Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam darbu, es aicinu jūs ar klusuma brīdi pieminēt Gulbenes traģēdijas upurus.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā. Desmit deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam" izskatīt kā darba kārtības 1.punktu pirms "Prezidija ziņojumi". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam" otrajā, galīgajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūgums būtu sagatavot jūsu priekšā dokumentu nr 408. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot vairākkārt 260 priekšlikumus (Starpsauciens: "Nevar dzirdēt!"), radīja arī dažus savus — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus. Kopā to ir 279. Man būtu priekšlikums komisijas vārdā sākt izskatīt šo likumprojektu ar 2.tabulu, kura sākas 7.lappusē, respektīvi, ar 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

R.Zīle.

10.priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 48, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

11. priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

12.priekšlikums. Arī Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

13.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija aicina atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

14.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Ir iebildumi. Škapara kungs, jūs vēlējāties debatēt? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

15.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

16.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

17.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

18.priekšlikums. Arī Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

19.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis — Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis.

(TP). Cienījamie kolēģi! Tautas partija izsaka atzinību, ka vismaz daļēji ir atbalstīts Tautas partijas priekšlikums. Mēs gan pieprasījām tādu summu, kādu uzskata speciālisti, kurā ir nedaudz vairāk par 100 000 latiem. Bet tā kā vismaz daļēji Ministru kabinets ir atbalstījis arī mūsu frakcijas viedokli, tad mēs vairs turpmāk neuzturēsim prasību par savu tālāko priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Par 19.priekšlikumu iebildumu nav.

R.Zīle.

20.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

21. priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle.

22.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta.

R.Zīle.

Tāpat 23.priekšlikums arī ir Ministru kabineta iesniegtais, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

24.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

25.priekšlikums. Arī Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

26.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

27.priekšlikums. Arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

28.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

29.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle.

30.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 30.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 23. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle.

31.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

Arī 32.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. To komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

33.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

34.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 34.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34.priekšlikumu — Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 24. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle.

35.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

36.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. priekšlikumu — Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 15, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

37.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

38.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

39.priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. (Starpsauciens: "Jābalso!") Atvainojiet, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39.priekšlikumu — Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 15, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

40.priekšlikums. Deputātu Jāņa Bunkša un Kārļa Leiškalna priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

41.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle.

42.priekšlikums. Deputātu Bunkša un Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

43.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

44.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle.

45.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš daļēji iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Komisijas slēdziens par šo priekšlikumu ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

46.priekšlikums. Līdzīga situācija. Tas ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš daļēji ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

Tāpat 47.priekšlikums — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kur ir līdzīga attieksme komisijai kā pie iepriekšējā priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

48.priekšlikums. Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Arī līdzīga situācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

49.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kurš iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 13, un šeit principā ir atbalstīts no Saeimas, man būtu priekšlikums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad ir priekšlikums — neatbalstīt 49.priekšlikumu — Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Neatbalstīt. Paldies! Iebildumu nav.

R.Zīle.

15. priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo tas ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

R.Zīle.

51.priekšlikums. Deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. priekšlikumu — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 51, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

52.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir runa par valsts profesoru darba samaksu. Pēc Izglītības ministrijas speciālistu aprēķiniem un arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību aprēķiniem, šī summa, kas izdalīta budžetā, pietiek, lai valsts profesoriem samaksātu attiecīgi palielinātas algas tikai pusgada ilgā termiņā. Augstskolas tiks nostādītas faktiski bezizejas situācijā. Bet es tiešām gribētu uzdot jautājumu kādam no valdības vai valdības vadītājam, varbūt referentam, lai paskaidro man faktu, kāpēc tiek šajā gadījumā iedzīts it kā ķīlis starp augstskolām, jo valdošā koalīcija atbalstīja, un tas ir ļoti pareizi, valdības alternatīvo priekšlikumu, lai piešķirtu papildu naudu profesoru darba samaksai Lauksaimniecības universitātē. Tas ir ļoti pareizs solis, un mēs to apsveicam. Bet tagad diemžēl iznācis tā, ka Lauksaimniecības universitātei mēs atbalstām maksāt profesoriem paaugstinātas algas, savukārt augstskolām, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, Latvijas universitātei, Tehniskajai universitātei un citām, arī turpmāk būs līdzīga rakstura priekšlikums par Kultūras ministrijai pakļautajām mācību iestādēm, tur šajā gadījumā valdība diemžēl neatbalsta profesoru algu paaugstināšanu.

Es tikai gribu zināt atbildi, kāpēc ir tāda dažāda pieeja pret dažādu ministriju pakļautībā esošajām augstskolām. Es vienkārši neredzu loģiku. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pavisam īsi pie šā jautājuma pieskaroties, man jāsaka sekojošais: faktiski šī problēma ar profesoru algām ir Finansu ministrijas nedisciplinētības iemesls, jo faktiski situācija, kāpēc ir izveidojusies šāda lieta, ir sakarā ar to, ka sarakstē starp Izglītības ministriju un atsevišķām augstskolām Izglītības ministrija norādīja augstskolām, ka profesoru skaitam, ko var ievēlēt, jābūt atbilstoši izdalītam budžetam, kas 1998.gadā tika paredzēts. Diemžēl notika sekojoša lieta. Attiecīgās augstskolas deva atbildi, ja šī budžeta nav, vienalga, tādā gadījumā viņi palielina profesoru skaita finansējumu no pašu ieņēmumiem. No maksas pakalpojumiem, kuri, neapšaubāmi, viņiem ir lieli. Atsevišķās augstskolās tie ir pieauguši par 24%. Tas nav sevišķi labi, bet tas ir fakts. Notika tas, ka faktiski augstskolas, neskatoties uz finansu disciplīnas norādījumu, ka to darīt nevar, jo šādu līdzekļu vienkārši nav, palielināja šo profesoru skaitu lielāku— no 212 vietām uz 282. Faktiski tagad šajā situācijā, ka viņi bija ar mieru finansēt paši, kaut gan viņiem tika norādīts, ka šādu līdzekļu patlaban nav, ir iespējas pakāpeniski pieaudzēt profesoru skaitu līdz 507, ko nosaka attiecīgie nolikumi un ko Augstākās izglītības padome ir noteikusi pēc sava nolikuma. Un problēma parādījās tajā apstāklī, ka tad, kad tagad apstiprina 1999. gada budžetu, tad, protams, tās augstskolas, kas ir izdarījušas šo te plašo soli uz priekšu, elementāri noliek visu šo naudas summu priekšā parlamentam un attiecīgi valdībai un saka, ka, redziet, tagad tas viss jums ir jāfinansē. Es domāju, ka tas ir finansu nedisciplinētības paraugs, tā rīkoties nedrīkst. Un sarunā ar augstskolām tas arī ir norādīts viņām. Diemžēl es nevēlos kompetentāk vairs par šīm lietām te izteikties, es biju domājis, ka izglītības ministrs to teiks, bet katrā ziņā tāda ir reālā situācija.

Kas attiecas uz Ābiķa kunga jautājumu. Tas ir ļoti precīzs un pareizs. Mana šeit atbilde ir faktiski divās plāksnēs. Vienā plāksnē atbilde ir sakarā ar to, ka vienkārši tādu līdzekļu summa bija atrodama. Otra atbilde ir tīri politiska.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija arī uzskata, ka, protams, šie līdzekļi profesoriem ir nepieciešami, taču pašreizējā budžetā mēs tos atrast nevaram. Mēs esam arī saviem koalīcijas partneriem, valdības partijām, kas ir koalīcijā, teikuši, ka mēs pie visām iespējām, kādas būs gada vidū vai rudenī, skatīsimies, lai rastu papildu līdzekļus arī augstskolu pasniedzēju — tieši valsts profesoru darba samaksai. Tāpēc arī mēs iespēju robežās esam atraduši Lauksaimniecības universitātei nelielu un nepietiekamu līdzekļu papildinājumu, bet vairāk diemžēl pašreizējā budžeta situācijā mēs pagaidām šos līdzekļus rast nevaram. Tas atkarīgs no ieņēmumu bāzes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK) Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par šo 52. priekšlikumu. (Starpsaucieni. "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 52. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret— 24, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

53. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas — priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!") Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 53. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 22, attturas — 35. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

54. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu. (Starpsaucieni: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 54. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret— 15, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

55. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts, bet faktiski tas ir iestrādāts vienā no tālāk sekojošajiem priekšlikumiem daļēji. (Starpsaucieni: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 55. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret— 14, atturas — 42. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

56. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija. (No zāles finansu ministrs I.Godmanis: "Viņš jau vienreiz par šo jautājumu izteicās!")

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šī problēma, protams, ir ļoti nopietna, jo šī naudas summa ir paredzēta pamatā centralizēto eksāmenu nodrošināšanai, jo tiešām sakarā ar to, ka šī sistēma bija nepilnvērtīga, iepriekšējos gados notika informācijas noplūde un tā tālāk, un līdz ar to šie centralizētie eksāmeni zaudēja savu jēgu. Bet ņemot vērā to, ka valdība ir daļēji vismaz par 60 000 latu atbalstījusi mūsu komisijas priekšlikumu, tad komisija noņem savu priekšlikumu un aicina nebalsot.

Sēdes vadītājs.

Tātad 56. priekšlikums ir noņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

57. — deputāta Apiņa iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas... (Starpsauciens: "Jābalso!") Deputāti pieprasa balsošanu par 57. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 57. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 17, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

58. priekšlikums — deputāta Apiņa un Ģīļa iesniegtais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts, bet Kabineta viedoklis ir tāds, ka tas ir daļēji iestrādāts 24. priekšlikumā. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 58. — deputāta Apiņa un Ģīļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret— 26, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

59. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts 25., jau iepriekš nobalsotais, un šis 59. priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. (Starpsauciens: "Jābalso!") Vai iesniedzēji uztur balsošanu? Frakcija noņem šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

60. — deputāts Vētra iesniedz priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi, un Ministru kabineta viedoklis par šo priekšlikumu ir, ka tas daļēji ir iekļauts 26. priekšlikumā — mūsu jau iepriekš atbalstītajā. (Starpsaucieni no zāles: "Balsot! Ņem nost!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vētra noņem priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

61. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

62. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 62. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret— 4, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

63. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums — komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 63. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret— 3, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

64. — deputāta Damberga un Kezikas iesniegtais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64. — Damberga un Kezikas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret— 11, atturas — 70. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle.

65. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniegusi šo priekšlikumu un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par 65. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 10, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

66. — deputātes Soldatjonokas iesniegtais priekšlikums, kurš daļēji ir iestrādāts tālāk sekojošajā 95. priekšlikumā, bet šis konkrētais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles: "Balsot! Ņem nost!")

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka... Deputāte noņem savu priekšlikumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

67. — deputāta Damberga, Monikas Zīles, Pētera Apiņa iesniegtais priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts, bet daļēji šie priekšlikumi ir iestrādāti jau iepriekš nobalsotajā 33. un tālāk sekojošajā 83. priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 67. — Damberga, Zīles un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 11, atturas — 50. Nav pieņemts.

R.Zīle.

68. — deputāta Damberga un Kezikas iesniegtais priekšlikums, kurš ir daļēji jau atbalstīts 34. priekšlikumā, un šis nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

69. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 84. priekšlikumā, bet 69. nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Helēna Demakova,Tautas partijas frakcija.

H.Demakova

(TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamās deputātes, godātie deputāti! 2 miljoni latu valsts dotācija Kultūrkapitāla fondam bija tā nauda, ko Saeima un valdība bija solījusi 1999. gadā. Jebkurā citā nozarē noteikti cipari tā nebija iegājuši sabiedrības apziņā un jau plānotajā radošu cilvēku praksē, ka par tiem būtu izveidojies priekšstats, ka tos ņemt nost. Lai arī auglīgu diskusiju rezultātā un pateicoties Godmaņa un Zīles kunga loģiskajai spriestspējai, kad tika izdiskutēti visi lietas apstākļi, tika panākts kompromiss, tomēr ir vietā kārtējo reizi atgādināt, ka summa ir nepietiekama. Nepieciešams ir pilnais likums par noteiktu alkohola un tabakas akcīzes nodokļa novirzīšanu šim fondam, un tad reiz nevajadzīgām un bieži aizvainojošām, līdz ar to nekulturālām diskusijām būtu pielikts punkts. Šī mana uzstāšanās ir veltīta tam, ka, lai cik ģeniāls būtu kāds no klātesošajiem vai kāds kultūras ministrs, neviena izcila personība ministrijas vadībā nevar aizstāt reālu un aprobētu kultūrpolitiku, kurai ir analogi visās Eiropas valstīs, kuri Eiropas nacionālajās valstīs ir izdiskutēti daudzos kultūrpolitikai veltītajos rakstos, un tādēļ pie tiem nebūtu jākavējas vēlreiz.

Es atsaucos uz Zīles kunga teikto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ka neviens neapšauba paša fonda ideju, un aicinu darba gaitā atgriezties pie sākotnēji iecerētā likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins,Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Tā apkaunojošā diskusija, kas bija nesen masu informācijas līdzekļos par to, ka nav vajadzīgs Kultūrkapitāla fonds, norādīja uz to diezgan īpatnējo situāciju, kāda ir Latvijā. Un Latvija pakāpeniski veidojas par ierēdņu valsti, vai mēs to gribam vai negribam.

Mēs ar bažām skatāmies, ka tie procesi, kas sākās divus un trīs gadus atpakaļ, par to, ka jāsamazina ierēdņu skaits, un ka tie procesi, kur ierēdņiem nav jāiejaucas, būtu jāpārliek uz to cilvēku pleciem, kas ir atbildīgi — uz sabiedrības, uz mākslinieku, uz kultūras cilvēku līdzdalību, šie procesi tagad ir ņēmuši pilnīgi pretēju virzienu. Savā laikā valdība nobalsoja par to, ka tiek izveidots Kultūrkapitāla fonds, neatkarīgs fonds, kurā tie cilvēki, kas ir iesaistīti jaunrades procesos, paši var ļoti veiksmīgi saņemt neatkarīgu finansējumu — šos 2,95% no akcīzes nodokļa, kuri nodarbojas ar šiem radošajiem procesiem. Tagad mēs atcēlām šos 2,95%, mēs apsolījām piešķirt 2 miljonus, pēc tam mēs apsolījām piešķirt jau 1 miljonu un šo 1 miljonu izlabot pēc tam uz 200 000 kaut kādā veidā.

Igaunijā, kuru mēs negribam sev stādīt kā piemēru, uz kuru mēs ceram, ka viņi mūs ievilks kā pirmie gan Eiropas Savienībā, gan NATO, šis Kultūrkapitāla fonds darbojas ļoti veiksmīgi, bet kas ir visapkaunojošākais Latvijai — ka Igaunijas Kultūrkapitāla fonds ir sācis finansēt dažādus pasākumus Latvijā. Jūs zināt, ka nesen iznāca piecas dzejas grāmatas, kuras tika izdotas ar igauņu Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tāpēc es domāju, ka šāda situācija nav pieļaujama. Un otra lieta. Vienreiz varbūt vajadzētu izbeigt to praksi, ja vienreiz ir nobalsots un apsolīts, ka būs šis finansējums, tad mainīt to pēdējā brīdī un ietaupīt kaut kādus 800 000 no miljona varbūt nebūtu tieši mūsu cienīgi to darīt. Tāpēc es gribētu aicināt tomēr nobalsot, ar savu attieksmi parādot to, ka mēs arī turam savu vārdu un ka mēs nemainām katrreiz pēc attiecīgās konjunktūras savus viedokļus.

Es aicinu arī sociāldemokrātus, atceroties tos kultūras darbiniekus, kas kādreiz bija šajā partijā, atbalstīt šo Kultūrkapitāla fondu un nobalsot šoreiz par šo miljonu, nevis par šiem 200 000 latiem alternatīvajā priekšlikumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir nācies ļoti smagi par šo jautājumu uzstāties auditorijās, un tomēr šoreiz es gribētu pateikt tikai divas lietas. Faktiski jautājums ir par finansējuma iespējām, un, ja šī finansējuma iespējas nav iespējams realizēt uzreiz, tad atliek tikai pakāpenisks finansējuma pieaugums, kas šeit ir iestrādāts. Es nosaukšu jums divus ciparus: praktiski, ja mēs rēķinām, ka iepriekšējā gadā pilna akcīze, kas tika saņemta, ir 1,4 no azartspēlām, 0,5 kapitālā, tas ir 1,9 miljoni, patlaban, faktiski ņemot vērā, ka ir 1,2 miljoni no pamatbudžeta un 1,4 tāpat aptuveni mēs rēķinām no azartspēlēm, tie ir 2,6 miljoni, tad pieaugums ir apmēram 40%. Tas ir tas, ko mēs varam atļauties. Un faktiski es domāju, ka, apspriežot tālāk kultūrkapitāla likumu, mēs varēsim arī izdiskutēt visas šīs lietas. Vienīgais, ko es gribu teikt par Igauniju, tur ir viena problēma, Kiršteina kungs. Tad, kad salīdzina Igaunijas un Latvijas datus, tad parasti runā par Igaunijas bruto ienākumu, un izrādās, ka tur daļa aiziet arī sportam, un mēs šeit sportu paņemam nost, un tāpēc mums izskatās savādāk. Ja jūs paņemsiet sporta finansējumu no Igaunijas šī finansējuma nost, tad dabūsiet mazākus skaitļus.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Ņemot vērā Kiršteina kunga pieminēto diskusiju masu informācijas līdzekļos, kur gan mazāk bija izteikti viedokļi par kultūrkapitāla nevajadzību, bet, tieši otrādi, par to cilvēku nevajadzību, kas par to domā mazliet savādāk, Budžeta un finansu komisija tikās šī priekšlikuma sakarā ar radošo savienību vadītājiem, arī ar Kultūrkapitāla fonda vadību, un apmēram divu stundu diskusijā, es domāju, mēs sapratām katrs savas un otras puses viedokļus, jo tur tās puses jau nav tik atšķirīgas, ir tikai domstarpības par lietām, kas attiecas uz naudas līdzekļiem. Un Budžeta komisija, nākot ar savu priekšlikumu, faktiski gribēja parādīt, nu, neslēpšu, zināmu gribu un soli spert uz priekšu, lai Kultūrkapitāla fonds turpinātu saņemt līdzekļus mazliet lielākus nekā iepriekš plānots, bet mazāk, nekā tas bija paredzēts pagājušajā gadā. Un tā būtu zīme, lai nākotnē jebkuras šīs pašas Saeimas deputātu komisijas rīkotos līdzīgi un arī valdība rīkotos līdzīgi. Tātad man priekšlikums būtu komisijas vārdā 69.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt 84. —Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 69. —Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 10, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

70. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 70. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 9, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

71.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Rugāte, Stalidzāne, Zvejsalnieks, Soldatjonoka un Seiksts, šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debatēs. Anta Rugāte, Tautas partijas frakcijas deputāte.

A.Rugāte

(TP). Labrīt, augsti kodātie kolēģi! Deputāti! Šī priekšlikuma sakarā es gribētu jums dot dažas informācijas, kas ieviestu skaidrību, kādēļ ir parādījies šāds priekšlikums. Bet pirms tam es gribu izteikt pateicību par to, ka ir atbalstīts Nīcgales skolas finansējums, viens no lielākajiem šajos piedāvājumos. Un attiecībā uz Balvu skolu es gribētu teikt, ka šis priekšlikums ir piedāvāts no četriem avotiem— akcīzes nodokļa neparedzētiem gadījumiem, Valsts īpašuma privatizācijas fonda un autoceļu nozares pārvaldīšanas. Neviens no priekšlikumiem nav atbalstīts, bet Balvu amatniecības vidusskola pastāv desmit gadus, tās vēsture un sadarbība ir ārkārtīgi ērkšķaina. Skola ir dibināta pēc pašvaldības iniciatīvas 1989./1990.mācību gadā, un tajā mācās apmēram 500 bērnu no četru rajonu pašvaldībām. Savus pieteikumus valsts investīciju programmām Balvu amatniecības vidusskola ir pieteikusi kopš 1991.gada un kopš tā laika arī sākusi pati saviem spēkiem, apgūstot 76 tūkstošus latu līdz šim brīdim, veidot mācību telpas, internātu un arī telpas darbnīcām. Celtniecībā ir bijuši valsts piešķīrumi no Latgales programmas 1994.gadā 20 tūkstoši latu tikai tādēļ vien, ka 1995.gadā tika solīts valsts investīcijās iekļaut 165 tūkstošu latu apmērā finansējums Balvu amatniecības vidusskolas darba korpusa pabeigšanai. Taču 1995.gadā šis finansējums pazuda sakarā ar banku krīzi, un Izglītības ministrija līdz pat šim brīdim nav varējusi atrast ceļu, kādā veidā atjaunot šos zaudējumus skolai, kura šobrīd ir bez atbalsta no Izglītības ministrijas puses, tādā apjomā, kādā tas būtu nepieciešams kā skolai, kas, pirmkārt, dod divas, vismaz divas ļoti nopietnas mācību programmas, tas ir vispārējo vidējo izglītību un amata izglītību zeļļa pakāpē, teritorijā, kas ir nevis tāda, kā to savos novērtējumos Pasaules bankas kredītu pieteikumiem ir izvērtējusi Izglītības ministrija, ka burtiski blakus mājām ir iespējams iegūt šādu izglītību, bet gan tikai tuvākā skola, kas piedāvā līdzīgu, varbūt ne gluži līdzvērtīgu izglītību, atrodas 70—80 kilometru attālumā, un tā ir Makašānu amatniecības vidusskola, kas ir izveidota pēc tāda paša principa valstī 1989./1990.mācību gadā starp tām trim skolām, kuras gāja šo Izglītības ministrijas aicināto ceļu, piedāvāja mācību programmas izvēlei, kuras izvēlējās Balvi, Makašāni un trešā skola, kura šobrīd vairs nepastāv kā tāda.

Ja šādā veidā mēs attieksimies pret skolu centieniem, pret pašvaldību centieniem īpaši atbalstāmajos reģionos piedāvāt šo nepieciešamo izglītību, kas viņiem ļauj patiešām nodrošināt savu dzīvi, tad jāsaka, ka mūsu attieksme laikam ir pārskatāma. Un tāpēc arī ir radies šis priekšlikums, ka Pasaules bankas piedāvātajā finansējumā izglītības iestāžu ekonomiskās bāzes nostiprināšanai šīs skolas projekts nav izturējis tos kritērijus, pēc kuriem to ir vērtējusi Izglītības ministrija. Taču Izglītības ministrija pirms tam ir pateikusi, ka rajonam ir prioritāra loma izvērtējot, kura rajona skola ir pelnījusi kļūt pēc attiecīgajiem izvērtējumiem par šī fonda, par šīs investīcijas, par šī kredīta izmantotāju. Šī nekorektā situācija praktiski vairs nav labojama, un arī Latvijas investīciju programmās līdz 2000.gadam tieši Balvu amatniecības skola, neskatoties uz saviem pozitīvajiem rādītājiem, neskatoties uz rajona lūgumiem un prasībām, kas ir izteikta ļoti korektās formās, šobrīd atrodas 36. vietā. Nekad šādā veidā šī skola vairs nevarēs nonākt tajā prioritārajā vietā, kurā tā atradās 1994./1995.gadā, kad solījumi netika izpildīti, un šī solījuma nepildīšana turpinās līdz pat šim brīdim. Tādēļ arī es esmu atbalstījusi šo priekšlikumu un lūgusi atbalstīt arī citu frakciju deputātiem. No "Latvijas ceļa" pārstāvjiem Antons Seiksts neatteicās piebilzdams, ka šis korektais prasījums katrā gadījumā ir ārkārtīgi pozitīvi atbalstāms, taču, cik man zināms, "Latvijas ceļa" frakcija šādu prasījumu nav atbalstījusi. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt Balvu amatniecības vidusskolas finansējumu.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kopumā, lai mēs varētu risināt mūsu skolu jautājumus kompleksi, Latvijā ir nepieciešami apmēram 250 miljoni latu. Tāpēc arī faktiski ir jābūt kompleksai pieejai. Ja mēs nevaram izdarīt to šajā budžetā pilnībā, tad jau nākamā budžetā veidot šo skolu atbalstu, balstoties uz faktiem, principā uz to sarakstu, ko Izglītības ministrija ir izveidojusi. Daļēji tas šeit ir budžetā, bet ne pilnībā.

Otrs. Ja mēs runājam par šo konkrēto skolu, tad neapšaubāmi ir ļoti svarīgas divas lietas. Patlaban skolu skaits, kas jaunajā Pasaules bankas lielajā kredītā ir paredzētas, nav vēl precizētas . Ir runa par skolām, ar kurām mēs sākam. Ir jautājums, vai tās būs 15 vai 30, tā ir kompetence Izglītības ministrijai kopā ar Pasaules banku, un problēma, kā reģionāli iekļaut arī Latgales skolas, ir tuvākās nākotnes jautājums, jo līgums ir jāparaksta aprīlī. Ceru, ka arī šīs diskusijas šeit tiks ņemtas vērā, spriežot par jauno līgumu.

Un pēdējais. Izglītības ministrijā ir Latgales programma, tā ir jūsu budžetā 0109, Latgales programmā līdzekļi ir 122 086 lati. Es uzskatu, ka tālāk attiecīgi vēršoties pie izglītības ministra, iespējams, ka var panākt, ka vienu daļu no šīs summas var veltīt arī attiecīgās skolas problēmu risinājumam, bet tā ir izglītības ministra kompetence, esošie budžeta līdzekļi jums ir priekšā. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK) Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo 71.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 71. — Rugātes, Stalidzānes, Zvejsalnieka, Soldatjonokas un Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 5, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

72. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet, cik zināms, valdība ir pieņēmusi lēmumu par šīs skolas ārkārtas finansēšanu no neparedzētiem izdevumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

73. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leišklans

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Godātais Lagzdiņa kungs! Šeit nav jākaunās. Es atsaukšu priekšlikumu, bet atsaukšu ne tāpēc, ka es negribētu cīnīties par budžetu šai nodegušai skolai, bet tāpēc, ka Latvijas Republikas finansu ministrs, saprotot problēmu, ir izdalījis līdzekļus no neparedzētiem izdevumiem paredzētās naudas un Ministru kabinets šos līdzekļus jau ir piešķīris, tā kā man neatliek 149 tūkstoši, tātad par 11 tūkstošiem mazāk nekā ir prasīts manā priekšlikumā. Augsti godātie kolēģi! Šī skola tiks atjaunota no Latvijas Republikas budžeta līdzekļiem un mēs visi zinām, ka pašvaldībām tas nav pa spēkam. Paldies finansu ministram, paldies Ministru kabinetam! (Starpsauciens: "Paldies tev, Leiškalna kungs!")

Sēdes vadītājs.

Paldies Leiškalna kungam. 73.priekšlikums ir noņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

74. — deputātu Dalbiņa un Damberga iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens : "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 74. — deputātu Dalbiņa un Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 5, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

75 — deputātu Kezikas un Panteļējeva iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies!

R.Zīle.

76. — deputāta Gundara Bērziņa iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 76. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

77. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. Ministru kabinets to daļēji ir iestrādājis savā 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

78. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Esta, Tautas partijas frakcija.

J.Esta

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šī summa nav paredzēta skolotāju algu paaugstināšanai. Šī summa vienkārši ir iztrūkstošie līdzekļi 133 lauku skolām. Tādējādi nenodrošinot apmācības programmas. Dažos vārdos — ko tad šīs skolas dara.

Pirmkārt, šīs skolas nodrošina pēctecību, nodrošina kadrus mūzikas koledžām, mūzikas vidusskolām. Bez šo skolu eksistences, darbības nav iespējams iestāties šajās mācību iestādēs. Ja mēs paskatāmies dažus skaitļus no tīri profesionālas darbības, tad šobrīd Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Operas orķestrī, visos profesionālajos, es nemaz nerunāšu par pašdarbības orķestriem, vismaz 50 un vairāk procenti mūziķu profesionāļu nāk tieši no šīm mazajām lauku skolām.

Otrs. Dziesmu svētki. Mēs visi priecājamies par Dziesmu svētkiem un redzam jaunas sejas. Šeit tūlīt ir jautājums — no kurienes rodas šī kvalitāte? Kāpēc šie kori skan? Un šeit atkal ir šo mazo skolu ieguldījums, jo tur piedalās gan audzēkņi, gan skolotāji.

Un visbeidzot — trešais. Kultūrpolitika laukos. Mazpilsētās, rajonos, novados notiek ļoti aktīva darbība. Skates, koncerti, festivāli, starptautiska sadarbība, ļoti laba starptautiska sadarbība, ko augstu novērtē mūsu rietumu draugi.

Un visbeidzot. Mēs ļoti daudz runājam par ieiešanu Eiropā. Par soļošanu Eiropā. Bet, ja mēs nevaram sakārtot savu iekšējo tirgu un ja mēs nevaram ražot konkurētspējīgu preci, un mēģinām iebraukt Eiropā ar dārgām automašīnām, kuras iegādātas par budžeta līdzekļiem, tad ar kultūru ir citādi. Ja nosacīti to var saukt par preci, tad šī prece ir konkurētspējīga Eiropā. Bet šeit nav nevienam nekādu šaubu, un viens no stūrakmeņiem, šī pamata stūrakmeņiem, ir šīs mazās skolas, kas nodrošina pēctecību. Paldies! Palsosim par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kopumā šis priekšlikums, par ko ir runāts, ir izprotams. Bet tomēr rēķināsimies ar mūsu finansiālajām iespējām. Ja jūs apskatīsities 76.priekšlikumu, tad tā, kā tas ir formulēts, te ir runa par pedagoģisko darbinieku darba samaksu. Tā kā faktiski tās ir tomēr algas. Ko es varu pateikt kopumā? Es varu atbildēt tikai ar divām lietām. Kur šie priekšlikumi daļēji ir iestrādāti? Tur, kur iet runa par divām lietām. Viena lieta ir piektā programma — mērķdotācija pašvaldībām, mērķdotācijas republikas rajonu un tālāk pašvaldību izglītības iestādēm, tur pieaugums mums ir 5,6%, kas ir apmēram izturēts vidējā līmenī, ņemot vērā arī pārējo ministriju un resoru pieaugumus.

Un otrs ir, protams, ka mēs esam izturējuši 100% līmenī, ne paaugstinājuši, bet arī nesamazinājuši visas tās mērķdotācijas, kas ir saistītas ar jautājumu, kur uzstājās cienījamais deputāts. Tā ir otrā programma — mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai. Es domāju, ka tur tās lietas pārklājas. Bieži vien šie te vadītāji faktiski strādā arī skolās par attiecīgiem pedagogiem. Es ceru, ka mēs nevaram atrisināt visas prasības šogad, bet katrā ziņā mēs neesam šo finansējumu samazinājuši. Vienā gadījumā esam palikuši uz 100%, neskatoties uz to, ka Dziesmu svētki ir pagājuši. Mēs esam starpposmā. Un otrs, ka mēs par 5,6% tomēr esam paaugstinājuši šīs algas kopumā. Tas ir tas, ko mēs varam atļauties. Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Robers Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Godātie kolēģi! Komisija šo 78.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 78. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

79. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā nr.94 mazliet citā formulējumā, bet ar to pašu summu — 1 500 000. Tāpēc konkrēti šo 79.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Silva Golde, Tautas partijas frakcijas deputāte.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Frakcija šo priekšlikumu noņem, un mēs pateicamies valdībai par Tautas partijas frakcijas priekšlikuma ievērošanu un iestrādāšanu Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 79.priekšlikums tiek noņemts. Tālāk lūdzu!

R.Zīle.

80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 4, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

81. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 81. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 9, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

82. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija aicina atbalstīt arī šeit, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

83. — Budžeta un finansu (nodokļu)...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, par 82. priekšlikumu vēlas debatēt deputāts Jānis Škapars. (Starpsauciens: "Nevajag!")

J.Škapars

(TP). Godātie deputāti! Patiesībā šie 240 tūkstoši ir tā pozīcija, par kuru iestājās Tautas partija. Un mēs aicinām balsot par šiem 240 tūkstošiem. Taču šī pozīcija nav saprotama, jo mēs neskatāmies ķēdi kopumā. Proti, jautājums ir par zinātnes finansējumu un par attieksmi pret zinātni. Kā radās 240 tūkstoši? 240 tūkstoši radās sekojošas darbības rezultātā. Mums piedāvāja ļoti vērienīgu Eiropas Savienības piekto ietvara programmu, un mums bija liela izdevība piedalīties šinī programmā ar saviem pētījumiem konkursa kārtībā. Taču šo līdzekļu mums nebija, un mēs nevarējām atrast. Bija nepieciešami 420 tūkstoši. Šos 420 tūkstošus mēs gribējām paņemt atkal zinātnei. Un daļēji izdevās atgriezt atpakaļ šos līdzekļus ar līdzekļiem, ko mēs dosim lietišķiem pētījumiem, resoru pētījumiem un tamlīdzīgi. Bet šeit ir viens ļoti aktuāls jautājums. Mēs ar šiem 420 tūkstošiem panāksim to, ka mums atļaus piedalīties Eiropas Savienības piektajā ietvara programmā. Taču, ja mēs neradīsim konkurētspējīgu vidi, zinātnisko vidi, no tā nekas neiznāks.

Ir otra pozīcija. Un tas ir Ministru kabineta sen jau pieņemts lēmums, man liekas, ka tas ir 1997.gada sākums, par piecām valsts zinātnes programmām, kuras vajadzētu finansēt no valsts budžeta līdzekļiem.

Šogad bija paredzēts finansēt trīs programmas par 660 tūkstošiem. Diemžēl mēs šos līdzekļus neizdalījām, un mēs līdz ar to varam pazaudēt arī to ienesumu, kuru mēs būsim ienesuši sākotnēji. Tāpēc es aicinot balsot par šiem 240 tūkstošiem, aicinātu tālāk apsvērt nākamās pozīcijas, kur būs izvirzīts jautājums par mūsu zinātniskās infrastruktūras izveidi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai kāds aicina balsot par 82.priekšlikumu? Deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 82.priekšlikumam. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

83. — arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru mēs aicinām atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Zīle.

84. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad par šiem 200 tūkstošiem Kultūrkapitāla fondam. Komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam.

R.Zīle.

85. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts, bet tas ir daļēji arī iestrādāts iepriekšminētajā 94.priekšlikumā, kurš sekos mazliet tālāk.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

86. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 86. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 6, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

87. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Frakcija noņem šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

88. — Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu sagatavojusi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Viens no galvenajiem policijas uzdevumiem ir, lai cik tas paradoksāli arī neizklausītos, nevis noziegumu atklāšana, bet noziegumu profilakse, respektīvi, noziegumu nepieļaušana. Diemžēl, sākot ar 1996.gadu, šai profilaksei nav pievērsta nepieciešamā uzmanība. Un jau 1997.gada budžetā tika iestrādāta paradoksāla lieta, ka ar likumu tika noteiktas naudas summas, kuras Ceļu policijai pašai ir jānopelna, un no šīm te soda naudām Ceļu policija arī saņem sev atalgojumu, kas pats par sevi ir absurds. Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja arī pārkārtot šo sistēmu. Bet diemžēl ar vienu budžeta balsojumu tas nav iespējams, un mēs nesaņēmām nepieciešamo atbalstu, savlaicīgi nepieciešamo atbalstu no valdības, un netika iesniegti grozījumi likumā "Par valsts policiju". Mums ir panākta vienošanās — Aizsardzības un iekšlietu komisijai kopā ar valdības vadītāju, ka tuvākā mēneša laikā šī paradoksālā situācija tiks likvidēta, un turpmākajos budžetos nebūs noteikts, ka obligāti policijai pašai ir jāpelna nauda, bet tas aizies viss dotācijās. Tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es noņemu šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 88.priekšlikums noņemts.

R.Zīle.

89. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 89. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 5, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

90.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 90. — Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 31, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

91. — Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" šo priekšlikumu iesniedza Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi, tie, kas nav pamodušies! Es ceru, ka tūlīt pamodīsies! Es ceru, ka arī Tautas frakcija atbalstīs beidzot mazo cilvēku rūpes, jo citādāk es visu laiku klausos jūsu pārstāvjus un saprotu, ka jūs tā uztraucaties par pedagogiem, par skolotāju algām. Un šeit ir iespēja reāli vienreiz šiem pirmsskolu iestāžu un bērnudārzu audzinātājiem samaksāt kādu naudiņu. Es ceru, ka jūs vismaz šinī balsojumā nerādīsiet ar pirkstu uz leju, bet parādīsiet ar pirkstu uz augšu.

Tāpat es redzu jautru un smaidošu Jāni Ādamsonu, kurš, es ceru, arī parādīs pareizi pirkstu uz augšu, jo es zinu, ka sociāldemokrāti šodien jau vienmēr mūs ir atbalstījuši un ļoti mīl mazos cilvēkus. (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Es labprāt!") Es skatos godīgajās sociāldemokrātu actiņās un jūtu tur sirsnību pret mazajiem cilvēkiem. Varbūt nākotnē, ne šodien, dalot budžetu. Jo koalīcijas vienošanās ir svarīgāka. Un es domāju, cienījamie kolēģi, ka šinī gadījumā mums ir tas moments, kur mēs varam atrast finansējumu. Es zinu, ka daudzas komisijas ir tikušās ar mūsu talantīgo Latvijas Bankas vadoni Repšes kungu. Un es domāju, ja šinī gadā viņam algas pieaugums nesasniegs 4000 latus vai vairāk, es domāju, viņš badā nenomirs. Varbūt mazāk lidot ar deltaplānu vai helikopteru, bet tomēr būs tīri normāla gaisa atmosfēra Latvijā.

Tādēļ es ceru, ka šinī gadījumā mēs varētu izdarīt šo pārdali. Patiešām, jaunā Latvijas Bankas gaisa pils varbūt celsies lēnāk, bet vismaz mēs zināsim to, ka pašvaldībām būs nedaudz līdzekļu, lai varētu samaksāt bērnudārzu audzinātājiem. Un šinī gadījumā tas ir sirdsapziņas balsojums, kas mums ir vajadzīgs, vai mums ir tie bērni vajadzīgi. Un, protams, mēs varam katrreiz stāvēt kājās, pieminot nelaimes gadījumus, kas bērnudārzos notiek, bet šinī gadījumā tas ir reāls solis. Mums ir jāiedod nauda. Mums ir jāpalīdz. Es ceru, ka jūsu godīgās sejas, it sevišķi gan no opozīcijas pārstāvju puses, gan arī atsevišķu koalīcijas pārstāvju puses, patiešām varbūt šajā gadījumā sirdsapziņa sāks runāt un balsojums būs normāls. Es, protams, saprotu, ka tūlīt nāks Godmaņa kungs un teiks, ka nedrīkst aplaupīt Latvijas Banku, bet es ceru, ka šinī gadījumā arī viņš atbalstīs šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Problēma, ko piedāvā risināt izdevumu daļā, protams, ir korekta, un finansējums šeit ir vajadzīgs. Mums ir iesniegti vesela virkne priekšlikumu šo posteņu finansēšanai no korektiem avotiem. Šobrīd tiek piedāvāts 2,5 miljonu latu ņemt no Latvijas Bankas iemaksām. Uzskatu, ka bankas nemaksāšana budžetā, pagājušogad ir vienīgais gads, kad nemaksāja, manuprāt, nav pamatota. Šobrīd šī līdzekļu neieskaitīšana budžetā pamatojas uz likumu "Par Latvijas Banku". Diemžēl likums viennozīmīgi nosaka ļoti savdabīgu bankas peļņas izlietojuma kārtību. Vispirms tiek veidots rezerves kapitāls, tad tiek veidots tā sauktais rīcības kapitāls, kas ir kabatas nauda Latvijas Bankai, bez pamatkapitāla, rezerves kapitāla Latvijas Bankai uz pagājušā gada beigām bija no 10 — 12 miljonu uzkrāts šis rīcības kapitāls, pilnīgi lieks, kā saka, kabatas nauda. Šī prakse, protams, nav atbalstāma. Es domāju, ka Saeima būs spiesta atgriezties pie šī Latvijas Bankas peļņas sadales panta, un formāla kārtība būtu, ka ir pieaudzējams šis pamatkapitāls, ir veidojams riska rezerves kapitāls. Tālākā peļņas sadalīšana ir lemjama civilizēti. Arī iesaistoties šeit Saeimai. Tāpēc šobrīd sakarā ar to, ka likums "Par Latvijas Banku" nav izmainīts un šis budžeta balsojums būtu absolūtā pretrunā ar šo likumu, šobrīd šādu priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt, bet ceram, ka pie šā jautājuma mēs atgriezīsimies šā gada laikā, izskatot likumu "Par Latvijas Banku". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis. (No zāles finansu ministrs I.Godmanis: Es atsaucu!") Atsauc. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pavisam īsi gribu pateikt, ka sociāldemokrāti jau ir presē un visiem godīgi pateikuši, arī koalīcijas partijām, ka attiecīgajā brīdī mēs pie Izglītības likuma grozījumiem stingri turēsim savu pozīciju un meklēsim kompromisu arī šajā jautājumā, un attiecīgi mūsu piedāvājums būs no 1.septembra dalīts atbalsts bērnudārzu pedagogiem — 50% no valsts, 50% no pašvaldībām. Tas apmēram būs 1,8 miljoni. Tā kā zināmā mērā mēs par šo pašu problēmu esam domājuši un es domāju, ka pašreizējā likuma redakcijā Izglītības likumā, kas paredz no valsts 6,3 miljonus, tos tik tiešām būs neiespējami atrast. Tā kā kompromisa meklējumu laiks vēl ir priekšā, un Modra Lujāna teiciens par sociāldemokrātu godīgajām actiņām nemaz tik viltots nebūs. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pēc tam jau nebūs, ko dalīt.")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 14, atturas — 70. Priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "16 jau ir vairāk par 14…") Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

92. priekšlikums, Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92.priekšlikumu — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 19, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

Godātie kolēģi! Mēs uzsākam darbu ar 3.tabulu, kurā ir sakārtoti tie priekšlikumi, kuri tika iesniegti, paredzot kā avotu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tātad 93.priekšlikums. Ministru kabinets šo priekšlikumu ir iesniedzis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

R.Zīle.

94.priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

95.priekšlikums. Arī Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

96.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

97.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 97.priekšlikumu — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 20, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

98.priekšlikums, deputāta Inkēna iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo tādā pašā summā tas ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle.

99.priekšlikums, deputāta Grīga iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. (Starpsauciens: "Nenodod Zemessardzi! "Latvieti, nepadodies!")

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es, cienījamie kolēģi, varu uzreiz paziņot un saku, ka es atbalstīšu budžeta pieņemšanu kopumā nevis tāpēc, lai nopelnītu kafiju, bet tāpēc, ka es uzskatu, ka valdība un koalīcijā esošās frakcijas ir strādājušas un sabalansējušas šo budžetu un tas ir izsvērts. Es to atbalstīšu. Par spīti Tautas partijai.

Es arī skaidri saprotu frakciju disciplīnu, koalīcijas līgumu precīzu izpildi, principus un tā tālāk. Skaidri es zinu šā balsojuma rezultātu, bet tomēr es pateikšu dažas domas, kāpēc man radās šī doma paredzēt tieši speciālo uzdevumu vienībai "Vanags" no "līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kurš var, cienījamie kolēģi, pateikt nākošajā sekundē, minūtē, dienā, nedēļā, mēnesī, kādi neparedzēti gadījumi mums vēl varētu notikt. Es savā frakcijā pagājušo trešdien pulksten 14 sacīju šos pašus vārdus. Ziniet, cik liktenīgi iznāca, ka pēc dažām, nedaudz minūtēm Gulbenē notika "ikdienišķs" gadījums. Es gribu sacīt, ka mums vajadzētu atbrīvot šo maniaku pret parakstu par dzīves vietas nemainīšanu. Vispār par nāvessodu mēs šeit nerunāsim. Nu tas ir tik "ikdienišķi". Tur trīs bērniņi tika noslepkavoti. Redziet, tie ir tie neparedzētie gadījumi no kuriem es lūdzu paredzēt līdzekļus. (Starpsauciens: "Ko viņi dara?")

Kas tad ir šī vienība "Vanags"? Tā ir speciāli izlasīta cilvēku kopa, labi trenēti, morāli attīstīti, kuri neguļ tad, kad jūs guļat, strādā tad, kad jūs nestrādājat. Viņi patrulēja šodien 50 cilvēku sastāvā, lai jūsu mašīnas varētu mierīgi stāvēt jūsu stāvvietās, lai neaplaupītu vai neapzagtu cilvēkus. Tas pats attiecas arī uz otru vienību — uz "Omega". Viņi ir tie, kas atrod un likvidē sprāgstvielas, lai jūsu bērni nesaspridzinātos. Katra sevi cienoša valsts tur savā valstī kārtības sargāšanas instrumentu — tā ir policija, katra sevi cienoša valsts arī apgādā un rūpējas par speciāli izveidotām uzdevumu vienībām, kas ir kā skalpelis, jo jūs taču netaisīsiet operāciju ar neasu nazi. Speciālo uzdevumu vienības ir tiešām tas īstais drošības garants, kurš paredz un varbūt likvidē iespējamos neparedzētos gadījumus. Lai nebūtu jāatvēl mums līdzekļi, kas jau tika izdarīts varbūt šodien Gulbenē cietušajiem mazgadīgajiem bērniem un viņu vecākiem bēru izdevumiem, tad no jūsu balsojuma ir atkarīgs, vai vajadzīgas šādas speciālo uzdevumu vienības vai ne. Es saprotu disciplīnu, es saprotu koalīcijas līgumu. Tā ir jūsu darīšana, kā jūs balsosiet.

Es vēl gribu piebilst, ka šorīt es tikos ar premjerministra kungu Krištopanu, un viņš apsolīja man šorīt, ka šīm abām vienībām papildu finansējums būs, ka speciālo uzdevumu vienībai "Vanags" būs finansējums no Aizsardzības ministrijas budžeta iekšējās pārdales, kā arī no Iekšlietu ministrijas iekšējās pārdales. Bet es tomēr arī saprotu šos vīrus un gribētu palūgt, lai jūs tomēr ar savu balsojumu palīdzētu šiem cilvēkiem. Jā, bija likuma labojums piedāvāts par bijušajiem čekistiem, kaut arī bija norma, ka nedrīkst pielaist par deputātiem un citās valsts institūcijās strādāt arī bijušajiem specvienību kaujiniekiem. Diemžēl es nedomāju, ka jūs par tādām muļķībām nobalsosiet, kad tas likumprojekts parādīsies sēdē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi man kā aizsardzības ministram rūp ikvienas bruņoto spēku vienības attīstība, piešķirtie līdzekļi un to rezultātā paveikto darbu kvalitāte. Es gribu teikt, ka šī vienība nav griezusies pie aizsardzības ministra personīgi ar savu problēmu izklāstu un tāpēc es domāju, ka, pirmkārt, es nevaru atbalstīt šo jautājumu izskatīšanu šeit, nevaru atbalstīt šī līdzekļu piešķiršanu.

Otrs. Bruņoto spēku attīstība notiek plānveidīgi no apakšas uz augšu. Katra vienība izskata savas vajadzības, saplāno to, ko vienība gribētu nākamajā gadā izdarīt, tad attiecīgi bruņoto spēku veidus, savā štābā izskata šīs vienības vajadzības citu vienību starpā, un atiecīgi pēc tam arī bruņoto spēku veidi Nacionālo bruņoto spēku ietvaros, izskata un saliek nepieciešamās prioritātes. Tad pēc tam tiek veidots kopējais aizsardzības budžets. Tā kā es uzskatu, ka visi šie posmi ir izieti, sastādot šo budžetu, veidojot aizsardzības budžetu. Šobrīd mēs nevaram šeit ar atsevišķu balsojumu par šo piedāvājumu mainīt visu šo sistēmu un voluntāri mainīt to darbu, kas ir padarīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamais aizsardzības ministra kungs! Varam vai nevaram izmainīt ar šo balsojumu, to lems parlaments. Ja jūs sakāt, ka speciālo uzdevumu vienībai nav izstrādāta, programma un rīcības programma, tad jūs alojaties. Viņiem ir izstrādāta un nekad speciālo uzdevumu vienības komandierim, teiksim, nepārkāpjot subordināciju, vispār nav tiesību griezties pa tiešo pie aizsardzības ministra, tur jūs, cienījamais ministra kungs, kļūdaties. Viņi ir to darījuši un ir darījuši to caur augstākiem komandieriem. Viņi ir disciplinēti, un augsta disciplīna viņiem ir! (Starpsauciens: "Ņemam nost!") Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es, protams, atvainojos, teiksim, Ģirta Kristovska runā es sapratu, ka šoreiz tā nauda nav vajadzīga, atbalstot pašu principu. Bet acīmredzot man šodien ir kājminamā domāšana, jo es divas reizes noklausījos Grīga kungu un nevarēju saprast, kā lai mēs balsojam — par atbalstu vai pret. It kā ir jāievēro disciplīna, it kā jāsaprot, ka nauda nav jādod, tanī pašā laikā, gribas pateikt jā. Tātad — jā vai nē? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Nav saskaņas koalīcijā!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo 99.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99.priekšlikumu — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 25, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

100. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Šis priekšlikums būtībā ir iestrādāts jau iepriekš nobalsotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi, es, protams, neaicināšu kaut kādā citā veidā balsot, es vienkārši gribu norādīt uz to, ka bieži vien komisijas lēmums tabulas labajā pusē īsti neatbilst situācijai. Mēs visi zinām, ka Latvijas Republikā ārlietu resors ir tieši tas, kuram prasa visvairāk, un ārlietu resors ir tieši tas, kuram dod vismazāk.

Vēl vairāk. Es pat atļaušos apgalvot, ka Ārlietu ministrija, neapšaubāmi, ir labākā Latvijas Republikas ministrija. Man jāsaka ar lielu gandarījumu, ka Ministru kabinets ir ļoti minimāli, bet, protams, budžeta iespēju robežās atbalstījis manus priekšlikumus kā Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, bet man kā deputātam, kā pilsonim gribas nedaudz morālu gandarījumu. Un es gribētu, lai pie šiem priekšlikumiem labajā ailē būtu ierakstīts: atbalstīts daļēji. Tātad izmainīta drusciņ summa, 101. priekšlikumā summa ir izmainīti tikai par 744 latiem mīnusā. Tātad ir izmainīta summa un finansēšanas avoti. Tā ka es uzskatu, ka es esmu daļēji atbalstīts, daļēji ir atbalstīta Latvijas Republikas ārpolitika, un rudenī mēs sāksim sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tieši sarunas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā!

R.Zīle

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt pilsoņa, deputāta un parlamentārā sekretāra Ārlietu ministrijā priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns noņem priekšlikumu. Paldies!

R.Zīle.

101. priekšlikums — deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo tas daļēji jau ir iestrādāts 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk lūdzu!

R.Zīle.

102. — deputāta Salkazanova, Arņa Kalniņa, Stalidzānes, Oskara Grīga, Jāņa Bunkša, Damberga, Greiškalna, Razminoviča priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Arnis Razminovičs, Tautas partijas frakcija.

A.Razminovičs

(TP). Labdien, godātais Prezidij, labdien, godātie deputāti! Pirms diviem gadiem — 1997. gada rudenī — Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Voldemārs Strīķis viesojās Norvēģijā.

Pēc šīs vizītes sekoja domu apmaiņa no Latvijas un Norvēģijas valdības vadītāju un ārlietu ministru vadītāju puses, un rezultāts — šogad ir panākts, ka var būt projekts — Latvijas Attīstības studiju un pētījumu centrs. Centrs, kura darbības virzieni būs maģistratūras specialitāte lauksaimniecības ekonomikā un agrobiznesā, zinātniskais darbs, starptautiskie pētījumi par lauku attīstību Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kas ir ļoti svarīgi. Jāpiebilst, ka šajā projektā pusmiljonu latu ir gatava ieguldīt Norvēģijas valdība. Mums ir jānāk pretī un jādod šī projekta līdzfinansējums. Tātad es aicinu deputātus atbalstīt, lai Norvēģijas valdība varētu palīdzēt Latvijas laukiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu, komisijas vārdā.

R.Zīle.

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi — šo 102. Un aicina tāpat darīt Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 102. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 5, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

103. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli? Tālāk lūdzu!

R.Zīle.

104. — deputāta Grīga iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts lūdz balsošanu. Vārds Oskaram Grīgam. Atklājam debates.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Burvja kungs! Ja jūs nesapratāt, par ko es aicināju balsot vai nebalsot, nu ziniet, saka parasti tā: kas ir gudrs, tas sapratīs, kas nav tik gudrs, tas iemācīsies, bet kas nav vispār gudrs, tas tāds arī nomirs. Bet es jau sacīju, ka parlaments ar šo balsojumu parādīs. Nu kas tad ir "Omega"? No 1996. gada šī specvienība ir 1115 reizes izbraukusi uz notikumu vietu pārbaudēm sakarā ar iespējamiem sprādzienu draudiem, sprāgstvielu izņemšanu, izvešanu, likvidēšanu, pašdarināto spridzekļu neitralizēšanu. Viņu kontā ir arī tādi darbi kā ķīlnieku atbrīvošana, un lai nedod Dievs, ka jūsu meitas, radi vai tuvinieki nokļūtu ķīlnieku lomā. Es nedomāju, ka jūs aicinātu kaut kādus zemniekus ar dakšām atbrīvot ķīlniekus, bet jūs brēktu pēc "Omegas" varbūt. Tā ka jūsu balsojums būs, vai iedot papildu līdzekļus šai vienībai vai ne. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Grīga kungam ir absolūta taisnība, protams, nomirsim mēs katrs tāds, kāds mēs esam, ne labāki, ne sliktāki, kā Dievs to būs lēmis. Bet man, godīgi sakot, gribas, lai cilvēks, uzstājoties šeit, pasaka skaidri savu viedokli — balsot par vai pret, savādāk iznāk, kā tai meitenei: i gribas, i no mammas bail, un tad gribas, lai neviens neuzzina, ka viņai gribas. Un tad runāsim atklātā balsī. Nevis partijas vai frakcijas disciplīna jāievēro, bet balsojiet, kā es gribu. Pats taču arī balso, kā partijas disciplīna to nosaka.

Sēdes vadītājs.

Šīs saturīgās debates slēdzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es negribu apspriest Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas gara spējas, bet es aicinātu tomēr atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs kopumā komisijā uzskatījām, ka Iekšlietu ministrija zina labāk, kā tai sadalīts savus līdzekļus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 104. — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

105. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegtais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie kolēģi! Kā jums ir zināms, ar Latvijas neatkarības atgūšanu parādījās Latvijā jauns izglītības veids — privātā izglītība. Tātad faktiski vecāki paši tērē līdzekļus, lai audzinātu, lai mācītu savus bērnus, un valsts uz šiem vecākiem, šiem bērniem līdzekļus ekonomē. Apmēram 1993. vai 1994. gadā pirmo reizi Latvija iedalīja 54 000 latu, kad mūsu valstī bija tikai kādas 5—7 privātskolas. Un katru gadu mēs izdalām šo niecīgo summu. Visā civilizētā pasaulē, nu ne visās, bet daudzās civilizētajās valstīs ir ap 10% privātskolu. Ir veselīga sacensība starp valsts izglītību un starp privātizglītību. Es lūdzu jūs atbalstīt un palīdzēt privātizglītībai, faktiski arī ļoti vajadzīgai mūsu valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 105. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret— 21, atturas — 38. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

106. — deputāta Seiksta un Monikas Zīles priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet tas ir daļēji iestrādāts 16. priekšlikumā. (Starpsauciens: "Atsaucu!")

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies!

R.Zīle.

107. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu mēs atklāsim debates, bet sāksim tās pēc pārtraukuma. Līdz pārtraukumam ir vairāki paziņojumi. Viens ļoti svarīgs paziņojums. Šodien mēs sveicam kolēģi Imantu Burvi 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā sēdē 18. februārī augsti godātais Muciņa kungs man pārmeta deputātu dezinformēšanu sakarā ar 1992. gada pieņemto likumu par politiski represētas personas statusa noteikšanu. Es citēju šī likuma 4. pantu: "Šis likums attiecināms uz visiem latviešiem neatkarīgi no tā, kur viņi tika politiski represēti, kā arī uz tiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu pilsonības, kuri tika politiski represēti Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās", un tā tālāk. Tātad es domāju, ka komentāri, kurš īsti nodarbojas ar deputātu dezinformēšanu, ir lieki. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, lūdzu neizklīstiet! Vēl būs reģistrācija. Dzintars Ābiķis. Paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz īsu apspriedi komisijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Boriss Rastopirkins, Silva Golde, Vaira Paegle, Jevgeņija Stalidzāne, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim debates par 107. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs diskutējām par līdzīgu komisijas priekšlikumu attiecībā uz profesoru algām un es uzdevu jautājumu, kāpēc nav konsekvences un vienas ministrijas pakļautības iestādes profesorus mēs atbalstām un savukārt citu ministriju pakļautībā esošo mācību iestāžu profesorus neatbalstām, manuprāt, Godmaņa kungs deva ļoti atklātu, un paldies viņam par to, atbildi, jo viņš teica arī, ka tam ir arī politisks iemesls. Un šajā sakarībā es vēršos šobrīd pie sociāldemokrātu frakcijas un aicinu jūs tomēr pildīt pirms vēlēšanām parakstīto vienošanos ar arodbiedrību, kurā tika pausts atbalsts profesoru algu nodrošinājumam, un tika, cienījamie sociāldemokrāti, jūsu vienošanās ar arodbiedrību dokumentā pausts atbalsts tikai tās ministrijas pakļautībā esošās mācību iestādes Lauksaimniecības universitātes profesoru atalgojumam, kuras nozares ministrs pārstāv jūsu partiju. Tātad attiecībā pret Latvijas Universitāti, Tehnisko universitāti un pārējām mācību iestādēm jūsu pieeja citāda, jūs savu pirmsvēlēšanas solījumus neesat gatavi pildīt. Es vēlreiz aicinu tomēr pārdomāt un būt konsekventiem šajā pieejā. Un gribu atgādināt visiem kolēģiem, ka šobrīd Latvijā ar katru gadu katastrofāli palielinās pedagogu, es atvainojos, augstskolu profesoru vidējais vecums, šobrīd augstskolu profesoru vidējais vecums jau ir aptuveni 60 gadi. Un jau šobrīd augstskolās šī zemā atalgojuma dēļ katastrofāli trūkst kvalificētu pasniedzēju. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēts, Sociāldemokrātu apvienības frakcijas.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Gribētu vēlreiz uzsvērt Dzintaram Ābiķim, ka sociāldemokrāti jau reiz šajā sēdē atbildēja uz šo pārmetumu, un mūsu nostāja ir ļoti vienkārša. Mēs ļoti rūpīgi meklējām līdzekļus valsts profesoru darba samaksai un uzskatām, ka tā ir viena no mūsu prioritātēm atbilstoši arī šim līgumam, kuru jūs minējāt, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un mēs esam pārliecināti, ka mēs pie šī jautājuma vēlreiz atgriezīsimies gada vidū vai rudens pusē. Pašreiz mēs atradām šo iespēju — tieši Lauksaimniecības universitātes augstskolas profesoriem atrast šos papildlīdzekļus. Mēs apzināmies, ka arī šie papildlīdzekļi ir nepietiekami. Tur arī vēl vajadzētu 43 tūkstošus atrast, bet budžetu, kā jūs ļoti labi zināt, ka labējā partija nav no gumijas, mēs to nevaram pastiept lielāku, cik mums būtu vēlme to darīt, un mēs labprāt izdalītu lielāku finansējumu gan augstskolu pasniedzējiem, gan arī bērnudārzu audzinātājiem jau tūlīt, bet pašreiz valsts ieņēmumu daļā ir šādi līdzekļi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Parasti es atceros, klausoties šīs debates, it sevišķi par profesoru algām, filmas par revolūcijas laiku. Protams, šodien arī Latvijā ir desmitais gads, kopš ir notikusi dziedošā revolūcija, un revolūcijas laikā parasti profesori ieradās uz tirgu un nodarbojās ar tirdzniecību, jo parasti valdībai vienmēr nebija līdzekļu. Protams, pat bija arī vienīgais izņēmums savā laikā, ka cienījamais Ļeņina kungs sāka maksāt ar zeltu, lai saglabātu profesūru Krievijā. Bet, protams, mums nav Ļeņina, kas varētu maksāt ar zeltu, un tādēļ, iespējams, jau šodien profesoru kungiem ir jāpagaida brīdis, kad nākamā pusgada laikā cienījamie kolēģi sociāldemokrāti kaut ko padomās, kaut ko atmetīs, kaut ko atradīs, ja viņiem kaut ko atradīs pārējie kolēģi no valdošā vairākuma. Un tādēļ es tomēr ceru, ka šajā brīdī pārdomās arī Sociāldemokrātu frakcija, paņems varbūt 30 minūšu pārtraukumu, apspriedīsies un nespiedīs šodien Latvijas profesorus doties uz tirgiem, atvērt mazas piparbodītes, vai kā bija arī savā laikā, man liekas, Zīles kundze rakstījusi par kaut kādu doktoru, kas nodarbojas Centrāltirgū ar otrreizējo izejvielu produkcijas savākšanu. Un nedzīsim šos augsti kulturālos cilvēkus nodarboties ar sev netipiskiem biznesa paveidiem, tādēļ es ceru, ka arī sociāldemokrāti atbalstīs šo iniciatīvu, kas ir loģiski, jo profesoriem ir jāsaņem normāla alga, un viņiem nav jāskraida apkārt, veicot papildbiznesu, vai arī kā bija pārvērties jau 6.Saeimas laikā un arī šajā Saeimas laikā — daļa profesoru ir spiesti piestrādāt par politiķiem, kas nav viņu kvalitatīvais darbs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija piekrīt visam iepriekš teiktam, bet aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 107. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

108. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

109. — deputātu Burvja, Ābiķa, Salkazanova, Stirāna, Arņa Kalniņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.82.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

110. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā arī ar nr.82. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 110. — Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 24, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

111. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, es apzinos, ka šī summa ir pietiekami liela, un man nav ilūziju, ka Saeimas vairākums šo priekšlikumu atbalstīs, bet tomēr es vēlreiz gribētu paust arī komisijas nostāju pret to, ka šobrīd zinātnes finansējums mūsu valstī ir katastrofāli zems. Pēc pašu zinātnieku aprēķiniem Latvija zinātnes finansējumā šobrīd ir otrajā vietā Eiropā aiz Albānijas, protams, no sliktākā gala. Simtiem un simtiem zinātnieku, it īpaši jauno zinātnieku, šobrīd ir aizbraukuši no valsts un strādā citur, un nepārprotami intelekta aizplūšana no valsts ir ārkārtīgi liels zaudējums valstij. Ar ko tad attīstīta valsts atšķiras no mazattīstītas valsts? Atšķiras ar to, ka tur ir labas augstākās izglītības iestādes, ka tur ir zinātne, un šobrīd zinātnes pastāvēšana Latvijā ir ārkārtīgi apdraudēta. Diemžēl jautājumā par zinātnes finansējumu mēs šobrīd tiekam ierindoti nepārprotami mazattīstītu valstu vidū. Daudzi mūsu kolēģi ir bijuši vizītē Austrumāzijas valstīs, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iepriekšējā Saeimā bija tikšanās ar Taivānas delegāciju, un, neskatoties uz to, ka četrdesmitajos gados Taivānas valsts bija nesalīdzināmi smagākā finansiālā situācijā, kādā valdība ir šobrīd, Taivāna sāka savas valsts ātru, ļoti ātru augšupeju, tieši pateicoties tam, ka ārkārtīgi liela nauda tika ieguldīga augstākajā izglītībā, izglītības sistēmā vispār un zinātnē. Un diemžēl, neskatoties uz to, ka visas trīs Baltijas valstis šobrīd ekonomiskās attīstības ziņā ir aptuveni vienādā situācijā. Piemēram, mūsu kaimiņos Igaunijā ar katru gadu ļoti konsekventi pieaug zinātnes finansējums, konsekventi ar katru gadu. Diemžēl šobrīd, ja mēs ņemam vērā inflāciju, zinātnes finansējums faktiski šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir krities vai labākajā gadījumā palicis iepriekšējā gada līmenī.

Tā ka, cienījamie kolēģi, man nav lielu ilūziju, ka Saeima atbalstīs šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, bet, ņemot vērā šo ārkārtīgi nopietno problēmu, es aicinu arī ļoti nopietni visas pie varas esošās politiskās partijas pārdomāt, ja būs iespējami budžeta grozījumi, ka zinātnei, kurai nav sevišķi lieli lobiji Saeimā, jo zinātnieku skaits, tātad balsotāju skaits, ir salīdzinoši neliels, tomēr, ka mēs sniegsim arī atbalstu turpmāk. Es aicinu šobrīd atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Deputāti! Latvijas zinātnes sabiedrība! Es ļoti labprāt būtu nobalsojis par šo priekšlikumu, ja vien tas būtu orientēts uz jaunu un perspektīvu zinātņu akadēmiju, Medicīnas zinātņu akadēmiju, jo tad es redzētu, ka tur ienāks jauni kadri, būs perspektīva, bet šobrīd ir paredzēts, ka Medicīnas zinātņu akadēmija dzīvos no kultūras naudas, jo tā tiks veidota uz Stradiņa vēstures muzeja bāzes. Tādēļ es tiešām aicinu Izglītības komisiju nākamajos budžeta grozījumos vērsties uz Medicīnas zinātņu akadēmijas pusi, un tad es to atbalstīšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs paskatamies budžeta projektā, tad neapšaubāmi tā programma, kas ir 0500, zinātne, Izglītības ministrijai, ieņēmumi kopumā ir pieauguši par 5,8%, izdevumi kopumā par 4.9%. Ir taisnība referentam, cik lielā mērā tur valsts dod no budžeta un cik paši ieņem zinātnē. Diemžēl jāsaka, ka maksas pakalpojumi zinātnē ir pieauguši par 63%, savukārt valsts dotācija tikai par 0,7%. Es varu pateikt tikai vienu lietu, mēs saskārāmies šajā budžetā, kā jūs iepriekš jau balsojāt, drusciņ ar atšķirībām lietišķiem pētījumiem zinātnē un fundamentālā zinātnē, jūs saprotiet, ka programma, piektā programma dalībā ES, 5.ietvara programma, tā vairāk orientēta uz fundamentālām zinātnēm, savukārt valsts pārvaldes institūciju pasūtījumi, pētījumi ir vairāk lietišķi. Budžeta komisijā tika atrasts kompromiss tādā veidā, kad, lūk, šiem valsts pārvaldes institūtiem, valsts pārvaldes institūciju pētījumiem tika nauda daļēji piešķirta tiem, kuri izskatījās fundamentāli, kad tā it kā ir noņemta nost un iedota, lūk, dalībai tikai. Bet te ir viena lieta, ko es gribētu teikt. Mēs, kā jūs redzat, praktiski runājam labojumos lielākoties tikai par izglītības sfēru. Tas, ka mēs runājam izglītības sfērai par labojumiem, norāda, ka šī izglītības problēma, mums ir absolūti aktuāla un prioritāra.

Ko mēs šeit varam darīt? Es varu pateikt tikai savu viedokli. Jūs apskatīsities, kādā veidā ir strukturēta Izglītības ministrija un kāda ir visa šī budžeta pārvaldīšana, jūs ieraudzīsiet kaut kādu nenormālu monstru, kas sākās ar pirmsskolas bērnu iestādēm, kurš pēc tam iet uz profesionālām izglītības iestādēm — pamatskolas, tad tālāk iet vidusskolas, beigās ir augstskolas un beigās zinātne. Es uzskatu, ka, lai mēs varētu precīzi šo naudu tālāk mēģināt sadalīt un precīzi norādīt tās izmantošanu, skaidri un gaiši, ka būs nepieciešamas reorganizācijas šajā ministrijā. Un absolūti ir skaidrs, ka augstskolu un tajā skaitā arī zinātnes valsts ministra postenis, ir ārkārtīgi nepieciešams, lai mēs kaut cik varētu ar šīm lietām tikt galā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Rihards Pīks, Tautas partijas frakcija.

R.Pīks

(TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu precizēt, par ko šeit ir runa. Mēs runājam vispār par zinātni. Šie 660 tūkstoši ir domāti Zinātnes centra izveidei. Proti, arī nauda, kas paredzēta piektajai programmai — 420 tūkstoši, īstenībā, lai lietderīgi tā tiktu izmantota, ir jāizveido šie zinātnes centri, kas koordinētu mūsu valstī katras nozares dažādas zinātnes institūcijas, kas šobrīd ir izkaisītas un ne visai mērķtiecīgi strādā. Tātad pirmais ir sagatavot dokumentāciju Letonikas centram. Nevienā valstī pasaulē nenodarbosies ar šiem jautājumiem kā tikai mūsu valstī. Tādēļ es lūdzu vēlreiz pārdomāt. Pirmkārt, tas ir, lai racionāli izmantotu līdzekļus, lai racionāli izmantotu mūsu intelektuālo potenciālu. Paldies! Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Godātie kolēģi! Diskutējot par zinātnes finansējumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija radīja vienu no saviem priekšlikumiem par 240 tūkstošiem, ko arī novirzīja papildus zinātnei, bet šo konkrēto 11.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 111. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 6, atturas — 53. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

112. — deputātu Mežecka, Goldes, Damberga un Paula iesniegtais — priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 112.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 17, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

113. — deputāta Seiksta priekšlikums — komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts A.Seiksts: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Seiksts noņem priekšlikumu.

R.Zīle.

114. — deputāta Lāčplēša priekšlikums — komisijā nav atbalstīts, bet tas daļēji iestrādāts 18. — Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

115. — deputāti Kudums, Vītols, Greiškalns, Tabūns, Dambergs, Ūdre, Baldzēns iesniedz šo priekšlikumu, un tas ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.189.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Māris Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie sporta draugi Saeimā! Šis priekšlikums paredz novirzīt 50 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jaunatnes sporta spēļu programmai. Pēc tam, kad būs atbalstīti visi Ministru kabineta atbalstītie priekšlikumi, tad programmā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem kā rezerve paliks un tiks saglabāti 2 miljoni latu. Šeit ir priekšlikums 50 tūkstošus latu no šiem 2 miljoniem novirzīt jaunatnes sporta spēļu programmai un par šo nelielo summu samazināt šo rezerves programmu. Kam konkrēti šie līdzekļi tiktu piešķirti, ja Saeima labvēlīgi izšķirtu šo jautājumu? Šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi sporta apakškomisija Saeimā, paredz saskaņā ar Sporta federāciju izstrādātajām jaunatnes sporta programmām, jaunatnes sporta spēļu programmām novirzīt šos te līdzekļus basketbola, volejbola, futbola, hokeja un rokas bumbas jaunām sporta spēļu programmām. Tās ir spēļu programmas, kurās ir iesaistīti caur sporta skolām vairāk nekā 40 tūkstoši jauniešu šeit Latvijā. Interesanti, ka vakardien notika jaunatnes sporta konference, kurā līdzās citām atziņām, kas tiek izteiktas, tika uzsvērts tas, ka faktiski šie vismasveidīgākie, visvairāk jaunatni iesaistošie sporta veidi zināmā mērā atdod savas pozīcijas jaunatnes vidū citiem, ar agresivitāti saistītiem sporta veidiem, kas ir cīņu sporti, austrumu cīņas. Un man būtu vienkārši lūgums jums visiem šeit, lai par šo nelielo summu, par ko mēs runājam, nobalsotu, lai tas būtu šīs Saeimas ieguldījums ne tikai cīņās ar sekām, bet arī līdzekļi profilaksei, kas palīdzētu arvien vairāk jauniešu atraut no citām nodarbēm un iesaistīt sportā, samazinot gan noziedzību, gan arī uzlabojot veselības stāvokli.

Es ceru, ka arī valdošo partiju deputāti balsos par šo priekšlikumu tikpat vienoti, kā mēs vakardien spēlējām basketbolu. Nevar ļaut Finansu ministrijai uzvarēt divas dienas no vietas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nav vienkārši man šeit runāt. Vairāk tāpēc, ka es arī esmu Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis. Esmu vadījis vairāk nekā četrus gadus vienu no sporta federācijām un arī esmu pietiekami cieši saistīts ar sportu savā mūžā. Es gribu pateikt tikai divas lietas. Diemžēl man ir jāuzstājas pret Vītola kunga priekšlikumu. Es nevaru teikt, ka es... Redziet, kā lai es to saku, neviens mēs neesam pret sportu. Nelaime ir divos apstākļos.

Pirmkārt. Jūs apskataties budžetā. Jaunatnes sporta programma ir pilnīgi jauna programma, kur kods ir 0909. 1998.gadā tur bija paredzēta nulle, 1999.gadā tur ir 60 tūkstoši. Tā ir pilnīgi jauna programma. Ja šo līdzekļu nepietiek, varam pagriezties atpakaļ. Tajā pašā Izglītības ministrijā ir vēl viena programma, kura arī saucas "Jaunatnes politikas programma", ja nemaldos, kaut kas līdzīgs. Var jau būt, ka var izskatīt kaut kādas pārejas, bet par to labāk jāzin izglītības ministram. Vienīgais, ko es gribu teikt, cienījamie deputāti, man ir absolūta pārliecība, ka būs nepieciešams arī izskatīt principiāli, kā mēs finansēsim sportu turpmāk. Man ir tāda sajūta, ka vajadzētu darīt tādu lietu, ka tomēr šo te sporta finansējumu — ziniet, ir specbudžets sportam, kas nāk no azartspēlēm — tie ir 1,4 miljoni, un te ir saskaldīts ļoti sīkās programmās tātad sporta finansējums. Man ir zināma pārliecība, ka mēs nevaram diemžēl šoreiz dalīt to, ko saka Vītola kungs. Bet to, ka mums vajadzēs šo sporta finansējumu pārstrukturēt un acīmredzot kaut kādā veidā pat kā veselībai speciālā budžetā, apvienot specbudžetu ar valsts budžetu, tas varētu būt viens no soļiem.

Redziet, kas par lietu ir ar neparedzētiem izdevumiem. Neapšaubāmi, ko nozīmē 50 tūkstoši uz diviem miljoniem? Tas ir 4%. Bet redziet, kas par lietu. 1998.gadā budžetā bija apstiprināti neparedzētie līdzekļi 4,3 miljoni. Un iztērēja 3,9 miljonus. Ja mēs ļoti skrupulozi pieejam, kas tur tika tērēts un darīts, tad, ļoti rūpīgi ravējot visu ārā, kas nav ar neparedzētiem izdevumiem saistīts, vienalga, tie ir gandrīz 3 miljoni. 1997.gadā reāli piešķirta šī nauda bija 1,8 miljoni. Principā pēc valdības rīcības attiecībā uz šo nodegušo skolu un, starp citu, arī pēc valdības rīcības attiecībā uz Gulbenes traģēdiju mums tur nav vairs pilnīgi 2 miljoni, mēs jau esam drusku zem šiem 2 miljoniem. Jebkurā gadījumā es gribu teikt, ka, lūk, šo te posteni es lūgtu neaiztikt vairāk. Jo redziet, es jums nosaukšu: 1998.gadā plūdu seku likvidēšana — 638 tūkstoši, 1997.gadā Talsu rajona traģēdija — 171 tūkstotis, dabas katastrofas ir pieaugošas diemžēl — 236 tūkstoši 1997.gadā, 551 tūkstotis — 1998.gadā. Es tomēr lūgtu... Es saprotu, ka tās summas ir nesalīdzināmas. Es lūgtu trīs lietas tātad. Acīmredzot es lūgtu, lai sporta apakškomisija aktīvi piedalās šī te budžeta pārstrukturēšanas problemātikā, jo man ir aizdomas, ka, sadalot pamatbudžetu nost no specbudžeta sportā, tādas kārtīgas šīs te budžeta pārvaldīšanas shēmas Latvijā nav izveidotas. Veselības aprūpes reforma parāda, ka tas ir acīmredzot tas ceļš, kas ir jāiet, kur tie budžeti ir salikti kopā.

Otrs — izskatīt jautājumu, varbūt ka ir iespējamas kaut kādas iekšējas kustības ministrijā, jo es vēlreiz gribu teikt, man tā riktīgi nav skaidrs. Jaunatnes sporta programma ir jaunatnes politikas programma, tur vesela virkne viņiem ir. Ja tā galīgi nepārklājas, tas ir cits jautājums. Diemžēl es nevaru atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu. Ar sirdi un dvēseli esmu par, bet... šoreiz nevaru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, ir radījusi savu priekšlikumu, kas tālāk sekos tabulā, kā jau es minēju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 115.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 7, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

116. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums — komisijā nav atbalstīts, bet tas ir daļēji ietverts 19., jau iepriekš pieņemtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

117. — Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

118. — deputāta Grīga priekšlikums. Tas ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā alternatīvajā 20.priekšlikumā, bet šo 118. komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pēc vairākkārtējām pārrunām un debatēm ar Valsts veterinārā departamenta direktoru Rimeicāna kungu es nonācu pie dīvaina secinājuma. Mums bija diezgan asas pārrunas, kas attiecas uz dzīvnieku pasauli. Jo ne tikai dzīvnieku pasaulē izplatās vēja ātrumā trakumsērga un kaut kādi mēri un citi. Tas pats arī cilvēku pasaulē. Bet šoreiz runāšu par dzīvnieku pasauli.

Mans priekšlikums bija domāts nedaudz palielināt līdzekļus dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un apkarošanai. Bet Rimeicāna kungs man apgalvoja tā, ka šādu profilaksi varbūt ka nevajadzētu, bet tajā pašā laikā viņš ir iegādājies ārkārtīgi dārgas zāles orālai vakcīnai, kuras izkaisīt mežā, lai apēd lapsas, kuras nepaliktu trakas, un cūkas, mežacūkas nesaslimtu ar cūku mēri. Bet viņš man nevarēja pierādīt, kādā veidā tad tas iedarbosies. Un tāpēc es nolēmu, ka tomēr es šo priekšlikumu noņemu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk, 119.priekšlikums.

R.Zīle.

119., Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 119. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 2, atturas — 55. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

120. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegtais priekšlikums — komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 120. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 45. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

121. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 121. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 48. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

122. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" sagatavotais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 122. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

123. — arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegtais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 123. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

124. — Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegtais priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 124. priekšlikumu — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 12, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

125.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nr. 126. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Normāli valstij nav jāfinansē nevalstiskas organizācijas. Tas jādara tikai izņēmuma gadījumos. Šeit ir tieši tas izņēmuma gadījums, jo tas ir ļoti labi, ka ir iestrādāta dotācija Čigānu kultūras biedrībai. Protams, šī dotācija būtu palielināma, es aicinu atbalstīt visus priekšlikumus, kuri tagad sekos, jo, ja šodien mēs ieguldām, tā ir profilakse, problēmu risinājumā 10 000 latu, ja mēs to nedarām, pēc pāris gadiem būs jāiegulda daudz vairāk, lai likvidētu šo problēmu sekas. Mēs zinām citu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu bēdīgo pieredzi šajā jautājumā. Kas attiecas uz Kultūras biedrību asociāciju, mēs ļoti daudz runājam par integrāciju. Veiksmīga asociācijas darbība ir viens no integrācijas stūrakmeņiem. Diemžēl budžettā vispār nav paredzēti līdzekļi asociācijas darbībai. Situācija ir tāda, ka asociācija tikai ar pašas spēkiem netiks galā. Tā ir ļoti neliela summa, kas ir paredzēta Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļai, kura tiek izmantota absolūti nepareizi. No šīs summas tiek finansēta asociācijas un tās dalīborganizāciju pasākumi, bet šim mērķim nevalstiskās organizācijas var piesaistīt citus līdzekļus no visādiem fondiem, bet viņi nekur nedabūs naudu, lai apmaksātu ēkas uzturēšanu. Šī summa, kura ir paredzēta, šie grozījumi ir ļoti sīki aprēķināti, un tā tāme, kura tika iesniegta, ir ļoti rūpīgi izskatīta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, un mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka gadījumā, ja šī dotācija netiks piešķirta, ir pilnīgi iespējams, ka jau šogad asociācijas vairs nebūs. Asociācija, kura šobrīd ir galvenais tilts starp valsti un minoritātēm. Tātad es uzskatu, ka šis balsojums, atbalstot šo priekšlikumu, ir balsojums par integrāciju. Šā priekšlikuma noraidīšana ir balsojums pret integrāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka Cileviča kungs runā par 125.priekšlikumu, kuru diemžēl mēs jau esam izskatījuši. Pašlaik mēs runājam par 126. un, iespējams, 127.priekšlikumu.

No vienas puses, es gribētu piekrist idejai, ko žurnāliste Zandere izteica laikrakstā "Laiks", ka viens no pagājušā gada vēsturiskajiem notikumiem ir tas, ka pirmo reizi čigānu tautības pārstāvis ir pārstāvēts Latvijas Republikas Saeimā. Es gribu teikt, ka šis ir unikāls gadījums vispār Austrumeiropā un arī Rietumeiropā. Es domāju, ka tas dod mums ļoti daudz papildu argumentus mūsu starptautiskā prestiža celšanai tieši jautājumos, kas ir saistīti ar minoritāšu tiesību ievērošanu.

Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka mēs jau nobalsojām par 10 000 latu piešķiršanu Čigānu biedrībai, un šobrīd man ar nožēlu jāsaka, ka mēs nevaram atbalstīt 126. un 127.priekšlikumu. Vienkārši tāpēc, ka to pašlaik neatļauj šīs konkrētā budžeta iespējas. Iespējams, ka tādus papildu līdzekļus mēs varēsim meklēt jaunajos budžeta labojumos tad, kad būs redzama budžeta izpildes gaita, bet katrā ziņā es uzskatu to par noteiktu sēklas naudu un arī mūsu attieksmi pret šo tautu, kura, manuprāt, tomēr ir specifiska Latvijā, jo pārstāv nāciju, kurai nav savas dzimtenes.

Es ierosinu tātad, atkārtoju vēlreiz, ar nožēlu mums ir jānoraida 126. un 127.priekšlikums, tajā pašā laikā paturam prātā, ka jau mēs esam atvēlējuši līdzekļus Čigānu biedrībai un arī turpmāk mēģināsim rast iespējas, kādā veidā palīdzēt šīs tautības pārstāvjiem šeit, Latvijā, atrast savu vietu un savu pozīciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija, faktiski Saeima, jau ir atbalstījusi priekšlikumu nr. 30, kurā zināms finansējums Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai jau ir piešķirts. Tātad es aicinu 126.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 126.priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 7, atturas — 71. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

127. priekšlikums, deputāta Rudeviča iesniegtais priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle.

128.priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts, bet es gribu minēt, ka ir bijis arī priekšlikums, kurš ir atbalstīts, par kopējo finansējumu 100 000 latu apmērā teātru programmai. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 128.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 8, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

129.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 129.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 4, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

130.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Māris Vītols, Tautas partijas frakcija. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz jau notikušu faktu. Gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noraidīja likumprojektu "Par Nacionālās bibliotēkas celtniecību". Viens no argumentiem bija, ka maksimāli jāiegulda līdzekļi, lai savestu kārtībā šobrīd jau pastāvošo bibliotēku. Diemžēl situācija šobrīd ir tāda, varbūt atsevišķi deputāti to nezina, ka Nacionālās bibliotēkas ēkā neielaiž skolēnus, izņemot 12.klases skolēnus, 11., 10., 9. un tā tālāk klašu skolēni netiek bibliotēkā ielaisti tikai viena iemesla dēļ, ka tur vispār nav telpu. Nav telpu. Tas nav iespējams. Šajā gadījumā, lai vismaz kaut kā mēs nāktu pretim bibliotēkai, lai kaut kādā veidā varbūt attaisnotu to, ka šobrīd Saeima nav gatava pieņemt likumu par jaunas bibliotēkas celtniecību, bet jāpadara ir bibliotēkas darbs, esošās bibliotēkas darbs daudz efektīvāks, modernizējot bibliotēkas darbu. Tieši datortehnikai ir ārkārtīgi liela nozīme.

Es jums gribu atgādināt vienu faktu. Tad, kad mēs izdarījām labojumus iepriekšējā gada budžetā un piešķīrām ļoti nelielu summu Nacionālajai bibliotēkai, ja nemaldos, 24 000 latu transporta iegādei, tad Nacionālās bibliotēkas vadība bija tik godprātīga, ka viņa dabūja, izkalkulēja, meklēja un dabūja vislētākos divus mikroautobusus labā ekspluatācijas kārtībā, viņi pat ieekonomēja nedaudz naudas un par trūkstošo naudu nopirka krēslus, galdus, lai varētu bibliotēka daudzmaz normāli funkcionēt. Bibliotēkas vadības attieksme pret līdzekļu izlietojumu atšķirībā no tā, kas notiek daudzās valsts pārvaldes institūcijās, daudzās pašvaldībās, kaut vai Rīgas pašvaldībā, ir perfekta. Es aicinu atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas ir pilnīgi identisks Tautas partijas frakcijas 137.priekšlikumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vispār biju izbrīnīts, kad es izdzirdēju, ka mēs esam jau pieņēmuši lēmumu par jaunas bibliotēkas celtniecības pārtraukšanu. Ja jūs rūpīgi apskatīsities, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs neesam par to sprieduši. Priekšsēdētājs to apstiprinās.

Ja mēs apskatāmies ļoti rūpīgi Kultūras ministrijas sadaļā "Bibliotēkas", mēs ieraudzīsim, ka kopējie izdevumi un ieņēmumi, dotācijas no budžeta ir par 13,6% lielākas nekā iepriekšējā gadā. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs apskatīsimies vēl vienu programmu — apakšprogrammu, kas ir "Bibliotēku informācijas tīkla konsorciji". Nosaukums tāds ir. Te ir saistība ar informāciju, saistība ar to, ko mēs te dzirdējām, tur ir pieaugums par 81 procentu. Bija 200 000, tagad ir 362 000. Katrā ziņā es varu pateikt tikai vienu — jautājums par jaunas bibliotēkas celtniecību ir konceptuāls. Ja jūs apskatīsit investīciju programmu, kas jums arī ir pieejama, tad 300 000 investīciju programmā ir paredzēts, priekšprojekta stadijā, vai vispār ir vērts šo bibliotēku celt. Šo projektu vai priekšprojektu dokumentācija, nu tur domas varēja dalīties, budžetā ir iekļauta, valdība to ir atbalstījusi, izšķirošais būs tas, lai faktiski kopfinansējums, uz ko mēs visi ceram no starptautiskajām organizācijām, būtu šai bibliotēkai. Saviem spēkiem, mana pārliecība ir, mēs šo bibliotēku uzvelt nevaram. Un te ir jābūt ļoti konsekventai rīcībai. Vai mēs gribam vienu vai otru. Ja man saka, ka bibliotēkās nav vietas, kur sēdēt, ja man saka, ka esošās bibliotēkās ir problēmas ar informatīvo nodrošinājumu, tad izšķiramies, ko mēs darām. Tie 300 000 tikpat labi varēja būt arī šeit. Ja mēs gribam 300 000 vēl naudu, budžeta iespējas ir limitētas. Atcerieties ciparus — 81% informācijas pieaugums, 13,6% bibliotēkām kopumā. Protams, problēmas tur ir, bet tās nevar atrisināt uzreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienītie kolēģi! Cienītais finansu ministr! Ja jūs aizstāvat savu viedokli, esiet, lūdzu, precīzs! Varbūt jums nebija pietiekama informācija, bet es jums varu parādīt izrakstu no protokoliem, ko esam saņēmuši gan no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, gan no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kur ir komisiju lēmums par atbalsta liegšanu likuma "Par Nacionālās bibliotēkas celtniecību" pieņemšanai Saeimā. Tātad esiet, lūdzu, finansu ministr, precīzs savos apgalvojumos!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir konsekventa šajā jautājumā. Tā izsaka savu viedokli gan par iesniegto likumprojektu, kas, mūsuprāt, nebija īpaši kvalitatīvs, gan arī par to mēs neesam sprieduši, ka mēs neesam ierobežojuši 300 000 latu naudas novirzīšanu investīciju programmai šā projekta uzsākšanai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 130. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 6, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

131. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš daļēji ir iestrādāts manis minētajā teātru programmā, un šo konkrēto priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts... (Starpsauciens: "Balsot!") Atvainojiet, pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 131. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 6, atturas — 52. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

132. — deputāta Seiksta un Soldatjonokas iesniegtais priekšlikums, kurš arī daļēji iestrādāts iepriekšējos priekšlikumos, un šis konkrētais priekšlikums nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. (Starpsauciens: "Noņem!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti noņem priekšlikumu. Paldies!

R.Zīle.

133. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 133. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 2, atturas — 57. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

134. — deputāta Inkēna, Birznieces, Ražuka iesniegtais priekšlikums — ir iestrādāts 37. priekšlikumā un jau nobalsotajā, un šis konkrētais priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Atsaucu!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti atsauc priekšlikumu. Paldies!

R.Zīle.

135. — iesnieguši deputāti Inkēns, Birzniece un Ražuks. Arī līdzīga situācija, daļēji ir iestrādāts. (Starpsauciens: "Atsaucu!")

Sēdes vadītājs.

Arī šo priekšlikumu deputāti atsauc.

R.Zīle.

136. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Iestrādāts daļēji 96. priekšlikumā, bet šis konkrētais nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Rihards Pīks, Tautas partijas frakcijas deputāts.

R.Pīks

(TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu pateikties saviem kolēģiem, kas piekrita, ka mūsu frakcija izvirza šo priekšlikumu. Pateikties arī valdībai, kas arī piekrita un iestrādāja šo priekšlikumu, jo citādi pa laikam mēs nonākam tādā jezuītiskā situācijā. Mēs labprāt priecājamies, ejam uz Operu, bet tad, kad ir jārūpējas, lai tā būtu pieejama ne tikai bagātajiem cilvēkiem, bet lai tā būtu pieejama arī tiem, kam nav ienākumi pietiekami lieli, to mēs aizmirstam. Tātad, vai nu Operai ir jādod nauda un tā ir Latvijas valstij, vai nē. Jo mēs vairāk dosim līdzekļu Operai un kultūrai, jo mums mazāk būs jāsastopas ar šādām nelaimēm, kādas bija šonedēļ Gulbenē. Paldies par atbalstu! Es noņemu šo priekšlikumu, jo tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 136. priekšlikums noņemts.

R.Zīle.

137. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 137. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 4, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

138. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 138. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 3 , atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

139. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs apspriedām arī, pieņemot izmaiņas iepriekšējā gada budžetā. Šis priekšlikums nav vērsts uz naudas papildu tērēšanu. Šis priekšlikums ir vērsts uz naudas taupīšanu, jo kāda situācija ir Ventspils mūzikas skolā. Šo namu, kur atrodas Ventspils mūzikas skola, ir atguvis privātīpašnieks, un katru mēnesi valsts par īri maksā ļoti ievērojamas summas šim privātīpašniekam. Agri vai vēlu mums šis jautājums būs jāatrisina, bet mēs būsim zaudējuši tādā veidā, ka ar katru mēnesi mēs zaudējam naudu. Ar katru mēnesi valsts zaudē naudu. Te vienreiz vajadzētu izšķirties, pieņemt lēmumu, lai valsts nevis zaudētu naudu, bet ietaupītu, cienījamie kolēģi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām nav pirmo reizi diskutēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es gribu teikt, ka šis nav vienīgais gadījums valstī. Tādas situācijas par nekustamo īpašumu kompensācijām valsts vārdā — bija aptuvenie aprēķini, kas katrā ziņā, ja mani atmiņa neviļ, bija virs 10 miljoniem latu. Tātad komisija tomēr neatbalsta ar šādu te argumentāciju, mēs nevaram gatavot šāda veida izņēmumus, paredzot, kas notiks tālāk ar šīm kompensācijas izmaksām. Man būtu priekšlikums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli un neatbalstīt šo 139. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 139. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 9, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

140. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Esta.

J.Esta

(TP). Godātie deputāti, šī summa — 139 000 — ir paredzēta Kultūras ministrijas vidējo un speciālo mācību iestāžu datorizācijai. Šobrīd ir paradoksāla situācija, ka pamatskolās ir grūti atrast tādu pamatskolu vispārējā izglītības sistēmā, kur nav datorklašu. Es nemaz nerunāšu par vispārējās izglītītības vidusskolām. Tiesa, šīs datorklases apgādā jeb nodrošina par pašvaldību līdzekļiem. Kultūras ministrijas mūzikas un mākslas koledžas ir valsts iestādes, un šī situācija, ka šajās mācību iestādēs audzēkņi nepazīst datorus, ir paradoksāla. Šobrīd no 15 šīm skolām ir daļēji nodrošinātas tikai 6. Ir iepriekšējās valdības lēmums un kultūras ministres Umblijas rīkojums uzsākt informātikas un datorizācijas apmācību ar šo gadu, tas ir, ar 1998./99. mācību gadu. Tātad, ja mēs šo summu neiebalsojam, šis mācību gads jau ir garām. Un varu teikt droši, ka arī nākamajā mācību gadā šo apmācību programmu nevarēs realizēt. Es aicinu deputātus balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja mēs paskatāmies budžetā Kultūras ministrijas sadaļā un programmā, kas ir profesionālajai izglītībai, mēs ieraugām, ka praktiski ieņēmumi un izdevumi ir pieauguši par 11,8%, kas neapšaubāmi ir tomēr apmēram gandrīz divas reizes vairāk, nekā mēs kopā skatāmies, kā mums aug budžets.

Bet pats būtiskākais, kas attiecas uz profizglītību, ir šādas lietas. Izdevumi kapitālieguldījumiem ir pieauguši par 85,4% — gandrīz divas reizes. Un investīcijas — par 226%, tas ir, par 2,26 reizēm. Es gribu jums teikt, ka problēma, kuru pacēla cienījamais deputāts, ir uztverta un šeit šajos ciparos tas ir. Acīmredzot nav iespējams šos tempus vēl palielināt, jo salīdzinot, piemēram, ar citām investīcijām citos resoros, šeit ir būtiski priekšā esoša pozīcija. Jo, 2,26 reizes palielinot investīcijas, tas ir liels temps, un es domāju, ka ja mēs šo tempu uzturēsim arī 2000. gadā, tad mēs atrisinām arī šo jautājumu, par kuru runājat jūs. Ja tas nav iekļauts, par ko šeit tika runāts attiecīgajā finansējumā, nu tad acīmredzot, kompetenti risinot šo jautājumu, Kultūras ministrijā ir savi grafiki, savi attīstības grafiki, stabilizēti ne tikai uz šo gadu, bet arī uz nākamo gadu, un es domāju, ka tas tiks risināts.

Patiesību sakot, šie ir tie cipari, kas liecina, ka te nav šī problēma aizmirsta, jo šie pieaugumi ir daudz lielāki, nekā, piemēram, citos resoros, kur ir runa par proftehnisko izglītību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 140. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret— 2, atturas — 58. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

141. arī ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk lūdzu!

R.Zīle.

142. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 142. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 2, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

143. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Tālāk lūdzu!

R.Zīle.

144. — arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

145. — arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 145. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 6, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

146. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Balsot!") Uztur balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 146. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

147. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 147. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

148. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Godājamie kolēģi! Runa šeit ir par izstrādātu restaurācijas un konservācijas programmu iedzīvināšanu Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Būtībā šodien ir izveidojusies paradoksāla situācija. No vienas puses, daudzajos Latgales, un ne tikai Latgales, dievnamos iet bojā simtiem izcilu mākslas darbu, ļoti vērtīgu amatniecības izstrādājumu, jo nav, kas veic šos darbus, un ārzemju speciālistiem nevar samaksāt, un, no otras puses, novadā ir nesamērīgi augsts bezdarbs. Šī paredzētā programma būtībā mēģinātu risināt šo samilzušo problēmu. Un tā būtu arī izdevīga valstij, jo lielu daļu no šiem restaurējamiem priekšmetiem izdarītu mācību procesā, tas nozīmē praktiski par velti.

Un es varu arī piebilst vēl to, ka mums ir arī pieredze šādā darbībā, jo Rēzeknes mākslas koledža jau četrus gadus saviem spēkiem būtībā mācību procesā restaurē valstij piederošu ēku, arhitektūras pieminekli, un darbi lēnām, bet pamazām tuvojas nobeigumam, tā ka pieredze arī mums būtu. Taču diemžēl, neskatoties uz to, ka gudri cilvēki kādreiz ir teikuši, ka, lai nokalst tā roka, kura no sevis atrauj, un zinot arī savu novadnieku izslavēto miermīlību, man tomēr šodien Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vārdā šis priekšlikums jānoņem no balsošanas. (Starpsauciens: "Līdz labākiem laikiem!") Protams, līdz labākiem laikiem. Vēl ar šo es arī gribētu atbildēt tiem, kas apšauba sociāldemokrātu vārda turēšanu. Ja mēs turam vārdu raudādami, tad bez problēmām mēs turēsim savu vārdu attiecībā pret arodbiedrībām, pret profesoriem un tā tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piekrīt Zvejsalnieka... (Starpsauciens: "Balsot!") Es tieši tāpēc jautāju. Komisija uztur balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 148. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 6, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

149. — deputātu Seiksta, Panteļējeva, Lībanes...

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir noņemts.

R.Zīle.

150. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

151. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

152. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem... (Starpsauciens: "Jābalso!") Ja jums ir pretenzijas, lūdzu, Kārtības rullī paredzētajā kārtībā tās arī izsakiet. 152.priekšlikums. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 152. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Atvainojiet, ir pieteikums debatēm. Silva Golde — Tautas partijas frakcijas deputāte.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir noticis pavērsiens līdzšinējā kārtībā finansu piešķīrumam internātskolās. Lai arī kaut minimāli, bet visus gadus kaut nedaudz ir palielināts budžets internātskolām. Šogad ir pavērsiens, un budžets internātskolām, speciālajām skolām un speciālajiem bērnudārziem ir samazināts. Un samazināts par 200 tūkstošiem, pie kam valsts uzliek papildu sekojošus pienākumus, papildu finansu saistības. Tas ir — apkalpojošam personālam palielināt darba algas, ievērojot minimālo algu 50 latu mēnesī, par 6,5% ir pieaudzis šo iestāžu audzēkņu skaits, kas ir apmēram 1000 bērnu, ir straujš pieaugums "c" līmeņa klašu atvēršanai, un ir atvērtas pavisam jaunas šīs grupas iestādes Valmierā, Tukumā, Valkas, Tukuma un Madonas rajonos. Kā nodrošināt šo vajadzību izpildi? Mēs izliekamies šīs papildu vajadzības neredzam, un skumīgi, ka arī valdošās koalīcijas frakcijas par iespējamiem papildu finansējumu piešķīrumiem neizvēlējās internātskolas. Es aicinu balsot par šo līdzekļu piesaisti, lai internātskolas varētu izpildīt tās funkcijas, kuras tām uzliek valsts, šeit nav runa par papildu naudām, bet par funkciju izpildi. Es aicinu balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVZ). Godātie deputāti! Es pilnīgi atbalstu Silviju Goldi. Padomājiet, kādi tur bērni, kādas tās ir iestādes! Un es griežos pie jūsu sirdsapziņas, pagājušā gada novembrī mēs ar jums nobalsojām un drusciņ palīdzējām, kaut kur 600 tūkstoši no papildu līdzekļiem mēs piešķīrām šiem internātiem. Pirmkārt, es zinu, ka decembra mēnesī direktori izmantoja šos līdzekļus, iepērkot drēbes, iepērkot mēbeles, iepērkot kompjūterus bērniem un tā tālāk. Man bija tikšanās ar dažiem vai daudziem — 5 vai 7, es nezinu, vai tas ir maz vai daudz, direktoriem, viņi teica, nu beigu beigās atnāca gudri deputāti. Nu beigu beigās deputāti rūpējas par šiem nelaimīgiem bērniem un tā tālāk. Un miljons 200 tūkstoši, ko prasāt faktiski jūs ar savu priekšlikumu, un mūsu frakcijai ir līdzīgs priekšlikums, tas ir minimums, lai šīs internātskolas varētu izpildīt savas tiešās funkcijas, rūpēties par šiem bērniem, apmācīt šos bērnus, normāli pabarot šos bērnu un tā tālāk. Ja mēs atgrieztos pie pirmsvēlēšanu kampaņas, tad nav neviena partija, kuras pārstāvji neteiktu, ka rūpēsimies par izglītību. Es ceru, ka jūs saprotat, ka šodien izglītība, Latvijas izglītība, ir slima. Ne par velti tik daudz labojumu deputāti, frakcijas, komisijas ierakstīja budžetā projektā. Es vēlreiz griežos pie jūsu sirdsapziņas, es lūdzu, lai jūs vismaz noticētu Goldei un Plineram, kuri tomēr izglītībā ir profesionāli, un atbalstītu šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals, izglītības ministrs.

J.Gaigals

(izglītības ministrs). Cienījamie deputāti! Šis ir jautājums, par kuru man personīgi ir vissmagāk runāt, un tieši tāpēc es arī sāku runāt tieši par to jautājumu, jo arī nepieciešamība palīdzēt un sakārtot tieši speciālo mācību iestāžu situāciju, atbalstīt viņus, tā ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte nr.1. Un, runājot rajonos ar cilvēkiem un internātskolu pārstāvjiem, tā pārliecība ir absolūta, ka tās ir mācību iestādes, kurām būs jāpalīdz pirmajā kārtā. Bet tad, kad mēs runājam par cipariem, ir jābūt godīgiem līdz galam. Pilnīgi pareizi, ka pāgājušā gada beigās, izdarot budžetā grozījumus, tika papildus piešķirti 600 tūkstoši, un šajā situācijā tas ir taisnīgi, ja pieskaita šos 600 tūkstošus, tad nav papildu finansējuma šajā gadā, bet, ja mēs skatāmies piešķirto finansējumu 1998.gadā, tā, kā tas bija 1998.gada budžetā, un šogad finansējumu, tad pieaugums ir tāds pats kā jebkuram citam izglītības sektoram. Šajā ziņā Izglītības ministrija ir paredzējusi izdarīt, pirmkārt, speciālo mācību iestāžu tā teikt, inventarizāciju. Mums ir precīzi saraksti, tagad mēs pētām izmaksas uz vienu audzēkni, jo izmaksas uz vienu audzēkni dažādās speciālajās mācību iestādēs ir ļoti dažādas, tas būs ļoti darbietilpīgs darbs mūsu Vispārējās izglītības departamentam, bet viņi to izdarīs līdz pavasarim. Un es uzskatu, ka šai būs jābūt prioritātei uz budžeta grozījumiem, kā tas parasti notiek vasarā, bet šobrīd budžets kā tāds ir izsvērts un sabalansēts un strukturēts, un pašreiz atbalstīt tik lielu summu vienkārši nav iespējams, pirms nav veikti precīzi aprēķini.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr neatbalsta šo priekšlikumu, neskatoties uz visiem minētiem argumentiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 152. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

153. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neuztur balsojumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Uztur balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 153.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 57. Prtiekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

154. — deputātu Rugātes, Stalidzānes, Zvejsalnieka, Soldatjonokas un Seiksta iesniegtais priekšlikums — komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 154.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 3, atturas — 54. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle.

155. — deputātes Demakovas iesniegtais priekšlikums — nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 155. — deputātes Demakovas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 3, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

156.priekšlikums komisijā nav atbalstīts, bet par šo priekšlikumu jau bija diskusija, un visi zina, kādā veidā nauda jau ir piešķirta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti balsojumu neuztur. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

R.Zīle.

157. — deputāta Gundara Bērziņa iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 157. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 4, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

158. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 158. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 50. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle.

159. — deputāta Geiges priekšlikums un komisija to nav atbalstījusi, kaut gan tas daļēji ir atbalstīts iepriekš nobalsotajā 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Geige noņem priekšlikumu.

R.Zīle.

160. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir, manuprāt, viens no pašiem nopietnākajiem šā gada budžeta projektā, jo runa ir par ļoti svarīgu politisku problēmu, proti, par cittautiešu iekļaušanos latviskajā sabiedrībā, par latviskās izglītības nostiprināšanu, kas, starp citu, bija rakstīts arī nepārprotami tagadējās valdības deklarācijā. Diemžēl valdība ir piegājusi šīs problēmas kaut vai daļējai risināšanai ļoti vienkāršoti. Valdības piedāvājums ir piemaksāt skolotājiem, kuri strādā mazākumtautību mācību valodas skolās, skolotājiem, kuri māca priekšmetus latviešu valodā un latviešu valodas skolotājiem. Tas ir pareizs solis, jo šie skolotāji ir pelnījuši piemaksu. Tajā pat laikā, cienījamie kolēģi, ir aizmirsta viena ļoti būtiska tendence, kuru es jums raksturošu ar dažiem skaitļiem. Un šī tendence ir šāda, ka arvien vairāk bērnu, it īpaši no jauktajām ģimenēm, arī no ģimenēm, kurās ģimenes valoda nav latviešu valoda, uzsāk mācības latviešu mācību valodas skolās, un atsevišķos Latvijas rajonos šī tendence jau draud pāraugt par problēmu. Krāslavas, Daugavpils, Ludzas rajonos daudzās latviešu mācību valodas skolās mazajās klasītēs ir tik daudz bērnu, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, ka tas jau ļoti stipri apdraudēja mācību procesu, jo latviešu bērniem vairs skolotāji nespēja veltīt pienācīgu uzmanību, tieši šiem latviešu bērniem. Un šajos te rajonos, es jums nosaukšu tikai dažus ciparus. Piemēram, Ludzas rajonā, lai jūs nedomātu, ka es šeit runāju to, kas nav taisnība. Piemēram, Ludzas rajonā latviešu valodā 9.klasēs mācās 48% bērnu, pirmajās klasēs jau 63% bērnu mācās latviešu valodā. Krāslavas rajonā 9.klasēs 38% bērnu mācās latviešu valodā, pirmajās klasēs jau 60% bērnu. Un šiem skolotājiem, kuri strādā latviešu mācību valodas skolā, ir tikpat sarežģīti strādāt vai pat vēl daudz sarežģītāk nekā tiem skolotājiem, kuri māca latviešu valodā mācību priekšmetus cittautiešu mācību valodas skolās. Un līdz ar to Tautas partija uzskata, ka mēs nedrīkstam ignorēt latviešu skolu, latviešu mācību skolu, kura tāpat ir jānostiprina. Un nāk labojums, šobrīd Cēsu, Valmieras, citu rajonu krievu mācību valodas skolās tajos rajonos, kur bērni uz ielas savā starpā sazinās latviski, šiem skolotājiem krievu skolā strādāt nav problēma mācīt latviešu valodu šiem bērniem. Bet tanī pašā laikā Latgales reģionā, arī jau Rīgā atsevišķās skolās, latviešu mācību valodas skolās ir ārkārtīgi lielas problēmas.

Es uzskatu, ka vajadzētu tomēr valdībai censties pildīt savu valdības deklarāciju par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu, par latviskās izglītības pozīciju nostiprināšanu un atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu, kurš ir vērsts uz to, lai mēs arī piešķirtu papildu atalgojumu tiem skolotājiem, kuri strādā latviešu mācību valodas skolās ar bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Es ļoti lūdzu gadījumā, ja Saeima tomēr neizšķiras par šo papildu finansējumu, mēs vēlreiz konceptuāli atgriezīsimies pie šī jautājuma, apspriežot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas neprasa papildu finansējumu, bet prasa taisnīgu pieeju, lai arī šī nauda tiktu tiem latviešu skolu pedagogiem, kuri māca cittautiešu bērnus un bērnus no jauktām ģimenēm, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda un kam ir ārkārtīgi sarežģīti strādāt, un jāvelta ir papildu darbs. Šī ir ļoti nopietna problēma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals, izglītības ministrs.

J.Gaigals

(izglītības ministrs). Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šāda summa — 600 tūkstoši — jau ir atbalstīta pirmajā lasījumā. Un šeit vairāk netiek runāts par summu un par nepieciešamību, bet gan, kā pareizāk izmantot šos te līdzekļus. Un šinī ziņā es gribu uzsvērt divas būtiskas lietas. Es zinu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums ir par skolotājiem, kuri pasniedz latviešu valodu bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, un darba samaksu paredzēt ar koeficientu 1,5, es zinu, ka šis priekšlikums ir diskutabls, un arī cik es esmu jautājis skolotājiem, skolu direktoriem, viņi ļoti dažādi ir šo priekšlikumu uztvēruši, un jāsaka godīgi, ka vairumā gadījumu negatīvi. Bet tad, kad ir precīzi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts, un jautāts pēc alternatīvām, kas to pašu sasniegtu, tad diemžēl citu priekšlikumu nav un vairumā gadījumu skolotāji un skolu direktori ir piekrituši.

Mums jāatceras viena elementāra lieta. Jaunais Izglītības likums paredz, ka 2004.gadā vidējā pakāpē visa izglītība Latvijā ir valsts valodā. Lai to nodrošinātu, Latvijā būtu nepieciešami vismaz 4000 skolotāju, kas māca latviešu valodu vai priekšmetus latviešu valodā. Pašlaik ir tikai 800 — piecas reizes mazāk. Kā panākt gada, divu gadu laikā būtisku šo skolotāju skaita palielinājumu? Kur lai ņem šos 3200 skolotājus? Kā lai viņus pierunā? Es neticu, ka bez kaut kādām radikālām metodēm varētu šādas te radikālas izmaiņas notikt. Tieši tāpēc ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums.

Šeit ir jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, šī summa nav paredzēta tikai tā saucamajām krievu skolām. Tas ir paredzēts visiem skolotājiem, kuri strādā ar bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Vai tas ir krievu skolā, vai latviešu skolā, speciālā, sagatavošanas jeb izlīdzināšanas grupā, lai viņi varētu pilnībā uzsākt pilnvērtīgu izglītības apguvi valsts valodā.

Otrkārt, šī piemaksa paredzēta tikai tiem skolotājiem, kuri beiguši tā saucamos Priedītes kundzes kursus. Ko tas nozīmē? Šie kursi ir metodikas kursi, kuri paredz latviešu valodas apguves specifiku bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Tā ir cita specifika, tai vajadzīga cita metodika. Un šī metodika paredz daudz lielāku papildu laiku, kas nepieciešams skolotājiem, lai viņi sagatavotos stundai, lai viņi varētu pēc šīs metodikas mācīt bērnus. Un līdz ar to, atstājot darbu samaksu viens pret viens, mēs pēc būtības samazinātu šo skolotāju darba samaksu, tā nebūtu adekvāta citu skolotāju darbam. Tieši tāpēc ir šis priekšlikums, tieši tāpēc pirmajā lasījumā ir atbalstīti 600 tūkstoši, un tieši tāpēc šoreiz es vēršu uzmanību un lūdzu neatbalstīt konkrēti šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie deputāti un augsti godātais ministra kungs! Diemžēl šīs naudas nav pietiekami, kas ir atbalstīta. Un jūs labi zināt, un tas nav vairs nekāds noslēpums, ka Latgalē daudzviet no tām skolām, kurās mācību valoda ir latviešu valoda, skolotāji labprātāk aiziet uz tām skolām, kurās mācību valoda vēl nav latviešu valoda. Tas ir ļoti neizbēgams process tādēļ, ka sociālais nodrošinājums skolotājiem tieši tādēļ, ka klašu piepildījums nav pietiekams, diemžēl ir ļoti zems un salīdzinoši daudz zemāks nekā pilsētās, lielās pilsētās un pat rajonu centros. Ja šāds process turpināsies, ja šīs naudas summas nebūs pietiekamas, lai izlīdzinātu, tad mums nebūs instrumenta, ar ko mēs varam apturēt šo procesu. Vai tad mēs vēlamies pavairot citu mācību valodu skolu skaitu, nevis realizēt programmu par latviešu valodas kā valsts valodas pamatizglītību izglītības sistēmā. Šķiet, ka tieši latviešu valodai ir jābūt par galveno mācību valodu skolās. Tādēļ arī šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo tas ir viens no instrumentiem, kas dod iespēju sakārtot šo sistēmu. Paldies! Lūdzu atbalstām!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 160. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 4, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

161. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Komisija noņem šo priekšlikumu.

R.Zīle.

162. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts.

R.Zīle.

163. — jauna tabula ar priekšlikumiem par līdzekļu pārdali. 163.priekšlikums ir Sociāldemokrātu apvienības frakcijas iesniegtais, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Frakcija atsauc!")

Sēdes vadītājs.

Frakcija atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle.

164. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezident! Es šoreiz griežos tiešām pie jums, jo šis priekšlikums tapa nevis kādā konkrētā frakcijā, bet gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā ir visu frakciju pārstāvji. Un summa ir salīdzinoši neliela. Un, mūsuprāt, ārkārtīgi nozīmīga, lai stiprinātu vēsturisko atmiņu. Šī dokumentālā filma "Uzvarai nolemtie" tika demonstrēta Latvijas televīzijā, tiesa gan, neizdevīgā laikā — vakarā, un šī dokumentālā filma ir par barikāžu dienām Latvijā. Un man pēc tam zvanīja uz komisiju ļoti daudzi skolu direktori, kuri uzskata, un tas ir arī fakts, ka mums, vidējai un vecākajai paaudzei, liekas, ka laiks iet varbūt diezgan lēni vai nav pagājis vēl ilgs laiks kopš barikādēm, bet jaunajai paaudzei, jaunāko un vidējo klašu skolēniem, diemžēl par barikāžu notikumiem nav dokumentālas liecības. Un mēs komisijā nospriedām, ka būtu ļoti labi, ņemot vērā šo direktoru ierosinājumu, ka vismaz katrā skolā būtu viena šī kasete, un par šo summu ir iespējams nodrošināt, ka katrā Latvijas skolā ir viena videokasete ar šīs filmas ierakstu, lai mazie bērni, lai bērni no vidējām klasēm zinātu, kas bija barikādes, zinātu mūsu tautas vēsturi.

Un es ļoti aicinu tieši Ministru prezidentu, ņemot vērā, ka šie līdzekļi ir salīdzinoši ļoti nelieli — 5000, bet tie ir pietiekami, lai katra skola šo filmu saņemtu, un tie ir līdzekļi no Ministru kabineta, vispārējās vadības līdzekļi, kas varbūt tiek atņemti Ministru kabineta kancelejas vajadzībām un tādiem izdevumiem, es saprotu, kas arī tur ir vajadzīgi, bet šie 5 tūkstoši būtu ārkārtīgi svētīgs darbs, lai mēs savas jaunās paaudzes vēsturisko atmiņu stiprinātu. Tā lēma komisijas deputāti, nevis kāda konkrēta partija.

Sēdes vadītājs.

Vilis Krištopans, Ministru prezidents.

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamais Ābiķa kungs! Esmu spiests jums atbildēt, jo jūs personīgi man uzdevāt jautājumu. Es pilnīgi atbalstu jūsu viedokli, un droši vien absolūti lielākais vairākums to deputātu, kas ir zālē, paši bija uz barikādēm, un šis jautājums nav apspriežams. Bet jums jāsaprot arī Ministru kabinets un valdība. Mēs esam sabalansējuši budžetu līdz vienam santīmam, mēs esam vienojušies par visiem balsojumiem, un es apsolu jums personīgi izskatīt šo jautājumu un arī izskatīt jautājumu, cik skolās nav videomagnetofonu un televizoru. Līdz ar to šī kasete šajās skolās būs nelietojama. Tas ir komplekss jautājums. Bet es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, kura šo priekšlikumu noraida. Tajā pašā laikā šo problēmu mēs izskatīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 164.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 3, atturas — 57. Priekšlikums nav pieņemts. Darbu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Oļegs Tolmačovs, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Guntis Dambergs, Anta Rugāte, Helēna Demakova, Valdis Ģīlis, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Krišjānis Peters. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! 165. priekšlikums. Lūdzu, atbildīgās komisijas vārdā— deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK) 165.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

166.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Esta.

J. Esta

(TP). Godātie deputāti! Izdzirdot vārdu "fonds", pie tam "fonds", kurš saistīts ar kultūru, es saprotu, ka finansu ministram un dažiem deputātiem varbūt uzmetas zosāda, bet es uzreiz gribu pateikt, ka šis fonds nav saistīts ar valsts budžeta līdzekļiem, šis fonds piesaista tikai privātlīdzekļus un sadarbojas ar ārvalstu līdzīgiem, radniecīgiem fondiem. Es esmu pārliecināts, ka 5000 latu šā fonda darbības uzsākšanai milzīgu robu budžetā neizsitīs. Bez tam šo fondu ir dibinājusi Latvijas mūzikas mācību iestāžu asociācija, Kultūras un mākslas koledžas skolotāju asociācija un atsevišķas fiziskās personas. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Komisijas vārdā man nav ko piebilst pie iepriekšteiktā par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 166.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 5, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

167.priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!").

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 167.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 4, atturas — 50. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

168.priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 168.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 5, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

169.priekšlikums, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" sagatavotais priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Mitrofanovs

(PCTVZ). Cienījamie kolēģi! Pašlaik ir daudz dzirdams par trūkumiem Valsts cilvēktiesību biroja darbībā, mums šodien ir reāla iespēja ar savu balsojumu novērst vienu no trūkumiem. Es gribu pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam nr. 169, kur runa ir par automašīnu iegādi Valsts cilvēktiesību birojam. Saskaņā ar spēkā esošo likumu Valsts cilvēktiesību birojam ir ļoti daudz pienākumu. No biroja sekmīgas darbības ir atkarīga ne tikai demokrātijas attīstība un stabilitātes nostiprināšana Latvijā, bet arī mūsu valsts pozitīvais tēls ārzemēs. Tanī pašā laikā, kad mēs tikai daudz gaidām no biroja, tā ir vienīgā tik svarīgā organizācija, valsts iestade, kuram nav līdz šim brīdim nav sava autotransporta. Automašīna birojam ir nepieciešama nevis prestiža dēļ, bet lai regulāri apmeklētu visas Latvijas pilsētas un pašvaldības, laikā organizētu tur iedzīvotāju pieņemšanu un konsultācijas. Mašīna birojam ir nepieciešama, lai apmeklētu bērnunamus un cietumus, kas atrodas ārpus Rīgas. Cienījamie kolēģi! Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Latvija nav tikai Rīgas pilsētas centrs, kur atrodas birojs. Ja mēs ar jums šodien nobalsosim par mašīnas iegādi Valsts Cilvēktiesību birojam, tad mēs pēc būtības nobalsosim par to cilvēku tiesībām un tiesisko aizsardzību, kas dzīvo ārpus Rīgas. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 169.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 28, atturas — 49. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

170.priekšlikums. Deputāta Guntara Krasta priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!") Atvainojiet! Balsošanas režīmu! Balsosim par 170.priekšlikumu — deputāta Guntara Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 14, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta 171.priekšlikumu, kuru arī iesniedzis deputāts Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

172.priekšlikums. Arī Guntara Krasta priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

173.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Guntars Krasts. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

174.priekšlikums. Sociāldemokrātu frakcija iesniegusi šo priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Šajā budžeta projektā Saeima jau atbalstīja Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu nr. 28. — Latvijas Neredzīgo biedrībai tehnikas un uzņēmējdarbības veicināšanai tika izdalīti 50 000 lati. Tāpēc Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vārdā šo priekšlikumu noņemu un pateicos visiem saviem kolēģiem no koalīcijas partijām, kas Ministru kabinetā un Koalīcijas padomē šo priekšlikumu pamatā atbalstīja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 174.priekšlikums ir noņemts.

R.Zīle.

175. priekšlikums, Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji iestrādāts, atbalstot 36.priekšlikumu. Šo konkrēto priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 175. priekšlikumu — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 4, atturas — 47. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

176.priekšlikums, Sociāldemokrātu apvienības frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums noņemts.

R.Zīle.

177.priekšlikums, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas sagatavotais priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir Latvijas parlamenta sens sirdsapziņas jautājums. Nesen, pēdējā sēdē arī atbildot uz jautājumiem, Godmaņa kungs pareizi norādīja, ka mērķobligāciju jautājums ir parlamenta jautājums. Šinī gadījumā mēs, izpildot arī vēlētājiem dotos solījumus, piedāvājam budžetā iekļaut reālu naudas summu, lai šo jautājumu beidzot sāktu risināt. Vairākus gadus pēc kārtas parlaments ir iekļāvis zināmas naudas summas, lai sāktu izdarīt mērķobligāciju maksājumus. Diemžēl budžeta deficīta dēļ šīs summas nav izmantotas pēc mērķa un cilvēki nav saņēmuši līdz šai dienai ne santīma. Es tādēļ arī aicinu šodien šo mūsu priekšlikumu atbalstīt, jo tas būtu arī lielākās daļas frakciju solījums, ko mēs solījām vēlētājiem, šo jautājumu sākt virzīt uz priekšu.

Šis nav Kabineta jautājums, Kabinets šo jautājumu nav spējīgs atrisināt. Tas ir jāuzņemas mums, un tas ir politisks jautājums. Es ceru, ka to atbalstīs gan Tautas partija, gan arī mani kolēģi no kreisā flanga — sociāldemokrāti neteiks, ka šis jautājums jārisina pēc pusgada, pēc 10 gadiem vai pēc 20 gadiem.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā— Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav papildu komentāru par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 177.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 21, atturas — 59. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

178.priekšlikums, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas sagatavotais priekšlikums, komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es jau runāju par šo jautājumu no šīs tribīnes, bet tas bija pirms pusdienas. Tagad jūs esat paēduši, un varbūt jūs būsiet labvēlīgāki. Es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka mēs lūdzam mērķdotācijas specializētajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Saprotot, ka aicinājumi šodien maksā lēti, tomēr es lūdzu vēlreiz pārdomāt un izteikt savu pozitīvo attieksmi.

Pāris dienu atpakaļ man bija gods tikties ar profesoru, akadēmiķi Maskavas universitātes akadēmiķi psihologu Zinčenko, viņš tagad kā vieslektors viesojas Latvijā, kad es viņam izklāstīju par mūsu izglītības sistēmu, mūsu attieksmi pret bērniem un skolotājiem, kad es izstāstīju mūsu attieksmi pret internātiem, bāreņu un bērnu tiesībām, un tā tālāk un tā joprojām, viņš man teica: "Jakob, jūs audzināt bandītus!" Varbūt Gulbenes nelaimes gadījums, traģiskais gadījums, varbūt ir viens no pierādījumiem. Padomājiet, vai svarīgāk atdot šos līdzekļus bērniem, vai pirkt nevienam nederīgus ieročus, piemēram. Es vēlreiz aicinu balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Man ir liels lūgums. Varbūt nevajag vairāk spekulēt ar Gulbenes traģēdiju, jo gan tie, kas prasa ieročus, gan tie, kas prasa naudu izglītībai, visi apelē pie viena — pie Gulbenes traģēdijas. Padomājiet par to, ka tie cilvēki, kas sēž tur, pašlaik klausās mūs, un mēs viņiem riebjamies vienkārši!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā —deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 178.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 16, atturas — 65. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

179.priekšlikums, iesniegusi politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Balsot!") Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 179. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 11, atturas — 66. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

180.priekšlikums, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas sagatavotais priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 180.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 14, atturas — 62. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

181.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

R.Zīle.

181. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle.

182. — Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

183. — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas iesniegtais priekšlikums. Tas ir atbalstīts Kabineta sagatavotajā 16. priekšlikumā, un šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Godājamie kolēģi! Man savā laikā Tautas frontes laikos bija tas gods dibināt šo Latgales kultūras centru un arīdzan pie tā pastāvošo izdevniecību. Un man ar prieku jākonstatē, ka šī izdevniecība ir visus šos gadus sekmīgi darbojusies, ir izdots liels daudzums vērtīgas, izzinošas literatūras, un kā viens no pēdējiem, kas tika izdots ar Saeimas atbalstu, bija pagājušajā gadā izdotie Franča Trasuna Kopotie raksti. Un par cik Ministru kabinets ir šo mūsu priekšlikumu iestrādājis savos alternatīvajos priekšlikumos, tad tur, man liekas, ir paredzēts 8 000, tāpēc man gribas izteikt pateicību Ministru kabinetam.

Protams, pie viena man gribas atzīmēt arī to, ka Čigānu biedrībai bija iedots 10 000, taču mēs esam ilgajos katoļu baznīcas gados pieradināti pie pacietības, pie pieticības. Vienīgi jocīgi drusciņ ir tas, ka Ministru kabinetā tik daudzi uzvārdi skan latgaliski, bet iespaids lielāks ir čigāniem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 183. priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle.

184., Sociāldemokrātu frakcijas sagatavotais priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts. Paldies!

R.Zīle.

185., Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

186., Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts. 187., deputātu Barčas, Bojāra, Damberga, Goldes, Kuduma, Segliņa, Ābiķa, Ketlera sagatavotais priekšlikums, komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 187. —deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 16, atturas — 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Zīle.

188., Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

189. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ainārs Šlesers, ekonomikas ministrs.

A.Šlesers

(ekonomikas ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Kas attiecas uz šo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, tad es gribētu viennozīmīgi pateikt to, ka 1999. gadā Ekonomikas ministrija bija paredzējusi ļoti daudzas programmas. Diemžēl visas mums nebūs iespējams realizēt, jo mums ir jārēķinās ar reālo situāciju valstī, ka līdzekļi ir tik, cik tie ir. Un tāpēc mēs viennozīmīgi esam izskatījuši daudzus savus priekšlikumus, esam izvērtējuši, un mēs uzskatām, ka tieši šie priekšlikumi, kas nāk no Ekonomikas ministrijas, ir ļoti svarīgi Latvijas ekonomikai.

Es gribētu pāris vārdos argumentēt, kāpēc. Jautājums, kas saistīts ar enerģētikas nacionālo programmu, tika akceptēts un pieņemts realizēšanai 1997. gada 2. septembrī. Lai realizētu šo programmu, Ekonomikas ministrija ir prasījusi 1,2 miljonus latu. Izvērtējot reālo situāciju, mēs samazinājām šos izdevumus līdz 200 000 latu, jo vienkārši tāda ir situācija valstī.

Kas attiecas par pārējiem punktiem, tad Ekonomikas ministrijas viedoklis ir tāds, ka beidzot ir nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļu ekonomikas attīstībai. Mēs runājam par to, ka ir jāattīsta Latvijas ekonomika un ka ir jāatbalsta Latvijas uzņēmēji. Tāpēc punkti, kas ir saistīti ar kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu, tirgus uzraudzības nacionālo programmu un ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, ir viennozīmīgi jautājumi, kuriem ir prioritāte Ekonomikas ministrijā.

Un es gribētu arī klātesošos informēt par to, ka 1999. gadā Ekonomikas ministrija strādās kopā ar privātajām struktūrām, nevalstiskajām organizācijām, veidojot nozaru ekspertu padomes pie Ekonomikas ministrijas ar mērķi, lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus nākamā gada budžetam, lai mēs varētu sasniegt vairāk ieņēmumu 2000. gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs šodien vairāk nekā 40 miljonus tā jau novirzīsim vienkārši noēšanai. Privatizācija noritēs 1999. gadā un 2000. gadā. Ir jautājums — kas būs 2001. gadā? Kāda būs valdības, kāda būs Saeimas nostāja? Un tāpēc mums ir prioritāras tās nozares, kuras reāli var dot Latvijai tekošos ieņēmumus, jo vienīgais veids, kādā veidā mēs varam nodrošināt labklājību valstī, ir palielinot ieņēmumus valsts budžetā, nevis vienkārši tos samazinot. Mēs esam par sportu, bet šajā gadījumā es gribu lūgt ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas pārstāvjus atbalstīt Ekonomikas ministriju.

Sēdes vadītājs.

Debatēt vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šonedēļ otrdien bija uzaicinājusi atbildīgas amatpersonas no Ekonomikas ministrijas diskutēt par šīm programmām. Mēs secinājām, ka tās tiešām ir ļoti svarīgas. Bet mēs konstatējām arī vienu citu lietu. Diemžēl budžeta programmējums šīm programmām ir ļoti neveiksmīgs, jo tās var tikt finansētas tikai tad, kad tiks izdarītas visas iemaksas no privatizācijas ieņēmumiem budžetā, kas ir 36 miljoni, un tikai tad var šīs programmas tikt finansētas. Līdz ar to mēs konstatējām , ka var netikt izpildītas visas šīs četras programmas vai daļa no tām un netiks arī finansēta sporta pasākumiem šī jaunatnes sporta spēļu programma. Tāds bija komisijas konstatējums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 189. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

190. priekšlikums, kuru arī ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Nu komentārs ir tieši tāds pats kā par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs.

Ekonomikas ministrs uztur balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 190. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 14, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

191. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, kurš jau ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā un ir atbalstīts jau 11. priekšlikumā un vēl būs tabulā 170.priekšlikumā, bet šo konkrēto komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts.

R.Zīle.

192. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējo, komisja neatbalsta, bet tas ir daļēji iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Frakcija neuztur balsojumu.

R.Zīle.

193. — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Arī līdzīga situācija kā iepriekšējos divos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts priekšlikums.

R.Zīle.

194. — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Šis priekšlikums ir iestrādāts 12., Kabineta alternatīvajā priekšlikumā, un komisija neatbalsta šo konkrēto 194. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Frakcija neuztur priekšlikumu.

R.Zīle.

195. — deputāti Salkazanovs, Arnis Kalniņš, Stalidzāne, Grīgs, Bunkšs, Dambergs, Greiškalns, Razminovičs iesnieguši šo priekšlikumu un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 195. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 7, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

196. priekšlikumu iesniedz deputāts Mežeckis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

197. priekšlikums Deputāti Prēdele, Ģīlis, Vītols iesnieguši. Tas ir iestrādāts jau 28., iepriekš atbalstītajā priekšlikumā, un šo komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neuztur balsojumu.

R.Zīle.

198., Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, arī ir iestrādāts 188. priekšlikumā, kuru iesniedz Kabinets, un šis nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

199. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, arī ir iestrādāts 17. priekšlikumā, un tātad šo komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Frakcija noņem priekšlikumu.

R.Zīle.

200. priekšlikums. Iesniegusi deputāte Prēdele. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aida Prēdele, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Par šo savu priekšlikumu es tomēr gribētu bilst dažus vārdus. Mums visiem ir labi zināms, cik niecīgs ir Latvijas zinātnes kopējais finansējums. Un šajā mazajā kopējā katliņā pavisam pazūd tās zinātnes, kas attiecas tieši uz letoniku. Un īpaši es gribētu pieminēt latviešu valodas un dzīvesziņas, kā vēstures izpēti. Ja citas zinātņu nozares, ļoti iespējams, tālāk virzīs citas zemes un citas tautas, tad latviešu valodas, etnogrāfijas un mūsu dzīvesziņas izpēte ir vienīgi un tikai mūsu pašu latviešu rokās. Un, ja mēs to nemīlēsim, nelolosim, tad patiesībā neviens cits to arī nedarīs. Naudas pietrūkst. It īpaši trūkst šo letonikas pētījumu publicēšanai, lai katrs, kam ir interese, kas mēģina runāt latviešu valodā un kam ir tuva latviešu kultūra, varētu šos izdevumus nopirkt, turēt sev blakus un varbūt arī reizēm lasīt. Šobrīd neizdoti krājas manuskripti gan Latviešu valodas institūtā, gan Latvijas vēstures institūtā, gan Folkloras un māslas institūtā.

Es pieminēšu tikai dažus no šiem manuskriptiem, kuri patiesībā ir ļoti nepieciešami mums katram, un, ja mēs to neapzināmies, tad tā ir mūsu pašu problēma un vaina. Tātad: latviešu tautasdziesmu zinātniskais izdevums, Broces darbu izdevums, Latviešu valodas dialektu atlants, autentiski folkloras un izlokšņu materiāli, arheoloģijas un etnogrāfijas darbu apkopojumi.

Otrām kārtām, gribu pieminēt, ka nav izdoti un gaida Latviešu literatūras vēsture, Latvijas vēsture, Latviešu valodas gramatika un Latviešu valodas vārdnīca.

Es nemaz aiz sirdssāpēm negribu pieminēt tādas lietas kā zinātniskie žurnāli, ka patiesībā to ārējais izskats, kā arī apjoms liek daudz ko vēlēties. Un, protams, arī Latvijas zinātnieku zinātniskā mantojuma apguvei un piemiņai veltīti krājumi, kā, piemēram, gaida izdevēju Mīlenbaha darbu izdevums.

Cienījamie kolēģi! Teikšu tā, ka man ir ļoti, ļoti sāpīgi, ka ne Ministru kabinets, ne Budžeta un finansu komisija neatrada par vajadzīgu atbalstīt šos 20 000 latviešiem, Latvijai un mums katram tik vajadzīgo darbu publicēšanai un izdošanai. Tāpēc ar nožēlu es atsaucu šo savu priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: "Neatsauc! Mēs atbalstīsim! Latvieti, nepadodies!") Taču aicinu atcerēties un neaizmirst, ka jau pie pirmās budžeta labojumu reizes mums ir šie 20 000, varbūt pat 50 000 jāatrod. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 200. priekšlikums atsaukts.

R.Zīle.

201., frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, daļēji jau ir iestrādāts Kabineta priekšlikumā nr. 29. Šis nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Frakcija neuztur šo priekšlikumu.

R.Zīle.

202. — deputāti Rugāte, Stalidzāne, Zvejsalnieks, Soldatjonoka, Seiksts šo priekšlikumu iesnieguši. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neuztur priekšlikumu.

R.Zīle.

203. priekšlikums, iesnieguši deputāti Šņepsts, Seiksts, Zvejsalnieks. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jāzeps Šņepsts, Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējās runātājas es tik viegli nepadodos. Neskatoties arī uz to, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pēc Izglītības ministrijas ierosinājuma manu priekšlikumu ir noraidījusi. Lai būtu apmēram skaidrs, par ko ir runa, nosaukšu elementārus skaitļus. Preiļu pamatskolā mācās uz 1.janvāri 964 bērni, tā ir viena no lielākajām pamatskolām Latvijas valstī. Un šai pamatskolai nu jau vairāk nekā 20 gadus tiek celta sporta zāle. Pašreizējās sporta zāles izmēri ir 18x9 metri. Lai cik tas dīvaini, šajā zālē ir bijuši pilnīgi visi no "Latvijas ceļa" spices vīriem. Un tāpēc es ļoti gribētu, lai pēc manis šajā tribīnē nāktu un uzstātos izglītības ministrs un paskaidrotu, kā 964 bērni, pamatojoties uz izstrādātiem metodiskajiem noteikumiem, var nodarboties šajā zālē. Jo pēc maniem elementāriem aprēķiniem, un te būtu ļoti interesanti dzirdēt Seiksta kungu, kā tur ir attiecībā uz cilvēktiesībām, norma uz vienu skolēnu sanāk mazāk, nekā paredz Eiropas Savienības direktīvā tiem mājdzīvniekiem, kurus no Igaunijas ieved Latvijā. Tad man rodas jautājums, kas šajā valstī un šajā zālē tiek augstāk vērtēts? Nākamais. Pamatojoties uz to pašu metodiku, katru dienu ir jānotiek 18 mācību stundām, es saprastu, ka Ministru kabinets var strādāt 24 stundas, bet kā var bērni 18 stundas nodarboties ar fizkultūru? Tas man nav skaidrs.

Un visbeidzot. Es jau saprotu, ka Krištopana kungs arī šogad 1.septembrī ieradīsies pamatskolā, redzēs tos mazos bērnus un uzdāvinās kārtējās bumbas, un robs būs aizlāpīts. Bet, cienījamais Krištopana kungs, jūs tāpat kā es noteikti visspilgtāk atceraties savu pirmo skolu, un man ļoti žēl, ka šiem pāri par deviņsimt bērniem jau 20 gadus ir jāsapņo nereāls sapnis. Un vajadzēja šonedēļ aizbraukt uz Preiļiem un apskatīties tos bērnus, jo šonedēļ sāka likt tai skolā logus iekšā, un redzēt viņu sejas izteiksmi, ko viņiem nozīmē šī zāle. Un es biju iesniedzis, un jūs varat pārliecināties, diezgan korektus finansu avotus, kas pēc būtības absolūti šajā budžetā neko nemaina, bet mēs atrisinātu problēmu, kuru diemžēl PSRS laikā 15 gadus nevarēja atrisināt tā Izglītības ministrija un Latvijas brīvvalsts laikā pēc neatkarības atgūšanas diemžēl nu jau astoņus gadus nevar atrisināt arī "Latvijas ceļa" valdība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis jautājums parādās šodienas apspriešanā pirmo reizi, man bija jautājums ne par to, bet vispār, par ko mēs šodien runājam, ja mēs nopietni runājam par budžeta apspriešanu, tad laikam par kaut kādām programmām, par valsts attīstību, izglītības attīstību. Un tad man gribas pacelt jautājumu par dažu deputātu atbildību, izvirzot jautājumus, priekšlikumus un tā tālāk. Par šo pašu pamatskolu, tas nav pirmais priekšlikums, viens un tas pats deputāts parakstās, iesniedz. Un ja mēs nobalsojam vienā gadījumā, otrā gadījumā, cik naudas vajadzīgs šīs sporta zāles remontam? 50 tūkstoši? 100 tūkstoši? 150 tūkstoši? Iedomājieties, ka mēs nobalsosim par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Acīmredzot visu skolu pabeigs kopā ar sporta zāli, acīmredzot tas parāda, kādā veidā mēs attiecamies pret saviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Vilis Krištopans, Ministru prezidents.

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamais Šņepsta kungs! Jūs ļoti labu tēmu iesākāt — par pirmo skolu. Es jums gribu atbildēt. Manā pirmā skola, kura sastāvēja no divām ēkām, atrodas Ērgļos, viena no tām ēkām ir nodegusi un nav atjaunota, un otrai ir neliela piebūvīte, kuru tikai sauc par sporta zāli un kur, piemēram, basketbolu spēlēt nevar. Tā kā mana pirmā skola, kurā es gāju, 1961.gadā sāku iet pirmajā klasē, atrodas tādā pašā situācijā kā Preiļu pamatskola. Jā, es tur biju, es to situāciju esmu redzējis, bet es neesmu pārliecināts, vai Preiļu pilsēta ir izsmēlusi visas iespējas, vai tur nevar veidot tā saucamo indicēto finansējumu un aizņemties daļēji valsts kasē, kā to, piemēram, ir izdarījusi Limbažu pašvaldība. Un, ja mēs runājam par sporta zālēm, tad tikai Rīgas pilsēta vien katru gadu uzbūvē vismaz piecas jaunas sporta zāles pie vidusskolām, arī laukos — Naukšēni, Strenči un vēl vesela virkne. Vaiņode, kur ir uzbūvēta liela sporta zāle, vesela virkne pilsētu, ciematu, un kopumā pēdējos gados ir daudz vairāk sporta zāles uzbūvētas nekā PSRS laikā.

Un ļoti interesanta ir vēl viena lieta. Tad, kad pozīcija balso par skolām — vienu, otru vai trešo, tad tas nezin kāpēc jūsu valodā ir politiskais tirgus, bet tad, kad jūs iesniedzat par kādu skolu priekšlikumu, tad tā ir vienreizēja nepieciešamība un bez šīs lietas šī skola vienkārši iztikt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, dzirdot visus šos argumentus, kas arī šeit tika no tribīnes minēti, secināja, ka ir jau šai skolai, šai sporta zālei 95 tūkstoši investīcijām, tā kā, ja tos apgūs, tad nākošā gadā par to pašu summu var pabeigt šo skolu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 203. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 3, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

204. — Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

205., Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, jau iepriekš iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā nr.20, šo konkrēto neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Astrīda Mūrniece.

A.Mūrniece

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrātu apvienības frakcijas prasība par finansējumu dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un ārstēšanai ir iestrādāta Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Gribu pievērst uzmanību tam, ka netieši tas ir atbalsts arī cilvēka lipīgo slimību profilaksei. Tas ir, to slimību profilaksei, kuru cēlonis ir slimu dzīvnieku izcelsmes produkcijas lietošana. Par cik līdzekļi iedalīti pietiekamā daudzumā, Sociāldemokrātu apvienība savu priekšlikumu atsauc. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! 205.priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle

(TB/LNNK) . 206. arī ir Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Šeit es gribētu pateikt par šo un visiem nākamajiem sociāldemokrātu priekšlikumiem, līdz 211.ieskaitot, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika diskutēts par šo avotu, tātad alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšanas izdevumu samazināšanu. Faktiski tas, komisijasprāt, nozīmē to, kad mēs atgriežamies pie prakses, kas eksistēja līdz 1998.gadam, kad nevis paši, tie, kas ar šīm markām tātad strādā, uzņēmēji attiecīgi sedz izmaksas, kas bija pilnīgi solis atpakaļ, ja mēs atgriežamies šādā kārtībā. Nevis tas tiek maksāts no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem un attiecīgi samaksāts no valsts līdzekļiem, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, nediskutējot tik daudz par to, kas ir labajā pusē šajās tabulās šajos priekšlikumos, kreiso pusi kategoriski noraidīja un aicina noraidīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Jūs noņemat visus — tātad 206., 207., 208., 209., 210. un 211.priekšlikumu. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

212.priekšlikums — Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir daļēji iestrādāts 94.priekšlikumā, ko iesniedzis bija Ministru kabinets, un komisija neatbalsta šo konkrēto 212.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

213. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 213. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

214.priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās partijas frakcija, tas ir daļēji iestrādāts 23. — jau iepriekš atbalstītajā, un šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andris Bērziņš, Jaunās partijas frakcijas deputāts.

A.Bērziņš

(JP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt par šo jautājumu par sociālajiem darbiniekiem, tā jau Makarova kungs arī teica un Labklājības ministrijā — vispār tās investīcijas, tādas pašas investīcijas, kādas mēs uz šodienu gribam ieguldīt rūpniecībā, uzņēmējdarbībai un vēl kaut kur. Mēs šodien runājam un bieži varbūt nevietā piesaucam un mēģinām ekspluatēt dažus notikumus, ļoti traģiskus notikumus, kas ir notikuši mūsu valstī. Man gribētos, lai mēs skatītos un nerunātu par šādiem notikumiem, kas beidzamā laikā tik bieži notiek, lai varētu vairāk būt šādu sociālo darbinieku, to, kas ir profilaksei, kas varētu veikt šo darbu, varētu vairāk darboties. Un varētu ātrāk novērst šādus notikumus, kas notiek mūsu valstī. Es gribētu pateikt paldies, ka daļēji šis priekšlikums ir atbalstīts 23.punktā. Mūsu ierosinājums bija, lai šogad vismaz vairāk sociālo darbinieku, tieši sociālie darbinieki ir tie, kas varētu strādāt ar šīm grupām. Gan pusaudžu, gan bērnu invalīdu, gan citām grupām ir iestrādāts uz 58 tūkstošiem, kaut gan mēs lūdzām 200 tūkstošus. Mūms ir cerība, ka arī finansu ministrs un Finansu ministrija spēs tomēr šogad ienākumus palielināt, un mēs ceram, ka neplānotiem ienākumiem, kaut gan ir ļoti piesardzīga ienākumu prognoze, ceram, ka šī prognoze varētu būt daudz optimistiskāka, un, ja šie ienākumi būtu lielāki, mēs ceram šo starpību novirzīt šādiem sociāliem darbiniekiem, kas būtu ļoti vajadzīgs uz šodienu, varētu gada laikā papildināt. Šo jautājumu mēs neuzturam un ceram, ka mēs šo jautājumu varēsim uzturēt gada laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts. Nevēlaties runāt? Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas. Jaunās partijas frakcija, ja es pareizi saprotu, atsauc šo priekšlikumu. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

215. arī ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 25.priekšlikumā, un šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

216., deputātu Šņepsta, Seiksta, Zvejsalnieka iesniegtais priekšlikums, komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 216.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 5, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

217., Tautas partijas frakcijas priekšlikums, komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 217. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 5, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

218. priekšlikums, kuru sagatavojusi Sociāldemokrātu apvienības frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts.

R.Zīle.

219. ir Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

220. — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Astrīda Mūrniece, Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāte.

A.Mūrniece

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir atbalstījis līdzekļu izdalīšanu Jaunsaules deviņgadīgajai skolai, mēs savu priekšlikumu atsaucam, un paldies par atsaucību Ministru kabinetam finansējumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Frakcija 220.priekšlikumu atsauc.

R.Zīle.

221.priekšlikums, kuru iesniedz Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Zīle.

222. — arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

223. — politisko organizāciju apvienība "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" šo priekšlikumu ir sagatavojusi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 223. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 17, atturas — 63. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

224. — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, un tas jau daļēji ir iestrādāts 95.priekšlikumā, kuru iesniedza Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo

(LSDA). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā jau minēja ziņotājs, tātad šis priekšlikums kā alternatīvs iestrādāts Ministru kabineta 95.priekšlikumā, kuru mēs jau nesen atbalstījām. Tā kā šajā gadījumā jau ir paņemti 100 tūkstoši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, mēs uzskatām, joprojām turamies pie uzskata, ka Dailes teātrim lielās zāles remontam un skaņu pults steidzamai nomaiņai līdzekļi ir nepieciešami, un ceram, ka tie būs iestrādāti teātru programmā. Tātad Sociāldemokrātu apvienības frakcija šo priekšlikumu no balsošanas noņem.

Runājot par budžeta apspriešanu kopumā, es gribēju minēt vēl vienu novērojumu. Proti, cienījami kolēģi, dažiem priekšlikumiem, kas šeit ir iesniegti, varēja izkārtot šo finansējumu vai šo mērķu panākšanu citādā veidā. Ja atceraties, mēs nesen izskatījām 164.priekšlikumu, kas netika šeit atbalstīts, proti, par līdzekļu iedalīšanu Izglītības ministrijai filmai "Uzvarai nolemtie", tās iegādei skolu mācību programmām demonstrēšanai skolās uz vietas. Manuprāt, šeit līdzekļi tieši no budžeta nebija izdalāmi. Šajā gadījumā varēja vienoties ar filmu producentiem un skolām izdevīgā laikā parādīt to sabiedriskajās raidorganizācijās Latvijā, tādējādi, neapšaubāmi, ietaupītu naudu. Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums noņemts.

R.Zīle.

225. — Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

225., 226., 227.priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle.

228. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 228.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 8, atturas — 67. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

229. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" sagatavotais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 229. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 7, atturas — 64. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

230. — Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Zīle.

231. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

232. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija šo priekšlikumu ir iesniegusi. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 232.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 4, atturas — 73. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

233.priekšlikums. Arī sagatavojusi politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates — Boriss Rastopirkins.

B.Rastopirkins

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Te runa ir par Jēkabpils pilsētas budžetu. Tuvojas pavasaris, un jūs redzat, kādi ir laika apstākļi. Obligāti sagaidīsim plūdus un kopā ar to neparedzētos uzdevumus. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk neviens debatēt nevēlas. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Komisija, izskatot šo priekšlikumu, konstatēja, ka šeit ir domāts par Jēkabpils cietuma parāda dzēšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 233.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 19, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

234., Latvijas Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums noņemts.

R.Zīle.

235.priekšlikums, šo priekšlikumu iesnieguši deputāti Mežeckis, Golde un Dambergs. Komisija, to izskatot, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

236.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Kudums, Vītols, Greiškalns, Tabūns, Dambergs, Ūdre, Baldzēns. Tas ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.190, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Māris Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Jā, diemžēl ziņotājs kļūdījās, jo šis alternatīvais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums netika atbalstīts. Kāpēc es šeit uzstājos? Šeit ir runa par jaunatnes valsts sporta programmu. Un runa ir par konkrēto avotu. Šeit Godmaņa kungs ļoti pareizi runāja par to, ka būtu nepieciešams varbūt pārstrukturēt finansējumu, un finansējumu arī tajā sadaļā, kas attiecas uz sportu. Šeit ir paredzēts mūsu budžetā, un šeit ir runa par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Par tiem līdzekļiem, kurus maksā visi Latvijas nodokļu maksātāji, un par to izlietošanu. Mums, arī tajā skaitā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Saeimai kopumā, ir jālemj par to, kā labāk šos līdzekļus izmantot, un jāskatās, vai šie līdzekļi netiek izšķērdēti.

Šis ir tas gadījums, kad 1 miljons latu tiek novirzīti 120 bērniem. 1 miljons 120 bērniem trīs mazgadīgo noziedznieku pāraudzināšanas speciālajās iestādēs. Uz šiem 120 bērniem strādā divas reizes vairāk darbinieku. 120 mazgadīgus bērnus apstaigā un aprūpē 240 darbinieki šajās trīs skolās — Naukšēnos, Strautiņos un vienā no jaunceļamām būvēm jaunā iestādē. Pie tam Naukšēnos šī speciālā pāraudzināšanas iestāde ir domāta meitenēm. Izrādās, ka uz šīm visām vietām īstenībā nemaz nav piepildījuma. Uz šīm 60 vietām, kas tur būtu it kā, ir tikai 8 meitenes, kas tur tiek tādā veidā pāraudzinātas. Es parēķināju, cik tas izmaksā uz vienu bērnu, uz vienu šo mazgadīgo noziedznieku, mēs gadā tērējam turpat 8,5 tūkstošus latu. Astoņus ar pusi tūkstošus latu uz viena mazgadīgā likumpārkāpēja pāraudzināšanu gadā! Un mēnesī tas būtu 700 lati, vairāk nekā 700 lati, kura ir tā ģimene, kas savam bērnam var vairāk nekā 700 latus mēnesī iedot? Kura ir tā skola, kas tērē uz vienu skolnieku 700 latus mēnesī? Es satiku vienu cilvēku uz ielas šeit pat. Un viņa teica: "Ziniet, kā mums iznāk lētāk — mums vajadzētu tiem mazgadīgajiem noziedzniekiem maksāt 100 latus mēnesī pabalstu. Un pateikt, ja viņi vienreiz vēl pārkāps likumu, mēs viņiem vairs nemaksāsim." Un viņiem nebūtu jātērē tik liela nauda no budžeta. Pie tam mēs varam uzcelt pa visu valsti šādas ļoti dārgas un neefektīvas pāraudzināšanas iestādes. Vietējie iedzīvotāji par viņiem anekdotes stāsta. Jūs ziniet varbūt, ka Naukšēnos vietējās vidusskolas direktors, neskatoties uz vietējās sabiedrības negatīvo attieksmi, ir aizgājis no vidusskolas darba, lai vadītu šo te speciālo iestādi.

Un pat ja mums katrā rajonā būtu šāda speciālā pāraudzināšanas iestāde, tas neatrisina problēmu. Šeit ir runa tikai par sekām. Šeit ir runa par sekām, tā ir šī milzīgā cena, ko mēs maksājam par to, ka mēs nespējam un negribam ieguldīt nevienu latu profilaksei, ka mēs nevēlamies ieguldīt līdzekļus tam, lai samazinātu nākotnē noziedzību. Lai mums būtu mazāk bērnu, kurus vajadzētu šādās skolās sūtīt. Tas ir tāpat kā līdzīgi būtu ar to gadījumu, kad kāds no Iekšlietu ministrijas teica un bija izrēkinājis, ka 2003.gadā mums būs tik daudz noiedznieku valstī, ka viņiem esošajos cietumos būs par maz vietas. Un tāpēc mums jau šodien jāsāk domāt par jauna cietuma celtniecību, lai tur tajā tālajā 2003.gadā visiem pietiktu vietas, kur sēdēt cietumos. Bet varbūt nē.

Varbūt, ka šis ir vienīgais, tas viens gadījums, kad mēs varam paskatīties mazliet perspektīvā, ka mēs šodien varbūt ieguldīsim līdzekļus izglītībā, sporta skolās, brīvā laika pavadīšanā jauniešiem, lai mums būtu nākotnē mazāk šo noziedznieku. Mums nav visu laiku jācīnās ar sekām. Ir pienācis laiks ieguldīt līdzekļus problēmu cēloņu novēršanā. Tāpēc es jūs lūdzu šo nelielo naudu, kas ir tikai 10% no šī 1 miljona, nodokļu maksātāju naudu, kuru mēs izšķērdējam un neatrisinām nevienu problēmu, novirzīt jaunatnes sporta programmai. Šī nauda aizies skolu sporta zāļu inventāra iegādei lauku pašvaldību skolās. Lai bērni, kas mācās skolās, varētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un vairāk šo lauku bērnu būtu iesaistīti šajās sporta nodarbībās. Es jūs aicinu šeit balsot pēc sirdsapziņas, un nevis pēc tā, kas jums tiks pasniegts pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vītola kungs! Paldies Dievam, ka jūs ieteicāt maksāt mazgadīgiem noziedzniekiem 100 latus, nevis darīt ar viņiem kaut ko citu, lai tiktu no viņiem vaļā. Par nožēlu, tas ir fiksēts stenogrammā tā, kā Vītola kungs to teica. Bet par nožēlu tā lieta ir tāda, ka arī tās valstis, kuras ir daudz, daudz bagātākas nekā Latvija, kuras var un tērē, un, paldies Dievam, tērē audzināšanai, kultūrai, sportam daudz, daudz vairāk gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos nekā Latvija, nav tikušas vaļā no šādas sabiedrības slimības kā noziedzība, tajā skaitā arī mazgadīgo noziedzība. Un tāpēc droši vien mums nāksies, vai mums patīk tas vai ne, cīnīties ar sekām un darīt visu, lai šīs sekas neiestātos. Un šajā gadījumā atteikties no tām iestādēm, kurās ir jāuztur noziedznieki, vai tie ir cietumi pieaugušajiem, jau pilngadīgiem noziedzniekiem, vai mazgadīgiem, manā uztverē vienkārši nevar. Visu cieņu sportam. Un es ļoti labprāt balsotu par šiem līdzekļiem sportam, ja būtu iespējams tos līdzekļus paņemt savādāk, nevis dalot, piemēram, 100 latus mazgadīgiem noziedzniekiem un tādā veidā viņus atstājot uz ielas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals, izglītības ministrs.

J.Gaigals

(izglītības ministrs). Cienījamie deputāti! Mans uzdevums ir vienkārši dod dažus skaitļus, kas slēpjas zem šiem 998 tūkstošiem. Lai nerastos tāds nepareizs priekšstats, ka šī nauda tiek vienkārši nelietderīgi izšķērdēta valstī, un pēc tam vārdu sakot, šī ir tā summa, kuru varētu atdalīt.

Lai būtu pilnīga skaidrība, es varu teikt, ka sportam, jaunatnes sportam, protams, ir nepieciešams finansējums. Par to nav runas. Jautājums, ka šinī gadījumā to nekādā gadījumā nedrīkst atņemt no šīs te nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas programmas. Ja Vītola kungs kaut vienu reizi būtu atnācis uz Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdi, kurā ir pārstāvji no visām ministrijām, no Iekšlietu ministrijas, no visām bērnu aizsardzības organizācijām, paklausīties, ko cilvēki runā jau gada garumā par problēmu, ka tiesas nevar izskatīt mazgadīgo noziedznieku lietas tāpēc, ka nav šos mazgadīgos noziedzniekus pēc tam kur likt tad, kad viņus notiesās. Jo cietumos viņi nav attiecīgā vecumā, un viņus nevar ielikt. Šādu te lietu daudzums ir milzīgs. Un šie te 998 tūkstoši ir trīs konkrētām mācību iestādēm — Strautiņiem, pieminētajiem Naukšēniem un jaunizveidojamai trešajai mācību iestādei, jo zēni diemžēl ir nerātnāki, tas ir fakts, un viņu vienkārši ir liels skaits.

Kas attiecas uz meitenēm, es nezinu, vai jūs ierosināt meitenes Strautiņos likt iekšā kopā ar zēniem, vai kā? Šinī gadījumā meiteņu skaits nav noteicošais. Ir fakts, ka Latvijā viena šāda speciālā iestāde ir nepieciešama un tai ir jāfunkcionē. Mēs veselu gadu cīnījāmies par to, lai dabūtu papildu finansējumu šai trešajai mācību iestādei, kas jāatver šajā mācību gadā, lai atrisinātu daudzas problēmas. Jums ir taisnība, ka tā ir cīņa ar sekām. Bet ir jācīnās arī ar sekām un jānodrošina, lai šos mazgadīgos noziedzniekus būtu kur likt, un, atbalstot jaunatnes sportu un 80 000, es tikai ieteiktu atrast citu veidu, precīzāku, un tad es arī balsotu un atbalstītu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vilis Krištopans, Ministru prezidents.

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cik saprotu, Vītola kungs, jūsu uzstāšanās sastāvēja no divām daļām. Viena daļa bija — maksāt stipendijas mazgadīgiem noziedzniekiem par to, ka viņi apsolās vairāk nedarīt nekādas sliktas lietas. Otra daļa — par sportu. Es gribētu par šo otro daļu parunāt. Es gribu parunāt varbūt mazliet ilgāk nekā Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, kā Basketbola savienības valdes loceklis, kā Basketbola līgas viens no dibinātājiem, kā savas Bērnu basketbola skolas dibinātājs, kurā trenējas 350 puišeļi, kuri aug, es ceru, ka aug par Latvijas patriotiem. Es gribu parunāt par sporta finansējumu kopumā. Jūs esat šeit uzmeties par tādu lielu sporta aizstāvi nezin kāpēc pēdējā laikā. Kādi ir jūsu nopelni sportā? Darbā un sportā? Es zinu divus jūsu panākumus. Viens bija zaudējums Tabūnam, slavenais zaudējums publiskajā mačā, un otrs ar pistolītes skraidīšanu gar Brīvības pieminekli.

Sports mūsu nodokļu likumdošanā tiek atbalstīts gads no gada. Es ceru, ka arī tiks atbalstīts. Šīs sporta bāzes — gan Liepājā ledus halle, gan Ventspilī, gan Daugavpilī ledus halle, kas tiks būvēta, arī daudzas citas, kas tiek būvētas faktiski no budžetam pienākošās naudas,— tas ir ļoti labi. Es ceru, ka mēs to atbalstīsim arī turpmāk.

Kas attiecas uz jaunatnes sportu, tad arī šeit ir daļējs finansējums. Ziniet, ka arī valdībai ir sava basketbola skola, kura tiek finansēta no dažādiem finansējuma avotiem, tajā skaitā arī privātiem. Valdība dara un darīs visu sporta labā, bet šoreiz, ja ir kaut kāda laba lieta iesākta un mēs varam mazgadīgajiem noziedzniekiem radīt apstākļus, kur varbūt nākotnē viņi tiešām kļūs par sabiedrības pilntiesīgiem locekļiem, jūs gribat šeit noņemt naudu nost tikai tāpēc, ka esat pēkšņi kļuvis par varenu sporta aizstāvi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols

(TP). Ne es personīgi, Krištopana kungs, ne Tautas partija no šīs tribīnes vairs nekad nenāks, lai atbildētu uz jūsu ķengāšanos. Man ir kauns, ka jūs nākat šeit un faktiski ķengājaties, un runājat ne par lietu. Runa bija pavisam par kaut ko citu. Ka pat vienkāršs nodokļu maksātājs uz ielas, nebūdams budžeta speciālists, redz, ka šeit netiek lietderīgi izmantota nodokļu maksātāju nauda. Ka šeit, es atkārtoju vēlreiz, uz vienu mazgadīgā noziedznieka pāraudzināšanu tiek algoti 2,5 cilvēki. Gadā uz katru no šiem mazgadīgajiem noziedzniekiem tiek iztērēti vairāk nekā 8,5 tūkstoši latu. Šāds finansējums nav nevienai sporta skolai, šāds finansējums nav nevienai internātskolai, nevienai vidusskolai. Neviena ģimene savam bērnam šādu naudu nevar atļauties izmaksāt. Jebkurš nodokļu maksātājs pateiks un jebkurš vidusskolnieks, kurš beidzis vidusskolu, pateiks to, ka līdzekļi ir jānovirza ne vien, lai cīnītos ar sekām, ne vien, lai mazgadīgo noziedznieku pāraudzinātu, bet jānovirza tam, lai sabiedrība mainītos. Lai cilvēki mainītos, lai viņu attieksme mainītos. Lai jauniešiem būtu iespēja nodarboties. Tā nav mana cīņa. Tas nav mans jautājums. Tas ir visu to cilvēku jautājums, kuri domā par to, kāda nākotnē izskatīsies sabiedrība. Tāpēc arī šāds priekšlikums ir iesniegts. Es aicinu jūs par to balsot!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāatzīst, ka demokrātijas uzplūdos 90.gadu sākumā mūsu valsts ir pieļāvusi pietiekami daudz kļūdu. Viena no lielākajām kļūdām, kura tika pieļauta, ka tika faktiski likvidētas 63 pusaudžu pārmācības iestādes. Neapšaubāmi, tās vajadzēja pārprofilēt, bet nevajadzēja likvidēt. Tā rezultātā līdz pat 1995.gadam Latvijā nebija nevienas pāraudzināšanas iestādes. Sākot ar 1995.gadu, Iekšlietu ministrija panāca, ka Izglītības ministrija sāka atjaunot šīs pārmācības iestādes.

Cienījamais Vītola kungs! Pirms sākt runāt un uzstāties, jums tomēr būtu jāpārzina šī situācija un šie skaitļi. Varu jūs informēt, ka rindā uz šīm pārmācības iestādēm vidēji katru gadu stāv apmēram 5000 pusaudžu. Paldies Dievam, izdevās apturēt arī nepilngadīgo lietu inspektoru likvidācijas procesu, kurš tika iesākts. Arī viņi ir vajadzīgi. Man jāizsaka dziļa nožēla, ka, neskatoties uz to, ka jūs strādājat kā parlamentārais sekretārs, jūs tomēr nezināt, ka arī viena cietumnieka uzturēšana diennaktī maksā vairāk, nekā pie mums saņem vidēji pensionārs. Viena cietumnieka izmaksa diennaktī svārstās no 3,5 līdz 4,5 latiem. Pēc jūsu loģikas spriežot, sanāk, ka izlaidīsim visus cietumniekus. Vai tā, kā uzstājās Rastopirkina kungs — noņemsim Cietumu pārvaldei naudas līdzekļus un tad apsveicināsim cietumniekus Jēkabpilī? Es tā vismaz sapratu. Jābūt pietiekoši korektiem. Un, ja ir šī problēma, tad jāmēģina tā arī risināt. Neapšaubāmi, ir jānodarbojas ar profilaksi un profilaktisko darbību. Bet ir jāmeklē citi finansējuma avoti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr neizturēju un nācu tribīnē, lai pateiktu dažus vārdus. Un īpaši, lai aizstāvētu savu jaunāko kolēģi Vītola kungu. Es jums gribu pateikt skaidri un gaiši, ka Vītola kungs gribēja un grib tikai labu. Jā, es pilnīgi saprotu, ka šobrīd šīs milzīgās noziedzības laikā ir jārisina visas problēmas paralēli — gan tas, kas rakstīts šeit, no kurienes gribēja paņemt šos līdzekļus, nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas problēmas risinot, gan, protams, sporta attīstībai. Skaidrs ir viens, ka šodien bērnu un jaunatnes sports ir ļoti, ļoti nožēlojamā situācijā. To mēs redzam pēc tā, kādus jauniešus ņem armijā. 70% tiek izbrāķēti. Tas ir vienkārši katastrofāli! Tāpēc, cienījamie kolēģi, ne velti Saeima beidzot izveidoja sporta apakškomisiju, kuru arī man ir tas gods pārstāvēt kopā ar Vītola kungu. Nesmīnēsim, bet tieši otrādi — domāsim par šo problēmu, lai mūsu bērni un jaunatne attīstītos fiziski un garīgi spēcīgi. Citādi būs ļoti bēdīgi rezultāti. Mēs nodarbosimies tikai ar seku likvidēšanu. Lūk, uz šādu sapratni, it īpaši nākotnē. Es zinu, ka budžetā ir maz līdzekļu un fiziskajai kultūrai un sportam nav iespējams izdalīt vajadzīgos līdzekļus. Bet es jūs aicinu nākamajos gados aizvien nopietnāk par to domāt un atrast līdzekļus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks, frakcija "Latvijas ceļš".

R.Ražuks

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģu! Šī mūsu diskusija nevar palikt pusratā tā, kā tā tiek formulēta pašreiz, jo situācija cietumos un arī mazgadīgo noziedznieku apstākļi un laiks, kuru viņi pavada apcietinājumā līdz tiesas sēdei, jau ir sen tapis par starptautisku problēmu. Tieši situācija Latvijas cietumos, Eiropas Savienības nemitīgo atgādinājumu un inspekciju prasības, šī vairs nav mūsu problēma. Latvijas Republika ir pievienojusies ANO Bērnu tiesību konvencijai. Arī starptautiskajiem dokumentiem par situāciju cietumos, un tie mums ir jāīsteno pat tad, ja kādu citu tuvredzīgu iemeslu dēļ mēs darbotos pretim šiem vispārpieņemtajiem dzīves un uzturēšanas standartiem cietumos, cienījamais Vītola kungs.

Piekrītot, ka šeit nevarētu būt kaut kāda attiecību saasināšanās vai apvainojumi, avots ir izvēlēts nekorekti, un tas ir jāatzīst. Situācija cietumos ir viena no Eiropas Savienības prasībām un saistīta ar attiecīgo starptautisko konvenciju īstenošanu.

Sēdes vadītājs

. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Man gribētos lūgt tomēr druscītiņ taupīt pašiem savu laiku. Tātad jautājumā par Preiļu sporta skolu mēs trīs reizes bijām gatavi debatēt — 213., 203. un 216. priekšlikums. Par jaunatnes sporta programmu 190.priekšlikums, jau atbalstītais priekšlikums. Tāpat 236.priekšlikums. Var būt, ka tālāk būs vēl. Tas nozīmē, ka mēs malsim gaisu priekš radioklausītājiem, ne jau priekš sevis. Es atgādināšu Vītola kungam un Tabūna kungam, ka viņu priekšlikums nav noraidīts. Tas ir iepriekš, citā priekšlikumā daļēji atbalstīts, un nav ko pašlaik raustīt citus.

Sēdes vadītājs.

Andris Bērziņš, Jaunās partijas frakcija.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi! Es varētu piekrist abām pusēm, kas šeit teica, ka sporta attīstība ir nepieciešama. Absolūti ir vajadzīga, un jo vairāk, jo labāk. Es nevaru nekādi piekrist, ka šo naudu mēs varētu paņemt no šīs iestādes. Es saprotu, ka tas ir dārgi, ka tas ir neefektīvi. Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu, ka, ja būtu agrāk ielikti līdzekļi profilaksē un strādātu ar šīm lietām, mums mazāk būtu vajadzīgs izlietot līdzekļus un mazāk cilvēku būtu jāievieto šādās iestādēs. Bet iedomāsimies vienu. Ja šodien runājam par to, ka nerunāsim par sekām, runāsim par to, no kurienes tā lieta nāk. Es ļoti atvainojos! Ko mēs darīsim ar tām sekām, kas uz šodienu mums ir izveidojušās. Tās sekas, tie noziedznieki, kas izdarījuši šos noziegumus, un pusaudži diemžēl uz šodienu ir izdarījuši vairākus bīstamus noziegumus, teiksim, kuru rezultātā ir iestājusies nāve, ir izdarījuši vairāk slepkavību nekā pieaugušie cilvēki. Tad ko mēs darīsim ar šiem pusaudžiem un šo situāciju? Es piekrītu, ka šai naudai ir jābūt un ir jāmeklē šī nauda, bet šis nav tas avots, no kura mēs varētu ņemt šo naudu. Ja tanī skolā, kur mēs sakām, ka ir dārgi, tas ir cits jautājums. Tad paskatīsimies un lūgsim izglītības ministru sastādīt komisiju, lai pārbauda, cik efektīvi tiek izlietoti šie līdzekļi. Varbūt uz šā pamata mēs varam ieekonomēt šos līdzekļus. Bet katrā gadījumā, šo naudu atņemot nost, mēs izdarīsim tikai ļaunu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Es atvainojos, ka es nāku tribīnē, jo, godīgi sakot, no Bērziņa kunga es gaidīju, ka viņš teiks: "Jā, Saeimas Bērnu tiesību apakškomisija izvērtēs visu trīs skolu finansējumu un dos atbildi uz jautājumu, kāpēc šajās skolās viena bērna uzturēšana izmaksā 8000 latu, bet skolās bērniem ar speciālām vajadzībām, tātad bērniem, kuriem ir nepieciešams papildaprīkojums, no 900 līdz 2100 latiem uz vienu bērnu." Un tad, kad mēs būsim devuši sev šo vērtējumu, varēs vērtēt, pareizi vai nepareizi tiks izmantota šī nauda.

Un es ļoti ceru, ka šis darbs tomēr notiks Bērnu tiesību apakškomisijā, un varēs pārliecināt arī Vītola kungu, ka šī nauda tiek efektīvi izmantota. Bet laikam tomēr šobrīd noņemt šo naudu no šīm skolām nedrīkst. Mums bija deviņdesmito gadu sākuma prakse, kad šīs skolas slēdza. Un tad tieši tie paši cilvēki, kas aicināja skolas slēgt, pēc trīs gadiem sāka vaimanāt un teikt — ārprāts, ārprāts, kāda valdības un sabiedrības kļūda! Tādēļ es aicinu šoreiz noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Godātie kolēģi, es atvainojos komisijas vārdā par iepriekšteikto, ka šis 236. priekšlikums ir iestrādāts atbalstītajā priekšlikumā. Tā tas nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par šo pozīciju ar numuru 190 Saeima neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 236. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 45. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

237. — deputāta Apiņa iesniegtais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

238. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

239. priekšlikums — iesniegusi frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un tas ir atbalstīts ar numuru 82.

Sēdes vadītājs.

Frakcija neuztur šo balsojumu.

R.Zīle.

240. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir iestrādāts Kabineta priekšlikumā ar numuru 29, un šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

241.— frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šis apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums ir jāuzskata kā draudzīgs ieteikums jaunajam zemkopības ministram. Varētu teikt — kā ceļamaize. Visus mūs ļoti satrauc stāvoklis Latvijas laukos, un tāpēc mūsu frakcijai ir īpaši svarīgs katrs lats, ko tērē tie, kas runā, ka rūpējas par lauksaimniecību. Tātad katra lata lietderīgs ieguldījums. Un rūpīgi jāskatās, vai tiešām tas, ko mēs esam nolēmuši, tā arī tiktu tērēts. Tad, kad mūsu frakcija tikās ar Salkazanova kungu, mēs dzirdējām, ka visideālākais risinājums būtu līdzekļu sadalījums starp abiem šiem priekšlikumiem. Aptuveni uz pusi. Tātad arī mūsu ministrs saskatīja priekšlikumā jēgu, nopietnu jēgu.

Es vēl gribētu atgādināt, ka mums ir pietiekami nopietni jāpadomā par šiem 3%, likumā paredzētajiem 3%, ko mēs esam nolēmuši dot lauksaimniecībai. Un tāpēc mūsu priekšlikuma pamatdoma — atbalstīt lauksaimnieku centienus ražot konkurētspējīgu lauksaimniecības produkciju. Ja jau mēs visi tik ļoti runājam par šo Eiropas Savienību, par bailēm no tā tirgus, kāds ir tur, tad jau arī tas ceļš uz turieni būtu nopietni jāsagatavo un jāpadomā, kādā veidā izmantot līdzekļus šī ceļa sagatavošanai.

Vienīgais, ko es beigās varētu pateikt. Es ļoti gribētu dzirdēt ministru šeit, Salkazanova kungu, uzklausīt viņa viedokli un varētu teikt, ka ar šādu viedokli mēs varētu arī pēc tam rēķināties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Salkazanova kungs, zemkopības ministrs.

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Jā, mums bija diezgan gara diskusija par šo te priekšlikumu, un bija tas kompromiss, par ko Dobeļa kungs runāja, bet juridiski tas pašlaik nav risināms jautājums. Bet mazliet gribējās paraksturot, kas tā par ceļamaizi, kuru grib pārdalīt.

Tā ceļamaize ir saistīta ar lauksaimniecības organizatoriem, kas tika izveidoti 1996. gadā. Neskatoties uz to, ka budžetā netika izdalīta papildu nauda, ministrija no saviem līdzekļiem šos pagastu lauksaimniecības organizatorus finansēja, līdz pagājušā gada 31. decembrim. Pēc 31. decembra šie cilvēki tika atbrīvoti no darba. Bet tas nenozīmē, ka funkcija tika likvidēta. Funkcija paliek, un šī funkcija — informācijas apmaiņa — ir jārisina. Dabīgi, tā ir jārisina citādā veidā — izmantojot lauksaimnieku pašpārvaldi un izmantojot pašvaldības. Tā ir viena lieta.

Bet ir vesela rinda jautājumu, kas ir nākuši klāt. Un tās ir jaunās funkcijas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda administrēšanu. Lai arī fonds sāk reāli darboties no 2000. gada, bet šim procesam ir jāsāk gatavoties, personāls jāapmāca un jāizveido šis administrēšanas mehānisms līdz nākamā gada 1. janvārim.

Tālāk. Pagājušajā gadā ir pieņemts likums par ciltsdarbu. Pamatojoties uz Eiropas Savienības prasībām, ir jābūt lopu reģistram, un kādam šis process ir jāadministrē. Šī jaunā funkcija, pilnīgi skaidrs, prasa papildus naudas līdzekļus.

Nākamā jaunā funkcija ir tā, ka Latvija ir piekritusi piedalīties 2000. gada lauksaimniecības skaitīšanā, bet reāli naudas līdzekļi šim procesam varbūt tiks iedalīti 2000. gadā, bet šajā gadā ir jāsagatavojas un jāapmāca personāls, jāizveido šis mehānisms, kādā veidā 2000. gadā šo mehānismu, skaitīšanas mehānismu, iedarbināt. Un nevienā no Rietumeiropas valstīm tā nav neviena cita institūta funkcija kā Zemkopības ministrijas funkcija.

Nu šīs ir lietas un tā ceļamaize, kuru es negribētu atdot citām vajadzībām, bet paņemt līdzi tomēr negrozot, nepieņemot šo labojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(LNNK/TB). Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo priekšlikumu, konstatēja, ka visa šī ekonomija no pagasta koordinatora darbības izbeigšanas, kuru ieviesa savā laikā visiem zināmais zemkopības ministrs Alberts Kauls, šie 370 000 tiek novirzīti zemnieku subsīdijām, kurām nepārtraukti pietrūkst naudas, un komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, ar prieku konstatēja, ka tādējādi varētu tikt ievērota Lauksaimniecības likuma prasība par 3% no pamatbudžeta zemnieku subsīdiju programmai, kura tagad netiks izpildīta. Katrā ziņā tas atkal radīs juridiskas problēmas. Es nezinu, vai kāds iesniegs prasību Satversmes tiesā vai nē, un tas bija tas galvenais arguments, kāpēc tātad gan politiski, gan juridiski Budžeta un finansu komisija, faktiski nediskutējot, atbalstīja šo priekšlikumu. Tātad tāds bija komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK noņem šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Bet ja komisija atbalsta!") Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

242. — deputāts Vētra iesniedz šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atsaukts.

R.Zīle.

243. — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

243. netiek uzturēts.

R.Zīle.

244.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts.

R.Zīle.

245. — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Gribētu uzsvērt šīs problēmas nozīmīgumu, kas šeit ir minēta. Praktiski tās ir dotācijas pasažieru pārvadājumiem. Mēs zinām, ka veselai virknei dzelzceļa līniju diemžēl ir bijis jābūt slēgtām, jo dzelzceļš var būt tikai tur, kur ir līdzekļi, ar ko to var uzturēt, un, ja šie līdzekļi vairs nav, tad nevar arī uzturēt šīs līnijas. Un praktiski Latvijas dzelzceļš apmēram 23 vai 20 miljonus, kā nu kuro gadu, ir tērējis šķērssubsīdijai no kravas pārvadājumiem pasažieru pārvadājumiem.

Sociāldemokrāti uzskata, ka nav normāla šī situācija, kāda izveidojusies Latvijā, jo Eiropā ir tikai divas valstis, kas nedotē pasažieru pārvadājumus, tā ir Albānija un Latvija. Vai tā būtu Zviedrija, Anglija, Vācija, vai tā būtu Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievija — tur ir pasažieru pārvadājumu dotācijas. Un tas nozīmē tikai vienu, ka tādā veidā mēs zināmā mērā šīs dotācijas gūstam uz šī saucamā tranzīta rēķina, uz kravas pārvadājumu plūsmas rēķina, jo tās ir tās lietas, kas dod peļņu tieši Latvijas dzelzceļam. Bet savukārt tas apgrūtina Latvijas spēju šajā starptautiskajā tranzītā konkurēt ar Igauniju, Somiju, Lietuvu, kurām šādas problēmas nepastāv.

Sociāldemokrāti uzskata, ka reālā summa, kas bija arī sākotnēji paredzēta likumā — 20 miljoni — ir ļoti liela un praktiski nav iespējama un tā ir tā summa, kas agrāk vai vēlāk mums būs arī jāatrod. Bet tā kā mēs jau esam vairākkārt izskatījuši visi rūpīgi budžeta iespējas un arī, no otras puses, apzināmies to, ka uzturēt šīs sociāli nepieciešamās līnijas, kur bieži vien paralēli nav šī autotransporta, kas veiktu pasažieru pārvadājumus, ir ļoti liela problēma un ka pasažieris nevar maksāt par pakalpojumiem, cik tie reāli maksā, mēs saprotam to, ka pašreizējā situācijā ir jāatliek šī pasažieru pārvadājumu dotācija. lai arī tas, protams, nav patīkami ne Latvijas sabiedrībai, ne Saeimai, ne Ministru kabinetam. Un tāpēc Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vārdā šo priekšlikumu noņemam.

Sēdes vadītājs.

245. priekšlikums tiek noņemts.

Pirms pārtraukuma paziņojums. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš". Par kļūdu balsojumā.

K.Leiškalns

(LC). Es jau saprotu, ka jūsu frakcijas pārziņā ir visas bulciņu cepšanas iestādes, un man no tā nāksies atteikties... Augsti godātie deputāti! Savā un četru savu kolēģu — Ilmāra Geiges, Edvīna Inkēna, Romualda Ražuka un Monikas Zīles — vārdā man ir jāpasaka, ka esam kļūdaini nobalsojuši par 170. priekšlikumu, kur vienā gadījumā, mēs, protams, ar kļūdu atbalstījām Guntaru Krastu kā ministru, bet nobalsojām pret viņa priekšlikumu kā deputāta, un gribētu, lai šī kļūda tiek fiksēta Saeimas stenogrammā, un, ja gadījumā tas būtu iespaidojis balsojuma kopējo rezultātu, mēs būtu lūguši pārbalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens: Arī kļūdījies?")

L.Muciņš

(LC). Cienījamie deputāti! Grupa deputātu ir izteikusi priekšlikumu nodibināt Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupu. Tie deputāti, kuri ir parakstījuši šo priekšlikumu, kā arī visi citi, kuri arī iepriekš parakstīja citus priekšlikumus, bet netika šis aicinājums izteikts, tiek aicināti uz sanāksmi Sarkanajā zālē tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Par cik ir izveidojušās divas grupas sadarbībai ar Ukrainu, nu tad abām ir jāsapulcējas Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. 246. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). 246. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tas ir daļēji iestrādās jau Ministru kabineta iesniegtajā 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andris Bērziņš, Jaunās partijas frakcijas deputāts.

A.Bērziņš

(JP). Ļoti cienītie kolēģi deputāti! Es domāju, ka pa ilgu laiku beidzot ir iestrādāti budžetā arī naudas līdzekļi, kas ir paredzēti tiem slimiem bērniem, kuriem nav diemžēl uz šodienu iespēju ārstēties šeit uz vietas. Es saprotu, ka šīs diskusijas ir divējādas. Aizkulisēs ir bijušas sarunas arī no mediķu puses, ka varbūt vajag vairāk ieguldīt līdzekļus tehnikā, lai šīs ārstēšanās notiktu šeit uz vietas. Es piekrītu tam, bet svarīga arī šo slimo bērnu ārstēšana, kuru dzīvība ir atkarīga no rīcības uz šodienu, vai viņiem dzīvot vai nedzīvot. Arī attīstītās valstīs ne visās vietās, teiksim, ir iespējams ārstēt vienu vai otru slimību. Man ir ļoti sarežģīti runāt tāpēc, ka mums ir ļoti daudz vēstuļu, un es domāju, ka arī citām frakcijām un sabiedriskajām organizācijām ir ļoti daudz vēstuļu, un nāk vecāki, kuru bērnu dzīvība karājas uz mata galiņa. Un, protams, katrā gadījumā es domāju, ka iespēju robežās ir jāpalīdz šiem bērniem, lai mēs šo ārstēšanos varētu veikt, ja nav iespējams šeit uz vietas, vai arī kādus medikamentus dot, kurus nav iespējams šeit iegādāties, lai varētu šiem bērniem palīdzēt. Tāpēc mēs esam apmierināti ar 50% un to, ka ir alternatīvā Ministru kabineta priekšlikumā iestrādāti 50%, tas ir 100 tūkstoši latu šo bērnu ārstēšanai. Es ļoti ceru, ka Makarova kungs, kas sēž šeit, zālē, izstrādās ļoti veiksmīgu un ļoti precīzu nolikumu, kādā veidā būs iespējams saņemt šos līdzekļus, un tuvākā laikā tie bērni, kuriem būtu nepieciešamas šīs operācijas, varētu braukt ārstēties. Paldies! Mēs neuzturam prasību par pilnu šo summu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums ir noņemts. Tālāk lūdzu!

R.Zīle.

248. ir Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

247.priekšlikums vispirms.

R.Zīle.

Es atvainojos! 247. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, daļēji jau atbalstīts iepriekš nobalsotajā 28.priekšlikumā konkrēti, bet šis nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums par neredzīgo invalīdu uzņēmējdarbības atbalstu ir daļēji iekļauts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā nr.28. Taču es gribētu vērst deputātu un it sevišķi valdības uzmanību sekojošam faktam, ka atšķirībā no citiem, no valsts budžeta un speciālo budžetu finansētiem bezpeļņas SIA un akciju sabiedrībām, Latvijas Neredzīgo biedrība, saņemot no valsts budžeta 1998.gadā 186 tūkstošus latu, nodokļos ir samaksājusi apmēram 280 tūkstošus latu, tas nozīmē, ka par 94 tūkstošiem vairāk nekā bija finansēta. Tādēļ ierosinu valdībai pārdomāt, vai nevajadzētu veicināt valsts iestāžu pārraudzībā esošo bezpeļņas uzņēmējsabiedrību pārveidošanu normālās uzņēmējsabiedrībās, jo, kā zināms, vismaz vajadzētu zināt, ka uzņēmējsabiedrības parasti nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kas ir sistemātiska darbība ar nolūku gūt peļņu. Lielākā daļa, ja ne visas no izveidotām bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām, nodarbojas tieši ar uzņēmējdarbību. Es domāju, ka tā būtu iespēja, kā uzlabot budžeta ienākuma daļu nākotnē vai, citiem vārdiem sakot, ietaupīt izdevumus. Mēs neuzturam savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle.

248.priekšlikums. Iesniegusi Sociāldemokrātu apvienības frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Frakcija neuztur šo priekšlikumu.

R.Zīle.

249. Sociāldemokrātu apvienības frakcija iesniegusi. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Augstākās izglītības padomes noteiktais profesoru skaits ir sekojošs — Kultūras akadēmijai 9, uz 1.februāri arī ir 9, Mūzikas akadēmijai 22, uz 1.februāri arī ir 22, un Mākslas akadēmijai 18, un uz 1.februāri arī bija 18. Tā ka skaits nav pārsniegts.

Tālāk, ir tāds visiem labi zināms teiciens, ka slikts tas zaldāts, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Un es domāju, ja atņemtu šo tieksmi zaldātam kļūt par leitnantu, kapteini, atņemtu šo militārās karjeras jēgu, tad armija nevarētu pastāvēt. Un kas notiks tad, ja ģenerāļiem neiedos algu, bet būtībā mūsu izglītības sistēmā tieši tā arī ir izdomāts, jo lai arī kādas tās algas nožēlojamas, bet tās tomēr ir garantētas. Un tikai, lūk, šim visaugstākajam rangam, profesoram, šīs algas nav garantētas. Es domāju, ka tas vienkārši demoralizējoši ietekmē visu sistēmu kopumā. Es saprotu to, ka naudas ir tieši tik, cik ir, nav ne daudz, ne maz, bet šeit ir svarīga šīs naudas sadale. Un es domāju, ka es gribētu par to runāt šoreiz un runāšu, kad tikai vien varēšu, par šo jautājumu, bet šis jautājums kaut kā ir jāvirza. Profesoriem algām ir jābūt garantētām. Latvijas sociāldemokrāti atsauc šo savu priekšlikumu līdz jūlijam, jo pusgadam algas ir, un, tā kā vārdu mēs turam, pusgadu laiks mums ir. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums ir atsaukts.

R.Zīle

(TB/LNNK). 250. — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā sakarībā gribētu teikt, ka, izskatot šo un arī iepriekšējo priekšlikumu, protams, diskutēja gan par ģenerāļu algām, gan par zaldātu, gan par profesoru algām, bet galvenais iebildums mums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija tāds, ka nevar no speciāli iezīmētiem ieņēmumiem, kā autoceļu fondā, finansēt citas programmas. Tāpēc mēs visus šos priekšlikumus noraidījām.

Sēdes vadītājs.

250.priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle.

251. arī ir Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums, un arī tieši tas pats arguments bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ko es tikko minēju par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi, Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti šajā gadījumā gribētu uzsvērt to, ka šis mūsu priekšlikums ir iestrādāts alternatīvā priekšlikumā, ko iesniedz Ministru kabinets. Un mēs uzskatām, ka tā ir ļoti normāla parādība, ka Izglītības likums paredzēja, ka obligāti izglītība ir nodrošināma visiem bērniem no 5 gadu vecuma. Tātad arī tiem bērniem, kas pašreiz neapmeklē bērnudārzus. Un tādu bērnu ir apmēram 60% no visiem bērniem Latvijā. Un tagad praktiski ar šo priekšlikumu mēs esam savā ziņā panākuši situācijas izmaiņu, ka piecgadīgo, sešgadīgo bērnu pirmsskolas izglītībai ir rasts īpašs valsts finansējums, kas sākotnēji valsts budžeta projektā tomēr nebija ietverts. Un, pateicoties sociāldemokrātu, citu partiju aktivitātēm, tas tagad ir ietverts un arī īstenots. Un šādā ziņā mēs varētu pateikt, ka tas ir viens no tiem jautājumiem, kur sociāldemokrāti ir panākuši arī atsevišķu punktu izpildi no tā līguma, kas bija ar Latvijas Izglītības, zinātnes darbinieku arodbiedrību, un tas ir praktiski pusotra miljona. Un ne velti pie šī jautājuma ir strādājis Pēteris Salkazanovs, kas savulaik bija Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētājs, un, lai arī viņš ir zemkopības ministrs, gan Ministru kabinetā, gan Koalīcijas padomē viņš šo jautājumu principiāli atbalstīja, lai arī, to neatbalstot, mums būtu bijusi iespēja varbūt saņemt kādus papildu līdzekļus zemkopībai. Principa politika ir principa politika. Paldies, tāpēc mēs arī šo savu priekšlikumu šeit noņemam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir noņemts.

R.Zīle.

252.priekšlikums, ko sagatavojuši deputāti Leiškalns, Demakova, Sinka, Lībane, Ūdre, Dreimane. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo faktiski ļoti līdzīgs priekšlikums bija izteikts jau deputāta Krasta priekšlikumā, kuru jau Saeima ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Helēna Demakova, Tautas partijas frakcijas deputāte.

H.Demakova

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami runāt par šo jautājumu šīs dienas beigās tādēļ, ka, uzsākot darbu šai Saeimai, deputāts Jānis Lagzdiņš teica tā, ka mums var būt pretrunas šajā zālē, bet mums nevajadzētu būt pretrunām ārpolitikā, un līdz šim mēs to esam godam realizējuši. To varēs apstiprināt kolēģi Baltijas asamblejā, to varēs apstiprināt kolēģi Eiropas lietu komisijā, daudzās citās komisijās, un šis ir tas jautājums, kas apliecina mūsu vienoto ārpolitiku. Paldies Saeimai par atbalstītiem 5700 latiem, protams, šī nauda ir par maz. Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saprata, ka šis jautājums ārpolitikā ir ārkārtīgi svarīgs. Acīmredzot avots nebija korekti norādīts. Pie šī jautājuma valdībai būs jāatgriežas, ir starptautiskas saistības, ir parakstīti līgumi, būs jāstrādā. Es ierosinu balsot, nekādu ilūziju nav, bet vienkārši vēlreiz pasaku, ka šis jautājums ārpolitiski ir ne mazāk svarīgs kā EKSPO, par kuru jau nobalsoja šī Saeima. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 252. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 2, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle

(TB/LNNK). 253.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Rugāte, Stalidzāne, Zvejsalnieks, Soldatjonoka un Seiksts. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pirms atklājam debates par šo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu — Helēnas Soldatjonokas un Antona Seiksta iesniegumu — atsaucam savus parakstus pie priekšlikuma nr.253, jo priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu par akcīzes nodokli. Anta Rugāte — Tautas partijas frakcijas deputāte.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie kolēģi deputāti! Šis ir ceturtais avots jau iepriekš pieteiktajam priekšlikumam Balvu amatniecības vidusskolai, lai to pabeigtu, un tā patiešām nav mana dzimtā skola, un arī Balvu rajonam nav sava dzimtā deputāta Latvijas parlamentā. Tāpēc man vēl jo nepatīkamāk ir dzirdēt, ka šā priekšlikuma atbalstītāju skaits šobrīd sarūk par diviem deputātiem, atsaucot savus vārdus. Te es varētu izteikt tikai Soldatjonokas kundzei savu līdzjūtību un arī Stalidzānes kundzei, jo mani vismaz frakcijā saprot un atbalsta. Bet ja attiecībā uz šo avotu uz autoceļu nozares pārvaldi, tad Satiksmes ministrija šai pozīcijai paredz 3,2 miljonus latu. Tas ir apmēram 3,5% no fonda līdzekļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi administrēšanas izdevumiem. Cik tas ir — daudz vai maz? Mūsu finansu ministrs parasti vaicā ar šādu uzrunu un apber mūs ar skaitļiem, cipariem un procentiem. Un es salīdzinājumam gribētu izmantot šo pašu metodi un teikt jums, godātie deputāti, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrēšanas izdevumi ir krietni vien mazāki, gandrīz divas reizes mazāki nekā autoceļu nozares pārvaldes administrēšanas izdevumi. Lai arī ceļu Latvijā ir daudz, nu, cilvēku pagaidām ir vairāk, vajadzētu būt otrādi, bet nu pēc vienkāršās aritmētikas budžetā tā lieta nesanāk. Kāpēc netiek izmantots šis avots? Autoceļi, nozaru pārvalde, un, ja Saeima balso par šo summu, tad šī summa ir izņemama un ieskaitāma pamatbudžetā, un tā nav tik liela summa, lai tas traumētu visu šo fondu, kuram ir simtos miljonu latu ieskaitījums, un es domāju, ka arī satiksmes ministrs Gorbunova kungs jau nu nepieļaus, ka tieši atbilstoši par tādu summu pasliktināsies lauku ceļi. Vismaz tāda bija mūsu saruna, ka tas nevarētu tā notikt vai nedrīkstētu. Un, pamatojot balsojumu par Balvu amatniecības skolu, es neatkārtošu nekā no iepriekš teiktā, jo par to var runāt ļoti daudz, un nav vairs īstas vajadzības to darīt.

Par atbalsta nepieciešamību, un tas ir ļoti svarīgi, ko es vēlos darīt zināmu jums, godātie kolēģi vienisprātis ar šī priekšlikuma atlikušajiem iesniedzējiem būs arī izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs. Un tas jau ir ļoti būtiski un ļoti svarīgi. Un, ja šis atbalsts un izpratne ir, tad es domāju, ka darba rezultātā arī rezultāts būs, Gaigala kungs.

Ļoti īpaši es vēlētos uzrunāt savu kolēģi — jaunizveidotās Īpaši atbalstāmo reģionu sociālās attīstības apakškomisijas priekšsēdētāju Zvejsalnieka kungu. Es ļoti jūtu jums līdzi, no sirds, tad, kad jums jāatsauc savi priekšlikumi, kurus jūs esat ne tikai ierosinājuši, bet arī atbalstījuši. Mēs, Tautas partija, savus priekšlikumus nenoņemsim. Mēs lūgsim par tiem balsot. Un es ļoti lūdzu arī jūs, Zvejsalnieka kungs, piedalīties šoreiz šajā balsojumā un pateikt savu viedokli — jā vai nē. Nevis tā, kā varbūt līdz šim, tad, kad jūs savu viedokli mums neatklājāt. It īpaši tādēļ, ka man ir tas gods jums nodot ļoti siltu un karstu sveicienu no Balviem pa telefonu, kas tika saņemts, drosmei vai uzmundrinājumam, ir arī tāds pamudinājums jums atcerēties neseno plenēru Balvos, kad jūs pasūtījāt pīļu vakariņas, un tās arī bija galdā. Nu šobrīd pīļu vakariņas varētu tikt atkārtotas, ja būtu par ko.

Es ļoti lūdzu šo taisnīgo pārdali, kad Saules skola Daugavpilī nav saņēmusi nekādu naudu, kad Mākslas koledža vai Mākslas akadēmijas Latgales filiāle nav saņēmusi nekādu naudu, ko saņems Balvu amatniecības skola. Tautas partija uztur balsojumu. Es lūdzu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Anatolijs Gorbunovs, satiksmes ministrs.

A.Gorbunovs

(satiksmes ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Es savā uzrunā jūs gribētu tikai informēt, pat ne arī aicināt. Valsts autoceļu fonds ir nedalāms. Bet varbūt šo tehnisko diskusiju par šo lietu varētu arī atlikt, bet paskaidrot šādi. Ja mēs salīdzinām fondus, tad mums jāsalīdzina arī funkcijas, un valsts autoceļu visas programmas pārvaldīšanai šie 3,2 miljoni ietver ne tikai Valsts autoceļa fonda administrēšanu. Ja tas tā būtu, Rugātes kundze, tad jums būtu pilnīgas tiesības salīdzināt. Bet diemžēl jūs nesalīdzinājāt to, ka šeit ir arī valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana, tas ir, gan ikgadējo plānu izstrādāšana, aktualizācija, investīciju projekta vadība, Valsts autoceļu tīkla pārvalde un aizsardzība, pašvaldību uzņēmumu, māju, ceļu pārraudzība, satiksmes organizācijas un satiksmes drošības pārraudzība. Vēl valsts pasūtījuma organizāciju programma un projektu vadība, un variet turpināt un atšifrēt. Protams, ka vienmēr var diskutēt par to, vai pārvaldes izdevumi ir lieli vai mazi. Un, ja mēs to kritizējam, es varbūt arī šeit nesāktu diskutēt, jo nebija argumenti — lieli vai mazi, konkrēti izdevumi. Es varu minēt tikai vienu, ka līdzekļi ir pieauguši Valsts autoceļu fondā par 38%, savukārt šie pārvaldes izdevumi ir pieauguši tikai par 8%. Tās tomēr ir salīdzināmas lietas. Bet, ja es runāju par šo problēmu, es gribēju jums teikt arī sekojošo. Nenoliedzami, ja mēs paņemsim kaut vai no vienas pozīcijas Autoceļu fondā, līdz ar to kopējie autofonda līdzekļi samazināsies. Un samazināsies vispirms šīs lauku ceļu attīstības programmas ietvaros. Jo daudzas lietas jau ir determinētas dažādos Ministru kabineta noteikumos, dažādas dotācijas autobusiem un visas citas lietas es šeit nepārskaitīšu. Bet līdz ar to lauku ceļu attīstības programma tiks samazināta tieši par šo summu.

Es domāju, ka 6.Saeima, pieņemot lēmumu par to, ka lauku ceļu situācija ir neapmierinoša, un pieņēma lēmumu par akcīzes nodokļa pārdali jeb palielinājumu Valsts autoceļu fondam par 10%, palielināja arī šo autoceļu fondu. Un, ja jau es esmu nolēmis informēt, es atvainojos, ka tērēšu jūsu laiku un savu laiku, es gribēju parunāt par lauku ceļiem un par lauku ceļu attīstības programmu.

Tātad lauku ceļi. Vispirms un galvenokārt tie ir valsts otrās šķiras autoceļi 13 316 kilometru garumā, kuri prasa lielāku vai mazāku remontu. Jo grants seguma normatīvais starpremontu periods ir 4 gadi, bet grants seguma nodiluma kārtas praktiski nav atjaunotas nevienā šo ceļu posmā kopš 1992.gada. Un 1998.gada finansējums sastādīja tikai 20% no normatīva. Faktiski šie ceļi tiek planēti vasarā, kā arī attīrīti no sniega ziemā. Un ne visi diemžēl. Un tāpēc šis pieaugums, kurš arī tagad būs, tas neapturēs to nodilumu. Bet tieši pa šiem lauku ceļiem atklāj arvien vairāk un vairāk vietējās satiksmes autobusu maršrutus, un tam arī ir paredzētas dotācijas no Valsts autoceļu fonda. Un pavisam bēdīgi ir ar pašvaldību ceļiem. Pašvaldību ceļi ir pagastos, un to kopgarums ir 31 tūkstotis kilometru. Faktiski 1,55 reizes vairāk nekā valsts ceļu kopgarums. Un šie ceļi nu jau 7 gadus netiek remontēti un kvalitatīvi uzturēti. Gan ir jāatzīmē, ka šo ceļu uzturēšanas līmenis nebija sevišķi augsts arī līdz 1991.gadam.

Un tas viss bija patiešām par pamatu tam, ka 6.Saeima lēma par līdzekļu palielinājumu valsts ceļiem un it īpaši lauku ceļiem. Un tāpēc ir šī speciālā programma. Tagad šī nauda ir praktiski sadalīta. Protams, ka tas ir teorētiski, jo Saeima vēl nav apstiprinājusi. Bet mums ir jāplāno programmas, un programmu līmenī viņa ir sadalīta. Tātad lauki, piemēram, jebkurš rajons, ja tagad bija apmēram, kā nu kurā rajonā, 300 tūkstoši vai 400 tūkstoši latu pašvaldībai kā mērķdotācija tās ceļiem, tad šinī gadā tas dubultosies. Un pateicoties šai lauku ceļu attīstības programmai. Savukārt šie 10 miljoni, kas paredzēti tieši šai programmai, tie sadalās tādā veidā, ka 75% ir vietējās nozīmes pašvaldību autoceļiem un 25% reģionālās nozīmes autoceļu attīstības programmai. Un jāsaka, ka pašvaldības ir patiešām sākušas domāt par reģionālajiem ceļiem gan tādos mērogos kā starp diviem pagastiem, beidzot tādā mērogā kā rajonā, kā arī jau ir iezīmēti reģionālie ceļi Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Protams, ka visiem šiem plāniem ir par maz naudas. Bet ir jāapmierinās ar to, kas ir, un tiešām šis pieaugums būs. Un es ceru, ka lauku iedzīvotāji to arī jutīs. Un pats galvenais patiešām ir šos līdzekļus un šo naudu izlietot mērķtiecīgi un lietderīgi.

Tāpēc es domāju par līdzekļu izlietojumu Valsts autoceļu fondā, tā ietvaros, tas vienmēr ir diskutējams jautājums, kā tie tiek sadalīti. Arī valdības attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un šī fonda darbības nolikums un statūti un viss pārējais, un padome, kura darbojas, es domāju, mēs vienmēr varēsim atgriezties pie fonda līdzekļu izmantošanas efektivitātes. Bet noņemt šodien fondam, tas ir, lauku attīstības programmai, es domāju, nevajadzētu. Bet, ja jau to dara, tad ir jādara tehniski pareizi. Un tad patiešām ir jānorāda, ka tas ir fiskālais deficīts. Bet tad ir problēmas tādas, ka tad mums jābūt vienādai attieksmei, un šeit vienkārši nekādā veidā es negribu kaut ko vērtēt, bet tad ir neizpratne. Ja, pieņemsim, Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs, šodien gan radio, gan presē šaustīja valdību, un atkal par kritiku sūdzēties neviens nevar, par to, ka šis fiskālais deficīts ir palielinājies, tad, noņemot no fonda līdzekļus, tiek tiešā veidā fiskālais deficīts vēl palielināts. Un tad es ceru, ka, tā kā valdība ir pelnījusi kritiku par šādu soli, tad arī cienījamā Rugātes kundze ir pelnījusi to pašu.

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Es gribēju, nevarēju vienkārši nepateikt paldies Antai par manu pīļu reklāmu. Tās pīles bija līdz šim populāras Rēzeknē, tagad laikam viņas pamazām kļūs populāras valstī. Redziet, es pats tās pīles šauju, pats gatavoju. Viņas tik tiešām ir garšīgas. Protams, Anta, ja šis Balvu skolas finansējums būtu atkarīgs no mana balsojuma un ar šo balsojumu varētu šo finansējumu nodrošināt, es nospļautos par visu un nobalsotu. Bet tev ir lielāka pieredze nekā man parlamenta darbā. Tu zini, ka no tā nekas nemainīsies. Taču tu šeit esi ilgi cīnījusies par Latgales interesēm. Es nācu tev talkā. Cīnīsimies abi divi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Es komisijas vārdā kā Godmaņa kungs varu pateikt cieti — mēs neatbalstām šo priekšlikumu. Mums nav bijusi komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 253. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 9, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

254.priekšlikums ir sagatavots no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" puses, un es gribētu šeit minēt, ka šeit ir tehniska kļūme, jo iesniedzēji esot rakstījuši, kā viņi mani mutiski tagad informē, ka Kārsavas slimnīcas korpusa remontam, nevis Krāslavas, kā šeit ir rakstīts. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 254.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 6, atturas — 69. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

255. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk!

R.Zīle.

256.priekšlikumu iesniedz deputāti Apinis un Ģīlis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

257. — deputāta Vidiņa iesniegtais priekšlikums. Šeit arī ir viena tehniska kļūme. Tātad kreisās puses tabulas ailē sadaļā "Maksas pakalpojumi un citi pašieņēmumi" nav šie 39 tūkstoši. Lūdzu ņemt to vērā, un kopumā šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

258.priekšlikums, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 258.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 7, atturas — 68. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: "Balsot!")

R.Zīle.

259.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Vētra. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija asa diskusija no iesniedzēja aizstāvju puses par šo lielo summu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja kopumā šo pārbīdi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vētra atsauc priekšlikumu. Paldies!

R.Zīle.

260.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu personām, kurām ir piešķirts bēgļa statuss Latvijā, ir jāizmaksā pabalsts. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrijas pārstāvji informēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ka līdzekļi šim mērķim budžetā nav paredzēti. Šobrīd Latvijā jau ir divas personas, cik es zinu, kurām ir tas bēgļa statuss. Šī summa, kura šeit ir minēta, balstās uz Iekšlietu ministrijas Bēgļu centra prognozēm, cik daudz šādu personu var parādīties Latvijā šā gada laikā.

No otras puses, godīgi sakot, Apelācijas padome, Tieslietu ministrijas Bēgļu lietu apelācijas padome saņēma negaidīti dāsnu finansējumu. Atgādināšu, ka saskaņā ar likumu visus patvēruma meklētāju iesniegumus reģistrē Iekšlietu ministrijas Bēgļu centrs. Tikai tajos gadījumos, kad iesniegums ir noraidīts, patvēruma meklētājam ir tiesības griezties Apelācijas padomē. Tātad Apelācijas padomes darba apjoms ir mazāks nekā Iekšlietu ministrijas Bēgļu centra. Bet Bēgļu centram ir paredzēts finansējums drusciņ vairāk — 30 000 latu apjomā, bet Apelācijas padomei gandrīz divreiz vairāk. Mēs komisijas sēdē izskatījām tāmi, ko izveidoja Apelācijas padome. Tur it pietiekoši labas telpas Rīgas centrā, pastāvīgs personāls un tā tālāk. Līdz šim brīdim Apelācijas padome izpētīja vidēji vienu lietu divus mēnešus. Varbūt ka lietu skaits pieaugs ar laiku, bet tomēr komisija uzkata, ka nav nekāda pamatojuma piešķirt tik lielu finansējumu.

Un pēdējais. Gadījumā, ja šis grozījums tiek noraidīts, tad Iekšlietu ministrijai, vienalga, būs jāizmaksā šie pabalsti, es nezinu, no kādiem līdzekļiem. No darbinieku algām vai no kādiem citiem avotiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es šodien pirmo reizi esmu tribīnē nevis tāpēc, ka man būtu ārkārtīgas simpātijas pret eventuāliem bēgļiem. Runājot pat tikai par elementāru likuma izpildi, es neko nevaru pārmest Finansu ministrijai un neko nevaru pārmest Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, mēs nebijām klāt, lai pārliecinātu, bet es brīnos par ministriem, kuri neredzēja šo pozīciju. Lai Dievs dod, ka mums nebūtu neviena bēgļa! Bet, ja kaut viens parādīsies, likums būs jāpilda, bet, ja pozīcijas nav, tad tur nevar ieskaitīt naudu. Tāpēc es ļoti lūdzu eventuālo budžeta grozījumu gadījumā, es domāju, ka tādi noteikti būs, šo pozīciju neaizmirst, tā ir sabalansēta. Tā ir ļoti rūpīgi izsvērta pēc pašu Iekšlietu ministrijas darbinieku, atbildīgu darbinieku priekšlikuma. Šeit nekas nav sadzejots. Mēs ļoti lūdzam. Kā būs, ja līdz budžeta grozījumiem sarežģīsies situācija, es ceru, ka nesarežģīsies, bet katrā gadījumā tas, kas ir ierakstīts likumā, tam jāpavada atbilstoša pozīcija budžetā. Pretējā gadījumā nākas, piedodiet par izteicienu, tamborēt un meklēt.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atkārto šo priekšlikumu. Es vēlreiz atvainojos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par to, ka mēs neatradām laiku un nebija iespējas aiziet un jūs pārliecināt par to. Katrā gadījumā mums kopīgi būs jāatrod šis risinājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tā kā tieslietu ministre ir komandējumā un iekšlietu ministrs nodarbojas, neapšaubāmi, ar svarīgu darbu, ņemot vērā situāciju patlaban valstī, man ir atļauts tikai nedaudz informēt jūs par trim lietām.

Pirmais. Es domāju, ka tā lieta, kāpēc tomēr abi ministri palika pie šīm pozīcijām, kas atšķiras no komisijas viedokļa, ir saistīta ar to, ka Bēgļu lietu apelācijas padome ir tas filtrs, ja mēs ejam pēc principa, ka bēgļu skaits pieaugs, tad tas ir tas filtrs, kas skatās, lai nepieaugtu šis bēgļu skaits ar neierobežoti lielu pieaugumu. Acīmredzot šis finansējums, kā te raksta, cik tur ir cilvēku, teiksim, cik ir padomes locekļu, cik liels ir tehniskais personāls, protams, ka viņiem būs jāpierāda savs finansējums.

Otrs. Ir pilnīgi jauna pozīcija Iekšlietu ministrijā, kas nebija iepriekš. Tas ir Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs. Iedomājieties, bēglis parādās, vispirms skatās, vai viņš ir bēglis vai nav. Pa to laiku viņam ir kaut kur jābūt, un runāt par to, ka viņam uzreiz ir jāmaksā nauda, ja viņš uzturas tajā izmitināšanas centrā, kas ir 100 000 par jaunu pozīciju, tad tie ir tie avoti, no kā viņš varētu to uzturēšanos kaut kādi nodrošināt.

Trešais. Līdz šim tiešām ir divi bēgļi, kas reāli saņēma naudu, kāda bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kam ir savi maksas pakalpojumu pašieņēmumi, apmēram 2000 latu gadā, šāda pozīcija ir. Es personīgi domāju, ka mums nevajadzētu uzskatīt, ka mums tas bēgļu skaits šausmīgi te augs. Mums drīzāk būtu jāizveido, lūk, šī Bēgļu lietu apelācijas padome kā tāds filtrs, lai tos bēgļus te pēc iespējas mazāk laistu iekšā. Pēc iespējas mazāk, nevis uzskatīt, ka viņu būs ļoti daudz, un mēs paredzam viņiem jau naudu, bet ir struktūra, kas filtrēs viņu parādīšanos šeit, un tā saņems mazāk. Es domāju, ka šeit tieslietu ministrei un iekšlietu ministram ir taisnība. Tā kā es ierosinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti un īpaši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji! Diemžēl klāt nav ne iekšlietu, ne tieslietu ministru, kas atrodas komandējumā, un ir citas problēmas. Man ir lūgums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam. Ja jūs par budžeta jautājumiem aicināt kādas ministrijas pārraudzībā esošo resursu pārstāvjus, tad vajadzētu aicināt nevis konkrētā resora vadītājus, bet arī tieši ministra pilnvarotas personas, kuras ir pilnvarotas paust ministrijas viedokli. Bieži vien resoru pārstāvja viedoklis ir citāds nekā ministrijas oficiālais viedoklis. Tādējādi ļoti daudzos jautājumos mēs vienkārši ejam pa apli, bet nevis virzāmies uz priekšu. Tas ir ieteikums praktiski darba organizācijas jautājumos.

Otrkārt. Ja runā par to, kam mēs gribam dot naudu, tad pilnībā jāpiekrīt jūsu komisijas viedoklim. Bet, ja mēs runājam par to, no kā mēs ņemam naudu, tad, atvainojiet mani, Bēgļu lietu apelācijas padome, kā jau minēja finansu ministrs, ir ne tikai galvenais filtrs. Principā tā ir iestāde, kura ir uzsākusi darbu. Es to salīdzinātu ar mazu bērnu, kas tikai mācās staigāt. Un, ja mēs to pamatu, pa kuru viņš staigā, mēģināsim kaut kādā veidā tricināt, tad mēs arī nākotnē šo patvērumu meklētāju politiku varam novest strupceļā. Manuprāt, priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts

(LC). Es vēlreiz atkārtoju, ka runa ir par eventuāliem grozījumiem. Rasnača kungs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienmēr raksta vēstuli ministram, un ministra kompetencē ir tas, ko tas nozīmē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Komisija, dziļi izprotot situācijas sarežģītību, tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 260.priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 9, atturas — 45. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

261.priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Balsosim par 261.priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 9, atturas — 45. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

262.priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šī ir vismazākā summa, par kuru šobrīd šeit ir noritējušas diskusijas. Proti, 2000. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija grib šos 2000 atņemt Valsts kontrolei un piešķirt preses izdevumiem. Šeit ir ... (Starpsauciens: "Kuriem?") Es ļoti atvainojos, bet šeit arī ir tehniska rakstura kļūda ieviesusies, šeit ir jābūt dotācija preses izdevumiem. Proti, specializētiem preses izdevumiem, kuru Latvijā šobrīd ir vairāk, kuri profesionāli atspoguļo situāciju izglītībā.

Kāpēc komisija ierosināja atņemt šo samērā nelielo summu — 2000, kas nekādu ļaunumu principā Valsts kontrolei nenodarīs, un atdot šo naudu izglītības vajadzībām? Tikai tāpēc, lai mēs, Saeima, parādītu savu attieksmi pret tiem izšķērdīgajiem pirkumiem, pēdējā laikā ļoti raksturīgi mūsu dažādajām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī pašvaldībām. Šie 2000 pat neatbilst, pat nenosedz pilnībā to naudu, ko valsts kontrolieris izlietoja savas greznās mašīnas ar visgreznāko aprīkojumu pirkšanai. Šādā veidā mēs nenodarītu, es domāju, lielu ļaunumu Valsts kontrolei, bet Saeima skaidri un gaiši parādītu attieksmi pret līdzīga rakstura pirkumiem, un tā būtu varbūt arī laba mācība turpmāk, lai valsts institūcijas ar valsts mantu izšķērdīgi nerīkotos. Balsojums pret savukārt nozīmē, ka Saeima diemžēl akceptē šādus pirkumus un dod tiem zaļo gaismu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēt vairāk neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 262. priekšlikumu — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 7, atturas — 51. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: "Godmanis atbalsta izšķērdību ar šādu balsojumu!")

R.Zīle.

263.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 36.priekšlikumā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Komisija neuztur balsojumu.

R.Zīle.

Tālāk, godātie kolēģi, es lūdzu jūs turpināt ar nākošajām lappusēm. 100. lappusē 270., 271., 272. priekšlikumi, pēc būtības nav balsojami. Ne viens no šiem trijiem nav atbalstīts iepriekšējos izskatītajos jautājumos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Man lūgums būtu visiem uzšķirt 103.lappusi jūsu dokumentā. 6.tabulā ir priekšlikumi, sākot ar 273., kuri mums ir jāizskata. Par 273. priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vispār nediskutēja, jo tas nebija korekts no finansu vadības viedokļa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Atvainojiet! Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir panākta vienošanās starp Aizsardzības un iekšlietu komisiju un valdības vadītāju un finansu ministru, kuri ir apsolījuši meklēt kredītu līnijas, lai varētu nodrošināt ar modernu tehniku gan Aizsardzības ministrijas pārstāvjus, gan arī Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es noņemu visus šos sekojošos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums noņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Tātad noņemti ir 273., 274., 275. un 276.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

7.tabula.

R.Zīle.

Tālāk ir 7.tabulā 104.lappusē 277.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad finansu ministram principā nevarētu būt iebildumu pret šo priekšlikumu, jo komisija neprasa papildus pat ne vairs 2000, bet šobrīd neprasa ne santīma. Bet vēlreiz es gribu atkārtot to, par ko jau es runāju Tautas partijas priekšlikuma sakarā, ka, proti, valdība piedāvā noteikt pedagogiem piemaksas darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām latviešu valodas un citu mācību priekšmetu apmācībai latviešu valodā mazākumtautību skolās un klasēs. Komisija ierosina papildināt šo priekšlikumu ar palīgteikumu: kā arī piemaksas noteikšana pedagogiem, kuri māca latviešu valodas mācībvalodas skolās un klasēs bērnus, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda. Nu ticiet man, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: Krāslavas, Ludzas, Daugavpils rajonos šobrīd ir ārkārtīgi sarežģīti strādāt skolotājiem latviešu mācībvalodas skolās jaunākajās klasītēs, jo šajā klasītēs ir ārkārtīgi liels bērnu pieplūdums, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Tanī pat laikā, piemēram, Cēsu, Valmieras, Kuldīgas rajonos skolās ar krievu mācībvalodu skolotājiem nav lielu problēmu, jo tur bērni savā starpā uz ielas runā latviešu valodā, un šeit nav nekādu sarežģījumu šajās skolās strādāt.

Es gribu pavisam nopietni jums teikt. Man ir zvanījuši ļoti daudzu latviešu skolu skolotāji, skolu direktori, izglītības iestāžu vadītāji, īpaši no Latgales reģiona, kuri skaidri un gaiša pasaka, ka, piemēram, Daugavpils rajonā ļoti daudzi skolotāji, kā jau te Rugātes kundze teica, ņemot vērā to, ka sociālais nodrošinājums jeb algas ir katastrofāli zemas, aizies no mazajām atjaunotajām latviešu skolām vienkārši strādāt uz krievu mācībvalodas skolām. Vai to mēs vēlamies? Es vēlreiz atkārtoju. Komisija pilnībā piekrīt, ka mums ir jānosaka piemaksas arī skolās ar krievu mācību valodu, bet lai tomēr Izglītības ministrija nedaudz piedomā pie šī jautājuma. Un, sadarbjoties ar skolu valdēm, var atrast mehānismu, var atrast pieeju, kā arī daļu no šīs naudas novirzīt tiem skolotājiem, kuri strādā un tiešām strādā dubultīgi ar šiem bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda latviešu mācībvalodas skolās. Nu nediskriminēsim atkal latviešu mācībvalodas skolas, cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu it īpaši  tāpēc, ka tas neprasa papildu finansējumu ne santīmu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals — izglītības ministrs.

J.Gaigals

(izglītības ministrs). Cienījamie deputāti! Es gribēju tikai precizēt, ka arī esošais formulējums absolūti neliedz to darīt. Lai šo naudu varētu izmantot, tik un tā būs jāizdara papildinājumi tā saucamajos 51. grozījumos, Ministru kabineta 51. noteikumos, kuri paredz darba samaksas principus mācību iestādēs. Un tieši šajos Ministru kabineta noteikumos tad arī precīzi tiks ierakstīts. Es jau iepriekšējā reizē uzsvēru, ka šis finansējums ir domāts gan skolās ar citu mācībvalodu, gan klasēs, atsevišķās klasītēs latviešu skolās, kur iet šie bērni. To Ministru kabineta noteikumos mēs ierakstīsim. Problēmu nebūs.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Komisijā bija balsojums par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Jā, tas tiešām tiešā veidā nesaistās ar finansiālu jautājumu, bet nu komisija neatbalstīja balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 277. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

Godātie kolēģi, 8. tabulā 106. lappusē ir 278. un pēc tam 279. priekšlikums 9. tabulā. Abi šie priekšlikumi pēc būtības nav balsojami, jo tie papildina iepriekš nepieņemtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Atgriežamies pie pirmās tabulas.

R.Zīle.

Pirmajā tabulā pašā dokumenta sākumā mums ir neizskatīti priekšlikumi. Pirmais no tiem ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru mēs lūdzam atbalstīt arī šeit Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

R.Zīle.

Otrais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

Tālāk, godātie kolēģi, ir 4. lapaspusē trešais priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un komisijas attieksme pret šo priekšlikumu ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es redzu dažas ļoti sarauktas pieres šajā zālē, kad mēs esam teju, teju pie budžeta apstiprināšanas, un it kā vairs nav vēlēšanās runāt. Un tāpēc es domāju, ka ir jārunā, jo ir it kā šis nelaimīgais redakcionālais labojums, kuru ir piedāvājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un kuru atbalsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis, kā arī vairāku ministriju kopīgi ar Pašvaldību savienību izveidotā darba grupa, kas faktiski ir šī priekšlikuma autors, un es izmantošu tos datus, kas ir manā rīcībā par kopējo iedzīvotāju skaitu rajonos.

Ja mēs paskatāmies pašvaldību iesniegtos statistikas datus un Centrālās statistikas pārvaldes datus, tad sekojošos rajonos, tādos kā Bauskas, Krāslavas, Jelgavas, Preiļu, Rīgas un Tukuma rajonos, šie dati atšķiras par vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju. Ko tas nozīmē naudas izteiksmē? Pēc Jelgavas rajona pašvaldību aprēķiniem, sakarā ar šo neatbilstību Jelgavas rajons gadā zaudē 186 000 latu. Tātad, ja mēs tā rupji parēķinām, tas ir apmēram 15 000 uz katru Jelgavas rajona pašvaldību. Mēs šeit šajā zālē esam daudz niknāk diskutējuši par daudz mazākām summām, kuras ir skaitāmas tikai dažos tūkstošos. Taisnības labad jāpiebilst arī, ka šie dati ir ne tikai ar šādu negatīvu ievirzi, bet ir vismaz četri reģioni, kur šie dati ir lielāki un pārsniedz Valsts statistikas komitejas vai Centrālās statistikas pārvaldes datus, tā ir Liepājas pilsēta, Liepājas rajons, kur ir šī vairāk nekā tūkstoš iedzīvotāju starpība, kā arī Daugavpils rajons un Jūrmalas pilsēta. Katrā gadījumā tās nav mazas summas, un šie dati un šī neatbilstība nav nokritusi no skaidrām debesīm tikai budžeta apspriešanas laikā. Šos datus aktualizēja pagājušajā vasarā Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele, un šīs iniciatīvas rezultātā tika izveidota arī manis pieminētā komiteja, darba grupa. Diemžēl acīmredzot šajā te mirklī mums cits nekas neatliks, ka vajadzēs atbalstīt drīzāk ne lēmumu, bet to konstatējumu, kuru ir izdarījusi valdība. Un šis visnotaļ labi iecerētais pasākums neizdodas tā iemesla dēļ, ka nav alternatīva aprēķina. Mēs šobrīd nezinām, cik šādi grozījumi varētu budžetam maksāt, un gala rezultātā budžets varētu izrādīties arī nesabalansēts. Nav šis aprēķins tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šādi saskaņoti dati diemžēl šobrīd nav pieejami.

Taču es negribu teikt, ka nebija iespējams risinājums. Un tā kā valdība izstrādāja vairākus alternatīvus risinājumus, manuprāt, bija iespējams arī alternatīvs risinājums šeit. Un vismaz manis pieminētos šos kliedzošākos gadījumus varēja, teiksim, arī redakcionāli precizēt. Tas šobrīd nav izdarīts, un tāpēc mums gluži vienkārši, manuprāt, nav iespēja balsot par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu. Taču es ļoti nevēlētos, un man ir šī nelabā pieredze par to, kādā veidā dati tiek gatavoti nekustamā īpašuma aprēķināšanai, ka mēs vairāku gadu garumā netiekam pie šiem precīzajiem datiem. Un tāpēc es noteikti aicinātu šajā gadījumā valdību ļoti nopietni pievērsties šai problēmai, un teiksim, nākošajos budžeta grozījumos vai nākošā gada budžetā šādu te apzināti nepareizu datu izmantošanu nepieļaut. Lai kā man negribētos, man tomēr jāsaka, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības vai nu pārāk nekonkrētā, vai pārāk striktā nostāja nav veicinājusi šīs problēmas atrisināšanu. Mēs neatrodam valdības un pašvaldības sarunu protokolā šo problēmu. Es pieņemu, ka tādēļ, ka likās, ka darba grupa ir izveidota, visi dati var tikt precizēti, arī, protams, tas, ka Pašvaldību savienība iestājās pret to, ka nav jāgroza izlīdzināšanas likums, un arī varbūt šis piedāvājums, kādā veidā juridiski formulēt šo lietu, arī nav līdz galam pārdomāts. Tā kā šajā gadījumā mums vienkārši nav citas izejas, mums jābalso par valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es, protams, atvainojos, ka es te tik bieži esmu jūsu priekšā, bet godīgi jāsaka, ka šis ir praktiski ļoti nopietns jautājums. Atļaujiet man pavisam īsi, tikai punktos, pateikt, kā es redzu šī jautājuma attīstību.

Pirmais. Es neredzu šā jautājuma attīstību divu nedēļu laikā, kur saskaņā ar likumu izlīdzināšanas fonds ir jāiedarbina divu nedēļu laikā pēc budžeta pieņemšanas. To mēs izdarīt nevaram. Un no šejienes tīri tehniski izriet situācija, lai mēs budžetu varētu īstenot, mēs diemžēl nevaram, es kā finansu ministrs nevaru atbalstīt diemžēl šeit Budžeta un finansu komisijas lēmumu, man ir jāatbalsta valdības lēmums. Taču es lūdzu nedaudz ieklausīties šajā situācijā. Vismaz zināšanai. Praktiski šajā valstī ir notikusi tāda interesanta lieta. Atbilstoši likumam par izlīdzināšanu tas ir tas pamatlikums, pēc kā aprēķina izlīdzināšanu pašvaldībām, kurām maksāt un kurām nemaksāt, 6. pantā precīzi uzrakstīts: izlīdzināšanas aprēķinam tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes apstiprinātie dati. Viss. Vairāk nekas tur rakstīts nav. Redziet, tā kā Centrālā statistikas pārvalde pakļaujas vienai struktūrai, Iedzīvotāju reģistrs — otrai, Finansu ministrija — trešajai, es baidos, ka tik vienkārši ar 23. pantu nevarēs šeit atrisināt šo problēmu, un acīmredzot būs jāķeras pie šī likuma 6. panta, parlamentam risinot šo jautājumu.

Un vēl informācijai. Faktiski ir situācijas. Centrālā statistikas pārvalde 1989. gadā saskaitīja cilvēkus un, tālāk izejot no tautas skaitīšanas datiem, plusēja un mīnusēja informāciju, kas attiecīgo formu veidā nāk no pašvaldībām. Tas ir, skaitīja klāt tos, kas piedzima un kas iebrauca teritorijā, un skaitīja nost, kas nomira un kas brauca ārā. It kā viss būtu ļoti jauki: ja ņem no pašvaldībām datus, koriģē ar centrālās statistikas bāzi, visam vajadzētu sakrist. Diemžēl nesakrīt dati. Un šī problēma ir milzīga. Jāatzīst, ka te ir faktiski divas lietas — Centrālā statistikas pārvalde acīmredzot darbojas zināmā mērā pēc inerces un uzskata, ka 2000. gadā saskaitot atkal būs cita bāze, bet princips ir nedaudz savādāks. Pašvaldības uztraucas par to, ka tomēr iedzīvotāju skaits mainās. Tiesa gan, jāsaka, ka vismaz informācija, ko mums sniedz, nav pārāk objektīva, jo uzskaita arī studējošos un tos, kas mācās un tajā mācību iestādes teritorijā arī dzīvo. Šī problēma būs ļoti liela, ļoti liela. Un es domāju, ka gada laikā tā ir jāatrisina, jo es negribētu, ka mēs 2000. gadā atkal startējam ar šādu izejas pozīciju. Diemžēl arī Iedzīvotāju reģistrs — tur faktiski tikai tagad ir uzsākts kaut kas darīt, un to te piesaistīt klāt mēs nevarēsim. Un, protams, tie plusi un mīnusi. Ir pilsētas, kur pēc šīs sistēmas, ko liek priekšā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, būtu lielāka nauda, ir arī, kur ir mazāka nauda. Es domāju, ka mums ir fiksētā subsīdija, un es aicinātu parlamentu šoreiz atbalstīt valdības pozīciju, un es aicinātu komisiju, tajā skaitā cienījamo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, acīmredzot ķerties pie šī jautājuma ļoti fundamentāli, jo es baidos, ka bez likuma korekcijām mēs galā netiksim. Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle.

Godātie kolēģi, es tikai varu piebilst, ka komisijā bija balsojums par šo priekšlikumu, jo ir arī tāda pavisam vienkārša lieta. Ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tas nozīmē, ka Kabinetam kādu laiku ir jāpārrēķina šie dotāciju apmēri, un jebkurā gadījumā pašvaldības budžetus varēs pieņemt vēlāk. Komisija ir atbalstījusi...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. —Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 19, atturas — 38. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

4. —Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — pēc būtības vairs nav balsojams, jo tas nav atbalstīts skaitliskajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

5. — Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Mēs esam to atbalstījuši, tā ka tas būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

Nākamais 6.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots, un faktiski tie ir viens otru izslēdzošie — 6. vai 7.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja 7.priekšlikumu, kas nozīmē to, ja saskaņā ar visiem zināmo Satversmes tiesas lēmumu nākošā gada budžetā šis finansējums nav piešķirts, kā tas ir pašlaik nobalsotajos priekšlikumos, tad ir atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, kas ir 7.priekšlikums, un 6.neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 6.un 7.priekšlikumu.

R.Zīle.

Paldies! Līdz ar to man būtu lūgums balsot par otro, galīgo lasījumu likumprojektam "Par valsts budžetu 1999.gadam".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 40, atturas — nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — sadaļa "Prezidija ziņojumi". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Ādamsona, Baldzēna, Bojāra, Burvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā"" nodot Juridiskai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribēju piedāvāt, lai otra komisija būtu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Atbildīgā būs Juridiskā komisija, bet otra — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: "Ir gan!") Ir vajadzīgs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta nodošanu Juridiskai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 24. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"" nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Plinera, Golubova, Bekasova iesniegto likumprojektu "Par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju atzīšanu par Latvijas valsts iekšējo parādu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 58, atturas — 20. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Ābiķa, Segliņa, Vītola, Tiesneša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alkohola aprites likumā"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Atvainojiet, viens vēlas runāt par. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Alkohola aprites likumu Saeima šajā gadā grozīja steidzamības kārtībā, un īstenībā tas bija apliecinājums šai negatīvajai pieredzei, ka, it kā iesniedzot vienu ļoti sīku, varbūt sākumā atbalstāmu likumu pantu, tiek panākti otrajā lasījumā 94 priekšlikumi un mainītas vairākas normas. Es gribētu skart divas no tām, kas skar būtībā šo likumprojektu, un ne savādāk kā ar politisko lobiju šeit nevaru saistīt, un politiskais lobijs ir lobijs, kas lobē alkohola apriti valstī.

1.punkts — pārvaldes institūciju šobrīd valstī var vadīt amatpersona, kurai ir interese šajā biznesā, kuras ģimenes locekļiem pieder firmas, kas strādā šajā biznesā. Tā ir absolūti nenormāla prakse. Šeit ir pilnīga saistība ar politiskās korupcijas jautājumiem. Apzināties, ka tie, kas balsos pret šī likumprojekta nodošanu, balsos par to, ka šīs institūcijas var vadīt amatpersonas, kurām pieder vai ģimenes locekļiem pieder firmas šajā sektorā.

Otrs būtiskākais punkts, kas tika mainīts, bija punkts, ka pašvaldībām bija tiesības savās teritorijās nakts laikā regulēt alkohola tirdzniecību, ierobežot dažādos veidos noteikt ierobežojumus. Bija, protams, noteikta arī maksa par šo licenču izsniegšanu. Šobrīd daudzi pašvaldību vadītāji šo Saeimas lēmumu uzskata kā bezprecedenta alkoholisma veicināšanu Latvijā, jo pašvaldībām nav šobrīd ne mazākās iespējas noteikt ierobežojumus alkohola tirdzniecībai savā teritorijā. Tāpēc es aicinu balsot, šīs divas lietas ir acīmredzamas un skaidras, un tie, kas balsos pret šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai, balsos pret šo lietu sakārtošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis runās pret.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man arī ir divi argumenti tikai pretējā virzienā ko teica cienījamais Bērziņa kungs.

Pirmais. Neapšaubāmi, ka cilvēks, kuru es izvirzīju, kuru Kabinets apstiprināja, un es uzņemos arī atbildību par viņa darbību, par Roķa kungu, kurš vadīs tagad Akcizēto preču pārvaldi. Tas ir cilvēks, kurš savā laikā šo pārvaldi izveidoja, kad to vēl sauca par Spirta monopola pārvaldi, par kura profesionālām īpašībām nešaubos nevienu sekundi. Kas attiecas uz to, vai, ieņemot šo posteni, viņš paliks kaut kādā pakāpē saistīts pret attiecīgo Korupcijas likumu, tā ir juridiska atbildība, un absolūti ir skaidrs, ka to viņš darīt nevarēs. Tajā pašā laikā ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kas pārzina šīs lietas, un, ja mēs iesim pēc principa, ka šim cilvēkam, kas gribētu vadīt šo pārvaldi, jāatrodas absolūti lielā attālumā no tās, tad mēs dabūsim tikai neprofesionālu rīcību vismaz pirmo piecu gadu laikā. Starp citu, iepriekšējās nomaiņas šajā pārvaldē diemžēl nav bijušas profesionālas, bet drīzāk politiskas. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Nekad nevienā valstī aizliegumi uz alkoholu, pret oficiālu tirdzniecību nav stimulējuši dzeršanas samazināšanos. Nekad nevienā! Un problēma ir tajā apstāklī, ka mūsu uzdevums drīzāk ir panākt to, lai kontrabandas spirta cena, ko mēs redzam tirgos, nebūtu visi tie divi lati, bet vismaz trīs, četrreiz lielāka.

Otrs — pats galvenais, ko es gribētu teikt. Es saprotu, ka pašvaldībām ir jābūt uzraudzībai, bet es uztraucos par vienu citu jautājumu, es uztraucos, ja tajā gadījumā, ja mēs pieņemam to, ko Bērziņa kungs saka, tad mums izveidosies tādas zonas, ka brauks no viena rajona uz otru. Vienā būs vieni noteikumi, otrā būs otri, tad vienā dzers, otrā nedzers. Tas nav pašvaldību funkciju jautājums, tas ir jāregulē valstiski. Skandināvijā to regulē valstiski, Eiropā to regulē valstiski.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Alkohola aprites likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 30, atturas — 34. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Administratīvo sodu likums" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu", otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par, jo komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Arī šajā gadījumā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, nevienu iebildumu. Aicinu balsot par galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Noteikumi par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVZ). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.410, un ir labojums nosaukumā, kur noteikumi tiek nomainīti ar vārdu "likums". Lūgtu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

M.Lujāns.

Un tālāk mainās pantu numerācija. Lūgtu arī to atbalstīt.!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns.

Un lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Noteikumi par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

M.Lujāns.

Lūgtu līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts trešajā lasījumā "Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskai padomei". Reģistra nr.32, Saeimas dokuments nr.407.

L.Muciņš.

1.priekšlikums, ko komisija saņēma, bija deputāta Segliņa priekšlikums — papildināt to ar mērķa precizējumu, ka šis nekustamais īpašums izmantojams Tautas frontes muzeja izveidošanai, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

Otrs bija deputāta Segliņa priekšlikums — precizēt, kādos gadījumos šis īpašums ir nododams valstij, ja padome izbeidz pastāvēt. Komisija šo deputāta Segliņa priekšlikumu iekļāva savā Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.3.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

L.Muciņš.

Juridiskā komisija precizēja 2.panta otro daļu, kādos gadījumos šis īpašums nododams valstij.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

L.Muciņš.

Lūdzu atbalstīt likumu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Dokumenta nr., ar ko mēs strādājam, ir nr.349. 1.priekšlikums, ko komisija izskata, ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums 2.lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

3.lapaspusē 2.priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izveidojusi savu priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt, un šā paša 5.panta sakarībā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta arī Tautas partijas frakcijas 3.priekšlikumu. Tātad vispirms par 2.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Par 2.priekšlikumu jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 16, atturas — 32. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

3.priekšlikums tātad, kā es jau minēju, par šo pašu 5.pantu ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 17, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotais priekšlikums par šo 5.panta otro sadaļu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie deputāti! Iepriekšējā priekšlikumā Tautas partijas frakcija piedāvāja pāriet kultūrkapitāla finansējumā uz stabiliem avotiem — 3% atskaitījuma no alkohola un 3% no tabakas. Pie kam tas bija noteikts tādā veidā, kad saskaņā ar šiem likumiem, kamēr nebūtu izdarītas izmaiņas attiecīgos likumos, šie atskaitījumi netiktu veikti. Šis 4.priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ir tas priekšlikums, kas ir izraisījis bezprecedenta kultūras darbinieku neapmierinātību. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ja šādā redakcijā tas tiek nobalsots, tad kultūrkapitālam līdzekļus varēs atvēlēt katra budžeta ievaros un cik vēlēsies. Atvēlēs vienu latu, likums būs izpildīts, neatvēlēs nevienu latu, arī likums būs izpildīts. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un tomēr atgriezties trešajā lasījumā pie iespējas pāriet kultūrkapitālam uz stabilu finansējumu, lai tas nebūtu pakļauts katrā budžeta balsojumā tikai valdības politiskai gribai. Lai būtu skaidrs, ka ilglaicīgi pastāv šis finansējums. Aicinu balsot pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs — frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es arī aicinu visus klātesošos, it sevišķi Tautas partiju, balsot pret šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka vajadzētu palikt spēkā pirmā lasījuma redakcijai, kurā ir noteikta šī summa — 2 miljoni. Un "Latvijas ceļš" uzskata, ka šinī gadījumā tiešām Kultūrkapitāla fondam ir jābūt noteiktai summai, kuru valdība garantē, un tāpēc mēs arī aicinām balsot pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Komisijas vārdā varu pateikt tikai to, ka, diskutējot par šo priekšlikumu, komisija tieši tā arī domāja, ka katru gadu ir jāparāda gan valdībai, gan Saeimai normāla attieksme pret kultūru un jāpiešķir attiecīgi iespējami lielāka nauda. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 40, atturas — 33. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

5. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frkacijas deputāts.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir aizstāt pārejas noteikumu skaitli "1999." ar skaitli "2000.". Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē, ka reāli šogad Kultūrkapitāla fonds diemžēl uz šiem 2 tūkstošiem, kā bija solījusi iepriekšējā valdība un ar ko arī rēķinājās kultūras sabiedrība, diemžēl pretendēt nevarēs. Mēs uzskatām, ka ir jāizslēdz šie grozījumi pārejas noteikumos. Es atvainojos, nevis tūkstošus, bet miljonus. Tas nozīmē arī to, lai šos 2 miljonus tomēr valdība šī gada budžetā vasarā grozījumos atrastu. Mēs šodien nobalsojām par 1 miljonu 200 tūkstošiem, pildīsim iepriekšējās valdības solījumus, uzņemsimies arī iepriekšējās valdības saistības un panāksim to, lai tiešām Kultūrkapitāla fondā šogad šie 2 miljoni ienāktu. Es aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tas ir zināms nonsenss. Tā nevar būt. Mēs nupat esam nobalsojuši budžetu. Ko saka? Grozījumi budžetā būs tad, kad tie būs. Nav iespējams tagad uz priekšu balsot lietas tekošajā gadā, kad tekošā gada budžets ir nobalsots. Tas ir jau pagājis moments. Ja līdz budžeta balsojumam to varēja darīt, tad tagad to darīt vairs nevar. To var darīt tad, kad šie budžeta grozījumi tiešām de facto parādās. Nav iespējams uz priekšu uzdot un paredzēt šīs lietas, jo parlaments nupat budžetu pieņēma. 1999.gadā normas attiecināt vairs nevar. Tāpēc arī loģiski ir tas, kas tur ir palicis uz 2000.gadu Kaut gan es, protams, atbalstu Roberta Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Es gribētu novērst dažus mītus. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Nav Roberta Zīles priekšlikums, lai kā arī to kādam gribētos pasniegt. Tā ir viena lieta.

Bet kas attiecas uz šo pārejas noteikumu vairākām normām, es gribētu palabot Ābiķa kungu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums šajā sadaļā par pārejas noteikumiem ir nr.8, un tas izslēdz 1.punktu pārejas noteikumiem. Mēs vienīgi neatbalstījām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Tas gan. Man lūgums būtu par 5.priekšlikumu — tomēr to neatbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 20, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

6.priekšlikums — Tautas partijas frakcijas priekšlikums par šo pārejas noteikumu punktu arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

7. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums arī par pārejas noteikumu jaunu punktu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

R.Zīle.

8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš jau bija domāts mazliet citā kontekstā, bet nu tas ir pašlaik ar atbalstošu ierakstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Zīle.

Es atvainojos, godātie kolēģi! Tā laikam nav. Šis priekšlikums būtu jāatsauc, bet es komisijas vārdā nevaru to atsaukt. Tātad, godātie kolēģi, šis priekšlikums bija rakstīts citā kontekstā, kā es minēju.

Sēdes vadītājs.

Tātad par 8.priekšlikumu.

R.Zīle.

Ja neviens neiebilst, tad tas ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 24, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Zīle.

Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 26, atturas — 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Zīle.

Priekšlikums būtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 9.martu.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.marts. Paldies!

Turpināsim izskatīt likumprojektus nākošajā sēdē. Bet tagad reģistrācijas režīms. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Lūdzu nedaudz uzmanības, deputāti! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Jakovs Pliners, Leons Bojārs, Ivars Godmanis, Silva Golde, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Atis Slakteris, Kārlis Greiškalns, Vaira Paegle, Jānis Lagzdiņš, Gundars Bērziņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.