesers runā par 2012., 2013., 2014. un 2015.gadu?” Ir ārkārtīgi vienkārša atbilde. Tie investori – vai tie ir vietējie, vai ārvalstu –, kuri šodien pēta, kurā valstī iet, kurā valstī investēt savus līdzekļus, viņus interesē tas, kāda būs nodokļu politika perspektīvā. Un tieši tāpēc šodien ir ārkārtīgi svarīgi dot signālu šiem investoriem, uzņēmējiem, ka Latvija nākotnē būs valsts ar Eiropā viszemākajiem nodokļiem. Man šķiet, tas būtu ārkārtīgi svarīgi, jo, ja vienkārši maina konkrēto nodokļa likmi viena gada perspektīvā, tas nekādā gadījumā neizraisa nekādu īpašu sajūsmu. Viens procents ir 1 procents, pieci – tas ir kaut kas cits! Man šķiet, ka šāds lēmums nekādā gadījumā negatīvi neietekmētu 2011.gada budžetu. Man šķiet, ka valdošajai koalīcijai tā šodien būtu iespēja demonstrēt savu gribu, tiešām padarīt Latviju par investoriem – gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem – pievilcīgu zemi.

Un tad vienlaicīgi mēs kļūtu arī konkurētspējīgāki – pirmām kārtām salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu.

Tā ka, godājamie kolēģi, es ceru, ka šo priekšlikumu, kurš neietekmēs nākamā gada budžetu fiskāli, varētu atbalstīt arī valdošā koalīcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11 – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 12. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.157/Lp10 – „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Vilka gatavotais priekšlikums Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iekļāvusi Ministru kabineta priekšlikumā – 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 3. – Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz piedāvātajiem grozījumiem. Varbūt, izlasot šo piedāvāto normu, ne visiem viss ir saprotams, bet, manuprāt, kā arī pēc visas mūsu nacionālās apvienības domām, šis priekšlikums ir visai būtisks, lai dotu pozitīvu fiskālo efektu nākamā gada budžetam, – proti, ieviest šo normu uz laiku, tātad uz laiku noteikt, ka ar nodokli apliekamais ienākums ir 25 procenti no taksācijas periodā gūtajiem apliekamajiem ienākumiem. Tas, kā mēs esam ļoti rūpīgi izvērtējuši, būtu attiecināms pārsvarā uz lielajiem ārvalstu uzņēmumiem. Šajā sakarā konkrēti var minēt, piemēram, telekomunikāciju jomu. Šajā gadījumā tas būtu zināms simbols solidaritātei ar Latvijas sabiedrību. Mēs ļoti labi zinām, ka savulaik un droši vien arī šodien, piemēram, tāds uzņēmums kā „Lattelecom”, naudu, kas ir iegūta, veicot uzņēmējdarbību, un kas ir uzskatāma par peļņu, lielā mērā izved no Latvijas. Tātad šī nauda tiek izmaksāta dividendēs. Jā, šajā sakarā, protams, arī valsts iegūst. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka nu ir tas brīdis, kad šiem lielajiem uzņēmumiem, kas nekādā ziņā nav Latvijas uzņēmumi... Ja mēs runājam, teiksim, par valsts uzņēmumiem, mēs zinām, ka arī šobrīd projektā ir plānots palielināt noteiktu maksājumu apjomu valsts budžetā... tātad šiem valsts uzņēmumiem, kas gūst peļņu.

Līdz ar to es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums skar tikai un vienīgi lielos uzņēmumus, kas pamatā ir skandināvu uzņēmumi, kas pamatā ir arī bankas. Tāpēc lūgums atbalstīt un solidarizēt sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs debates nekādā gadījumā nebūtu debates tikai un vienīgi starp pozīciju un opozīciju, bet debates lai būtu pēc būtības par to, ko tad īsti mēs gribam sasniegt. Un šajā gadījumā es nekādā ziņā negribu atbalstīt šādu piedāvājumu, ko iesniegusi nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, jo šis priekšlikums, man šķiet, ir ļoti bīstams. Jo, ja mēs runājam par to, ka uzņēmumi, kuriem peļņa ir lielāka par 5 miljoniem, tiks aplikti ar vēl lielākiem nodokļiem, tas jau izklausās it kā labi. Bagātie maksās vairāk! Taču realitāte ir tāda, ka, ja mēs gribam aplikt valsts uzņēmumus, tad tur nav ko mocīties, jo mēs varam visas dividendes, kuras uzņēmumos ir, vienkārši „izslaucīt ārā”, lai tiem nav līdzekļu attīstībai. Lai gan, cik es zinu, virknei lielo uzņēmumu, to skaitā „Latvijas Dzelzceļam”, valsts jau nenodotē līdzekļus – līdzfinansējumu kaut vai tajos pašos Eiropas strukturālajos fondos. Šiem uzņēmumiem no saviem līdzekļiem nepieciešams veikt šīs nepieciešamās investīcijas.

Ja mēs runājam par privāto sektoru, tad tur viss ir gaužām vienkārši. Ja kādam no vietējiem uzņēmumiem, piemēram, „Grindeks”, kurš krīzes laikā diezgan veiksmīgi strādājis un attīstījies... strādājis ar peļņu, pēkšņi tam uzliksim 25 procentus no peļņas, tad ziniet, ka tie 15 procenti, kuri šodien tiek nomaksāti Latvijā, vairs nepaliks Latvijā. Eiropas Savienībā ir tiesības holdinga kompāniju pārnest uz citu valsti, un pirmām kārtām tā ir Igaunija un Lietuva tepat, godājamie kolēģi, no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”! Vienkārši ir jāpārreģistrē holdings uz Igauniju vai Lietuvu un jāmaksā zemākā nodokļu likme, un tad pat 15 procenti vairs nepaliks Latvijā.

Otra alternatīva ir Kipra, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts un kurā nodoklis ir 10 procenti. Starp citu, tas ir tas, par ko es esmu jau runājis iepriekš – par to, ka šodien mēs zaudējam starptautiskajā konkurencē, jo mēs esam uzlikuši attiecīgi 10 procentus par dividenžu izmaksu, turpretī Kiprā 10 procenti ir jāsamaksā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tātad tu saņem legālu naudu un tev nav nekas vairs jāapliek ar nodokļiem.

Tā ka situācija Eiropā ir tāda, ka katra valsts mēģina konkurēt cita ar citu, un man šķiet, ka šodien būtu ārkārtīgi svarīgi nevis domāt par to, kā palielināt šeit nodokļus, bet gan par to, kā padarīt situāciju Latvijā konkurētspējīgu, par to, kādā veidā mēs varētu izdarīt visu nepieciešamo, lai mēs kļūtu interesanti starptautiskajām kompānijām. Tāpēc man būtu lūgums premjeram par šo jautājumu padomāt, jo šis varētu būt tiešām valdības jautājums, par kuru mēs šodien nevaram lemt un balsot šeit uz vietas. Aicinu kopā ar finanšu ministru, kopā ar ekonomikas ministru un ministrijām, kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Saeimā padomāt par to, kādā veidā mēs varētu samazināt nodokļus tām kompānijām – neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējās vai ārvalstu kompānijas –, kuras strādā Latvijā, kuras juridiski atrodas Latvijā, bet veic biznesu citās valstīs, lai tām būtu, piemēram, tie paši 10 procenti, kādi ir Kiprā. Ārkārtīgi vienkārši: jo tad holdinga kompānijas vienkārši atrastos Latvijā. Tā nebūtu nauda, par ko kaut kādā veidā teiktu, ka bagātie kaut ko te nemaksā... bet tā būtu nauda, kura reāli atnāktu uz Latviju.

Mums šodien ir jādomā par to, kā mēs varam piesaistīt līdzekļus no citām ekonomikām. Teiksim, Skandināvija. Tepat blakus atrodas bagātā Skandināvija, kura arī vienmēr ir uzskatījusi, ka tai augstie nodokļi nodrošina augstu dzīves līmeni. Un tad, kad Norvēģijā viņi saprata, ka pat valsts uzņēmums „Statoil” pārnesa savu galveno mītnes biroju uz Dublinu tikai tāpēc, ka tur ir zemāki nodokļi, – viņi Norvēģijas iedzīvotājiem uzdeva jautājumu: „Bet kāpēc „Statoil” mītne atrodas Dublinā?” Un viņi teica: „Tāpēc, ka mums ir ārkārtīgi augsti nodokļi.” Un man šķiet, ka te ir vērts paskatīties tos piemērus, kādi ir ne tikai Īrijā, bet arī Nīderlandē, Dānijā, Austrijā, Šveicē un ļoti daudzās citās Eiropas valstīs. Un Londona ir viena no tām vietām, kur tādā veidā piesaista starptautiskās investīcijas. Tā ka šajā gadījumā... Es vienmēr esmu uzskatījis, ka nodokļu palielināšana negarantēs lielākus ieņēmumus. Ja šodien mēs gribam sodīt valsts uzņēmumus, tad labāk ņemsim ārā visas dividendes, lai tie neattīstās! Bet, ja privātajiem tiks pateikts, ka viņi maksās vēl vairāk, tad es varu pilnībā garantēt, ka liela daļa no viņiem pārreģistrēsies – ja ne uz Kipru, tad uz Igauniju un Lietuvu. Viennozīmīgi!

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man nevajadzēs piecas minūtes, es īsāk pateikšu.

Šis ir Roberta Zīles, mūsu apvienības priekšsēdētāja, priekšlikums. Šis priekšlikums skar tieši divus gadus, Šlesera kungs, nevis ilgstošu laika posmu! Un šis priekšlikums skar ārvalstu kompānijas, tās, kuru peļņa ir lielāka par pieciem miljoniem gadā! Tām šeit ir pietiekami stabila un droša biznesa vide, un šo divu gadu dēļ tās nekur prom neskries.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs runājam par konsekvenci, tad man tiešām nav skaidrs... Ja viens politiķis pirms dažiem mēnešiem var lamāt zviedru bankas un teikt, ka mums ir jāvergo zviedru pensionāriem, kalpojot zviedru bankās, un šodien runāt pilnīgi pretējo, tad man tiešām nav saprotams, kur šeit ir konsekvence.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 59, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums, ar kuru mēs tomēr mēģinām pieteikt to, ko daudzi no jums ir solījuši (varbūt nedaudz citādā veidā, bet tomēr!) savās priekšvēlēšanu programmās, un tas ir jautājums ne tikai par to, kādā veidā mēs varam atbalstīt simtlatnieku programmu, kas acīmredzot arī droši vien nebūs visa gada garumā un kaut kad beigsies, bet arī to, kādā veidā mēs varam radīt jaunas darba vietas. Ir jau nodeldēti tie vārdi „strukturālās reformas” un citi, bet, manuprāt, te ir viena lieta, ko var saukt par strukturālu. Un, manuprāt, tā politika, kas šobrīd ir... Ja jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet... Tā ir tāda strukturāla sevis iemidzināšana, ja mēs patiesībā noslēpjam problēmas, kuras ir. Jūs visi – es domāju, – lielākā daļa no jums! – braukājāt un bijāt arī lauku vidē, daudzos lauku pagastos un novados, un redzējāt, kas notiek tur. Tur ir tā, ka cilvēki gan saņem savus 100 latus, bet grib tomēr redzēt jaunas darba vietas. Un tad, kad ar viņiem ir diskusijas, viņiem tiek jautāts: „Nu, bet kā tad būtu, ja vietējam darba devējam, kas šajā pagastā vai novadā, vai pilsētā strādā, būtu tomēr par katru jaunradītu darba vietu šī atlaide tieši tādā pašā – simts latu – apmērā? Vai tas nebūtu lietderīgāk?” Visi saka: „Jā, tas būtu lietderīgāk.” Tāpēc mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti labs, ātrs un efektīvs veids, kā bezdarbu tiešām samazināt, nevis tikai redzēt skaitļus, ko rāda Centrālā statistikas pārvalde: jā, mēs redzam, ka darba meklētāju skaits samazinās, bet nezinām – kāpēc. Varbūt tas ir tomēr arī tāpēc, ka ļoti daudzi cilvēki vienkārši aizbrauc, no Saeimas un valdības puses neredzēdami nekādus signālus attīstībai un darba vietu attīstībai?

Un tāpēc mēs uzskatām, ka šāda simts latu atlaide katram darba devējam par katru jaunizveidotu darba vietu ir ļoti būtiska. Es aicinu izlasīt šo mūsu priekšlikumu. Tur gan rakstīts citādāk, tur vienkārši skaitļi citādāki, ir pārrēķināts tā, kā rakstīts priekšlikumā, bet pēc būtības šis ir tas priekšlikums par 100 latiem katrai jaunai darba vietai. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet tas nav par 100 latiem, Zalān!”)

Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vajadzētu pagarināt debašu laiku līdz 20 minūtēm!”)

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Ja mēs runājam par cīņu ar ēnu ekonomiku, tad man šķiet, ka tas, ko es jau iepriekšējā reizē teicu, ir ārkārtīgi svarīgi – iezīmēt arī mehānismu, kādā veidā šī cīņa var notikt.

Ziniet, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad tas ir viens no tiem nodokļiem, kas lielā mērā šodien rada apstākļus, ka mēs esam zaudētāji no valsts puses... tātad valdība ir zaudējusi atbalstu no pašvaldībām, lai varētu cīnīties tieši ar to, kādā veidā labāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Piemēram, Pierīgā ir izveidojusies tāda situācija, ka ir daudzas pašvaldības, tā sauktie guļamrajoni, kuri nemaz īsti nedomā par to, lai tiktu izveidotas darba vietas tieši viņu administratīvajā teritorijā. Tās ir apmierinātas ar to, ka cilvēki brauc un strādā Rīgā, Ventspilī, Liepājā vai Rēzeknē – kādā lielākā pilsētā. Un arī tie jaunie novadi jeb satelītpilsētas nekādā gadījumā nav ieinteresētas.

No otras puses, kāpēc gan tām būtu jābūt ieinteresētām, ja tās jau tagad saņem attiecīgo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai ne? Un tās ir apmierinātas. Tātad tie cilvēki, kas ir piereģistrējušies konkrētā vietā, viņi maksā nodokļus.

Bet problēma jau ir cita: kā motivēt – kā motivēt! – šīs pašvaldības attīstīties? Tas ir pirmais.

Otrs. Kādā veidā mēs varam šajās pašvaldībās radīt apstākļus, lai pašvaldības kontrolētu, kāda ir uzņēmējdarbība un kādā veidā tiek nomaksāti nodokļi? Un tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija, ir dot valdībai pilnvarojumu izstrādāt mehānismu, lai no 2012.gada mēs varētu kaut kādā veidā nodefinēt, ka, piemēram, 15 vai 20 procenti no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek novirzīti pašvaldībai.

Frakcija „Par Labu Latviju” ir teikusi, ka perspektīvā principā būtu nepieciešams uzņēmumu ienākuma nodokli simtprocentīgi atdot pašvaldībai, bet, ja fiskāli to pašreiz izdarīt nav iespējams, tad būtu ārkārtīgi svarīgi vienoties par „trepi”. Un tad valdības rokās – tas nebūtu ierakstīts likumā, bet tieši valdības rokās – būtu tas mehānisms, kādā veidā būtu iespējams runāt par to, kā šis attiecīgais nodoklis varētu tikt pārdalīts. Un man šķiet, ka tas būtu reāls veids, kā mēs varētu kontrolēt, cik tad tie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar biznesu vienā vai otrā reģionā, maksā nodokļus, jo principā katram no šiem uzņēmumiem ir nepieciešams zināma veida atbalsts no pašvaldības, kurā tie atrodas. Un tad tiešā dialogā ar konkrēto pašvaldību tie varētu skaidri pateikt: „Tik un tik lielus nodokļus mēs maksājam, tik un tik jūs esat saņēmuši, to un to mēs prasām pretī.”

Man šķiet, ka šis ir tas jautājums, kurš lielā mērā varētu tieši palīdzēt valdībai cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo, man šķiet, šis ieinteresētības modelis būtu viens no perspektīvākajiem; proti, ja uzņēmums zinātu, ka, strādājot konkrētā pašvaldībā un arī maksājot nodokļus konkrētai pašvaldībai, tam ir tiesības pieprasīt konkrētu atbalstu no pašvaldības.

Protams, nākotnē mēs varam pašvaldībām uzlikt arī vairāk atbildības, tieši par ko tās būs atbildīgas, bet man šķiet, ka nākotnē vispār perspektīva būtu tāda, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis būtu jānovirza pašvaldībām, un tad arī attiecīgi tā iekasēšana būtu daudz labāka. Un pat tad, ja šis nodoklis ietu uz leju, kā es esmu teicis jau iepriekš, kopējā summa tomēr būtu lielāka.

Tā ka es ceru, ka šajā gadījumā, pat ja valdošā koalīcija šodien nebūs gatava atbalstīt šo priekšlikumu, tā tomēr aizdomāsies par šo ideju, plānojot budžetu 2012.gadam, jo šķiet, ka šī sadarbība – roku rokā ar pašvaldībām – varētu būt ārkārtīgi izdevīga tieši cīņā ar ēnu ekonomiku, savā veidā ieinteresējot vistuvākos sabiedrotos – tātad pašvaldību vadītājus un visus pašvaldībās ievēlētos deputātus – darīt visu, lai situācija ekonomiskajā vidē būtu pēc iespējas pievilcīgāka. Es ceru, ka daudzi guļamrajoni tad atmostos un saprastu, ka viņi nevar dzīvot tikai un vienīgi no tā, ka cilvēki reģistrējušies šajos guļamrajonos, bet ka viņiem reāli jānodarbojas arī ar biznesu. Un tādā veidā varētu rasties jauni ekonomiskie projekti, kas varētu nodrošināt gan darba vietas, gan ekonomisko attīstību valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi!

Augsti godātais Šlesera kungs! Jūs lieliski norunājāt. Bija patiess prieks klausīties! Bet, ja jūs tagad izlasīsiet priekšlikumu, ko jūsu partija ir iesniegusi un par ko jūs runāsiet, tad jūs redzēsiet, ka jūs runājāt absolūti ne par tēmu. Jo šeit ir runa par apliekamo ienākumu samazināšanu par 650 latiem mēnesī.

Bet man jautājums ir Zalāna kungam – runasvīram, kurš tiešām runāja par tēmu. Ja uzņēmējs nodarbina bezdarbnieku, kas ir bijis 12 mēnešus bez darba, un maksā viņam minimālo algu, piemēram, 200 latus, tad rodas jautājums: kādi aprēķini ir pamatā tieši šai summai – 650 latiem mēnesī? To man ir ļoti grūti saprast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Ir jau patīkami, ka arī kāds no pozīcijas seko līdzi, nevis ir tikai balsošanas mašīna. Un Kārlis Šadurskis noteikti nav balsošanas mašīna. Un tiešām Ainārs Šlesers runāja par nākamo priekšlikumu – mūsu apvienības priekšlikumu. Bet abi divi – gan šis, gan nākamais priekšlikums, par ko debatēja gan Ainārs Šlesers, gan Edgars Zalāns, – faktiski runā par vienu un to pašu. Par to, kā vairāk ieinteresēt gan pašvaldības, gan uzņēmējus tikt galā ar bezdarba problēmām.

Priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam un kurš paredz dot uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja tā var teikt, savdabīgu atlaidi 650 latu apmērā, ir ļoti vienkāršs un ļoti skaidrs. Tā galvenā bīstamība ir tā, ka cilvēki ieslīgst ilgstošā bezdarbā. Katrs cilvēks, kas pavadījis sešus, deviņus, divpadsmit vai vēl vairāk mēnešus bez darba, arvien grūtāk ir, ja tā var teikt, dabūjams atpakaļ darbā, jo cilvēki pierod pie bezdarbnieka statusa. Cilvēki pierod nestrādāt, un viņiem rodas savdabīgas iemaņas, kā izdzīvot tādā nevieglā situācijā.

Tas, par ko runā sociālās nodrošināšanas speciālisti un ko pārmet valdībai un šobrīd piedāvātajai sociālās nodrošināšanas politikai, ir tas, ka Latvija vairo nabadzības kultūru. Latvija vairo cilvēkus, kuri labprātāk un vieglāk izšķiras būt atkarīgi no pabalsta, no garantētā iztikas minimuma vai no cita veida ienākumiem, nekā legāli strādāt.

Mūsu priekšlikums pirmām kārtām vērsts tieši uz tām pašvaldībām, par kurām runāja Ainārs Šlesers, kurās ir pietiekami liels īpatsvars šo guļošo, snaudošo cilvēku, kuri nav vairs gatavi piecelties no rīta laikus un doties darbā. Mēs vēlamies ar uzņēmēju starpniecību šādu papildu iespēju viņiem dot. Tā iespēja ir pilnīgi skaidra, un tur nerodas nekāds fiskāls zaudējums. Es saprotu, ka varētu frakcijas „Vienotība” deputāti satraukties: „Ka tikai tie ļaunie spēki nenojauc mūsu labā budžeta fiskālo sadaļu!” Nē, ir pilnīgi skaidrs: katrs cilvēks, kas būs strādājošs, maksās legālus nodokļus un nebūs jāuztur mūsu sociālajiem dienestiem. Un tādēļ tas vilinājums uzņēmējam... Tas mūsu piedāvātais priekšlikums ir šāds: par katru cilvēku, kurš ir diemžēl kaut kādu apstākļu dēļ vairāk nekā 12 mēnešus pavadījis ārpus darba tirgus, uzņēmējam dot 650 latu lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Tā varbūt nav liela summa salīdzinājumā ar... varbūt es kļūdos ar kādu skaitli, atvainojiet, Barčas kundze, bet tā būtība ir vērsta uz to, lai šie uzņēmēji rūpīgāk izvētītu to kontingentu, kuru viņi nelabprāt šobrīd ņem pretī. Jo uzņēmēji nelabprāt grib paņemt darbā cilvēkus, kuri ir ilgstošāk par 12 mēnešiem bijuši bezdarbnieki, tāpēc ka šie cilvēki bieži vien diemžēl ir nedaudz savās darba iemaņās degradējušies, bieži vien varbūt arī morāli ir daudz vairāk sagrauti, līdz ar to viņos ir jāiegulda daudz lielāki līdzekļi, lai viņiem atkal iemācītu to arodu, ko viņi kādreiz ir pratuši, lai šiem cilvēkiem atkal un atkal ierādītu labas darba iemaņas un spētu šos cilvēkus ilgstoši noturēt darba vietā.

Un es neticu... es neticu, ka šo ilgtspējīgo darba vietu radīs sociālie dienesti. Tie ir glābšanas dienesti! Tāpēc jau tiem ir dots nosaukums – sociālie dienesti. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri kā privātuzņēmēji ir gatavi, saņemot nelielu pretimnākšanu no valdības uzņēmumu ienākuma nodoklī, palīdzēt gan pašvaldībām savās teritorijās tikt galā ar bezdarbu, gan arī atkal atgriezt atpakaļ darba tirgū šos dzīves atstumtos, varbūt arī pašu vainas dēļ šajā nelaimē iekritušos cilvēkus.

Šis ir būtisks piedāvājums. Šeit nav fiskāla zaudējuma. Šeit ir runa par to, vai mēs vienkārši stāvam pozīcijā... Atkal pozīcija? Tad mēs noteikti pret!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 45, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 14. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Tiešām Šlesera kungs jau lielāko daļu izstāstīja. Man tikai pavisam, pavisam nelielas dažas piebildes.

No finanšu ministra pavisam nesen publiskajā telpā dzirdējām, ka ir parādījušies strukturālo reformu iedīgļi. Mēs nezinām, par kuriem iedīgļiem runā Vilka kungs, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko mēs piedāvājam savā 15.priekšlikumā, ir šāds iedīglis. Patiesībā tā ir reformas uzsākšana, ko īstenībā jau vairāk nekā desmit gadus ir prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība, taču neviena valdība to līdz šim nav atbalstījusi.

Un es aicinu... Ja mēs reiz piesakām kaut kādas strukturālas reformas, tad nevajag runāt vispārīgi, bet vajag runāt pilnīgi konkrēti. Šī ir reforma, kas motivēs pašvaldības veidot nevis jau daudzkārt pieminētos guļamvagonus, bet radīt jaunas darba vietas, piesaistīt investīcijas. Un mēs apzināti neielikām šeit iekšā skaitli, kas būtu nedraudzīgs budžetam vai kaut kādā citā veidā netīkams valdībai. Mēs piedāvājam principu... piedāvājam to, ka katru budžeta gadu valdība no jauna nosaka šo proporciju – cik daudz no uzņēmumu ienākuma nodokļa aiziet pašvaldībai, un tad tā jau būtu diskusijas tēma. Tur var diskutēt, vai tas uzlabo vai pasliktina budžetu. Šis ir priekšlikums, kurš principā iezīmē zināmu virzienu nodokļu reformā.

Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 48, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 16. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums par noteikumu 28.punkta piemērošanu ar 2012.gadu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tas nav balsojams.

J.Vucāns. 17. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Arī tas nav balsojams. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.246B.

Komisija ir saņēmusi 23 priekšlikumus.

1. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Ar savu priekšlikumu rosinu noteikt tādu dzīvošanai izmantota nekustamā īpašuma lielumu, kurš nebūtu apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli. Šodien relatīvi lielākais nodokļu slogs ir uzlikts uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri dzīvo pilsētu dzīvokļos vai padomju laikos uzbūvētās savrupmājās laukos, nevis uz tiem, kas uzbūvēja sev trīsstāvu mājas 2006., 2007.gadā.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka pilsētu dzīvokļi sērijveida mājās guļamrajonos un laucinieku mājas ir bieži vienīgais nekustamais īpašums, kurš pilsētniekiem vai lauciniekiem ir.

To nevar ne minimizēt, ne optimizēt atšķirībā no tiem nekustamajiem īpašumiem, kas ir īpašumā personām ar lieliem ienākumiem, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Šis nodoklis vienkārši ir tāds, no kura nekā nevar izvairīties. Tas ir tikai jāmaksā, to nevar minimizēt ne ar kādiem paņēmieniem. Un uz tieši šiem nodokļu maksātājiem ar mazajiem ienākumiem... tagad nolemts uz viņu pleciem uzvelt budžeta konsolidācijas nastu.

Es aicinu jūs atbalstīt minimālo nekustamā īpašuma lielumu, kurš nebūtu apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli, lai vēlāk, skatot šo likumu turpmākā Saeimas darbībā, tomēr noteiktu taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kura mums ļaus panākt īstu progresivitāti mūsu nodokļu sistēmā, jo, kamēr šo vezumu uz priekšu vilks personas ar mazākiem ienākumiem, nevis tie, kuriem patiešām ir iespējas, bet kuriem mēs tik un tā gribam minimizēt nodokļus, es nevaru uzskatīt, ka būtu ievērots progresivitātes princips; progresivitātes princips nebūs vienkārši īstenots pilnā mērā, kā tam būtu jābūt mūsu Latvijas valstī.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 3, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 4. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam...

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šī nekustamā īpašuma krīze, kas ir viena no sadaļām tajā lielajā krīzē, ko mēs redzam visā pasaulē un tātad visnotaļ arī Latvijā, ir atstājusi ļoti smagu mantojumu. Tas mantojums kaut kādā ziņā ir tāds visai dīvains: mums ir saceltas jaunas mājas, mums ir sacelti daudzdzīvokļu nami, bet tajos neviens nedzīvo. Tajos neviens nedzīvo! Šīs ēkas ir atņemtas to attīstītājiem, tās ir nonākušas banku izveidotu meitasuzņēmumu kontrolē, un šajos namos un daudzdzīvokļu ēkās nekas nenotiek. Nekustamā īpašuma tirgus ir sasalis.

Kāda doma, tā rīkojoties, ir bijusi bankām un šiem te milzīgajiem attīstītājiem? Jēga ir, protams, pilnīgi skaidra: viņi vēlas sagaidīt to brīdi, kad tirgus atkal būs palicis siltāks, aktīvāks, un tad viņi būs sagaidījuši to brīdi, kad par labu cenu, atgūstot atpakaļ varbūt šobrīd zaudētos līdzekļus, viņi varēs šos īpašumus pārdot.

Latvijas valstij un Latvijas biznesam šī situācija nav pieņemama. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs vēlētos, lai ātrāk Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sakustas. Protams, lai to sakustinātu... lai izkustinātu šo situāciju, ir iespējami daudzi un dažādi līdzekļi. Viens no tiem ir tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija; tas, ko varētu vienkāršoti nosaukt... Mēs to aizstāvējām arī priekšvēlēšanu laikā, un šā priekšlikuma būtība... faktiski tas ir spekulantu nodoklis. Mēs aicinām atbalstīt viedokli, ka tos namus un tos daudzos daudzdzīvokļu namus, kuros neviena persona nav deklarēta un arī nedzīvo, neuzskatītu faktiski par dzīvojamām ēkām. Mēs aicinām šo samazināto nodokli šīm ēkām nepiemērot, bet piemērot augsto likmi – 1,5 procentus. Tā mēs noteikti katru tādas bankas pārstāvi, kuras rīcībā ir desmiti un simti dzīvokļu un tukšu namu, kuros vakaros neiedegas nevienā logā gaisma, kuros ir tikai viens apsargs, kas skatās, lai kāds varbūt tur neizdauza kādus logus... mēs viņu piespiestu visu laiku domāt: var būt, ka ir jēga ātrāk tomēr, kaut arī ar zaudējumiem, laist, ja tā var teikt, pārdošanā, tirgū, šīs atņemtās ēkas un dzīvokļus, tādā veidā radot... sakustinot šo tirgu. Jo, redzat, svarīgi jau ir tas, lai tirgū atrodas... pēc patiesās tā vērtības tiek piedāvāts nekustamais īpašums. Un patiesā vērtība, protams, šobrīd negandarī šos banku uzņēmējus, un tādēļ viņi ir gatavi sēdēt un sēdēt, un sēdēt, un gaidīt tos labos laikus, to nākamo nekustamā īpašuma burbuli.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir pilnīgi skaidrs – tas ir ar fiskālu pārpalikumu. Te nu nevarētu būt neviena argumenta, ka, piemērojot šo nodokli, varētu valdībai rasties kādas problēmas ar budžeta sabalansēšanu. Nu nekādā veidā! Tieši otrādi! Mums nauda – aptuveni 2 miljardi latu – ir iestrēgusi... apmēram divi miljardi latu ir iestrēguši atņemtajos nekustamajos īpašumos, un tā mēs piespiestu varbūt kaut daļu šīs naudas atgriezt atpakaļ, un tā nauda sāktu strādāt kopumā tautsaimniecībā.

Šis nodoklis un mūsu piedāvātais risinājums valdībai dos vairāk naudas un aktivizēs nekustamā īpašuma tirgu.

Es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šķēles kunga ierosinājums – diferencēt nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no dzīvojamās telpas apdzīvotības – man šķiet ļoti labs. Tikai ir dažas problēmas ar šo konkrēto priekšlikumu. Šķēles kungs, man diemžēl ir jāatzīstas, ka man nav skaidrs, ka šim priekšlikumam būs fiskāls pārpalikums, kā jūs sacījāt. Man tas nav skaidrs divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Šis 2.punkts, ko jūsu frakcija ierosina, atceļ progresivitāti atkarībā no kadastrālās vērtības. Atkarībā no kadastrālās vērtības ir noteikts: 0,2, 0,4, 0,6 procenti. Jūsu priekšlikums visu šo atceļ un nosaka: 0,2 procenti par jebkuru apdzīvoto platību.

Un otra problēma šajā priekšlikumā ir tā, ka, piemēram, 30 dzīvokļu mājā pietiek vienā dzīvoklī deklarēt vienu personu, lai par visu nekustamo īpašumu maksātu tikai šos 0,2 procentus. Līdz ar to, Šķēles kungs, man ir aizdomas, ka kopumā šim priekšlikumam varētu būt negatīva fiskālā ietekme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Kārlis Šadurskis šīs savas aizdomas pauda, arī debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Mana atbilde bija skaidra un gaiša: ja kopumā šis priekšlikums šķiet idejiski pareizs, tad nu izveidosim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, novērsīsim šīs šaubas, nobalsosim par to, izveidosim jaunu, labu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli, kurš nebūs opozīcijas priekšlikums un kurā būs novērstas šīs šaubas, ka ar vienu piedeklarētu personu tās acīmredzot blēdīgās bankas varēs tādā veidā mēģināt izvairīties no šīs paaugstinātās likmes – 1,5 procentu – maksāšanas! Bet nekā tamlīdzīga nebija. Tajā brīdī sāka strādāt balsošanas mašīna, lai nevajadzētu mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piepūlēties un izveidot saprātīgus priekšlikumus. Es tiešām domāju, ka ir svarīgi, lai nekustamā īpašuma tirgus būtu aktīvs. Un, ja mēs vēlamies, lai tas būtu aktīvs, tad tiem, kas nākotnes peļņas nolūkā tur milzīgus nekustamā īpašuma apjomus, ir jāmaksā dārgāk, ja tajos nedzīvo neviens cilvēks, ja tajos nav deklarēts neviens cilvēks.

Šogad Eiropas Savienībā, kā jūs zināt, ir tikai trīs valstis, kurās nekustamā īpašuma tirgū ir kaut kāda aktivitāte, kurās celtniecība ir pieaugoša. Tās trīs valstis ir Polija, Lielbritānija un Zviedrija. Tās ir valstis, kurām visām ir brīvs valūtas kurss, un tās ir valstis, kuras ar šo valūtas kursa svārstību kā otru instrumentu varēja sakustināt nekustamā īpašuma tirgu. Mums šāda instrumenta nav, un es pilnīgi pieļauju, ka acīmredzot nebūs arī turpmāk. Līdz ar to mums jāmeklē ir citi instrumenti. Un līdz ar to nodokļi ir viens no instrumentiem, ar kuriem var ietekmēt šo nekustamā īpašuma tirgu.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā es atbalstīju šo konkrēto priekšlikumu. Uzskatu, ka tas patiešām ir tā vērts, lai to atbalstītu arī Saeima pēc šīm debatēm. Es tomēr nesteigtos šo nodokli nosaukt vai apsaukāt par spekulantu nodokli, jo galu galā fiziskās personas, kas piedalījušās darījumos ar nekustamo īpašumu, sekoja tiem noteikumiem, kurus noteica Latvijas valsts. Viņas izmantoja tās iespējas, kas bija tām piedāvātas, un bija aktīvas savā uzņēmēju lomā. Diez vai var par viņām runāt ar tādu nicinošu piegaršu vai augstprātību.

Es domāju, ka šeit ir jāpiebilst divas lietas.

Pirmā. Ja tiks ieviests šis nodoklis par neizmantojamo dzīvojamo platību, tas noteikti samazinās īres maksu mūsu brīvo dzīvojamo platību tirgū, jo šo platību īpašnieki būs ieinteresēti pēc iespējas ātrāk tomēr piedāvāt šo platību tirgum, un līdz ar to cenas kritīs.

Man liekas, ka tas ir ļoti nopietns labums, kurš padara šo konkrēto priekšlikumu tiešām par pašu pievilcīgāko.

Un vēl ko es gribu piebilst. Tas gan neattiecas tieši uz šo konkrēto priekšlikumu, un tāpēc varbūt mani pārtrauca sēdes vadītāja, bet ideja ir tāda, ka līdzīga pieeja ir piemērojama arī citam nekustamajam īpašumam, proti, zemei. Es domāju, ka, tieši pa šo ceļu ejot, mēs varam atkal izdarīt tā, ka zeme mums nekļūs par jaunu ķīlas objektu un līdz ar to nebūs iespēju izmantot zemi par jauna cenas burbuļa avotu. Arī zemei vajadzētu uzlikt augstāku nodokli, ja tā nav izmantota, ja tā nav attīstīta, ja tā stāv vienkārši neaizskarama, gaidot labākus laikus. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Igor, zemei jau ir diferenciācija!”)

Paldies. Es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, kuru mēs tagad skatām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Šķēles kungam tāda, Ķenča vārdiem izsakoties, alošanās ir sanākusi, jo tas, ko šobrīd piedāvā PLL frakcija... Spēkā esošā situācija ir šāda: par nekustamo īpašumu ir jāmaksā pusotru procentu liels nekustamā īpašuma nodoklis, bet tai platībai, kas ir apdzīvota, slieksnis ir 0,2 procenti... lielākai summai – 0,4, vēl lielākai – 0,6 procenti. Tātad par villām – 0,6 procenti, bet par pārējiem īpašumiem – mazāk. Tas, ko piedāvā PLL, visiem paredz 0,2 procentus. Tādam īpašumam, kurā kaut viens ir pierakstīts, – 0,2 procentus.

Un vēl par to, ko PLL šobrīd piedāvā. Jūs visi labi zināt, cik vienkārši ir deklarēties jebkurā no adresēm. Absolūti vienkārši! Faktiski PLL frakcija piedāvā priekšlikumu, ka turpmāk visiem neveiksmīgajiem attīstītājiem, kuru mājas ir tukšas un par kurām būtu jāmaksā 1,5 procenti... tātad piedāvā ļoti labu iespēju, kā vienkārši deklarēties un maksāt tikai 0,2 procentus. Īstenībā viss ir tieši pretēji – nevis tā, kā kolēģi no tribīnes argumentēja.

Tāpēc es aicinu šādus priekšlikumus neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Nacionālā apvienība atbalstīja šo priekšlikumu, bet, protams, 0,2 procenti mūs neapmierina. Mēs aicinām atbalstīt un atgādinām, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem... pirms četrarpus gadiem Roberta Zīles sociāli ekonomiskajā programmā šis princips jau bija ietverts, bet diemžēl Kalvīša valdība šo principu neatbalstīja. Jāteic, ka Dombrovska valdība arī nav tik drosmīga, lai vērstos pret nekustamā īpašuma spekulantiem un pret banku meitas firmām, kuras šobrīd tur tukšus dzīvokļus un mākslīgi veido šo dzīvokļu cenu.

Vienīgais, ko var novēlēt: lai vismaz Dombrovskim būtu vairāk dūšas nekā Kalvītim un viņš kaut ko tomēr darītu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamie kolēģi! Godājamais Zaķa kungs! Jūs jau jūtaties šodien kā zvaigzne – vētraini aplausi, uzvara... Vai ir jēga tālākām debatēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, nav!”)

Bet es domāju, ka debatēt vienmēr vajag, ja ir kādi argumenti palikuši. ko var likt galdā. Un tas, ko jūs nesaklausījāt Šķēles kunga teiktajā... Jā, protams, ir kādi spekulanti, kuriem ir vairāki nekustamie īpašumi... Jā, viņi noteikti var piereģistrēt kādu radinieku vienā vai otrā dzīvoklī... Tas ir iespējams... tas, protams, ir iespējams, bet izskatās, ka tā ideoloģija, kuru jūs nesat, ir tāda: ja veikalā ir iespējama zādzība, tad veikals ir jāver ciet, jo tur taču var ko nozagt. Es zinu, ka ir bijuši politiķi, kuri ir teikuši... tātad ir nepieciešams cīnīties, lai vispār noziedzības nebūtu. Tātad veikali ir jāver ciet un daudz kas cits valstī ir jādara tādā veidā, lai noziegumu nebūtu.

Bet tas, par ko runāja Šķēles kungs, un tas, ko es vēlos pasvītrot... Runa ir par bankām. Bankas šodien ir ieguvušas savā īpašumā ārkārtīgi daudz nekustamā īpašuma objektu, un problēma ir tā, ka šodien, laikā, kad varētu nopirkt nekustamo īpašumu par lētāku naudu (ieklausieties, – par lētāku naudu!), tie iedzīvotāji, kuri gribētu šodien iegādāties nekustamo īpašumu, nevar piekļūt pie šiem objektiem. Kāpēc?

Tāpēc, ka šīs bankas nevēlas pārdot šos īpašumus ar pazeminātu koeficientu. Tās gaida to brīdi, kad tirgus atdzīvosies, tās ir gatavas gaidīt gadu vai varbūt divus, jo tās zina, ka pēc pāris gadiem tās cenas pacelsies. Un tagad rodas tāda dīvaina situācija, ka, no vienas puses, bankas, kurām ir jāpelna nauda, neizsniedz kredītus, piemēram, jaunu dzīvojamo objektu būvniecībai. Kāpēc?

Tāpēc, ka tām pašām īpašumā ir šādi objekti. Tām ir īpašumā šādi objekti, un tās nodarbojas ar spekulāciju. Šodien lielākie spekulanti – tās ir bankas! Tās ir pārdevušas šos objektus savām kompānijām, un mērķis ir iesaldēt. Ja kāds uzskata, ka es kļūdos, tad es aicinātu šeit tos cilvēkus, kuri ar bankām ir bijuši saistīti... Varbūt viņi nevar šodien atklāti te arī runāt. Es domāju, ka Andris Bērziņš, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, ļoti labi varētu šodien pastāstīt, cik īpašumu ir bankām. Tāda ir tā reālā situācija! Un šodien mēs runājam ne jau par tādu ģimeni, kurai ir viens objekts vai divi, vai trīs. Runa ir par bankām, kurām ir simtiem objektu. Un tā nauda, tie miljardi, par kuriem arī runāja Andris Šķēle, neatgriežas ekonomikā. Mērķis būtu piespiest bankas sākt atbrīvoties no īpašumiem, nolaižot cenas. Tādā veidā tirgu varētu kaut kādā veidā atdzīvināt, un, no otras puses, tad bankas to naudu, ko ir ieguvušas no šiem nekustamajiem īpašumiem, varētu attiecīgi laist tirgū, sildīt ekonomiku. Un mēs šodien esam tādā pašā situācijā... Tā ka šoreiz tā doma, ko izteica Zaķa kungs, – cīnīties pret tiem spekulantiem... Noteikti ir iespējams domāt, kādā veidā arī tos individuālos spekulantus varētu piespiest maksāt vairāk un atbrīvoties no nekustamā īpašuma. Bet lielākā problēma: kāpēc joprojām šajā sektorā ir stagnācija? Tāpēc, ka lielākie spekulanti šodien ir bankas, kuras ir iesaldējušas šo tirgu. Un tāpēc man gribētos no Saeimas kaut kādā veidā saņemt lielāku izpratni par šo lietu, lai vēlāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pat tad, ja šodien jūs noraidīsiet šo priekšlikumu, tomēr atgrieztos pie šā jautājuma, atvērtu likumu un atrastu to pareizo formulu, kurā varētu tikt ņemtas vērā gan šīs bankas, kurām ir vēlme spekulatīvi iesaldēt tirgu, gan arī individuālie... Man negribētos, lai vienkārši to jautājumu mēs noliktu nost tikai tāpēc, ka, redziet, opozīcija to ir piedāvājusi. Man šķiet, ka būtu svarīgi visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kurus būtu iespējams ņemt vērā, tomēr arī kaut kādā veidā paanalizēt. Ja opozīcija var nākt ar kādu konstruktīvu priekšlikumu, tad, es domāju, pozīcija būtu tikai ieguvēja, ja ieklausītos, un, man šķiet, šodien šādi priekšlikumi ir bijuši gan no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, gan no apvienības „Par Labu Latviju”, gan no apvienības „Saskaņas Centrs” puses, tikai diemžēl vēlme kaut kādā veidā atbalstīt šīs idejas, kuras pat fiskāli neietekmē budžetu, šodien nav izjusta.

Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ai, ai, ai! Banku lobijs uzvar! Jāstrādā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Guntaram Galvanovskim.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Godātie deputāti! Jā, Šlesera kungs runāja par bankām, „Par Labu Latviju”, bet ne personīgi apvainoja. Runa ir par to, ka... Nepārtraukti ir runa par to, ka ir nepieciešams attīstīt tautsaimniecību un ir nepieciešami kredīti uzņēmējiem. Un vai tad tas tomēr nav savstarpēji saistīts – šie kredīti uzņēmējiem ar šo nekustamā īpašuma nodokli? Ja jūs padomātu un skatītos uz visu to kopumā, tad noteikti redzētu, ka tas tā ir. Tā ir savstarpēja mijiedarbība. Ja mēs paaugstinātu šo nodokli un apliktu bankas ar papildu slogu, tad, visticamāk, bankas šos izdevumus, papildu resursus, kas aiziet uz šiem nekustamajiem īpašumiem, ko tur meitasuzņēmumi... bankas nekad nezaudēs, un mēs to zinām. Bankas šos resursus papildus pievienos klāt mūsu kredītņēmējiem, mūsu uzņēmējiem, kas vienkārši kļūs konkurētnespējīgi pret ārvalstu uzņēmējiem, nerunājot nemaz par iekšējo tirgu.

Tā ka tas ir tāds neliels komentārs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām šīs debates izskatās diezgan savdabīgas, jo vieni un tie paši argumenti tiek izmantoti gan „par”, gan „pret” šo priekšlikumu.

Faktiski runa ir ļoti vienkārša: jāapliek ar augstākiem nodokļiem tie īpašumi, kas netiek izmantoti ne cilvēku vajadzībām, ne biznesam, ne arī kam citam. (No zāles: „Pareizi!”) Tikai par to ir runa! Tāpēc, Galvanovska kungs, visi tie apsvērumi, viss, ko jūs teicāt, ir pareizi, bet tam vienkārši nav nekāda sakara ar apspriežamo jautājumu. Jautājums ir par to, vai mēs joprojām pieļausim situāciju, ka ir ļoti lēti turēt īpašumus, neizmantojot tos, vai mēs tomēr uzliksim papildus... apliksim ar papildu nodokļiem šādus neizmantotus īpašumus un līdz ar to veicināsim šo īpašumu izmantošanu – vai nu šo tukšo dzīvokļu pārdošanu, vai to izmantošanu uzņēmējdarbībā, vai kā citādāk.

Tātad es vienkārši aicinu visus runāt par lietas būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šinī gadījumā priekšlikums atkal ir tāds, kas īpaši neietekmē budžeta ienākumus, bet vairāk ir ar regulējošu lomu; proti, mēs visi zinām, ka ar dzīvojamo ēku siltināšanu ir... nu, tā ir, kā ir, pat Eiropas Savienības nauda nepalīdz šo procesu attīstīt pietiekami ātri.

Protams, lai situāciju sakārtotu, ir nepieciešami daudzi un dažādi pasākumi, bet šis būtu viens tāds minimāls pasākums, proti, ja tiek veikta ēkas siltināšana, tad ēkas vērtība var uzlaboties, un šajā sakarā var pieaugt kadastrālā vērtība un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis.

Mans priekšlikums nosaka, ka piecu gadu laikā, kopš pabeigts ēkas siltināšanas projekts, pieaugot kadastrālajai vērtībai, šis nodoklis netiek palielināts. Protams, līdzīgi kā visus pārējos opozīcijas priekšlikumus, droši vien arī šo priekšlikumu pozīcija noraidīs, un varbūt atkal kāds atradīs kaut kādu iemeslu, kāpēc un kas tur nav līdz galam pareizi, vai kaut kā tamlīdzīgi...

Bet, godīgi sakot, man šis process, šis veids, kādā notiek šīs debates... Var būt, ka pozīcijai vajag piedāvāt vienu tādu nelielu strukturālu reformu, proti, ka budžetu un budžeta paketi pieņem vienā lasījumā. (Aplausi.) Jo tādā gadījumā pilnīgi noteikti ietaupītos gan papīrs, gan darbs tiem cilvēkiem, kuri šeit noformē visus šos dokumentus. Var būt, ka tādu strukturālo reformu pozīcija varētu nākamgad pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Cilinska kungs diezgan precīzi ir izteicies par savu priekšlikumu, un tas, ko es varētu piebilst vienīgi no sevis, ir tas, ka, man šķiet, būtu ļoti loģiski un pareizi, ja tiešām mēs kaut kā stimulētu šo tā saukto siltināšanas procesu. Par to ir runāts diezgan daudz un bieži pēdējo gadu laikā, tikai diemžēl rezultāti nav īpaši iepriecinoši. Man šķiet, ka, ja tādā veidā tās ēkas, kuras ir nosiltinātas, saņemtu sava veida atlaides, kaut vai nelielas, tad šis process būtu daudz efektīvāks, ātrāks un tautsaimniecība no tā būtu ieguvēja, jo katra nosiltinātā māja šodien rada arī darba vietas, tajā procesā ir iesaistīti būvnieki, un ekonomika kopumā virzās pareizā virzienā. Diemžēl siltināšana nav bijusi visai veiksmīga pēdējo gadu laikā. Izskatās, ka šodien tas galvenais arguments valdošajai koalīcijai, lai balsotu pret Cilinska priekšlikumu... Šis ir Cilinska priekšlikums. Tas nav Reira priekšlikums. Ja tas būtu Reira priekšlikums, tad noteikti balsojums būtu atbalstošs. Bet nu, redziet, tas esot nepareizs priekšlikums! Man šķiet, ka tas arguments tikai parāda to, ka ir nepieciešams tomēr debatēt pēc būtības, un, kā jau es teicu, vēlreiz atkārtojot Āboltiņas kundzes sacīto, ir ārkārtīgi svarīgi, lai debates būtu gana profesionālas, nevis tādas, kur principā saka: „Nu ko jūs te debatējat?! Mēs jau tāpat nobalsosim.” Tā ka varbūt tiešām, tā kā vairākums jums ir, ieviesiet kārtību, lai nākotnē ir iespējams vienā lasījumā pieņemt visu budžetu bez jebkādām debatēm!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma problēma ir, pirmkārt, kadastrālās vērtības noteikšanas mehānismā. Jo, ja īpašnieks nosiltina savu māju – tas ir ļoti apsveicami un pozitīvi –, no tā šīs ēkas kadastrālā vērtība neceļas. Kadastrālā vērtība ceļas no tiem darījumiem, kas notiek šajā rajonā. Līdz ar to, ja mēs pārstrādāsim Kadastrālās vērtības noteikšanas likumu, tad ir vērts par šo ideju ļoti nopietni domāt, jo kopumā, protams, stimuls ēku siltināšanai ir ļoti būtisks. Tātad viens moments ir saistīts ar šo kadastrālo vērtību.

Un otrs moments. Es neatbalstītu šo priekšlikumu arī tad, ja tas būtu Reira kunga priekšlikums (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies, Šadurska kungs!”), Šlesera kungs! Jo, ja īpašnieks nosiltina savai ēkai verandu, tad diez vai tas ir iemesls, lai piecus gadus nemainītu kadastrālo vērtību. Tātad tur ir jābūt atrunai par to, kādā apjomā ir veikti šie siltināšanas darbi. Ja tā ir tiešām kompleksa siltināšana, kur ir novērsti visi termiskie tilti un tiešām energoefektivitāte ir būtiski uzlabojusies, tad droši vien tas būtu loģiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs atbalstīsim šo priekšlikumu? Var jau, protams, ieslīgt tehniskās finesēs un stāstīt par siltuma tiltiem un aukstuma tiltiem un visu ko citu, bet ne jau tā ir šā priekšlikuma būtība. Mēs atbalstām šo priekšlikumu tādēļ, ka mēs atbalstām cilvēkus, kuri bankās aizņemas līdzekļus un, izejot no tā, ka valdība nemaina katru gadu dažādi nodokļus uz priekšu un atpakaļ, cer uz to, ka viņi netiks sodīti par to, ka viņiem bankā kredīti, un uzlabo savus dzīves apstākļus. Tas nedaudz... šis priekšlikums nerunā par to, bet tas saistīts ar visa šā nekustamā īpašuma nodokļa būtību. Redzat, ir ļoti vienkārši. Kādi vienmēr ir bijuši valdības argumenti par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu? „Nu kā, no tā jau nevar izvairīties! To visvieglāk iekasēt. Nav nekādu problēmu. Piestādām rēķinu, un viss.” Un, no šā viedokļa, tas nodoklis tomēr ir tāds nedaudz... nu, es saprotu, vārds „amorāls” ir par stipru, bet... pārāk viegli ar šo nodokli tiek manipulēts arī publiskajā telpā. Ļoti viegli! Pagājušajā gadā, kad sākās diskusija par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, bija tāda frāze: „Lai biezie maksā vairāk!” Protams! Kurš gan tam nepiekritīs? Zināt, es domāju, ka tieši tie biezie jau neuztraucas galīgi nemaz par to, ka viņiem būs jāmaksā vairāk. Jebkurš no jums, ja nav slinks un ieiet Valsts zemes dienesta elektroniski pieejamā kadastrā, tur var redzēt, ka necietīs nekādi biezie, bet cietīs tie cilvēki, kuri normāli strādājuši, normāli saņēmuši algas, pēdējo piecu, sešu, septiņu gadu laikā būvējuši par kredītu mājas un joprojām maksā šos kredītus. Tiem valdība paredz sodu... Par to, ka viņi ir riskējuši vairāk, gribējuši dzīvot labāk, uzlabot savus ģimenes apstākļus, – par to viņi tiek sodīti. Un šis priekšlikums pēc būtības... tagad to jau vairs nevar atcelt, valdība principā ir akceptējusi pakāpenisku un pastāvīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, bet šis ir tas nodoklis, ar kuru valdība varētu parādīt, ka vismaz tos, kuri šobrīd rūpējas par energoefektivitāti, ņem kredītus, uzlabo savus apstākļus... ka viņus mēs tomēr par to nesodām.

Es aicinu atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 7. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kāpēc neatbalstīja? Kāpēc nepaskaidroja? Kam ticēt?”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums – 7.priekšlikums – šā likumprojekta sakarā.

Latvijas Satversme savā būtībā runā par katra cilvēka tiesībām uz mājokli. Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kurās nav noteikts nekāds, ja tā var teikt, mājokļa minimums. Šeit es īpaši skatos uz frakcijas „Vienotība” deputātiem un aicinu par to domāt, jo ar daudziem nācās arī satikties priekšvēlēšanu laikā, un jūs bijāt aktīvi debatētāji par visiem nopietnajiem, man šķita, jautājumiem.

Šis ir ļoti nopietns piedāvājums – pirmo reizi likt Latvijai izšķirties un iedibināt dzīvojamās platības neapliekamo minimumu. Jā, kādam varbūt šķitīs, ka tas ir ļoti maz – 10 kvadrātmetri uz cilvēku. Jā, tas ir ļoti, ļoti maz! Bet mēs aicinām sākt pierast pie tā, ka Latvijā katram cilvēkam ir tiesības uz mājokli un ka ir kaut kāda minimālā platība, par kuru valsts neiekasē nodokli.

Kam tas būs izdevīgi? Es ceru, ka vismaz šoreiz manam kolēģim Kārlim Šadurskim nevajadzēs kāpt tribīnē un teikt, ka tas būs izdevīgi nezin kam tur... biezajiem... spekulantiem vai kaut kam citam. Tas galvenokārt būs izdevīgi daudzbērnu ģimenēm ar diviem, trim un četriem bērniem.

Šis ir būtisks piedāvājums, lai mēs nākamā gada kontekstā, kad ļoti daudzas ģimenes sajutīs savos maciņos diemžēl nevis pieaugumu, bet gan iztrūkumu, justos vismaz atvieglotas šajā sadaļā, kas attiecas uz viņu mājokli. Mums jau ir svarīgi, lai cilvēki, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa plāniem attiecībā uz ģimenes palielināšanu, to arī varētu kalkulēt.

Jā, liekas drusku dīvaini, ka cilvēki tā kā kalkulē savas ģimenes lielumu saistībā ar kaut kādu valdības piedāvājumu. Bet tā tas ir. Modernajos laikos tā tas ir! Cilvēki kalkulē to, vai pārāk būtiski nepazemināsies dzīves līmenis, ja viņiem būs divi, trīs un vairāk bērnu.

Tādēļ piedāvātais priekšlikums, ka katrs cilvēks, kurš ir deklarēts konkrētajā nekustamajā īpašumā, kas ir viņa vienīgais īpašums, tātad vienīgais deklarētais īpašums, bauda šo ar nodokli neapliekamo minimumu, kā man šķiet, ir izaicinājuma pilns. Tas ir tas, kā ir pietrūcis šā budžeta sakarā. Šā budžeta sakarā nav bijis izaicinājuma. Šā budžeta sakarā tam, kas faktiski šo budžetu ir sastādījis, man gribas visādā ziņā teikt: tas noteikti nav Vilka kungs, un arī Ēlertes kundze tā nav! To ir izdarījis „misters Eksels”. Tā ir Excel tabula, kurā ir samētāti skaitļi un iegūts rezultāts, kas šķitis gana tīkams. Mēs esam pret to! Mēs esam pret šāda „mistera Eksela” darbībām. Mēs esam par to, lai mēs iedibinātu kaut kādus pilnus izaicinājumus, kas vērsti uz nākotni, uz lielām, kuplām ģimenēm, tātad pozitīvus izaicinājumus. Un šis ir pozitīvs izaicinājums. Un tas uzreiz būs sajūtams šīm daudzbērnu ģimenēm viņu maciņos jau nākamgad.

Ja ir iebildumi, ka 10 kvadrātmetri kādam šķiet par daudz un ka būs par lielu šis fiskālais efekts, tad mēs bijām gatavi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debatēt arī par citām normām. Bija kolēģi, kas teica, ka ir par mazu šāds neapliekamais minimums – 10 kvadrātmetru. Bija citi kolēģi, kas teica, ka varbūt tas arī ir nevajadzīgi un ir par daudz. Galu galā es nedzirdēju nevienu – un komisijas priekšsēdētājs neļaus man sameloties! –, kas vispār teiktu, ka vispār tā ir slikta ideja. Tikai tika sameklēti argumenti, kāpēc to nevar darīt. Ja šāds priekšlikums būtu nācis no pozīcijas rindām, droši vien mēs visi kopumā vienprātīgi atbalstītu. Tā kā tas ir opozīcijas priekšlikums, tad, neskatoties uz to, cik racionāls tas ir šobrīd, tas tiek nolikts plauktā. Es aicinu jūs būt drosmīgākiem pašiem pret sevi un dot pozitīvus signālus, ilgtermiņa signālus, ģimenēm ar bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Jā. Es gribu atzīmēt, ka šajā priekšlikumā nav neviena vārda par vienīgo mājokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 2, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs esam uzsākuši, manuprāt, ļoti būtiskas debates (tikai žēl, ka šīs debates ir Saeimā, nevis valdībā vai Finanšu ministrijā), proti, debates par to, kas notiks ar nekustamā īpašuma tirgu Latvijā un kurā virzienā šis nekustamā īpašuma tirgus vai nu attīstīsies, vai neattīstīsies. Mūsuprāt, būtu svarīgi, lai šis nekustamā īpašuma tirgus nepaliktu atkarīgs tikai no banku piekoptās cenu politikas, proti, pārdot vai nepārdot konkrēto īpašumu.

Es domāju, ka šeit varbūt pat ir par maz ar tiem priekšlikumiem, ar ko nāk atsevišķas frakcijas, bet ir labi, ka šādi priekšlikumi ir, diemžēl tie netiek atbalstīti. Mēs to redzam. Bet kas būtu vajadzīgs?

Manuprāt, būtu vajadzīga plašāka diskusija par to, kas notiks ar šo nekustamā īpašuma tirgu un kā mēs spēsim šajā situācijā nākt pretim, piemēram, mūsu jaunajām ģimenēm, un vai beigu beigās tiks ieviesta vai netiks ieviesta tā sauktā mājokļu atbalsta programma. Atcerieties, bija tāda ideja par to, ka valsts varētu galvot ar 30 procentiem pirmā mājokļa ieguvējiem! Es domāju, ka šis jautājums ir darba kārtībā, un man personīgi gribētos dzirdēt skaidru atbildi no valdības par to, vai šis jautājums tiks risināts vai ne, lai nesanāk tā, kā ar bēdīgi slaveno programmu kredītņēmēju aizsardzībai. Tā tika izstrādāta, bet, kad vajadzēja to apstiprināt, tad Finanšu ministrijas arguments, kāpēc to nevar apstiprināt, bija ļoti interesants: „Mēs nevarējām vienoties ar bankām.” Skaidrs, ka šeit nekādas vienošanās nebūs, šeit būtu jāstrādā likumdevējam un izpildvarai.

Tagad atgriežos pie šā mūsu konkrētā priekšlikuma, kura mērķis ir faktiski tās dzīvojamās ēkas, kas netiek apdzīvotas, laist tirgū, lai šīs dzīvojamās ēkas vai to daļas tiktu izīrētas, tātad izīrētas arī jaunajām ģimenēm.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz dažām lietām šajā priekšlikumā. Proti, šeit ir runa par juridisko personu īpašumiem. Mēs nerunājam par fizisko personu īpašumiem. Tātad mēs runājam par tiem īpašumiem, kas droši vien šobrīd pieder pārsvarā banku meitaskompānijām.

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mēs nerunājam par nomu, bet runājam par īri. Tās ir divas dažādas lietas. Es domāju, tie, kas zina šo atšķirību, saprot, ka šeit ir runa par tādām attiecībām, kuras nerada peļņu tai personai, kas dzīvo šajā telpā vai šajās telpās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es aicinu pievērst uzmanību tam, ka valdības sagatavotais likumprojekts paredz no nākamā gada beigām atcelt šo 25 procentu pieauguma ierobežojumu attiecībā uz dzīvojamām mājām.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – kāds rēķins būs, tāds tas arī būs jāmaksā laikā, kad, kā mēs zinām, daudziem cilvēkiem (šeit nav runa par uzņēmumiem, šeit ir runa tieši par iedzīvotājiem) šajā gadā būs zināms ienākumu samazinājums. Tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu, kurš tomēr kaut kādā veidā respektē to, kas notiek sabiedrībā, un saglabā arī nākamajiem gadiem šo 25 procentu pieaugumu.

Un vēl viena replika. Redziet, ar to iepriekšējo priekšlikumu bija tā... Es domāju, ka daudzi, kas nenobalsoja „par” mūsu priekšlikumu – par 10 kvadrātmetru neapliekamo minimumu –, klusībā domāja, ka īstenībā jau tas priekšlikums nav nemaz tik nepareizs, bet, visdrīzāk, jau pietrūka laika diskusijai. Laika pietrūka tādēļ, ka tas budžeta grafiks diemžēl bija tāds... nu, kāds tas bija.

Es tikai atgādināšu, ka tas bija pagājušā gada jūlijs, ja nemaldos, un tā bija vēl tā vienošanās ar toreizējo Starptautisko Valūtas fondu, kas teica, ka jāveic ir nopietna nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Un arī no Starptautiskā Valūtas fonda puses bija piedāvājums noteikt līdz 3 procentiem, bet kā kompensācija bija tas, ka šo nodokli tomēr varēs noteikt pašvaldības.

Jo kas tad ir nekustamā īpašuma nodokļa būtība? Nekustamā īpašuma nodokļa būtība ir savākt ieņēmumus, kurus attiecīgās pašvaldības izmanto iedzīvotāju labā – apgaismojumam, ceļiem un tā tālāk. Visam tam, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Diemžēl mēs jau divus gadus strādājam situācijā, ko mums piedāvā esošā koalīcija, – ka šis ir nodoklis, ar kuru valdība konsolidē budžetu. Nekustamā īpašuma nodoklis patiesībā nav budžeta konsolidācijas nodoklis – vismaz mēs to tā neuzskatām. Mēs uzskatām, ka šis nodoklis ir pašvaldības vienošanās un ka tas galu galā arī simtprocentīgi aiziet pašvaldībai. Tā ir pašvaldības vienošanās ar iedzīvotājiem, cik iedzīvotāji maksā par savas dzīves kvalitāti konkrētajā teritorijā.

Mēs uzskatām, ka šāda nodokļa reforma būtu bijusi daudz prātīgāka. Protams, tā kā valdība neko līdzīgu nepiedāvā, mēs esam iesnieguši vienkārši atsevišķus priekšlikumus, lai kaut kādā veidā tomēr kompensētu nenormālu maksājumu pieaugumu iedzīvotājiem.

Mēs aicinām atbalstīt šo 25 procentu ierobežojumu ikgadējam pieaugumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 3, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Šķēles kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm?

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Visu politisko partiju programmās ir rakstīts: „Veicināsim dialogu ar nevalstiskajām organizācijām, atbalstīsim tās, kā vien spēsim un kā vien varēsim.”

Šā priekšlikuma būtība. Ir runa par to, ka nekustamais īpašums, ko Saeima ir nodevusi personai ar speciālu likumu, ir atbrīvojams no nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma.

Kāpēc mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams šeit, budžeta likumu paketē, jau skatītā likumā izdarīt šādu ierakstu? Tādēļ, ka speciālajos likumos, ar kuriem Saeima nodod šos nekustamos īpašumus (un tas pārsvarā vienmēr ir nevalstiskais sektors), tiek aizmirsts atrunāt vai arī vienmēr no juridiskās tehnikas viedokļa tiek argumentēts, ka šajā nekustamā īpašuma nodošanas likumā nav jāmin ar nodokļiem saistītas lietas. Var jau būt, ka juridiskā tehnika to tā arī prasa, es neņemos to apšaubīt.

Un vēl jo vairāk tādēļ partiju apvienība „Par Labu Latviju” ierosina šajā speciālajā likumā – tas ir speciālais nodokļa likums! – ierakstīt šo normu. Un tad, kad Saeimā, arī 10.Saeimas laikā, būs likumprojekti – es esmu pārliecināts, ka būs tādi likumprojekti, – par nekustamo īpašumu nodošanu kādām organizācijām, biedrībām, dažādiem dibinājumiem, mēs skaidri un gaiši būsim jau nolēmuši dot šādu iespēju tām šo nekustamo īpašumu apsaimniekot, ja tā var teikt, nedaudz lētāk. Racionāls priekšlikums, skaidrs. Tas izveido mums labu, ja tā var teikt, platformu sarunām ar nevalstiskajām organizācijām. Šim priekšlikumam nav nekāda fiskālā efekta. Nekāda!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Bet neviens nerunāja „pret”!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 21. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 30, atturas – 2. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Ir atkal pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Jānis Ādamsons, Ilma Čepāne, Aleksejs Holostovs, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Igors Meļņikovs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būtu ļoti skaisti, ja to izdarītu arī Orlova kungs un Kravcova kungs. Un, ja Dzintars Zaķis varētu beigt savu diskusiju ar Aināru Šleseru un Rībenas kundze varētu arī kā nebūt apsēsties, tad mēs varētu turpināt šodienas ārkārtas sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Izskatīsim dokumentu Nr.243B.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus.

1. – deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centrs” uzskata, ka PVN likme ir jāsaglabā līdzšinējā 21 procenta līmenī, jo tikai tas ļaus nodrošināt stabilu šā nodokļa iekasēšanu.

Mūsu eksperti norāda, ka pēc PVN paaugstināšanas 2008.gada janvārī no 18 procentiem uz 21 procentu valsts zaudēja ne mazāk kā 200 miljonus latu. Un PVN iekasēšana atgriezās normālā gultnē tikai 2010.gada jūnijā – pusotru gadu pēc tā paaugstināšanas. Tādēļ valdības priekšlikums – paaugstināt PVN – nekādi nav uzskatāms par efektīvu risinājumu.

Ministru kabineta plāns – papildināt valsts budžetu par 70 miljoniem uz PVN paaugstināšanas rēķina – ir neizpildāms.

Līdz ar to aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti!

Tā kā nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas nākamais priekšlikums ir tieši tāds, kas saistīts ar PVN likmes nepaaugstināšanu, es runāšu par to tagad.

Vispār jau pēc likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas atlikšanas šodienas debates par budžetu vairāk atgādina demokrātijas imitāciju. Nu, debates parasti ir nepieciešamas tāpēc, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Bet, ja visi lēmumi jau ir pieņemti, tad kāpēc būtu jādebatē? Skumji, protams, tas ir, bet es domāju, ka Eināra Cilinska priekšlikums par budžeta turpmāko izskatīšanu vienā lasījumā ir ievērības cienīgs.

Bet varbūt tomēr kādam kaut kas aizķersies no sacītā...

Tātad, plānojot budžetu 2011.gadam, tiešām tika veikti vienkārši matemātiski aprēķini, kā izteicās kolēģis, ar „mistera Eksela” tabulas palīdzību. Pacelsim PVN par 1 procentu, un tas papildus ienesīs 37 miljonus ar pusi...

Vēlos iepazīstināt ar dažiem būtiskiem rādītājiem attiecībā uz PVN ieņēmumiem.

Es atvainojos, vai var palūgt, lai zāle klausās...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Kursītes kundze...

I.Parādnieks. Es tiešām gribētu, lai kāds paklausās. Var būt, ka kaut kas tomēr aizķersies. Ja ne tagad, tad mazliet vēlāk. Paldies.

2006.gadā aprēķinātā valsts budžetā maksājamā nodokļa summa bija 1 miljards 80 miljoni. Ieņēmumi – 1 miljards 5 miljoni. Tātad 75 miljoni netika ieņemti. Tie ir aptuveni 6,9 procenti no plānotā... nevis no plānotā, bet no aprēķinātā un reāli ieņemtā.

Es tagad turpmāk saukšu tikai procentus, jo tas ir reāls rādītājs, kas par kaut ko liecina.

2007.gadā bija 6,7 procenti, 2008.gadā tie bija 5,95 procenti, un tas būtiski nozīmēja, ka šie ieņēmumi jeb ēnu ekonomikas īpatsvars ir sarucis.

Kas notika 2009.gada... sākot ar 2009.gada 1.janvāri, kad PVN tika pacelts uz 21 procentu? Šī pati attiecība palielinājās vairāk nekā divas reizes. Tātad netika ieņemti 162 miljoni jeb 12,9 procenti no tā, kas tika izrēķināts.

2010.gads uzrādīja jau labāku prognozi, taču 10 mēnešos netika ieņemti 96 miljoni jeb 9,42 procenti. Ja mēs pieņemam, ka varētu turpināties šāda uzņēmējdarbības vides attīstība, tad tas nozīmē, ka šos ieņēmumus jeb šo deltu varētu vēl vairāk samazināt. Un, samazinot to līdz tam līmenim... realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, tātad varētu samazināt līdz tiem pašiem 6... 6,5 procentiem, kas svārstās robežās no 37,5 miljoniem latu līdz 42,5 miljoniem latu. Tas ir precīzi tik daudz, cik mums ir nepieciešams šajos plānotajos ieņēmumos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprēķini liecina par to, ka peļņas pieaugums, palielinot PVN no 18 uz 21 procentu, palielinājās par 25 procentiem. Tagad, palielinot par 1 procentu, šī attiecība pieaugs par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka shēmotājiem kļūs izdevīgāk, un tas nozīmē, ka tāpat kā 2009.gada aprīlī, kad plānotie ieņēmumi no PVN netika gūti 27,4 procentu apmērā... tas pats notiks nākamā gada sākumā. Protams, ir risinājumi, un risinājumu mēs arī piedāvājām... Mēs gan vēlāk to izņēmām no budžeta paketes tāpēc, ka priecēja tas, ka valdība pieņēma lēmumu – 3 mēnešu laikā pilnībā izstrādāt grozījumu paketi saistībā ar reversā PVN ieviešanu būvniecībā. Ziniet, ir arī – vēl bez tā – citi risinājumi. Principā, ja ieviestu šīs divas lietas, ēnu ekonomikas īpatsvars būtiski samazinātos, un, ja mēs nevis pielietosim vienkāršoti Excel tabulu, bet izdarīsim kādu dziļāku analīzi, tādā gadījumā mēs redzēsim, ka šos 37,5 miljonus... pat aizdevējiem var pierādīt, ka to var ieņemt, pastāvot šai pašai PVN likmei.

Kad debatēs tika aicināts balsot pret akcīzes nodokļa palielināšanu, no valdību veidojošo pārstāvju puses izskanēja arguments, ka palielināšoties inflācija.

Sēdes vadītājs. Parādnieka kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Parādnieks. Paldies.

Es ceru, ka arī šis arguments tiks ņemts vērā, balsojot par šo punktu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Ņikiforova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2.priekšlikums... Vai 2.priekšlikums ir balsojams?

Sēdes vadītājs. Pēc būtības ir balsojams.

J.Reirs. 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai nacionālā apvienība uzstāj uz uzbalsojumu? Uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Pirms vēlēšanām visas partijas, stāvot vēlētāju priekšā, atbildēja uz jautājumiem. Kad tika uzdots jautājums, kā būs ar pazeminātām PVN likmēm, tad visi kā viens atbildēja: tās netiks paaugstinātas.

No „Vienotības” puses šādu skaidru pozīciju pauda Ģirts Valdis Kristovskis, kas ir politisko partiju apvienības „Vienotība” priekšsēdētājs, LNT diskusijās. Un, ja reiz partijas vadība pauž šādu viedokli, tad rodas jautājums: kāpēc mēs piedzīvojam to, ka PVN likmes tiek paaugstinātas?

Nu paskatīsimies, kam tad mēs paaugstinām šīs likmes! Man te priekšā tāds sarakstiņš. Nolasīšu tās galvenās pozīcijas. Tātad: medikamenti, medicīniskās ierīces un medicīnas preces (tātad visas tās lietas, kas saistītas ar medicīnu), zīdaiņiem paredzētie specializētie produkti, mācību literatūra, sabiedriskā transporta pakalpojumi, siltumenerģijas piegāde iedzīvotājiem, elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem, dabasgāzes piegāde iedzīvotājiem, kurināmā (malkas, koksnes) piegāde iedzīvotājiem (pagaļu, zaru, žagaru saišķu un tamlīdzīgā veidā), kā arī tūrisms. Tātad runa ir par to, ka, lai gan mēs pirms vēlēšanām skaidri teicām, ka šīs likmes paliks nemainīgas – 10 procentu apmērā –, šodien mēs tās grozām. Un, protams, atkal ir jāatceras laikam tie vārdi, ar kādiem pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tika solīts nesamazināt pensijas. Tātad skaidrs solījums bija, bet pēc vēlēšanām teica: „Nu kā var nesolīt!” Diemžēl šī ir kārtējā reize.

Un, protams, lai arī kādi šodien būs argumenti, cik tas ir svarīgi, pozīcija publiski pirms vēlēšanām vēlētājiem bija teikusi: „Pazeminātās likmes netiks aiztiktas.” Jautājums: vai tas ir tikai solījums? Varbūt ar šo paaugstināšanu mēs kaut kādā veidā spēsim stimulēt ekonomiku?

Pēc būtības PVN iekasēšana it kā ir tas vienkāršākais veids, kā palielināt ieņēmumus. Tikai – ticiet man! – no tā jau naudas vairāk nepaliek. Ja tam iedzīvotājam, pensionāram, ir jāmaksā izdevumi par dažādām pozīcijām un ja viņam ir sadārdzinājums kādā no pozīcijām, tad viņš vienkārši nespēj samaksāt visus rēķinus. Līdz ar to viņš no kaut kā atteiksies, un līdz ar to šī matemātiskā formula, ka, palielinot no 10 uz 12 procentiem, automātiski palielināsies ieņēmumi, – tā vienkārši nedarbosies, jo nav jau tās naudas nabaga cilvēkiem. Man šķiet, ka šodien tā ir vienkārši kārtējā reize, kad tiešām solītā pozīcija – nepalielināt nodokļus – kaut kādā veidā tiek aizmirsta.

Attiecībā uz Zaļajiem un Zemniekiem, kuri šodien klusē visu laiku, jāteic, ka ir tāda sajūta, ka viņi ir piekrituši visam un paļāvušies uz „Vienotības” profesionalitāti. Diemžēl arī jūsu apvienības vadītājs Vējoņa kungs LNT raidījumā, stāvot blakus Kristovska kungam, teica, ka PVN likmes netiks paceltas. Nu, ja reiz šajā gadījumā viņš bija kļūdījies, tad jums attiecīgi ir jāizdara izvēle, kādā veidā notiek komunikācija pirms vēlēšanām. Bet man šķiet, ka jebkurā gadījumā šī ir konkrēta lieta. Ir dažādas pozīcijas, kuras kaut kādu objektīvu apstākļu pēc ir grūti realizēt, bet šie jautājumi tika izskatīti konkrēti saistībā ar katru pozīciju, kurā bija solīts saglabāt 10 procentu likmi. Man šķiet, ka šajā gadījumā arī visi tie aprēķini, ka tas automātiski palielinās ieņēmumus... Tā tas diemžēl nebūs, jo tie cilvēki, kuri vienkārši nevar atļauties samaksāt tik, cik produkts maksās, no tā atteiksies.

Ja mēs runājam par grāmatām, par bērnu pārtiku, tad – ticiet man! – tie divi procenti – tie jau nepieaugs. Bērns vienkārši būs spiests mazāk saņemt arī pārtiku.

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šajā gadījumā, ja reiz jūs lielai daļai no šīm pozīcijām esat nolēmuši celt PVN likmi, tad vajadzētu vismaz bērniem... tātad zīdaiņiem paredzētajiem speciālajiem produktiem, varbūt vēl kādām atsevišķām pozīcijām tomēr saglabāt šo pazemināto likmi, jo man šķiet, ka šodien šajā jautājumā tāda vienota koalīcijas paklausība nebūtu vietā. Varbūt, Brigmaņa kungs, jūs varētu pārdomāt šoreiz un kaut kādā veidā tomēr pildīt to solījumu, ko tika devis jūsu apvienības vadītājs Vējoņa kungs?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Dāmas un kungi! Jāsaprot ir dažas elementāras lietas. Šinī valstī nauda no gaisa nekrīt. Mums ir jānodrošina tās lietas, ko valstij ir nepieciešams nodrošināt, respektīvi, algas skolotājiem, policistiem, ārstiem, pensijas – pensionāriem. Neviena pensija netiek samazināta, bet tā nauda no gaisa nekrīt. Bezgalīgi aizņemties milzīgas summas arī nedrīkstam. Tātad nākas kaut kādā mērā ietaupīt un kaut kādā mērā arī mainīt nodokļu politiku. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet bija solīts!”)

Valsts aparāts nākamajā gadā tērēs, ja man pareizi palicis atmiņā, 44 miljonus latu, kas ir stipri maz. Ja no 44 miljoniem mēģināsim dabūt nepieciešamos 320 miljonus – ekonomiju, kas ir vajadzīga –, tad nekas vienkārši nesanāks: nu tur tādas summas nav iekšā! Tātad nākas arī mainīt nodokļu politiku.

Par to, ko pirms vēlēšanām „Vienotība” vienmēr un visos forumos ir teikusi: vienā normālā Eiropas valstī slogs no algām ir jāpārnes uz patēriņu! Kā gan citādi, ja ne ar pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām var pārnest uz patēriņu? No algām mēs samazinām... Mēs šobrīd palielinām neapliekamo minimumu, mēs šobrīd palielinām minimālās algas. Tātad iedzīvotājiem uz rokām tās naudiņas, sevišķi mazturīgajiem, būs vairāk. Un kur to naudu tērēt, – tas jau būs viņa paša kompetencē: vai iet uz lielveikalu tērēt vai varbūt to darīt kaut kā citādi.

Tā ir pareiza politika! Un tas, ka mēs pieliekam vienu procentpunktu pie pievienotās vērtības nodokļa, īstenībā nozīmē... Iedomājieties: piena paka veikalā maksā 40 santīmus, viens procentpunkts – 0,4 santīmi. Kā var 0,4 santīmus pielikt pie cenas?

Pensionāra ikdienas grozs sastāv no daudziem maziem pirkumiem; pensionāri ledusskapjus, automašīnas, televizorus un citas tādas lietas nepērk. Pensionāri šo pielikumu īstenībā pat nemaz nejutīs. Tā ka es domāju, ka rezultāts... (Aplausi.) Es domāju, ka rezultāts būs tas, ka būs izdarīts viens labs un pareizs darbs.

Un visbeidzot par labiem un pareiziem darbiem. Kolēģi no opozīcijas – no „Visu Latvijai!” – piedāvāja vienu no lietām – reverso pievienotās vērtības nodokli būvniecībā. Šī ir viena ļoti laba lieta, kuru, es domāju, nākamā gada laikā mēs praksē arī ieviesīsim. Paldies par labiem priekšlikumiem! Daudz no tā, ko opozīcija mums ir piedāvājusi, mēs centīsimies izanalizēt un praksē ieviest.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 2, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Varbūt sākotnēji šķiet, ka šis ir samērā nebūtisks priekšlikums, tomēr es mēģināšu paskaidrot, kāpēc šāds priekšlikums ir radies.

Šobrīd nedz likums „Par nodokļiem un nodevām”, nedz arī likums „Par pievienotās vērtības nodokli” īsti precīzi nenosaka, kādos gadījumos ar pievienotās vērtības nodokli ir vai nav apliekama administratora atlīdzība maksātnespējas procesā. Mans priekšlikums sevī ietver divus izņēmuma gadījumus, kādos šī atlīdzība nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Pirmais izņēmums ir attiecināms uz situācijām, kad process tiek finansēts no valsts budžeta netieši – caur uzņēmējdarbības riska nodevu.

Un otrs priekšlikums. Kā jūs varbūt atceraties, iepriekšējā Saeimā bija ļoti karstas diskusijas – daži no jums, iespējams, atceras! – saistībā ar Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Proti, bija runa par fiziskās personas maksātnespējas procesu. Lai šis process būtu pieejamāks cilvēkiem, parādniekiem, kuriem likums pieļauj atbrīvoties no parādu sloga, būtu jānosaka, ka šādos gadījumos administratora atlīdzība, ja tā tiek segta no parādnieka līdzekļiem, netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Uz to, ka šobrīd pastāv problēma likuma traktācijā, norāda arī Finanšu ministrija. Un principā tieši Finanšu ministrija mani pamudināja uz šā priekšlikuma iesniegšanu. Finanšu ministrija... Man rokās ir 13.oktobra vēstule, kas – gribu uzsvērt! – ir uz piecām lappusēm, te ļoti smalki ir aprakstīta šī problēma. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šī problēma ir jārisina vienlaicīgi ar citu grozījumu izdarīšanu attiecīgajos normatīvajos aktos.

Tā kā šodien, es domāju, jau ir pagājuši daži mēneši, bet problēma nav atrisināta, ir pienācis īstais laiks, lai šo problēmu atrisinātu. Tāpēc lūgums atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā...? Nav komisijas vārdā nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 3, atturas – 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 8. un 9., es atvainojos, pēc būtības vairs nav balsojami, jo mēs, neatbalstot 3. un 4.priekšlikumu, esam izslēguši no likumprojekta nodokļa likmi 10 procentu apmērā. Kaut gan debatēt un balsot var par jebko, kas ir tabulā, mums jāņem vērā, ka, ja mēs nobalsojam, tad faktiski mums ir jāsludina pārtraukums, jo likumprojekts tādā gadījumā, ja šie priekšlikumi tiek atbalstīti, vienkārši vairs nav dzīvotspējīgs.

Bet sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Žēl, ka nav Juridiskā biroja vadītāja šobrīd zālē. Viņš varbūt varētu sniegt precizējošu paskaidrojumu, jo, mūsu izpratnē, tas ir balsojums, kas ir pieskaņots pamatredakcijai.

Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, es atgādinu jums, ka diskusijas ar sēdes vadītāju Kārtības rullis noliedz.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Tā būs replika. Un es atkārtošu – tā nebūs diskusija.

Es domāju, ka Juridiskā biroja vadītājs ieradīsies un mēs tiksim skaidrībā.

Bet tagad par 8.priekšlikumu.

Mēs piedāvājam šo 10 procentu likmi saglabāt mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai, un jāsaka, ka visdažādākajos vārdos tas saukts –kultūrvēsturiskais nemateriālais mantojums, gaismas nesēji, garīgā maize.... civilizētas sabiedrības pamatu pamats, un tā tālāk.

Mani pirmām kārtām izbrīnīja tas, ka cienījamā kultūras ministre nav spējusi valdībā aizstāvēt šo pozīciju. Līdz ar to es uzskatu, ka kultūras ministre nav tikusi galā ar saviem pienākumiem. Manā skatījumā, šie trīs vārdi „konsolidācija, ilgtspējība un sabalansētība” ir aizvēruši muti daudziem lieliskiem autoriem šajā zālē, kuri ir sarakstījuši lieliskas grāmatas. Es domāju, ka bez 200 tūkstošiem nekas traģisks nenotiks. Un tomēr aicinu balsot saskaņā ar sirdsapziņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas komisijas vārdā piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Par vēlu, Rasnača kungs... Balsosim par 9. – nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti! Tātad atcelšana... Samazinātās PVN likmes atcelšana elektroenerģijai, manuprāt, liecina par to, ka laukums pilnībā nav pārredzams vai tas ir tāds šaurs skatījums. Valdība ir gatava padarīt smagus apstākļus tieši ražojošajiem uzņēmumiem, kaut gan vārdos apgalvo, ka jaunradītu vērtību ražojoši uzņēmumi ir īpaši atbalstāmi. Valdība nav gatava... pareizāk sakot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vismaz nebija gatava, un arī valdība nebija gatava samazināt budžetā ieplānoto neparedzēto izdevumu daļu uz pusi, tas ir, uz 0,2 procentiem no IKP, tādējādi neplānojot papildu buferi valdības izdevumiem 52 miljonu latu apmērā, bet gan tikai 26 miljonu latu apmērā. Un tas bija viens no nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumiem. Tas tika noraidīts.

Atgādināšu, ka ieguvums no samazinātās PVN likmes atcelšanas elektroenerģijai būs 11,5 miljoni, ierēķinot, ka kopējā samazinātā likme tiks pacelta uz 12 procentiem.

Nu nez vai kaut ko mainīs arī argumenti, ka tā sauktajā Saprašanās memorandā, kuru parakstīja valdību veidojošās partiju apvienības pirms vēlēšanām, tika pausta apņēmība saglabāt ne tikai likmes, bet arī grupas, kurām tās tiek piemērotas.

Ar šo soli valdošie politiķi ir gatavi perspektīvā nelabvēlīgi ietekmēt visu tautsaimniecības attīstību dažu ministriju komforta saglabāšanas dēļ.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un necelt PVN likmi elektroenerģijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. – deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Es atvainojos, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts, jā. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 14. – deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15.priekšlikums tātad atsaukts. Jā.

Sēdes vadītājs. 15. – atsaukts.

J.Reirs. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā – 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Un arī 16.priekšlikumā.

J.Reirs. Jā, es atvainojos, un 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 18. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šim priekšlikumam atkal nav nekāda sakara ar budžeta fiskālo stāvokli. Ko es varētu šeit vienkārši jums komentēt? Līdz šim brīdim attieksme pret uzņēmējiem bija šāda: 30 dienu laikā, kad uzņēmējs iesniedza savu nodokļu deklarāciju par pirmstaksācijas gada pēdējo periodu, viņam 30 dienu laikā Valsts ieņēmumu dienests atmaksāja naudu. Nevainīgi ir kaut kādā veidā pārkārtota, pārveidota šī redakcija, un valdība šobrīd nostājusies pozīcijās, ka desmit dienu laikā... un, liekas, trīsdesmit un desmit... It kā valdības priekšlikums varētu būt labāks, bet viņa ir izmainījusi kaut ko citu: nevis pēc deklarācijas, nodokļu deklarācijas, iesniegšanas, bet desmit dienu laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests jeb VID ir apstiprinājis pārmaksāto nodokļu summu par taksācijas gadu... Nedefinē, cik dienās tas jāizdara, nepasaka, cik ilgā laikā tas notiks. Un šeit jautājums atkal ir vienkārši par birokrātiju, un tādēļ, negribēdams kavēt jūsu laiku, es aicinu: lai paliek spēkā esošais regulējums, kurš ir pietiekami skaidrs un saprātīgs! Valsts ieņēmumu dienests trīsdesmit dienu laikā tiek skaidrībā, ko darīt ar šā uzņēmēja iesniegto nodokļu atmaksas deklarāciju. Un aicinu neatbalstīt valdības pozīciju – mainīt ne tikai dienu skaitu (tas būtu tas labākais, ja tā varētu notikt), bet iedot Valsts ieņēmumu dienestam šo beztermiņa... šo pārmaksātā nodokļa summas atmaksas laiku, jo tas būs tagad atkarīgs no tā, kad viņi apstiprinās.

Es domāju, tā ir netieša, kāda slēpta vai, iespējams, pat koruptīva norma, kura liks visu laiku domāt: „Kā nu man tagad izturēties pret Valsts ieņēmumu dienestu, lai viņi ātrāk apstiprina?” Pirms tam nebija šādas vajadzības mēģināt zīlēt kafijas biezumos, trīsdesmit dienu laikā bija jāatmaksā; ja Valsts ieņēmumu dienestam bija kādas pretenzijas, tad cēla šīs pretenzijas, un tad varēja iestāties citas procedūras.

Mēs visi iestājamies par to, ka ir jāatvieglo dzīve uzņēmējiem tādā ziņā, ka mums jāmazina birokrātija, kas paverdzina – zināmā mērā paverdzina! – uzņēmējus ar milzīgām pierādīšanas procedūrām un papīru kaudzēm. Šeit ir skaidrs piemērs, ka valdība vēl vairāk pasliktina, vēl vairāk apgrūtina šo nodokļu saņemšanas un atmaksas kārtību.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā nav nekas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts... Es atvainojos, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 23. – politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts... (No zāles: „Ir atbalstīts!”) Es atvainojos! Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Transportlīdzekļu nodokļu likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.148/Lp10 – „Transportlīdzekļu nodokļu likums”.

Komisija ir saņēmusi 56 priekšlikumus. Pirmie 9 no tiem ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. ...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Es tikai gribu vēlreiz pie 1.priekšlikuma jums nolasīt, kā sauksies šis jaunais nodoklis. Es saprotu, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs ir ļoti aizņemti savstarpējā debatē, un ir jau arī par ko uztraukties, jo bezdarba pēdējie rādītāji, kā jūs zināt, atkal ir pieauguši, bezdarbnieku skaits ir audzis... Tātad šis likums turpmāk sauksies „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”.

Nu kaut ko vienkāršāku, latviskāku, saprātīgāku un varbūt jaunu nodokļu likumu neieviesošu mēs varētu izdomāt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Šķēles kungs uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu? Šķēles kungs, vai jūs uzstājat uz balsojumu par 1.priekšlikumu? Šķēles kungs uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 19, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to likuma nosaukums paliek iepriekšējā redakcijā.

Turpināsim ar 2.priekšlikumu.

J.Vucāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveiki! Vakar jau... nē, vakar nē, tas bija kādu laiku atpakaļ... izdebatējām par akcīzes nodokli, un tas bija kā alternatīvs priekšlikums šīs likmes celšanai. Bet īpaši es vēlos uzsvērt tieši šo pozīciju, kas attiecas uz motocikliem.

Gribu minēt tikai dažus argumentus, kāpēc motociklu transporta ikgadējā nodokļa apjomam nav jābūt 24 lati, nemaz jau nerunājot par 48 latiem, kas ir ieplānoti jaunajā projektā.

Pirmais arguments ir samērīguma princips, jo nodokļa piemērošanas loģika ir balstīta uz diviem galvenajiem pamatkritērijiem – uz transportlīdzekļa masu un uz motora tilpuma apjomu.

Kāpēc ir nolemts diskriminēt vismaz 10 000 Latvijas aktīvo motobraucēju un piemērot motocikliem vienādu nodokļa likmi kā parastam automobilim, lai gan motocikls sver vismaz 3 līdz 10 reizes mazāk un tā motora tilpums arī ir vairākkārt mazāks? Bez tam motociklu lieto intensīvi tikai četrus mēnešus gadā jeb vienu trešdaļu no visa laika, kad tiek lietota automašīna.

Vēl viens arguments ir pozitīva motociklu ietekme uz ceļu stāvokli. Loģika šajā jautājumā būtu vienkārša un saprotama: motocikls ir transportlīdzeklis, kas ir vispiemērotākais, lai saudzētu ceļa infrastruktūru, un tāpēc maksimāli ir jāveicina šā transportlīdzekļa izmantošana atbilstošajā sezonā.

Nākamais arguments ir importa aizvietošana un vietējās ekonomikas sildīšana, fosilo energoresursu taupīšana. Motocikls patērē 2 līdz 3 reizes mazāk degvielas nekā automašīna.

Vēl viens arguments ir efektivitāte. Vienkārša rīdzinieka pieņēmums: jo vairāk būs Rīgas ielās motociklu, jo mazāk būs sastrēgumu.

Un pēdējais arguments – tā ir brīvība un laimīgi cilvēki. Atbildīga motobraukšana dod cilvēkiem milzu prieku. Tā sevī iemieso zināmu brīvību, kuras daudziem no mums pietrūkst no padomju birokrātijas sirgstošajā Latvijā. Mūsu visciešākā pārliecība ir tā, ka laimīgi un brīvi cilvēki spēj padarīt Latvijas zemi par tādu, kurā mēs novēlētu dzīvot saviem bērniem un mazbērniem. Tāpēc padomāsim septiņas reizes, pirms izdarīsim kārtējo bezjēdzīgo muļķību, kas grauj uzticību jēgpilnai valsts nākotnei!

Uzskatām, ka jebkuriem maksājumiem ir jābūt – pat šajā sarežģītajā periodā ir jābūt! – samērīgiem un sociāli taisnīgiem. Zināmā mērā es piekrītu Šķēles kunga izteiktajam viedoklim, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskutējot par šo lietu, – ka noteikti vajadzētu nodalīt atsevišķi kvadrociklus, jo tie neietilpst šinī grupā. Mums ir iespējas izdarīt grozījumus mazliet vēlāk. Tagad atbalstīsim brīvus un laimīgus cilvēkus – motobraucējus –, nepalielinot, samazinot viņiem nodokļa likmi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Parādnieka kungs! Jūs gan nedomājat par motocikla nodokļa samazināšanu, jūs jau tieši prasāt: 18 lati. Tas ir par 6 latiem vairāk nekā normālam transportlīdzeklim – motociklam ar tilpumu līdz 500 kubikcentimetriem. Vismaz pēc maniem uzskatiem, normāls transportlīdzeklis, pārvietošanās līdzeklis ir tiešām motocikls ar tilpumu līdz 500 kubikcentimetriem, nevis virs 1500. Tā ka patiesībā jūsu priekšlikums ir daudz nedraudzīgāks pārvietošanās līdzeklim, nevis ekskluzīvam braucamrīkam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ar riteni vajag braukt, nevis gaisu piesmirdināt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Ir jau skaisti, ka cilvēki ar 1500 kubikcentimetru tilpuma motociklu brauc pa Rīgu – un it sevišķi, ja viņi brauc pa ielām ar ātrumu 80, 90 vai 100 kilometru stundā. Es dzīvoju uz Lāčplēša un Čaka ielas stūra, un tur vienos, divos naktī nu tā laiž!... Es domāju, ka tādi cilvēki var atļauties arī 48 latus samaksāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 13. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 14. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi. Priekšlikums iekļauts komisijas priekšlikumā – 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 19. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 20. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 22. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 24. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs!

Piedodiet, bet, skatoties uz šo budžetu un arī vērojot šodienas diskusijas, aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka budžeta prioritāte ir tikai skaitļi, ka budžeta prioritāte ir lielās konsolidācijas, un aiz tā pazūd viss pārējais. Pazūd ģimenes, pazūd visas citas auditorijas, dominē skaitļi, un tas aizvien vairāk sāk atgādināt milzīgu ceļa rulli, kas, protams, dara labus darbus, rullē uz priekšu, bet tajā pašā laikā kādam ir jācieš. Diemžēl šis „kāds” var būt arī neatgriezeniskā procesā.

Mūsu priekšlikums paredz par 50 procentiem samazināt nodevu par transportlīdzekļiem daudzbērnu ģimenēm. Transportlīdzekļu nodeva, kā mēs zinām, ir stipri palielināta, un lozungs ir bijis tāds: kas brauc ar lielām mašīnām, tiem ir nauda, tie arī lai maksā!

Tajā pašā laikā es vēršu uzmanību uz to, ka mūsu valstī ir 38 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu. Protams, es pieņemu, ka viena liela daļa var tikai sapņot vispār par kādu transportlīdzekli, bet viena daļa tomēr ir braukuši un gatavojas to darīt arī nākamajā gadā, un viņiem nepietiks ar „Opel Corsa” vai „Hyundai Getz” – ar mazu mašīnīti, kurā var ielikt vienu bērnu. Pārējie varbūt uz kaut kurieni pēc kārtas jāved būs: viens – otrdien, nākamais – trešdien...

Tāpēc būtu tikai godīgi paskatīties atklāti uz lietas būtību un nediferencēt tādā mērā transportlīdzekļus, vismaz nosakot daudzbērnu ģimenēm pieklājīgas atlaides. Un mūsu priekšlikums paredz 50 procentus.

Es priecājos, ka valdība ir mainījusi nostāju, pareizāk, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir aizgājusi vismaz līdz 20 procentiem... Bet, Barčas kundze, es klausījos raidījumu „Krustpunkti”... es klausījos „Krustpunktus”, kur jūs lielā saskaņā debatējāt ar visiem citiem, kas piedalījās šajā raidījumā, un teicāt, ka Zaļie un Zemnieki šo vēl nav izdebatējuši, ka Zaļie un Zemnieki arī uzskatīs, ka atlaidei jābūt daudz lielākai.

Tāpēc es aicinu šodien, jo redzu, ka ceļa rullis rullē tālāk un, izņemot nosaukumu, pārējā koalīcija acīmredzot vienkārši nobalsos tā, kā ir likts... es aicinu vismaz izvērst debates un paskaidrot, vai 20 procenti ir pietiekami un vai ar to daudzbērnu ģimenēm būs izdarīts viss, lai nākamajā gadā tās savus bērnus varētu aizvest uz skolu.

Tāpēc vienlaicīgi es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu un nobalsot par visiem 50 procentiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja runā tā objektīvi par turpmākajiem, tad ir jāsaka, ka vislabākais ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, jo tur ir precīzāka šī redakcija, tāpēc arī tādu nodokli būtu pareizāk un vieglāk administrēt. Taču es jebkurā gadījumā aicinu balsot gan par šo, gan par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo 20 procenti – tas nav nekas. Atvainojiet, finanšu ministra kungs. Es nezinu, cik daudz jūs pazīstat tādu ģimeņu, kurās ir trīs, četri un vairāk bērnu un kurām ir desmit, piecpadsmit gadu vecs, sagrabējis busiņš, ar ko viņi var knapi pārvietoties. Nu, ir deputāti, kur vieni paši var braukt... tepat viens man pretī sēž un smaida... Bet tas nav pārmetums. Viņš var maksāt, bet šāda daudzbērnu ģimene nevar maksāt.

Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja par šo priekšlikumu netiek iebalsots, tad noteikti aicinu Zaļo un Zemnieku savienības frakciju neatteikties no savējā, jo šie 50 procenti tomēr ir ļoti atšķirīgi no tiem 20.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 26. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt 32.priekšlikumu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, sakarā ar to, ka vairāki deputāti neatradās savās sēdvietās, balsojot par likumprojekta „Transportlīdzekļu nodokļa likums” 1.priekšlikumu, lūdzu šo priekšlikumu pārbalsot.”

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”, un tad jautājums par to, vai mēs pārbalsosim, ir jāizšķir balsojot.

Tā kā runāt neviens nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsosim par ierosinājumu pārbalsot 1.priekšlikumu, tātad priekšlikumu par likumprojekta nosaukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 31, atturas – 6. Tātad ir pieņemts lēmums pārbalsot 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 15, atturas – 21. Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Vucāna kungs, turpinām ar 32.priekšlikumu.

J.Vucāns. 32. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Esam izskatījuši jau 31 priekšlikumu šajā likumprojektā, un priekšā ir vēl 25 priekšlikumi. Mans priekšlikums dotu iespēju ietaupīt laiku un neskatīt visai sarežģītus priekšlikumus, kas seko.

Es ierosinu izslēgt no likumprojekta vienu no divām svarīgām nodaļām, proti, par uzņēmēju vieglo transportlīdzekļu nodokli. Latvijas likumdošanā nav nodokļa, kurš pēdējo gadu laikā būtu kritizējams vairāk par uzņēmēju vieglā transportlīdzekļa nodokli. Uz tā administrēšanas sarežģītību mēs norādījām jau pērnā gada decembrī, un tie pareģojumi ir piepildījušies visai pārliecinoši. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā mēs uzzinājām no attiecīgās ministrijas pārstāvja, ka taksācijas gadā ir ieņemta apmēram viena sestā daļa no ieplānotās nodokļa summas. Tas tikai pierāda, ka nodoklis... tāds, kāds tas bija izveidots, pēc savas administrēšanas procedūras nebija pārdomāts un patiesībā arī parakstīja sev... tātad izdeva melno zīmi.

Komersanti uztver šo nodokli ar zobu griešanu aiz dusmām. Uzņēmējiem ar mazu apgrozījumu patiesībā šis nodoklis var būt noteicošais lēmuma pieņemšanai par to, vai turpināt vai neturpināt savu rosību. Pastāv mazie uzņēmēji, īpaši individuālie komersanti, kuriem vieglais transportlīdzeklis ir vienīgais rīks, ar kuru viņi patiesībā nodrošina savu darbu, it īpaši laukos. Piemēram, man piezvanīja un teica, ka divi vīrieši ved celmus no meža ar vecu automobili, un, ja viņiem tagad būs jāmaksā 360 latu gadā, tad tas patiešām viņiem būs trieciens.

Atbrīvošanas no nodokļa procedūra ir iespējama, ir paredzēta likumprojektā, bet tā ir ļoti sarežģīta. Tā ir iespējama, ja uzņēmējs salasīs dokumentus, kuri pierādīs, ka transportlīdzeklis tiek izmantots tikai saimnieciskām vajadzībām. Šī procedūra prasa arī smalku administrēšanu. Es jau nemaz nerunāšu par to, ka ir nepieciešams uzstādīt GPS ierīci, lai tomēr kontrolētu maršrutus.

Mana priekšlikuma būtība un iemesls, kāpēc to iesniedzu, ir sekojošs: tomēr nepiemērot uzņēmēju vieglo transportlīdzekļu nodokli, bet fiskālos ieņēmumus nodrošināt kā citādāk. Un par to mēs šodien jau runājām, kad apspriedām akcīzes nodokli. Tomēr ar akcīzes nodokli mēs varam nodrošināt to pašu efektu, kuru mēs tagad vēlamies nodrošināt un kuru mums piedāvā nodrošināt, ieviešot vai turpinot piemērot šo konkrēto nodokli.

Šis nodoklis ir klajš birokrātiskā risinājuma piemērs. Patiesībā tas nedod nekādu fiskālo rezultātu, jo atkārto to pašu ceļu, kuru mēs esam jau izgājuši iepriekšējā taksācijas gadā.

Es tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un turpmāk līdz ar to neskatīt visus pārējos priekšlikumus, kas ir par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Papildus tiem argumentiem, ko Pimenova kungs pieminēja, ir vēl viena lieta; proti, tas ir šobrīd iestrādātais punkts, ka tas attiecas tikai uz komersantiem, bet visos citos gadījumos – neattiecas. Es saprotu, protams, ka, raugoties no fiskālā viedokļa vai vēl kaut kā tā... no iekasēšanas viedokļa, tur ir sava loģika, bet tas faktiski parāda šo netaisnību. Un tieši šī netaisnība ir tā, kas varbūt gan komersantus, gan iedzīvotājus un sabiedrību kopumā tracina vēl vairāk nekā pati šī summa. Tas ir vēl viens arguments, kādēļ, manuprāt, būtu pareizi no šā nodokļa atteikties pavisam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju un cerēju, ka Cilinska kungs varbūt izvērtīs debates plašāk, bet viņš tā ļoti pieklājīgi un inteliģenti palika pie ļoti šauras savas argumentācijas.

Tātad – kas šeit ir rakstīts? Skaidri un gaiši, ka valsts par savām dienesta mašīnām nemaksās šo nodokli. Maksās tikai privātais sektors. Pilnīgi skaidri un gaiši! Ir vien līdzīgie, un ir tādi, kas ir vēl vienlīdzīgāki. Viss, ko rakstījis Orvels, šajā priekšlikumā ir jūsu acu priekšā, skaidri redzams. Es tādēļ domāju, ka ir jēga ieklausīties gan tajā, ko teica priekšlikuma autors Pimenova kungs, gan arī tajā, ko minēja Cilinska kungs. Es domāju, ka valstij no tā nerastos nekāds fiskāls zaudējums. Kādā ziņā? Ja valsts vai pašvaldības nomaksātu šo nodokli par savām lepnajām automašīnām, tad, protams, tas aizietu valsts budžetā. Un valstij tad rastos atkal iespēja to naudu tērēt tur, kur valsts grib. Tur ir neitrāla slodze... Attiecībā pret to, ja valsts kļūst maksātājs, tur ir neitrāla slodze. Bet ko pozitīvu tas dotu? Tas dotu to pozitīvo, ka katru reizi iestādes vadītājs, domādams par savas iestādes nākamā gada budžetu, skatītos, vai tiešām ir jābrauc ar tik lielu, tik lepnu mašīnu, jātērē tik daudz – un tā tālāk, un tā tālāk. Tagad visa tā iepriekšējā stāsta ietvaros, kas ir bijis ar neveiksmīgo nodokli vai, pareizāk sakot, nodevu, kuru pirms tam mēģināja valsts iekasēt, mēs esam pateikuši – jā, valsts un pašvaldības, to mēs noliekam malā, tie nebūs šā nodokļa maksātāji.

Redziet, kādi ir skaitļi šim dienesta auto nodokļa iekasējumam! Vēlreiz atkārtoju, lai būtu skaidrs; to mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas ierēdņi noprecizēja. Tātad: bija plānots 2010.gadā iekasēt 38 miljonus, bet iekasēja četrus. Derētu vismaz kādam atzīt, ka tā bija izgāšanās, un tāpēc varbūt ieklausīties arī tajā, ko runā Pimenova kungs, un nemēģināt darīt līdzīgas kļūdas. Ticiet man, netiks iekasēta atkal tā milzīgā summa, ko jūs plānojat!

Kādēļ es domāju, ka vispār nav veiksmīgs šis nodokļa likums vai regulējums, ko valdība ir iecerējusi? Varbūt vēl viens arguments. Protams, šis nodoklis tagad nosaukts tā, ka, es domāju, neviens no jums nespēs atkārtot šā nodokļa nosaukumu bez piecreizējas iemācīšanās no galvas. Neviens! Sauksim to vienkārši – „automašīnu nodoklis”! Šo nodokli, automašīnu nodokli, maksā tie, kas ir reģistrējuši, bet nemaksā tie, kas brauc cauri Latvijas teritorijai. Ja, teiksim, tūristi atbrauc, viņi šeit pavada divas nedēļas, tad brauc uz kādu kaimiņvalsti, viņi nemaksā šo nodokli. Ja būtu pieņemts tas, uz ko aicināja gan „Visu Latvijai!”, gan „Par Labu Latviju”, gan „Saskaņas Centra” deputāti un mēs būtu to attiecinājuši uz akcīzes nodokli, tad tie būtu samaksājuši arī caur akcīzi un fiskālais ieguvums būtu lielāks. Jo, ja uzturas pietiekami ilgu laiku Latvijā ar Latvijā nereģistrētām automašīnām, caur paaugstināta akcīzes nodokļa iemaksu mēs būtu guvuši lielāku fiskālo efektu. Tagad mēs izveidojam situāciju, ka tie, kas ir īslaicīgi Latvijā (tātad „īslaicīgi” – ar to es saprotu ilgāku laiku par vienu bākas tilpumu), – tie nepiedalīsies šā nodokļa maksāšanā. Un tas nav pareizi. Viņi brauks pa Latvijas autoceļiem, viņi lietos mūsu infrastruktūru, bet viņi nepiedalīsies šīs, ja tā var teikt, satiksmes nodevas vai satiksmes nodokļa maksāšanā. Tādēļ es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu un izslēgt ārā šo... Šis nav taisnīgs regulējums. Tas nesasniegs fiskālo efektu, un katrā gadījumā mēs palaižam garām iespēju iekasēt naudu tur, kur tā ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Īss komentārs. Dienesta auto izmantošanu aizliedz likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Privātām vajadzībām dienesta auto nav izmantojams. Aicināt ieviest nodokli, kas, piemēram, par 20 latiem atļautu Ministru kabineta locekļiem vai Saeimas deputātiem izmantot milzīgā apjomā dienesta auto, būtu amorāli un nepareizi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Šķēles kungs... (No zāles dep. A.Šķēle: „Es laikus pieteicos! Es paspēju!”) Jā, tas gan... Es biju vienīgi pateicis, ka debates beidzam. OK, lai nebūtu diskusijas, jums ir akurāt divas minūtes, bet nu esiet, lūdzu, tik laipns un piesakieties nākamajā reizē laicīgi!

A.Šķēle (PLL frakcija).

Sēdes vadītāja kungs! Protams, jūs iepriekšējā parlamentā esat uztrenējis šo vadības stilu un, protams, esat spējīgs opozīciju laika režīmā mēģināt dzīt... dzīt vēl mazākā iespējā kaut ko debatēt.

Sēdes vadītājs. Šķēles kungs!

A.Šķēle. Pavisam īsi es gribētu šeit pateikt...

Sēdes vadītājs. Šķēles kungs, Kārtības rullis aizliedz debates par sēdes vadīšanu.

A.Šķēle. ... To es gribētu pateikt Viņķeles kundzei.

Valstīs, kurās nav šāda nodokļa, attiecībā pret valsts un pašvaldību iestādēm ir izdarīts pilnīgi citādāk. Tā, piemēram, Dānijā citā krāsā ir valsts un pašvaldību iestāžu transportlīdzekļu numuri. Pilnīgi elementāri! Pilnīgi skaidri! Tur nav vairs debašu. Sestdienā vai svētdienā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki aizbrauc pie jebkura lielveikala un apskatās, kas tie ir par... kāda krāsa ir numuriem, un var izdarīt pilnu uzrēķinu pilnā apjomā. Tad KNAB un visi pārējie var darboties, piedurknes atlocījuši.

Tagad mēģina, nomaksājot 20 latus, braukt kaut kur... visādā ziņā attaisnoties... Aicinu atzīt šo likumprojektu par nepilnīgu un vispār izņemt ārā no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Joprojām apgalvošu to, ka opozīcija cenšas panākt situāciju, ka dārgām un lielām mašīnām nodokļi tiek samazināti... pareizāk sakot, netiek paaugstināti tā, kā šobrīd valdība to ir iecerējusi. Ja jau jūs minējāt, Šķēles kungs, Dānijas piemēru, tad jāteic, ka Dānijā, lai iegādātos greznu džipu, nodokļos ir milzīgas summas jāpārmaksā. Milzīgas! Nedz Norvēģijā, nedz Dānijā ar greznām mašīnām nevizinās tāpēc, ka tur ir ļoti lieli nodokļi greznām mašīnām. Arī degvielai tur ir pietiekami augsta cena. Protams, tur ir arī tā, ka valsts vai publisko iestāžu mašīnas ir ar citām numura zīmēm, lai tās varētu identificēt, bet jebkurā gadījumā mūsu nodokļi, iepretim Šķēles kunga pieminētajiem Dānijas nodokļiem par greznām automašīnām, ir niecīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es tikai gribu ar vienu frāzi atgādināt, ka runa tagad ir tikai par uzņēmēju vieglo transportlīdzekļu nodokli. Es rosinu skatīt... tagad domāt par to otro daļu, kas jau ir ietverta likumprojektā. Visus iepriekšējos priekšlikumus mēs jau esam izskatījuši un pieņēmuši... Vai arī neesam pieņēmuši, kā tur bija? Bet tagad mēs runājam par tiem automobiļiem, kas uzskaitīti kā uzņēmēju vieglie transportlīdzekļi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Pimenovs. Es vēlreiz aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi, priekšlikums daļēji iekļauts komisijas priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 41. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 42. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt

J.Vucāns. 43. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 44. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā – 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. 45.priekšlikums vēl bija... Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

J.Vucāns. Es atvainojos! 45. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 47. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, bet šķiet, ka nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jebkurā gadījumā deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 51. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 52. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā – 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 53. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit ir bijuši ļoti interesantas debates, bet, ja tā godīgi, es domāju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji šo likumu... bez īpašas sagatavošanās nespēs pat nosaukt, kas tas ir par likumu. Varbūt kāds saņems kādu Ziemassvētku mantiņu no Salaveča, ja viņš iemācīsies šādu nosaukumu. Tātad Transportlīdzekļu nodokļu likuma vietā mēs tagad to sauksim – „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”. Es domāju, ka valodniekiem noteikti būtu kaut kas sakāms, un man šķiet, ka mantiņu kādu noteikti no Salaveča dabūs ikviens, kas to nosaukumu varēs tā, bez lasīšanas, nosaukt. Bet, ja tā pavisam nopietni runājam, tad, skatoties visu šo tabulu ar visām tām masām un piekabēm, un tā tālāk, man šķiet, ka šis likums vienu pozitīvu efektu gan dod: ekonomika tiks sildīta, jo noteikti ļoti daudz cilvēku vērsīsies pie augsta līmeņa juristiem, advokātiem, lai saprastu, kas no viņiem tiek gaidīts, jo, ticiet man, visi šie aprēķini ir gana sarežģīti.

Jautājums: kāpēc šis likums šādā formā mums ir nepieciešams un ko mēs gribam panākt? Man šķiet, ka tā galvenā lieta, kas tiek aizmirsta, ir tā, ka šai naudai ir jāatgriežas nozarē, kas ir saistīta ar autotransportu. Šā budžeta stādīšanā tiek noņemti 9 miljoni latu nost no autoceļu uzturēšanai paredzētiem līdzekļiem, sakot, ka tā ir konsolidācija. Jautājums: vai šajā gadījumā mums nevajadzētu vispirms tiešām, kā jau es teicu iepriekš, atgriezt atpakaļ to naudu, kas ir noņemta autoceļu fondam, un pateikt, ka tā nauda tiek atgriezta atpakaļ nozarē, ka tā arī tiks novirzīta konkrētajai nozarei? Saistībā ar autotransporta, tā teikt, nozari un autobraucējiem tādā diemžēl...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, es atgādinu, ka šajā lasījumā var runāt tikai par priekšlikumu. Šobrīd jūs runājat par visu likumprojektu. Lūdzu, turieties pie tēmas.

A.Šlesers. Šodien izskatās, ka pārliecības par to nav. Un tieši tāpēc balsot par šo konkrēto priekšlikumu ir diezgan bezjēdzīgi. Galarezultātā mēs, protams, sacīsim, ka tas ir priekšlikums, kādā veidā uzlabot budžetu, kādā veidā padarīt situāciju skaidrāku. Man šķiet, ka ar visām šīm normām, ar kurām mēs šo likumu pieņemam, situācija kļūst vairāk neskaidra nekā skaidra. Man šķiet, ka, pieņēmušiem šo budžetu, mums attiecīgi tad, kad būs atvērts jau jaunais Budžeta likums pēc mēneša vai diviem, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, vajadzēs padomāt, vai tomēr nevajag šīs lietas vienkāršot. Ticiet man, ja jau reiz deputāts nespēj iegaumēt jaunā likuma nosaukumu bez ieskatīšanās pierakstos, tad, es domāju, parastiem iedzīvotājiem mēs tikai sarežģījam dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Es saprotu, ka neviens neuzstāj uz balsojumu par 56. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Deputātiem tātad nav iebildumu pret šo priekšlikumu.

Acīmredzot mums ir jābalso par visu likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Transportlīdzekļu nodokļu likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 37, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par valsts budžetu 2011.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.166E. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par likumprojektu ir saņēmusi 174 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. – partiju apvienības...

Sēdes vadītājs. Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – nacionālās apvienības priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nezinu, kuriem no jums... dažiem, es skatos, ir atvērts šis priekšlikums – 10.priekšlikums. Ieskatieties tajā! Tiem, kam nav, es nolasīšu šo mūsu priekšlikumu. Tātad 10.priekšlikumā mēs ierosinām papildināt likumprojektu ar 55.pantu:

„(1) Finanšu ministrs ne vēlāk kā 2011.gada 1.aprīlī rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par „Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam” izpildi. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Prezidijs ikgadējo ziņojumu par „Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam” izpildi iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē finanšu ministra ziņojumu par „Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam” izpildi, finanšu ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates.”

Tā kā es neesmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, man nebija iespējams nekādā veidā dzirdēt šīs debates, un man īsti nav skaidrs, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. Šeit šodien nevienu reizi tribīnē nav bijis ne premjers, ne finanšu ministrs. Es domāju, ka būs... (Īss starpsauciens no zāles.) Paldies! Tādā gadījumā es gribētu dzirdēt no jums abiem diviem vai no viena no šiem kungiem, kāpēc šāds pilnīgi racionāls priekšlikums, kurš vienkārši valdībai liek Saeimai atskaitīties par to, kādā veidā tiek apkarota ēnu ekonomika, – kāpēc šāds priekšlikums nav atbalstīts.

Godājamie deputāti! Es neredzu problēmas, lai neatbalstītu šo priekšlikumu. Lūdzu, atbalstiet to! Tas ir pilnīgi nekaitīgs attiecībā uz koalīcijas darbību, bet ir ļoti pozitīvs attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Patiešām īsti nevar saprast, kāpēc pat šāda veida priekšlikumi, kurus iesniegusi opozīcija, netiek atbalstīti. Jo īstenībā šis plāns eksistē, protams, un tātad arī Saeimas komisijā, konkrēti, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, šis plāns tika skatīts. Tur, protams, ministri neierodas, bet ierodas ierēdņi. Un ko tad mēs konstatējām?

Pirmkārt. Mēs konstatējām to, ka vispār īsti neviens nezina, kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars; katrs no ierēdņiem mētājas ar citiem skaitļiem. Diskutējot no ierēdņa uz ierēdni, tas pamazām saruka no 40 līdz 17 procentiem.

Tālāk. Mēs konstatējām, ka veselai rindai pasākumu termiņi ir nokavēti. Valdība solīja, ka, protams, saraus un tie pasākumi tiks īstenoti. Es domāju, ka katrā gadījumā, ja šis jautājums tomēr tiktu izskatīts Saeimas sēdē un tas būtu jau iepriekš zināms, tad ierēdņi droši vien arī šo darbu sarautu un vismaz kaut kādā veidā šos pasākumus censtos īstenot savlaicīgi.

Lai man nebūtu jākāpj šeit tribīnē vēl vienu reizi, es gribētu arī aicināt atbalstīt 15. – nacionālās apvienības priekšlikumu. Tas ir līdzīgs priekšlikums, lai valdība tomēr ziņotu par strukturālajām reformām. Mēs esam par tām ļoti daudz dzirdējuši, un es domāju, ka tās ir ļoti svarīgas, un tāpēc mums vajadzētu arī no Saeimas tribīnes, turklāt regulāri, uzklausīt, kā tās tiek ieviestas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais premjera kungs! Godājamā Ēlertes kundze! Pirms kāda laika šeit, pie Saeimas nama, cilvēki ar lietussargiem stāvēja un sauca: „Atlaist Saeimu!”, jo ir nepieciešams godīgums Saeimā, lai viss būtu caurspīdīgs. Un tagad, kad opozīcija lūdz valdību iesniegt pārskatu par to, kā notiek cīņa ar ēnu ekonomiku, diemžēl kaut kā tie lietussargi ir nobāzti kaut kur maliņā. Neviens tos neredz. Varbūt tāpēc, ka pārāk vēss šodien ir. Sniegs snieg. Varbūt vajag kaut kādu citu protesta formu izdomāt. Bet pirms brīža es dzirdēju, ka bija neizpratne par to, kāpēc mums ir slēgtie balsojumi. Ka visam ir jābūt atklātam. Bet tajā brīdī, kad opozīcija lūdz nosaukt tos cilvēkus, kuri ir balsojuši pret bērnu politikas realizēšanu valstī...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, runājiet par 10.priekšlikumu, lūdzu!

A.Šlesers. Un priekšlikums ir sekojošs. Man šķiet, ka ir jāizdara viss iespējamais, lai tomēr kaut kādā veidā vārdi, kuri tiek teikti no pozīcijas puses, arī tiek pēc tam dzīvē realizēti. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien ir tas brīdis, kad par šīm lietām un par to, kādā veidā apkarot ēnu ekonomiku, būtu jāpasaka premjeram, ka šajā jautājumā mēs esam gatavi ziņot, ko mēs darīsim, citādi mums nāksies tiešām varbūt meklēt tos lietussargus un nākt un kaut kādā veidā šeit organizēt kādu protesta akciju, lai kaut kādā veidā sabiedrība uzzinātu, kāds tad ir šis reālais rīcības plāns. Jo citādi sanāk tā, ka mēs te strādājam, ļoti ilgi debatējam par daudzām lietām... Tikai ir viens jautājums – kā tad mēs apkarosim šo ēnu ekonomiku? Un man šķiet, ka kaut kā pārmest, ka mēs prasām kaut ko par daudz, ir nepareizi, jo mums ir tiesības prasīt rīcības plānu. Jo pašā sākumā, sagatavojot budžetu, bija parādījies cipars – 5 miljoni, pēc tam – ka 15 miljoni tiks iekasēti... pēc tam – 60 miljoni, pēc tam varbūt vēl kāds cits cipars parādīsies... Tomēr reālā lieta ir tāda, ka nav jau... ka netiek atšifrēts, no kurienes šie konkrētie cipari nāk, – no kādas pozīcijas, caur kuru nodokli tas tiks iekasēts. Un, kā jau šodien te izskanēja, vidēji Eiropā ēnu ekonomika varbūt ir kādi 14 procenti, turpretī Latvijā tā ir 30–35 procenti. Un tad man šķiet, ka šodien principā nevis pat finanšu ministram, bet gan premjeram būtu jānāk un jāziņo, kā notiek šī cīņa ar ēnu ekonomiku.

Un tieši tāpēc mēs šodien aicinām premjeru tomēr šajā jautājumā piekrist opozīcijai un nodrošināt balsojumu tā, lai Saeima varētu saņemt pilnīgu pārskatu par to, ko valdība ir izdarījusi līdz konkrētiem datumiem. Jo ne tikai parlamentam un parlamenta opozīcijai tas ir jāzina, tas ir jāzina Latvijas sabiedrībai. Mēs neko vairāk neprasām. Un pats galvenais – šis konkrētais likumprojekts nekādā gadījumā neietekmē nākamā gada budžetu. Un līdz ar to tas, ka šodien pieņemtu lēmumu un pateiktu, ka mēs nāksim un ziņosim, – tas būtu tikai viens labs žests, ņemot vērā to, cik opozīcijas priekšlikumu jūs šodien esat (pēdiņās) „atbalstījuši”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es labi saprotu Zalāna kunga izbrīnu sakarā ar to, ka valdības koalīcija nevēlas saistīt finanšu ministru ar nepieciešamību iesniegt Saeimai ziņojumu par pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, jo šā likumprojekta nākamajā – 11.priekšlikumā valdība vēlas uzdot Finanšu ministrijai, tātad tās padotībā esošajam Valsts ieņēmumu dienestam, nodrošināt papildu ieņēmumu iekasēšanu 45 miljonu latu apmērā virs 2011.gada valsts budžetā plānotajiem un Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Tātad, ja ne no šā rakstiskā ziņojuma, tad no kāda cita dokumenta mēs uzzināsim, kā Valsts ieņēmumu dienests ir izpildījis valdības uzdevumu?

Izskatās, ka tomēr apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums ir tieši saistīts pat ar nākamo priekšlikumu, ko mēs vēl tikai skatīsim. Un līdz ar to es domāju, ka tas ir būtiski un sakarīgi – tomēr atbalstīt skatīto priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģiski saistīts ar visu turpmāko dokumentu skatīšanas norisi.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā – deputāts Reirs.

J.Reirs. Kolēģi! Mēs izskatījām šo punktu arī komisijā, un praktiski, kā jau te daži deputāti atzīmēja, jau pašreiz ir iespēja gan šādu jautājumu par nelegālās ekonomikas apkarošanu, gan arī citus jautājumus izskatīt esošā Kārtības ruļļa ietvaros.

Un, kā to labi pateica deputāts Cilinskis, šāds darbs jau notiek gan Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur šo plānu skatīs pēc Jaunā gada. Taču arī pašreiz Kārtības ruļļa 118.² pantā ir paredzēta iespēja šādu lietu izskatīt.

Tā ka es aicinu deputātus vienkārši izmantot jau esošos normatīvos aktus, lai normāli strādātu gan Saeimas sēdēs, gan komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

Šķēles kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm?

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas debatēs nepiedalījās ne finanšu ministrs, ne Ministru prezidents. Protams, bija atsūtīti, ja varētu tā teikt, rūdīti ierēdņi, kuri mēģināja politiķus, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, visvisādā ziņā vest, ja tā var teikt, maldos.

Mēs, iesniedzot šo priekšlikumu, neesam ne ar ko oriģināli. Pasaules Banka ieteica šādā veidā rīkoties arī citām ļoti attīstītām Eiropas Savienības valstīm, konkrēti šāds pats solis tika sperts Nīderlandē. Vienkārši redzēja, ka ierēdniecība ir spējīga samudžināt jebkuru jautājumu, lai politiķi pēc tam pazaudētu saprātu, pazaudētu savas līdera kapacitātes; lai nebūtu šo politiski spēcīgo uzstādījumu. Nostājoties pret ierēdņu... nu, faktiski vēlmi vienmēr vairot, vairot dažādas atļaujas, dažādas licences un tā tālāk, un tā tālāk, Pasaules Banka ieteica Nīderlandei: „Dariet tā: vienkārši pieņemiet likumu, ka nākamajā budžeta gadā ir visa veida atļauju un licenču daudzums jāsamazina, teiksim, par 25 procentiem!” Mēs tieši to pašu priekšlikumu, ko Pasaules Banka ieteica daudz, daudz attīstītākai valstij, kāda ir Nīderlande salīdzinājumā ar Latviju, un ko Nīderlande sekmīgi realizēja, šeit piedāvājam. Un tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas debašu laikā radās jautājums, un tur, protams, mans vienmēr draudzīgais oponents Šadurska kungs teica: „Nu, bet, ja nesamazinās par 25 procentiem, bet izdosies Dombrovska kungam par 24 procentiem samazināt, nu tad tas priekšlikums nav visai veiksmīgs.” Es teicu tā: „Es saku, ja Dombrovska kungam izdosies samazināt par 24 procentiem, es personīgi uzrakstīšu iesniegumu par apbalvošanu ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Noteikti! Pilnīgi noteikti!” Ja mums ir jādod šādi politiski uzstādījumi... Un, ticiet man, ja būs izdevies valsts pārvaldes iestāžu izsniedzamo atļauju skaitu samazināt nevis par 25 procentiem, bet par 22 vai 23 procentiem, tādēļ vien jau valdība nekritīs, tādēļ opozīcija nerosinās nekādus neuzticības vai savādākus jautājumus, absolūti nē! Pilnīgi droši, Barčas kundze! Nerosināsim tādā gadījumā! Bet jums ar likumu, balstoties uz attīstīto Eiropas Savienības valstu pieredzi, balstoties uz tiem ieteikumiem, ko mums ir snieguši arī konsultanti, mēs piedāvājam skaidru politisku vadmotīvu, politisku normu. Šeit nav nekā slikta, šeit nevienam nekas netiek atņemts, šeit tiek iedots instruments klātesošajiem ministriem; arī Ēlertes kundzei tiek iedots instruments, tiek iedots arī Vilka kungam instruments un pārējiem kolēģiem, kas šeit ir klāt. Droši vien aizsardzības ministram mazāk ir to izsniedzamo atļauju un tur būs mazākas iespējas? (No zāles aizsardzības ministrs A.Pabriks: „Ir!”) Vispār nav? Nu, tad vienīgais ministrs, kas šai normai netiks pakļauts, iespējams, ir aizsardzības ministrs Pabrika kungs.

Es aicinu atbalstīt šo normu. Šo normu ir pielietojušas arī jaunattīstības valstis, ne tikai Latvija. Manā atmiņā kā tuvākā stāv Gruzija, kura izdarīja to arī ļoti radikāli: ņemot vērā prezidentālas valsts pārvaldes statusu, izdeva rīkojumu, izdeva prezidenta dekrētu un tika vaļā no vairāk nekā trešdaļas visa veida atļauju.

Šis ir pozīcijai politisks instruments, ņemiet to, ņemiet!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Kārtības rullis neparedz reģistrāciju šajā pārtraukumā. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.

Mēs izskatām likumprojektu „Par valsts budžetu 2011.gadam”, un pirms pārtraukuma mēs palikām pie 13.priekšlikuma.

Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

13. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Es ārkārtīgi labi apzinos, ka acīmredzot šodien nobalsot „par” mūsu priekšlikumiem nav pārāk lielas cerības, acīmredzot kādam laiciņam vēl ir jāpaiet. Tajā pašā laikā, dzirdot lielisko nākotnes prognozi par strukturālo reformu iedīgļiem, es domāju, ka šis priekšlikums ir tas, par kuru Saeimai un arī valdībai, es ceru, vajadzētu nekavējoties uzsākt debates.

Priekšlikums ir par mērķdotāciju skolotāju algām nodošanu pašvaldībām. Kādreiz bija tāds arguments, ka pašvaldības ir maziņas, ka pašvaldības nespēs ar to tikt galā. Šobrīd tas arguments – vairāk vai mazāk – ir noņemts. Domāju, ka arī tajās vietās, kur pašvaldības patiešām ir saglabājušas stipri ierobežotu kapacitāti, šis jautājums ir atrisināts kopā ar skolu valdēm. Un man nešķiet, ka šādai situācijai, kad algas nāk no valsts un visi uzturēšanas izdevumi ir jāsedz pašvaldībai, ir jābūt mūžīgi. Tāpēc mūsu apvienība ir iesniegusi šo priekšlikumu – nodot šīs mērķdotācijas pašvaldībām.

Es domāju, ka ieguvumi būtu visnotaļ lieli. Ieguvumi būtu tādi, ka pašvaldības ne tikai teorētiski varētu sākt kaut ko plānot, bet Izglītības un zinātnes ministrija, kā tas parasti ir bijis, nevarētu vairs pateikt, ka skolu skaits, skolu optimizācija, tāda vai citāda izvēle ir jāizdara pašvaldībām, jo par to ministrijai vairs neesot nekādas darīšanas, tā došot tikai algas. Šeit tad būtu reāla principa „nauda seko skolēnam” izpilde, un tad šīm pašvaldībām mērķdotācijas tiktu ierēķinātas budžetā, jau domājot par nākamā gada budžetu, kas tām ļautu gan plānot, gan arī optimāli izbēgt no tādām situācijām, par kurām šobrīd pedagogi ar lielu neapmierinātību diskutē, – par to, ka ir skolas, kur izdodas panākt lielas algas, un ir skolas, kur tas nav iespējams. Zināmā mērā ir radusies diezgan liela nevienlīdzība, kas turpināsies – piedodiet! – vēl arī uz priekšu.

Šis mūsu piedāvājums, ja mēs par to diskutētu un tas stātos spēkā kaut vai 2012.gadā, pavērtu jaunas iespējas jaunai kvalitātei visā izglītības lauciņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 49, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 15. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti! Jaunajai koalīcijai ļoti patīk kritizēt Kalvīša valdību, un pamatoti, bet diemžēl rodas sajūta, ka jaunā „Vienotības” un Zaļo un Zemnieku savienības koalīcija saglabā iepriekšējo valdību negatīvās tendences, nevēlas komunicēt ar sabiedrību un ignorē, teiksim, elementāru informēšanu. Un, ticiet man, nebūs ilgi jāgaida līdz jaunam 13.janvārim, kad atkal atbalsts Saeimai būs nokrities līdz kritiskajam līmenim! Vienkārši cilvēki vēlas zināt, kas šeit notiek. Cilvēki, ar kuriem esmu ticies pēdējā mēneša laikā Jaunpiebalgā, Siguldā, Smiltenē, visi kā viens izrāda interesi par valstī īstenotajām strukturālajām reformām. Viņi vēlas zināt, kas notiks ar viņu skolām, kas notiks ar viņu slimnīcu, ugunsdzēsēju depo un tamlīdzīgi.

Saeima ir labākā vieta, kur informēt sabiedrību par strukturālajām reformām. Šis priekšlikums finansiālajā ziņā neko neizmaksās. Tā ir elementāra sabiedrības informēšana par notikumiem, ko īsteno valdība un ko akceptē Saeima.

Es aicinu šajā balsojumā vismaz Čigānes kundzi, kura ir vienmēr iestājusies par atklātību, atbalstīt šo priekšlikumu. Jo man ir bažas, ka šoreiz atkal nostrādās kartiņu sistēma un tiks noraidīts šis visumā atbalstāmais priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu daudz varbūt par pašu priekšlikumu, kura sakarā mēs esam daudz debatējuši par ēnu ekonomiku, par valdības gatavību un apņēmību ar to reāli cīnīties, par to, kā veicās Dombrovska kunga kolēģiem Lietuvā un Igaunijā un cik tur tās politiskās ambīcijas ir lielas.

Es gribētu, lūk, ko. Jums visiem ir Budžeta likums priekšā. Es gribētu, lai jūs to atvērtu vaļā un paskatītos uz 19.priekšlikumu. Jūs tad redzētu, ka partiju apvienība „Par Labu Latviju” katram priekšlikumam ir pievienojusi paskaidrojumu jeb īsu anotāciju (tādēļ vairs pārāk daudz nekavēsim godāto pozīciju ar savām debatēm). Šī ir būtiska atšķirība sabiedrības informēšanā un jūsu – kolēģi, jūsu! – informēšanā, jo katram partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumam ir īsa anotācija. To mēs neredzam nevienā valdības priekšlikumā, to mēs diemžēl neredzam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas veidotajos alternatīvajos priekšlikumos.

Es aicinu jūs pie katra partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikuma izlasīt īsu anotāciju; te ir pamatojums, kāpēc mēs to esam piedāvājuši, kādos ziņu avotos vai faktos mēs balstāmies un kāds ir mūsu politiskais redzējums par attiecīgo jautājumu. Mēs būtu tikai priecīgi, ja tas, kā dēļ jūs iepriekš noraidījāt deputāta Dombravas priekšlikumu... Ir runa par to, ka būtu sabiedrība jāinformē... Varbūt šādā formā jūs paši strādātu nākotnē, lai katrs pozīcijas priekšlikums būtu ar īsu anotāciju, kas būtu arī Saeimas sēdē redzama. Jo citādi ir sajūta tāda, ka... Ziniet, tagad, tā kā Zatlera kungs ir Krievijā, te ļoti daudz ko citē no Krievijas... Tur bija tāds liels cars Pēteris I, un viņš bija augstmaņiem aizliedzis debatējot lasīt no papīra. Kāpēc? Lai tā glupība būtu redzama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 4, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jāni, – no galvas!”) 20. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Man ir ļoti svarīgi... Jā, ne jau visi paši lasa šādas grāmatas, tāpēc es pavisam īsi nocitēšu.

Tātad tiešām mums pie katra priekšlikuma ir paskaidrojums, un es atļaušos citēt to grāmatu jeb izdevumu, kuru, visdrīzāk, neskars nekādi nodokļu palielinājumi. jo šādus izdevumus izdod valdība, īpaši nerēķinoties, cik tas maksā. Tur arī priekšvārdi ir. Priekšvārdus parasti raksta kādi cilvēki, bet tie, kas ir atbildīgi, paraksta to.

Pieņemsim, ka Dombrovska kungs tomēr tā arī ir domājis, kā kāds ir uzrakstījis, jo tas, man liekas, tiešām tā arī ir. Un tāpēc es atļaušos citēt Dombrovska kungu. „Valsts īpašuma inventarizācija un uzņēmumu novērtēšana ir pirmais solis, kas sabiedrībai dod priekšstatu par to, kā valsts apsaimniekos savus uzņēmumus. Protams, nākamais uzdevums ir nodrošināt efektīvu visu valsts uzņēmumu pārvaldību, tāpēc nekavējoties un mērķtiecīgi jāpilnveido valsts politika valsts uzņēmumu pārvaldības jomā.”

No vienas puses formāli, bet no otras puses – brīnišķīgi vārdi, premjera kungs!

Bet, zinot to, ka ļoti daudzas lietas, kas šādi tiek rakstītas, kaut kur paliek karājamies gaisā un nepārvēršas reālos darbos, mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu, ka no tām valsts daļām, kuras pārvalda uzņēmumi, ir iespējams iekasēt – jūs jau zināt, saskaņā ar kuru ekspertu ziņojumu – vēl vismaz 75 miljonus latu nākamajā gadā. Mēs uzskatām, ka, atbalstot šādu priekšlikumu par 75 miljonu latu papildus iekasēšanu, premjera teiktais patiesībā pārvērtīsies reālā darbā un tiešām nākamais solis būs būtiska pārvaldības uzlabošana, lai sasniegtu šo mērķi – šo dividenžu iekasēšanu.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 23. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 24. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 26. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 30. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču ir izveidots alternatīvs priekšlikums – Ministru kabineta iesniegtais 31.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 31. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 33. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 34. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 37. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 42. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 43. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 45. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 47. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 59. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 60. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 75. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. – deputātu Rozīša un Dronkas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums – 78.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 78. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. – deputātu Dronkas un Zemmera priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir iekļauts alternatīvajā, jau atbalstītajā Ministru kabineta priekšlikumā – 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 81. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 82. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 86. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 87. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 89. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 92. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 94. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 95. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 96. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 97. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 98. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 99. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 100. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 101. – deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saviem priekšlikumiem es neesmu paskaidrojumus pielikusi klāt, kā to izdarīja frakcija „Par Labu Latviju”. Tāpēc es gribu dažos vārdos pateikt, kas ir domāts šajā priekšlikumā.

Šajā priekšlikumā ir runa par tā saukto ģimenes valsts pabalstu, kāds tas būs no nākamā gada 1.jūlija. Tie ir tie 8 lati bērniem... Es pat nezinu, kā lai tos nosauc, – vai tas ir simbolisks maksājums, vai dažiem tas tomēr ir ļoti būtisks maksājums. Es domāju, ka mums nevajadzētu tik vieglprātīgi no tā aiziet prom un pateikt, ka mums tagad bērni ir trūcīgi vai pārtikuši. Kā iepriekš te jau izskanēja, tas ir ģimenes valsts pabalsts, nevis pabalsts bērniem, un tad gan man gribas pieminēt, ka nevienai ģimenei bez bērniem šo pabalstu nemaksā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. – deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 102. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 103. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 104. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 105. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 106. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 107. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 108. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 109. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 110. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 111. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 2, atturas – 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 112. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 113. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 20, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 114. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 115. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 116. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 117. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 118. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 119. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 120. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 121. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 122. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 123. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 124. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 125. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 126. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 127. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 128. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 129. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 130. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 131. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 132. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 133. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 134. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 135. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs.136. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs.137. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 138. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 139. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 140. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 141. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 142. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 143. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 144. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 145. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 146. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 147. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 148. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 149. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 150. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 151. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 152. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 153. – deputātu Grigules, Klauža un Bērziņa (Vidzeme) priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu laiku. Tātad īss skaidrojums par šo priekšlikumu.

Zem šā priekšlikuma ir deviņu lokālo slimnīcu darbības nodrošināšana 2011.gadā tādā apmērā, kāds tas bija 2010.gadā. Respektīvi, visas šīs deviņas lokālās slimnīcas, kas ir Latvijas laukos, Latvijas lauku mazpilsētās, tad turpinātu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nevis tiktu pārstrukturētas ar 1.jūliju par dienas aprūpes centriem. Tāpēc mēs ar kolēģiem šo priekšlikumu iesniedzām un lūdzam atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. – deputātu Grigules, Klauža un Bērziņa, ievēlēta no Vidzemes, priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 154. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 155. – deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Es pēdējo reizi šodien runāšu.

Zem šā priekšlikuma ir nauda, ko nākamgad valsts plāno ieņemt no recepšu medikamentiem, kuriem piemēros līdzmaksājumu – vai nu 50 santīmus, vai latu. Izskan, ka tas būs 50 santīmu, bet budžeta paskaidrojumos mēs redzam, ka tas ir no 50 santīmiem līdz latam. Un principā tāda ir tā publiski izskanējusī motivācija, kādēļ mēs pieliekam šos santīmus attiecībā uz recepšu medikamentiem, kompensējamiem: tādēļ, lai tie netiktu krāti skapīšos.

Es domāju, ka mēs visi zinām, kas izmanto galvenokārt šos medikamentus. Zinām, ka tie ir mūsu pensionāri, mūsu gados vecākie cilvēki un invalīdi. Tāpēc es uzskatu, ka šādam ieņēmumam nav pamatojama, un lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī es lūdzu atbalstīt deputātes Grigules priekšlikumu. Kādēļ? 34 pilnus gadus es esmu nodzīvojis viensētā. Vienā un tajā pašā pagastā. Tas daudz ko nozīmē. Es pazīstu dzīvi laukos, es esmu īsts laucinieks. Ja šo priekšlikumu noraidīs, mirs daudzi cilvēki. Mirs daudzi... it sevišķi gados vecāki cilvēki un arī vidējos gados, jo... Mums Madonā ir slimnīca, kuru pirms pāris gadiem atzina par labāko slimnīcu Latvijā. Ar mūsu draugu Vācijā – Vaijes pašvaldības – atbalstu daļu slimnīcas rekonstruēja, modernas iekārtas iepirka, bet tagad to slimnīcu grib... vienkārši varētu teikt, grib likvidēt... praktiski gandrīz likvidēt. (No zāles: „Par tēmu jārunā!”) Bet gadījumā, ja kāds saslims manā Vestienā vai kaut kur citur Madonas rajonā, vai vēl kur tālāk, nu tad vedīs uz Valmieru. Teiksim, no Lubānas cilvēku ar infarktu vedīs uz Valmieru, un...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, šis priekšlikums ir par kompensējamiem medikamentiem. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Lācis. ...un viņš nomirs pa ceļam. Nomirs arī pēc dažādām katastrofām un nelaimes gadījumiem, un tā tālāk.

Lūdzu, nedariet muļķības! Neslēdziet šīs slimnīcas!

Sēdes vadītāja. Lāča kungs! Par šo priekšlikumu mēs jau nobalsojām... Šis priekšlikums ir par kompensējamiem medikamentiem.

V.Lācis. Saeima... Iznāk tā, ka nedrīkst, ja jūs runājat kaut ko nepatīkamu... Iepriekšējā Saeimā es Daudzes kungam arī biju spiests aizrādīt... Četrreiz runāja, ka es nerunājot par tēmu... Es runāju tieši par tēmu. Tieši!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu un atgādinu, ka šis priekšlikums bija par kompensējamiem medikamentiem, nevis par slimnīcu slēgšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. – deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 156. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 157. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 158. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 159. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 160. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 161. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 162. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 163. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu tikai, debatējot par šo priekšlikumu, jums parādīt apstiprinājumu maniem vārdiem, ka šo budžetu nav stādījuši dzīvi cilvēki, bet „misters Eksels”. Iedomājieties, budžeta sakarā, kur neparedzētiem gadījumiem līdzekļi ir atvēlēti simtos miljonu, kur finanšu ministram ir atļauts dot galvojumus, palielināt aizņēmumus un darīt visu kaut ko... un ir brīvas rokas, mums tiek piedāvāts Saeimā balsot par 3 latiem – par trīs latu priekšlikumu! Kā tad tas ir radies? Tikai tāpēc, ka tur nav bijis neviena politiķa. Tur nav pirkstu pielicis neviens politiķis! (No zāles: „Tieši tā!”) Vienkārši vajadzēja sasniegt šos fiskālos rāmjus, fiskālos mērķus, un tad savadīja skaitļus, izdrukāja un nopriecājās, cik viss ir labi sanācis.

Padomājiet! Šeit sēž simts Saeimas deputāti. Viņiem jālemj it kā par 3 latiem valsts budžeta sakarā. Tajā pašā laikā valsts budžeta sakarā – vēlreiz atkārtoju! – Ministru kabinetam ir dotas nepieredzēti lielas tiesības brīvi lemt desmitiem un simtiem miljonu latu apmērā, informējot par to tikai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un prasot attiecīgās apropriācijas atļaujas.

Vēlreiz atkārtoju! Šis budžets nav sastādīts ne priekš cilvēkiem, ne šo budžetu ir sastādījuši cilvēki. (No zāles: „Taisnība!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai jūs uzstājat uz balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles dep. A.Šķēle: „Jā! Jā!”)

Vai, lūdzu, komisijas vārdā nekas nav piebilstams?

Debates jau ir slēgtas, Lāča kungs! Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 29, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

Lāča kungam par procedūru ir kas piebilstams.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL – TB/LNNK frakcija).

Nokavēju, tādēļ es jums atvainojos. Šis bija gadījums, kad jūs tiešām aizrādījāt... Medikamenti jau nu arī saistīti ar veselības tēmu, bet es nokavēju. Es atvainojos, ka es teicu, ka jūs neļaujat par tēmu runāt. Ļoti atvainojos! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Lāča kungs.

Paldies.

J.Reirs. Kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu.

164. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 165. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 166. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. – deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 167. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Visas frakcijas ir saņēmušas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsvērto, aprēķināto un pamatoto lūgumu par līdzekļu piešķiršanu, kurš nebalstās ne uz kādiem „griestiem”, ne uz kādām iegribām, un es neesmu dzirdējis nekādus argumentus, vismaz publiski, kāpēc šie priekšlikumi ir jānoraida, kā mēs to lasām šobrīd budžeta paketē. Šis priekšlikums, par ko mēs tūliņ balosim, skar Latvijas Radio. Naudas nesaņemšana apdraud galvenokārt Latvijas Radio 3 un Latvijas Radio 4. Es domāju, ka kārtējo reizi parādīsies arī problēmas ar Latvijas Radio 2. Es atceros debates, kas vasarā bija par Latvijas Radio 2. Mēs visi mīlam šo radio programmu, visi gribam to dzirdēt, bet diez kāpēc gribam to darīt par brīvu.

Es aicinu ieklausīties! Es aicinu atbalstīt šobrīd šīs dotācijas piešķiršanu Latvijas Radio.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man jāsaka, ka radio un televīzija ir tā nozare, kurai – atšķirībā no daudzām citām – finanses netika samazinātas nemaz. Pašreizējos finanšu apstākļos ir ļoti daudzas lietas, kuras nav izanalizētas un izskatītas pašas šīs nozares iekšienē.

Es atļaušos runāt par visiem šiem priekšlikumiem, sākot ar 166.priekšlikumu un līdz par 170.priekšlikumam, jo visi tie ir saistīti ar vienu un to pašu nozari – radio un televīziju. Pat tad, kad bērns prasa mammai latu, mamma pretī prasa: „Ko tu par to latu darīsi?” Un līdzīgi ir arī ar šiem priekšlikumiem. Mēs komisijā divu nedēļu laikā... Mēs jautājām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, precīzi kāda būs šā sabiedriskā pasūtījuma daļa un cik maksās, kāda būs tāme un ko tad mēs tagad ar šo naudu darīsim. Un jāteic godīgi, ka divu nedēļu laikā mēs precīzu analīzi nesaņēmām.

Mēs runājām arī ar komercraidorganizācijām par to, kāda būtu iespēja tām ar samazinātu tarifu palikt šajā bezmaksas paketē un kas būtu tas, ko tās vēlētos un ko tās varētu un par kādu maksu paņemt no šā sabiedriskā pasūtījuma. Arī tad divu nedēļu laikā mēs precīzu atbildi nesaņēmām.

Ja mēs runājam par iespējām, kuras pašreiz šajā nozarē ir, man ir jāteic, ka pašreizējais likums paredz, ka ir iespēja līdz 15 procentiem no pašreizējā finansējuma izsolīt arī konkursa kārtībā gan reģionālajām, gan arī nacionālajām raidorganizācijām un līdz ar to iegūt papildu līdzekļus.

Ja mēs skatāmies, ko var izdarīt ar esošo budžetu, ar esošajām finansēm, tad ir vairākas iespējas, kā mēs varam iegūt papildu naudu. Pirmā no tām, protams, ir tarifi, kas ir apraidei par katru nacionālo programmu un kas pašreiz ir 650 tūkstoši, – tie ir precīzi trīs reizes lielāki nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Un līdz ar to, tā kā pašreizējie konkursu noteikumi, likums un Ministru kabineta noteikumi neļauj caurskatīt šo tarifu veidošanas procesu, bet Nacionālais radio un televīzijas centrs pilnībā ir valsts kapitālsabiedrība un savukārt „Lattelecom” ir 51 procenta apmērā valsts kapitālsabiedrība, tad valstij ir iespējas izskatīt šo tarifu samazināšanu un iegūt papildu līdzekļus no jau esošā budžeta.

Otrā ir saistībā ar retranslētajiem kanāliem. Gan komisija izskatīja, gan mēs iesniedzām Ministru kabinetā priekšlikumu par retranslēto kanālu diferencētu valsts nodevu saistībā ar programmu skaitu un klientu skaitu, taču diemžēl padome noraidīja šo priekšlikumu, saistībā ar kuru būtu iespēja pilnīgi legālā ceļā vēl iegūt vairākus simtus tūkstošu latu, ko varētu novirzīt šai nozarei. Taču diemžēl arī šis priekšlikums tika noraidīts, kaut arī te bija reāla papildu nauda.

Turklāt vēl ir arī iekšējās naudas rezerves, kuras nesaprotamā kārtā diemžēl netiek izmantotas. Viena iespēja ir tā, ko es jau piedāvāju padomei kā ļoti konkrētu priekšlikumu, – nodot šo lielo ēku Valsts nekustamo īpašumu aģentūras apsaimniekošanai, bet mēs no šā sabiedriskā pasūtījuma izpildes naudas apmaksātu tikai tās telpas, kuras mums ir vajadzīgas pasūtījuma izpildei. Padome ir tikai runājusi ar aģentūru, bet nekādi tālāki procesi... nekas nav noticis. Mums būtu ļoti lielas iespējas ietaupīt naudu, jo pašreiz, ja jūs pasekojat līdzi, kam tiek prasīta nauda, tad redzat, ka tās ir liftu šahtas, tie ir kanalizācijas sūkņi, kam nav nekāda sakara ar nacionālo pasūtījumu.

Es ļoti labprāt atbalstītu papildu naudu, taču šinī gadījumā mums ir jābūt absolūtai skaidrībai par to, kam šī nauda tiks lietota... ka tā netiks izlietota ar nacionālo sabiedrisko pasūtījumu pilnīgi nesaistītiem mērķiem.

Tas, kādā veidā šī nauda tiek plānota un lietota... Es minēšu vēl tikai dažus piemērus saistībā ar Valsts kontroles un KNAB ziņojumiem, kuros bija norādīts, ka šinī vasarā tika noslēgts līgums (ar vēlākiem grozījumiem) ar uzņēmumu „Reklāmas aģentūra „Persona””, kas iegādājās no „Latvijas Televīzijas” tiesības izvietot reklāmu un sponsoru norādes Pasaules kausa futbola spēļu translācijai par 133 000 latu, taču pēc nepilna mēneša, pēc trim nedēļām, šis līguma nosacījums tika mainīts un summa tika samazināta par 67 000 latu. Tātad šī nauda televīzijai nebija vajadzīga! Ja mēs izsekojam līdzi visiem šiem procesiem saistībā arī ar hokeju, tad redzam, ka šādā veidā desmiti un simti tūkstošu tiek likti kā plusi vai mīnusi visa gada griezumā.

Līdz ar to šinī gadījumā, lai arī kā es vienmēr esmu aizstāvējusi radio un televīzijas intereses, es neatbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. – deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 168. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Paldies Ingrīdai Circenes kundzei par pirmo publisko skaidrojumu, no kura mēs sapratām, ka viņiem nemaz nauda nav vajadzīga, viņiem jau tā tās ir par daudz!

Šis priekšlikums ir par Latvijas Televīzijas 1.kanālu. Es runāšu pēc brītiņa arī par reģionālajām televīzijām, un es runāšu arī par bezmaksas paketi, kas šobrīd ir apdraudēta.

Tajā pašā laikā likums nosaka, ka Latvijas Televīzijas 1.kanāls jau pēc likuma... tam vienmēr ir jāatrodas bezmaksas paketē un vienmēr ir jābūt pieejamam Latvijas iedzīvotājam. Un, tā kā ir runa par 99 procentiem iedzīvotāju, mēs runājam par to, ka šīs ziņas tiek novadītas ikvienam. Pirms nepilna gada „Latvijas Televīzijai” tika noņemta apsardze; arī tajā brīdī varbūt bija argumentācija, ka tāda apsardze neattiecoties uz Latvijas Televīziju un neesot vajadzīga. Toreiz tas bija pirmais trieciens. Šobrīd Latvijas Televīzija nesaņem šādu budžeta papildinājumu (No zāles dep. I.Circene: „Tarifi būs!”) un atrodas tajā pašā vecajā, savu mūžu nokalpojušajā ēkā. Es domāju, ka tuvojas tas brīdis, kad Latvijas Televīzija, tāpat kā šobrīd komerckanāli, būs spiesta pateikt: mēs nevis iesim prom no bezmaksas paketes, bet nevarēsim samaksāt šos 650 tūkstošus, kurus nevar... Tarifi... Par to mēs parunāsim tad, kad skatīsim nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. – deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 169. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 170. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Tātad par tarifiem. Es atgādinu tiem deputātiem, kas šeit bija vasarā, kad mēs pieņēmām jauno likumu, kurš saucas „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”: šobrīd mēs runājam par perspektīvu. Mēs runājam par to, cik maksā bezmaksas pakete un kas ir jādara, lai varētu šajā paketē atrasties gan iespējami daudzas komerctelevīzijas, gan – es uzsveru, kas ir pats svarīgākais! – arī reģionālās televīzijas. Mēs runājam par to, ka no likuma nevajag izsvītrot punktus, kas dod vismaz kaut kādas iespējas, lai „Lattelecom” arī nākamajā reizē, nākamajā konkursā (kurā, visticamāk, es domāju, nekam nemainoties, viņi zaudēs vienos vārtos), varētu ķerties pie aprēķiniem, lai samazinātu... Šobrīd, cik es esmu iepazinies ar to un cik es zinu aprēķinus, tarifi mums ir jānoliek malā.

Toreiz bija solījums. Toreiz bija solījums, ka tiks atrasti veidi, atrasti līdzekļi, lai šajā kanālā varētu atrasties... digitālajai apraidei atrastos reģionālās televīzijas... Tas varbūt tiem, kas dzīvo šeit, Rīgā, nav svarīgi, bet tas ir svarīgi katram iedzīvotājam katrā pilsētā ārpus Rīgas. Un ar digitālajām televīzijām šobrīd situācija ir tāda pati kā ar... es nezinu... šķiet, tāda pati kā ar narkomāniem... Ir izstāstīts, ka ir jāaiziet no analogās televīzijas, jāpieradina cilvēki pie dekoderiem, jāpieradina pie tā, ka viņi tur būs... Un šobrīd, 1.janvārī nesaņemot nekādas... ne izmaiņas, ne kādas dotācijas, reģionālās televīzijas bezmaksas paketē nebūs iekļautas. Ja mēs šodien nobalsojam kaut vai par šo priekšlikumu, tad, protams, ir... tā, protams, ir jauna iespēja. Tā ir iespēja gan reģionālajām televīzijām, gan komerctelevīzijām samazināt šo tarifu apjomu un vismaz nākamajā gadā, līdz tiek atrasts kāds jauns risinājums, palikt bezmaksas paketē.

Cienījamie deputāti! Ir 110 tūkstoši mājsaimniecību, kas skatās šo bezmaksas paketi. Tie ir 20 procenti Latvijas iedzīvotāju. Protams, tas nav aktuāli Rīgā, kur lielākā daļa skatās kabeļtelevīzijas; tas nav aktuāli varbūt tur, kur cilvēki ir bagāti un kur pakļāvās „šķīvju” piedāvājumam, un kur maksā katru mēnesi abonentmaksu.

Es vienkārši izsaku bažas un domāju, ka šīs bažas ir pamatotas, taču es negribētu, lai tās piepildās. Mēs taisnā ceļā šobrīd virzāmies uz maksas televīziju visā Latvijā. Bez kaut kāda īpaša lēmuma, bez likuma, mēs virzāmies uz maksas televīziju, un arī Saeima pasaka, ka mums nav vajadzīgas ne bezmaksas paketes, ne arī bezmaksas apraide.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Man jāsaka: „Cienījamais Kučinska kungs! Jūs laikam neesat sen ticies ar „Latvijas Televīziju”!” Nu, jā... Pēdējā komisijas sēdē ļoti labi tika izskaidrota reģionālo televīziju pašreizējā situācija un iekļaušanās Latvijas Televīzijas 1. kanālā (ar atkārtojumu 7.kanālā). Bet tas, ko jūs teicāt, – šī bezmaksas pakete... tāda vispār neeksistē. Par velti ir tikai siers peļu slazdā. Nekā par velti nav! Latvijas valsts maksā 1,3 miljonus par LTV1 un LTV7. Un ar šiem 1,3 miljoniem apmaksā ne tikai LTV1 un LTV7, bet arī visas apraides, jo pēc pašizmaksas viena kanāla raidīšana izmaksā apmēram 110 tūkstošus. Līdz ar to viss ir apmaksāts! Pie tam valsts no krīzes budžeta samaksā par valsts kapitālsabiedrības pakalpojumu, ietverot peļņu, turpat miljonu... Tas ir par bezmaksas paketi! Tas ir par to, ko reģionālajām televīzijām nozīmē raidīšana pašām.

Saskaņā ar Ženēvas vienošanos, ko ir parakstījusi arī Latvija, šajā „Lattelecom” paketē ir iekļautas astoņas frekvences, kas ir paredzētas reģionālajām televīzijām. Satiksmes ministrija vēl joprojām gada laikā nav devusi atbildi uz to, vai konkursa noteikumi un Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts ir radījis monopolstāvokli, kas ir pretējs Konkurences padomes visiem noteikumiem un Konkurences likumam, vai arī ir radīta tāda situācija, ka „Lattelecom”, ja tas nav monopolists, astoņas frekvences nedod reģioniem pašu lietošanā... Ja šīs reģionālās televīzijas raidītu pašas, tad tām tas izmaksātu 4–5 reizes lētāk.

Šinī gadījumā tā ir vienkārši demagoģija, jo, ja pēc Ženēvas vienošanās šīs frekvences tiktu nodotas reģioniem, tad šie reģioni ļoti labprāt raidītu nevis analogajā, bet digitālajā apraidē, ko viņi ir arī teikuši. Pašreiz ir izveidojies monopolstāvoklis visām reģionālajām televīzijām, un pie tam nav noteikts, ka tām obligātā kārtā ir jāiekļauj arī vietējās televīzijas. Taču pašreiz šis jautājums ir atrisināts, un, spriežot pēc tā, kāda ir vienošanās – 3 stundas un 19 minūtes, ar stundu ilgu atkārtojumu vēl sestdienās LTV7 –, tas ļautu visos reģionos redzēt reģionālo televīziju veidotās programmas.

Protams, arī šeit ir nepilnība, un šī nepilnība ir tāda, ka šīs 3 stundas un 19 minūtes, kuras veido reģionālās televīzijas par savu naudu, īstenībā ir jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā. Šīm televīzijām ir jāapmaksā šis darbs, un tām nevar prasīt 300 latu par to, ka to sagatavotās programmas tiek raidītas. Taču tā jau ir atsevišķa diskusija, kuru mēs esam uzsākuši komisijā un kura ir arī jāturpina.

Tā ka par reģionālajām televīzijām... Tas, kas pašreiz tiek runāts, neatbilst patiesībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kopumā es negribu iebilst Circenes kundzei, jo, lai gan pamatvilcienos viņa pareizi aprakstīja situāciju, tomēr viņas piedāvātā aina ir pārāk rožaina. Es nemaz neskatos uz šo situāciju tik optimistiski.

Protams, reģionālajām televīzijām ir vajadzīga nauda. Esošajā situācijā pat šī nauda nepalīdzēs, jo tur, kā Circenes kundze pilnīgi pareizi atzīmēja, ir problēma pat ne tik daudz saistībā ar likumdošanu, cik ar izpildvaras rīcību un ar Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd mēs komisijā vēl joprojām gaidām atbildi no Satiksmes ministrijas, vai tad patiešām Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka visas frekvences tiks nodotas „Lattelecom”, jo Ministru kabineta noteikumos par digitalizāciju tas nebija pateikts. Iepriekšējais ministrs, godīgi sakot, vilcinājās... Mēs dzirdējām no viņa visai atšķirīgas versijas, bet pēdējā atbilde tomēr bija „jā!”. Visas frekvences pieder „Lattelecom”. Kāpēc? Uz kāda pamata? Nav skaidrs. Ja mēs piešķirsim tagad šo naudu, nauda aizies „Lattelecom”.

„Lattelecom” kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru faktiski nosaka monopolcenas, jo tas ir monopols un šīs cenas netiek regulētas.

Jaunais likums paredz citu procedūru, ka tos tarifus apstiprinās valdība. Pagaidām, cik es zinu, tas nebija izdarīts, un tas faktiski ir jautājums jaunajai valdībai, jo jūs strādājat jau pietiekami ilgi. Situācija nemainās!

Patiešām, šobrīd veidojas situācija, ka vienkārši notiek plānveidīga, tātad, nu, es teiktu, tāda „rēderiska” tipa rīcība attiecībā uz reģionālajām televīzijām. Faktiski, es uzskatu, tā nauda jādod reģionālajām televīzijām. Mēs atbalstām šo priekšlikumu, bet ar to būs par maz. Ar to vienkārši nepietiek, jo šis papildu finansējums jāpapildina ar zināmām... nu, ne tik daudz ar likumdošanas izmaiņām, bet ar Ministru kabineta rīcību, jo ir vesela virkne jautājumu (dažus Kučinska kungs pareizi uzsvēra, dažus – Circenes kundze), bet šobrīd es neiedziļināšos šajās problēmās, jo ir runa tieši par budžetu. Taču skaidrs ir viens – ka faktiski runa ir par to, ka notiks reģionālo televīziju īpašnieku maiņa un būs zināma monopolizācija. Un, ja nekas nemainīsies, tad tas notiks pavisam drīz. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tas varētu drusciņ tomēr atlikt šo bēdīgo iznākumu, tāpēc es vēlreiz uzsveru: „Saskaņas Centrs” balsos „par” šo priekšlikumu, bet ar to vien nepietiek. Ja mēs patiešām gribam saglabāt reģionālās televīzijas (tas ir ārkārtīgi svarīgi!), ja mēs patiešām gribam saglabāt mediju daudzveidību, tad jārīkojas diezgan enerģiski, un man ļoti gribētos redzēt un dzirdēt, kā jaunā valdība atrisinās šo problēmu, jo pagaidām diemžēl nekādas izmaiņas mēs neredzam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Es jutu, ka ir jāpaskaidro, kā šī nauda nonāk tur, kur tai ir jānonāk (nevis „Lattelecom” vai diezin kur!), un kas notiks, ja nenonāks.

Mēs izmantojām savā priekšlikumā... es izmantoju to likuma punktu, ko savulaik noteica Nacionālās drošības komisija, tas ir, 15 procentus no valsts pasūtījuma, ko var iedot komerctelevīzijai.

Ņemot vērā, ka Eiropas direktīva mums prasa – un acīmredzot pareizi prasa – vienotu attieksmi pret visām komerctelevīzijām, gan Latvijas TV3, gan LNT, gan reģionālās televīzijas ir vienādā attiecībā pret valsti. Tas nozīmē, ka šī nauda – 750 tūkstošu apmērā – sadalītos tieši kā valsts pasūtījums, palētinot tarifus.

Tā ir viena lieta.

Otra summa, kas ir līdz 800 latiem un kas neatšifrējas, ir nacionālajai televīzijai, lai tā varētu palielināt pasūtījumus novadu ziņām. Līdz ar to tiktu aptverta visa Latvija, vietējās televīzijas pārraidītu ziņas.

Tajā pašā laikā Circenes kundzei es negribu piekrist. Ir viena pēdējā ziņa, attiecībā uz kuru es gribētu tomēr oponēt, – par to, ka reģionālās televīzijas tagad uzreiz pāriešot atpakaļ uz analogo apraidi un ka Latvijas Pirmā televīzija iekārtošot visu, lai tā justos labi, ka tā esot gatava... Taču šobrīd tā informācija – un nāciet un apšaubiet to! – ir tāda, ka „Latvijas Televīzijai” šobrīd ir jāiegādājas milzum daudz jaunas infrastruktūras, tā nevar esošajā tehniskajā līmenī to izdarīt, un tieši tāpēc tai bija nepieciešama tā nauda, kuras sakarā iesniegto priekšlikumu jūs jau noraidījāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā kā biju trīs gadus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, es varu apstiprināt to, ka manā skatījumā... negribu atkārtoties, visu pareizi un bez pārspīlējumiem pateica šīs komisijas vadītāja deputāte Circene.

Iepriekšējā valdība pirms tam ir radījusi ārkārtīgi spēcīgu monopolstāvokli – „Lattelecom” rīcībā nodevusi šīs monopoltiesības un arī Valsts radio un televīzijas centram. Un tas tad arī ir visu nelaimju cēlonis.

Mūsu komisija, būdama vienu brīdi pat rekordiste sēžu skaita ziņā un pat pārspējot rekordisti, kura parasti bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar daudzajām sēdēm... Mēs daudz strādājām... Un pie tāda secinājuma nonāca, manā skatījumā, arī komisijas vairākums, kas parasti atbalstīja komisijas priekšsēdētāju.

Atkārtoties es negribu, es tikai īsi pateicu savas domas par notikušo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pieskarties citam aspektam, kurš, man liekas, netika skarts šodienas debatēs, runājot par šiem priekšlikumiem. Runa ir par kaut ko citu.

Es gribētu teikt, ka, pirms tika pāriets uz digitālajām tehnoloģijām un kamēr tika raidīts analogajās frekvencēs, tie raidītāji, kas strādāja... tās raidorganizācijas, kas raidīja latviešu valodā, jutās zināmā komfortā, jo latviešu valodas telpa bija pietiekami aizsargāta sakarā ar to, ka šis tehnoloģiskais resurss nebija brīvi pieejams visiem. Ejot tehnoloģiskajam progresam tālāk, šobrīd jau visā pasaulē vairs nevienam nav šaubu: ir noticis digitalizācijas process, ir pavērušās pilnīgi citas iespējas. Un tās iespējas diemžēl nav bijušas iepriekš apdomātas arī no negatīvā viedokļa – latviešu valodas telpa ar jaunajām tehnoloģijām tiek būtiski saspiesta. Un tā tiks saspiesta arī turpmāk, tāpēc ka, lai sagatavotu tik mazā valodā, kāda ir latviešu valoda, oriģinālraidījumus, lai varētu ar tiem noturēt attiecīgu skatītāju interesi, kas ļautu pievilināt reklāmdevējus, un tā tālāk, un tā joprojām, ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Līdz ar to šobrīd, ja mēs paskatāmies, ar kādām valodām un kādās valodu telpās ir jādzīvo Latvijas iedzīvotājiem, pamatā latviešiem, man ir jākonstatē, ka divas valodas – angļu un krievu – ir nomācošā pārsvarā, ja mēs runājam par televīziju. Absolūti nomācošā pārsvarā! Un tam pretī nostāvēt ar tiem resursiem, kādi ir pieejami latviešu oriģinālraidījumu veidotājiem, nav iespējams. Šī ir galvenā filozofiskā kļūda, kas ir pieļauta.

Liekas, ka, debatējot par kaut kādiem tarifiem un spriežot par monopolstāvokļiem un visu citu, īstenībā tiek pazaudēts aiz kokiem mežs – tiešām netiek saskatīta tā galvenā problēma.

Tādēļ es varu tikai aicināt, lai šīs Saeimas laikā tiktu varbūt saprasta tā problēma, tas mežs, nevis dzenāti tie zaķīši ap kokiem... lai tiešām tiktu saprasts tas mežs, kurā latviešu valoda vienkārši var pazust. Šis ir lielas izšķiršanās laiks! Ja 2011., 2012. ...nu, varbūt arī 2013.gada laikā šai tehnoloģiskai platformai, kas ir devusi milzīgas priekšrocības angļu un krievu valodai, kuras ir saspiedušas latviešu valodā raidošos kanālus burtiski līdz četriem vai... aptuveni tas skaitlis ir tāds, salīdzinot ar „entajiem”, pat simtos mērāmajiem krievu un angļu valodā raidošajiem... Es gribu teikt, ka tad latviešu valoda tiks nopietni apdraudēta. Tā jau tagad tiek apdraudēta! Bet mēs... Paņemot varbūt kaut kādu nepareizu, izdomātu mērķi, ko mēs mēģinām tarifos kaut kur meklēt, mēs īstenībā pazaudējam pašu svarīgāko – pazaudējam tāpēc, ka mēs te sēžam. Mēs pazaudējam to, kas ir ierakstīts mūsu Satversmē, – mēs pazaudējam latviešu valodu.

Pārejot uz jaunām tehnoloģijām, vienmēr jāpadomā arī par tiem riskiem, ko jaunās tehnoloģijas dod. Neviens – neviens! – nav par to padomājis; arī izstrādājot jauno, iepriekšējā Saeimā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (man liekas, aptuveni tā tas saucas), tas ir pazudis. Es aicinu atgriezties pie šā jautājuma un domāt vispirmām kārtām tieši par latviešu valodu. Ticiet man, tas ir pats dārgākais, kas ir mums, absolūti lielākajai daļai šeit klātesošo, un mums tas ir svarīgi.

Vēl nedaudz debatējot par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs pieskārāmies arī jautājumam par ziņu raidīšanu krievu valodā. Jā. Un es šeit gribētu aizstāvēt un arī atbalstīt tos lojālos krievu valodā strādājošos ziņu kanālus, kas raida Latvijas teritorijā lojālu informāciju, pareizu, precīzu informāciju par Latviju. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Gribētos zināt – kuri tie ir?”) Un tas arī ir būtiski svarīgi. Pretējā gadījumā, pazūdot šiem krievu valodā strādājošajiem lojālajiem televīzijas un radio kanāliem, mēs pilnībā sevi pakļaujam tai politikas interpretācijai, kura tiek veidota ārpus Latvijas. Un tas nav pareizi. Mums jādomā gan par latviešu valodā raidošiem televīzijas kanāliem, gan par Latvijas telpā strādājošiem krievu kanāliem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, priekšlikumu mēs atbalstīsim. Taču, runājot par to, kas te skan no tribīnes, jāteic, ka reizēm ir saprotams: protams, vēlētājiem reizēm ir īsa atmiņa, politiķiem ir īsa atmiņa. Bet tie, kas aktīvi politikā ir bijuši ilgu laiku, daudzas lietas tomēr neaizmirst. Tie, kas ir bijuši ierindas biedri, varbūt aizmirst. Bet tas nav pārmetums. Tas ir vienkārši atgādinājums par to vēsturisko faktu, kā latviešu valoda tika izstumta no publiskās elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpas.

Radio un televīzijas likumā līdz 2003.gadam bija norma, kura noteica, ka Latvijā esošajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir jābūt 70 procentiem raidījumu valsts valodā un ne vairāk kā 30 procentiem – svešvalodā. Un toreiz PCTVL frakcija, toreizējā, un „Saskaņas Centrs”, 20 deputāti ar Borisu Cileviču priekšgalā, vērsās Satversmes tiesā un panāca to, ka šie 70 procenti tiek atcelti. Un tad sākās tas, par ko šeit runāja Šķēles kungs, – tātad absolūtā liberalizācija, absolūtā krievu valodas dominante elektroniskajā plašsaziņā. Šajos septiņos gados mēs esam tur, kur mēs esam. Toreiz jau tā tehnika vēl tādu liberalizāciju nepieļāva. Pašreizējie pieņemtie 65 procenti varbūt kaut ko arī glābs, bet mēs esam aizgājuši tik tālu, ka man nosaukt kādu no krieviski raidošajiem ziņu raidījumiem par lojālu ir ļoti grūti un neiespējami, jo es tos regulāri skatos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienītie kolēģi! Es nebūtu otro reizi nākusi tribīnē, bet... Šķēles kunga runa ir vienkārši demagoģiska. Es ļoti atvainojos, bet tieši tā tas ir! Jūs jaucat sabiedrisko un latvisko telpu ar to, ko tas maksā – raidīt šajā telpā. Ne velti tad, kad mēs izstrādājām šo jauno likumu – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu –, vairākkārt tika iesniegts šāds priekšlikums: bez konkursa pagarināt šo iespēju raidīt ar „necaurspīdīgiem” un trīsreiz lielākiem tarifiem vēl piecus gadus. Tā ir tā atbilde uz jautājumu, kādēļ šīs televīzijas nevar raidīt šīs programmas. Kāpēc tās nāk un protestē? Tāpēc, ka šis tarifs ir nesamērīgi augsts! Ja šis tarifs tiktu pārskatīts un piemērots kaut vai Lietuvai un Igaunijai, ar visu peļņu un visām iespējām, paņemot nost nevajadzīgos servisus un pārējos nezināmos pakalpojumus un peļņu par zināšanām, tad katra no šīm komercraidorganizācijām iegūtu 400 tūkstošus – papildu naudu –, jo tām nevajadzētu maksāt 650 tūkstošus, bet tikai 200 vai 250 tūkstošus. Un tādā veidā mēs, Latvijas valsts, aizstāvētu Latvijas nacionālās vērtības, latviskās kultūras telpu. Tas arī ir tas jautājums, par ko mums ir jārunā! Nevis par to, ka mēs tagad nākam un runājam emocionāli par to, ka mēs gribam aizstāvēt kaut ko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz. Visi klātesošie! Šķēles kunga minētās debates par latviešu valodu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos... tās notika ļoti bieži – skarbas un asas, bet vieni no lielākajiem aizstāvjiem tam, lai latviešu valoda nepiepildītu šo kultūrtelpu, diemžēl bija tagadējie jūsu kolēģi – Latvijas Pirmās partijas biedrs deputāts Kastēns un, protams, Boriss Cilevičs. Bet mēs mazākumā palikām... lielā mazākumā... un nevarējām šo kultūrtelpu aizstāvēt tā, lai latviešu valoda dominētu šajā telpā un lai to visur dzirdētu vislabākajos laikos. Šo līniju aizstāvēja mazākums – es, Ina Druviete, dažkārt arī Liene Liepiņa. (No zāles dep. L.Liepiņa: „Kur nu dažkārt!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Teikšu atklāti: es no šīs dienas jutīšos Saeimā daudz labāk, jo es jūtu, ka te ir daudzi cilvēki, kas saprot kaut ko no televīzijas.

Ņemot vērā to, ka budžets ir budžets, pret budžetu, protams, es nebalsošu, bet es, protams, ļoti gribētu, lai atbildīgā komisija tomēr pievērstu uzmanību šiem milzīgajiem skaitļiem, šīm summām, ko komerctelevīzijas maksā par apraidi, jo šodien, kad ir tik mazs reklāmas tirgus un tik lielas problēmas, tā ir laupīšana gaišā dienas laikā. (No zāles dep. I.Circene: „Tas ir tas, ko mēs sakām!”)

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mēs te dzirdējām par sabiedrisko pasūtījumu... Okey, nu, valsts televīzija, protams, to dara. Bet es gribētu pieminēt tikai vienu faktu: LNT pēdējos četros gados labdarības akcijās ir savākusi apmēram 2,2 miljonus latu. Mēs esam noņēmuši no valsts atbildību par apmēram 800 slimiem bērniem. Nu, pasakiet, kura valsts organizācija vēl to ir izdarījusi?

Un varbūt tad nākamajā gadā padomāsim par tiem 650 tūkstošiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs zinām, ka Kastēns un Cilevičs ir galvenie draudi latviešu valodas kultūrtelpai.

Bet, ja runājam nopietni, tad jāteic, ka, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstību, tas nav iespējams – ierobežot kaut kādā veidā to, kādas televīzijas programmas cilvēki skatīsies. Tas ir aptuveni tas pats, kas ierobežot internetu. Tas ir iespējams kaut kur Turkmēnijā, piedodiet, ar tās politisko režīmu, bet ne Latvijā.

Tā ka vienīgais veids, kā var nodrošināt Latvijā ražoto programmu konkurētspēju – vienalga, latviešu valodā vai mazākumtautību valodās –, kā Šķēles kungs minēja, tā ir šo programmu augstā kvalitāte. Un, lai šī kvalitāte būtu, šī ražošana, šī industrija ir jāfinansē. Šobrīd sanāk tā, ka nauda, ko saņem Latvijas raidorganizācijas – gan Latvijas televīzijas, gan komerctelevīzijas... ka lauvas tiesa no šīs naudas aiziet izplatītājiem. Un tarifi ir absolūti nesamērīgi... Un tā vietā... Ja mēs vēl papildināsim, ja mēs vēl pieliksim šo naudu klāt, tad tik un tā šī nauda aizies šajā bezdibena mucā. Un tur ir tā problēma!

Protams, jādod nauda, protams, jāražo kvalitatīvi raidījumi, jo citas iespējas nav, bet tarifiem tomēr ir jābūt samērīgiem. Un tāpēc es vēlreiz vēršos pie valdības, jo... protams, tā ir ļoti tāda... iemīļota taciņa. Kad mēs sākam runāt par naudu, tad uzreiz pārslēdzamies uz valsts valodu, valsts ienaidniekiem un draudiem. Nē! Runāsim par naudu! Jo nevajadzētu no tā aiziet.

Un šobrīd pēdējais. Es negribu nevienu kritizēt, bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka šobrīd visa šī lieta ir pilnīgi valdības rokās, un, ja jūs atkal vārdos aizstāvēsiet Latvijas televīzijas industriju un latviešu valodu, nekas nebūs. Savediet kārībā tarifus un izplatītāju tīklus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei.

S.Ēlerte (kultūras ministre).

Godātie deputāti! Godātie Prezidija locekļi! Mani uz tādu īsu repliku vedināja Šķēles kunga ar tādām lielām krokodila asarām apslacītā runa. Divos aspektos.

Pirmkārt, par tarifiem. Šķēles kungs aicināja nemeklēt tarifos, bet meklēt latviskajā kultūrtelpā, tomēr sāksim ar tarifiem. Tarifi Latvijā, kā jau to teica Circenes kundze, ir trīsreiz augstāki, nekā tie ir Igaunijā, kur es biju un runāju ar cilvēkiem, kas šo procesu zina. Man šķiet, tā tas ir arī Lietuvā. Neesmu vēl bijusi Lietuvā.

Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Latvijā tarifi ir trīsreiz augstāki konkrētu darījumu dēļ, konkrētas digitalizācijas dēļ un tā veida dēļ, kādā tā notika Latvijā. Tā ka meklēsim tur, godātie kungi!

Attiecībā uz latvisko kultūrtelpu, par kuru jūs lūdzāt runāt, lai nebūtu jārunā par tarifiem, Šķēles kungs, es gribu atgādināt, ka tieši Tautas partija un jūsu partnere, Šlesera partija, balsoja pret latviešu valodu skatāmākajā laikā jeb praimtaimā (angļu val. – prime-time).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātā kultūras ministre! Godātie kolēģi! Ja tā vaina ir tarifos, tad, valdība, samaziniet tos tarifus! Dariet to! Par to jau nav runa. Jūs laikam nesapratāt acīmredzot, ministres kundze, ka, pat ja tas tarifs būs tuvu nullei vai pat ja būs tas viss par velti, tad tik un tā latviešu valoda šajā jaunajā tehnoloģijā būs apdraudēta.

Es nezinu par tām krokodila asarām un par visu to pārējo, ko jūs tā mīlējāt pielikt klāt; man gan labāk būtu paticis, ja jūs būtu sēdējusi zālē, kad mēs skatījām priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu oriģinālliteratūrai latviešu valodā. Tad jūs savācāt savu telefoniņu un bez krokodila asarām klusiņām izslīdējāt no zāles ārā.

Ministres kundze, varat samazināt šos tarifus! Ir problēmas, atrisiniet tās! Mēs dzīvojam šodienā, un nevajag visu laiku atsaukties uz to, ka ir kādi ienaidnieki, kas ir sapostījuši jūsu dzīvi kaut kad agrāk. Jūs esat tagad atbildīgā! Jūs esat tā persona, kurai par to ir jārūpējas! Parādiet to, ka jūs to spējat izdarīt civilizēti, demokrātiski, uz nākotni vērsti!

Jautājumā par to pievienotās vērtības nodokli grāmatām, par latviešu valodu, es labprāt jūs vēlreiz dzirdētu, bet laikam ne tagad, kad skatām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Es domāju, ka šeit jau ikvienam ir skaidri saprotams tas stāsts, par ko mēs te visi runājam; ar latviešu valodu un citām lietām tikai mēģinām aizmālēt sev acis. Patiesībā šis stāsts ir gaužām vienkāršs: iepriekšējo valdību laikā „izdevīgi” noslēgtie līgumi (vārdu „izdevīgi” teikšu pēdiņās!) šodien Latvijas valstij, Šķēles kungs, ir izcili neizdevīgi. Kādā veidā mēs digitalizējam mūsu valsti, kādā veidā starpnieku pakalpojumus sniedz tādi uzņēmumi kā „Hannu Digital”? Mums nākas konstatēt, ka šajos darījumos tās maksas, kuras mēs esam ietvēruši biznesa plānos, ir stipri par augstām. Un ikvienas komerctelevīzijas pārstāvji norāda, ka, redzot tās izmaksas, protams, viņiem nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu par to. Kāpēc tik augsts ir šis tarifs, ko piedāvā „Lattelecom”? Tieši tāpēc, ka ir noslēgti iepriekšējo valdību laikā līgumi, kuros ir izcili neizdevīgi nosacījumi! Rezultāts: šodien par to nākas maksāt ļoti dārgi.

Protams, ir iespēja izvērtēt iepriekš noslēgtos līgumus. Protams, mēs katrs spējam saprast un iedomāties, ar cik nullēm būs tās summas, kuras mums nāksies maksāt kā līgumsodus, zaudējumus... un citas summas, kuras būs jāmaksā par to, kas ir izdarīts iepriekš. Skaidrs, ka mēs to apzināmies. Skaidrs, ka tas ir jāizvērtē un par to ir jāpieņem lēmumi. Bet šodien, lai dzēstu tās sekas, kas ir iestājušās, tiek prasīts miljons no valsts budžeta. Tas ir nepareizi, fundamentāli nepareizi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. – deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 171. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri!

Vispirms es gribu pateikt Saeimai paldies par konstruktīvo darbu pie 2011.gada budžeta izskatīšanas.

Ministru kabineta iesniegtajā 171.priekšlikumā mēs faktiski rezumējām vairākus jautājumus, par kuriem jau šīsdienas sēdes laikā izskanēja debates. Konkrēti runa bija par to, kā budžeta deficītu nākamajā gadā ietekmēs valdības veicamie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi.

Jā, tiešām, uz pirmo lasījumu ar šiem ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem mēs bijām plānojuši iekasēt papildus 15 miljonus latu; uz otro lasījumu valdība ir atbalstījusi to priekšlikumu, kuru savulaik ir izteikusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, – palielinājusi šo summu līdz 60 miljoniem latu.

Te gan svarīgi ir apzināties, ka, strādājot pie ēnu ekonomikas apkarošanas, arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem mēs varam ieskaitīt tikai daļu no šīs summas kā fiskālās konsolidācijas pasākumu. Līdz ar to atlikusī summas daļa lielā mērā atspoguļo valdības apņemšanos nodrošināt virsplāna ieņēmumus uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina 60 miljonu latu apjomā.

Tika izvirzīti arī jautājumi, kā tas precīzi tiks sasniegts. Te es vēlos uzsvērt, ka valdībā jau ir apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ar 61 konkrētu pasākumu, kas, es domāju, diezgan lielā mērā var atbildēt uz tiem jautājumiem, kā mēs plānojam samazināt ēnu ekonomiku un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Svarīgi ir arī tas, ka, izskatot šo budžetu pietiekami saspringtā termiņā, mums jau ar nākamā gada 1.janvāri būs pilnvērtīgs budžets, nevis 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta. Tā ka te es gribu pateikt paldies gan Finanšu ministrijai, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas ir strādājušas šajā saspringtajā grafikā un šo darbu sekmīgi paveikušas.

Nākamā gada budžeta deficīts ir plānots 5,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, neskaitot šos papildu 45 miljonus no ēnu ekonomikas apkarošanas, kas ir krietni zem tā līmeņa, par kuru mums ir iepriekš panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir, 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžetu vēl nav noslēgušās, šīs sarunas turpinās, un, ja tas būs nepieciešams, arī janvārī no valdības puses nāksim ar priekšlikumiem par iespējamiem budžeta grozījumiem.

Tāpat debašu laikā diezgan daudz izskanēja jautājumu, kas attiecas uz dažādiem nodokļiem, uz dažādiem nodokļu jautājumiem, tāpēc īsumā iziešu cauri atsevišķiem šiem nodokļu jautājumiem.

Pirmais, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Neatkārtošu visas šīs debates par pievienotās vērtības nodokļa likmēm. Kā atceramies, savulaik tieši PLL politiķi bija tie, kuri rosināja jau ar 2009.gada grozījumiem paaugstināt PVN pamatlikmi līdz 23 procentiem, kā to bija parakstījis toreizējais premjers Godmanis un toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris no Tautas partijas.

Tā kā no šā scenārija mums ir izdevies izvairīties, protams, neliela PVN palielināšana, par vienu procentpunktu pamatlikmē, ir izrādījusies pamatota.

Tāpat ir izdevies izvairīties no PVN samazināto likmju atcelšanas. Faktiski tiek atcelta tikai viena PVN samazinātā likme – konkrēti, elektroenerģijai.

Attiecībā uz PVN valdība būtībā atbalsta arī nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumu par reversās PVN iekasēšanas piemērošanu celtniecībai. Šis pasākums arī tiek ietverts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, un, es domāju, tuvākajā laikā mēs arī Saeimā pie šā jautājuma atgriezīsimies.

Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli daudz tika diskutēts par neapliekamo minimumu vai atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Jāatgādina, ka līdz pavisam nesenam laikam atvieglojums par apgādībā esošu personu bija ievērojami zemāks nekā neapliekamais minimums. Pašreiz mēs šo situāciju esam grozījuši, bet arī tagad, ierosinādami paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu, mēs vienlaicīgi ierosinām palielināt arī neapliekamo minimumu. Un arī minimālo algu – no 180 uz 200 latiem.

Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un papildu stimuliem vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šajā paketē tiek atbalstīts arī priekšlikums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju projektiem. Savulaik tāda atlaide ir bijusi, pēc tam atcelta. Mēs uzskatām, ka, lai piesaistītu jaunus investīciju projektus, šī atlaide atkal ir nepieciešama, turklāt nepieciešama tieši tagad, jo īstermiņā negatīvu fiskālo efektu šī atlaide nedod; tā dod fiskālo efektu tikai tad, kad investīciju projekts ir īstenots un attiecīgais uzņēmums sāk gūt peļņu.

Arī vairāki no ierosinājumiem, kas tika izteikti par nekustamā īpašuma nodokli, jau ir valdības darba kārtībā. Ir runa par kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas precizēšanu, to pietuvinot tirgus vērtībai, un paredzētas plašākas pilnvaras pašvaldībām attiecībā uz PVN likmes piemērošanu. Ar šiem priekšlikumiem mēs nāksim, kad tiks strādāts pie 2012.gada budžeta.

Arī par dienesta auto nodokli izskanējušas daudzas debates, daudz arī kritikas. Jāatzīst, ka arī valdībā mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas, un tieši tāpēc, ka minētā nodokļa iekasēšana nav izrādījusies tik veiksmīga, kā bija cerēts, mēs ierosinām fundamentāli šā nodokļa iekasēšanas sistēmu pārskatīt. Un jāatzīst, ka jaunais priekšlikums ir jau izstrādāts un arī saskaņots ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tātad tiešām mēs esam arī ņēmuši vērā uzņēmēju viedokli, izstrādādami dienesta auto nodokļa jauno regulējumu.

Vēl par pensiju 2.līmeni. Es gribu teikt, ka šis nav priekšlikums, kas būtu uzradies nu tā pēkšņi vai ne no kurienes. Par šo jautājumu mēs esam vairākkārt diskutējuši Reformu vadības grupā. To ir atbalstījuši arī sociālie partneri – gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arodbiedrības. Ievērību pelna ierosinājums par to, kā lielāku daļu šo līdzekļu novirzīt Latvijas tautsaimniecībai, un tas, neapšaubāmi, ir viens no jautājumiem, ko mēs tagad arī izskatām, protams, nepārkāpjot attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Protams, mūsu interesēs ir lielāku daļu līdzekļu atstāt tieši Latvijas tautsaimniecībā, un mēs, protams, ar nožēlu varam secināt, ka savulaik, Kalvīša valdības laikā, tika likvidēta iespēja, ka pensiju 2.līmeņa iemaksas varētu administrēt Valsts kase, kura varētu varbūt arī ņemt vērā vairāk šo aspektu. Protams, pie šā jautājuma būs jāatgriežas.

Attiecībā uz mājokļu siltināšanu un energoefektivitātes jautājumiem jāteic, ka arī tie, neapšaubāmi, ir ļoti būtiski jautājumi. Vēlos uzsvērt, ka viens no pirmajiem manas pirmās valdības lēmumiem bija dubultot pieejamos līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem mājokļu siltināšanas programmai. Sākotnēji šī programma sākās lēnāk, nekā bija gaidīts, taču pašreiz tā jau ir uzņēmusi apgriezienus: apmēram 40 procenti no līdzekļiem ir apgūti, un var prognozēt, ka līdz finanšu perspektīvas beigām šī programma pilnā mērā tiks apgūta. Līdz ar to ir jautājums arī par to, lai šo programmu mums būtu iespējams īstenot arī nākamajā finanšu perspektīvā.

Tā ka, neapšaubāmi, izvirzītais energoefektivitātes jautājums ir valdības darba kārtībā.

Attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību. Šeit Zalāna kungs bija atnesis arī „Pārskatu par valsts uzņēmumu aktīviem 2009.gadā”, tiesa gan, ar repliku, ka „nerēķinoties, cik tas maksā”. Te es vēlos informēt, ka savulaik šo pētījumu veica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts sadarbībā ar sabiedriskā kārtā piesaistītiem ekspertiem. Tātad budžeta līdzekļi šā ziņojuma tapšanā nav tērēti. Tas nu tā, runājot par izmaksu efektivitāti...

Bet, protams, ir paredzēts arī, balstoties uz šo ziņojumu, nākt klajā ar priekšlikumiem valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus no valsts uzņēmumu dividendēm.

Tā ka, kolēģi, es vēlreiz vēlos pateikties par šodienas diskusiju.

Aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu – 171.priekšlikumu – un arī 2011. gada budžetu kopumā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 171.priekšlikumu?

Cienījamie kolēģi! Pēc Kārtības ruļļa mums būtu laiks izsludināt pārtraukumu, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt sēdi, līdz būs izskatīti visi jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpināsim darbu, līdz būs visi jautājumi izskatīti.

J.Reirs. 172. – deputātu Barčas un Zīda priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. – deputātu Aijas Barčas un Oskara Zīda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 3, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 173. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.... Nē? Tātad deputātiem nav iebildumu... Balsosim? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 174. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 6, atturas – 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms balsojuma gribu pateikties deputātiem par izturību. Gribu pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem, gribu pateikties arī konsultantiem, kas palīdzēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Gribu pateikties Juridiskajam birojam.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 38, atturas – 1. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka Frakciju padome pulcēsies pēc 5 minūtēm Sarkanajā zālē.