Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 25. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

P.Apinis (savienības "Latvijas ceļš" frakcija)

: Liekas, ka šodien neviens nerunās ne par ko citu, kā tikai par valsts budžetu šim gadam. Bez šaubām, katrai valstij budžeta pieņemšana — tā ir ļoti nozīmīga diena, kaut arī šogad tā bija krietni vēlāk nekā citus gadus. Kāpēc tik vēlu? Acīmredzot tādēļ, ka pagājušajā gadā bija vēlēšanas un pirmsvēlēšanu periods allaž ir mazliet atšķirīgs no tā, kas notiek pēc tam. Pagājušais gads sākās neticami labi, un gada sākumā bija ļoti optimistiska prognoze. Krievijas krīze un vairāki citi ārēji un daļēji arī iekšēji apstākļi mūsu optimistiskās prognozes zināmā mērā sagrāva. Gada beigās jaunā valdība ķērās pie jauna budžeta izstrādāšanas, kur pamatā bija divi principi. Pirmkārt, lai nebūtu finansiālā deficīa, otrkārt, lai tomēr tiktu ievērotas visas tās prasības un prioritātes, kas paredzētas valdības deklarācijā. Līdz ar to tika samazināta ieņēmumu daļa, un jau no tā samazinātās ieņēmumu daļas bija jānovirza līdzekļi atsevišķām prioritātēm — tādām kā valsts aizsardzība un izglītība.

Šodien budžets tika pieņemts — ļoti korekti un sabalansēti. Gan pozīcija, gan opozīcija patiesībā izrādīja lielu iejūtību un ieinteresētību šī budžeta pieņemšanā, un es gribu teikt, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē budžeta pieņemšana bija tik korekta un izsvērta. Gan pozīcija, gan opozīcija perfekti zināja, par ko runāt, un gandrīz nemaz nebija tukšu vārdu apmaiņas. Visas diskusijas vairāk vai mazāk bija koncentrētas, korektas un interesantas.

Un, tā kā man jābeidz runāt, gribu pateikt lielu paldies cilvēkam, kurš sēž man blakus un acīmredzot runās nākamais. Tas ir Roberts Zīle. Tā novadīt budžetu, kā to izdarīja Roberts, droši vien Latvijā vēl nav novadījis neviens — tas bija perfekti izdarīts.

R.Zīle (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija)

: Vispirms gribu pateikt, ka Saeima šodienas sēdi sāka ar klusuma brīdi, pieminot Gulbenē traģiski bojā gājušos. Bet pēc tam, manuprāt, tiešām ražīgi strādāja pie viena no svarīgākajiem likumdošanas aktiem — 1999.gada valsts budžeta. Paldies P.Apiņa kungam par pieminēto budžeta izskatīšanas vadīšanu, bet, godīgi sakot, man bija liels gandarījums par to, ka šī Saeima, izskatot budžetu, strādāja ļoti racionāli, arī nebija tik daudz iesniegtu priekšlikumu, kā tas bijis 6.Saeimā, — nedaudz vairāk par divsimt priekšlikumiem no deputātiem, komisijām un frakcijām, kurus papildināja Ministru kabineta un Budžeta komisijas priekšlikumi. Kopumā bija ap 280 priekšlikumu, un Saeima šodien normālā sēdes garumā šo budžetu apstiprināja.

Kopumā vērtējot un izsakot gandarījumu par šo konstruktīvo darbu, mani pašu tomēr mazliet sarūgtina tas, ka 1999.gada budžetā ir liels fiskālā deficīta līmenis. Teorētiski tas sasniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, un tas, manuprāt, pirmajā pēcvēlēšanu gadā ir stipri par daudz. Vēl jo vairāk jāapzinās tas, ka deficītu var segt tikai ar aizņēmumiem gan iekšējā, gan ārējā tirgū, bet tajos aizņemties ir grūti un dārgi, tāpēc var iznākt tā, ka par to maksāt mums nāksies samērā ilgu laiku un augstu cenu. Tomēr es ceru, ka situācija tautsaimniecībā kopumā būs labāka, nekā tā pašlaik konservatīvi varētu tikt prognozēta.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija)

: Patiešām, budžeta pieņemšana ir nozīmīga diena mūsu valstī, un man gribētos apsveikt valdošo koalīciju, ka budžets ir pieņemts. Cits jautājums ir par to, kāds tas ir. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" tomēr neuzskata, ka tas ir ideāls, vēl vairāk — tas ir tālu no ideāla. Mūsuprāt, visu laiku ir deficīts un budžets nav pilnīgi sabalansēts. Prioritāte ir atdota aizsardzībai, bet visas frakcijas un partijas visupirms cīnījās par izglītību, vides aizsardzību un sociālo aprūpi. Arī mūsu frakcija iesniedza daudz priekšlikumu, bet faktiski neviens no tiem netika pieņemts. Piemēram, mēs aicinājām deputātus nobalsot, lai 2000 latu tiktu izdalīti internātskolām, speciālajām skolām, slimiem un nabadzīgiem bērniem. Diemžēl šo priekšlikumu Saeima noraidīja. Mēs un vēl vairāki deputāti aicinājām pārējos deputātus novirzīt līdzekļus profesoru algām, augstskolu bibliotēkām un doktorantūrai. Mūsu profesoru vidējais vecums tomēr ir salīdzinoši liels — ap sešdesmit, ja ne vairāk gadu, bet arī tas netika atbalstīts.

Ja runājam par veselības aizsardzību, mēs lūdzām nieka 24 000 līdz 25 000 latu Krāslavas ķirurģiskā korpusa remontam; 250 000 latu Daugavpils onkoloģiskajam centram un 54 000 latu Neredzīgo biedrībai, jo Latvijā ir 7000 tādu cilvēku. Bet arī visi šie mūsu priekšlikumi tika noraidīti. Tomēr cerēsim uz to labāko, tāpēc domāju, ka gada laikā budžetam vēl būs arī papildinājumi. Bet šodien ir tas, kas reāli ir.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija)

: Kāpēc Tautas partija balsoja pret budžeta pieņemšanu? Pirmkārt, tāpēc ka tagadējā valdība uzsākusi kursu uz valsts parādu palielināšanu, ko, starp citu, atzina arī pats R.Zīles kungs.

Šobrīd tas jau sasniedzis robežu apmēram 3% no iekšzemes kopprodukta, kas, mūsuprāt, ir pārāk liels skaitlis. Tā ir būtiska robeža.

Otrkārt, valdība atkal gatavojas iet Māra Gaiļa valdības pēdās un atjaunot aizņemšanās politiku.

Treškārt, lauvas tiesa investīciju atkal paliek Rīgā vai tās tuvumā, bet mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd vissliktākā ekonomiskā situācija ir tieši laukos un mazpilsētās, kur, starp citu, pārsvarā dzīvo latvieši. Diemžēl tur investīcijās, salīdzinot ar centru, tiks ieguldīts ļoti maz līdzekļu.

Tomēr Tautas partijai šo to izdevās panākt, piemēram, papildus finansējumu zinātnei 240 000 latu apmērā. Nedaudz — par 2 000 latu — izdevās palielināt Kultūrkapitāla fonda budžetu, kas, protams, mūs neapmierina. Tāpat izdevās panākt valdības atbalstu 2,5 miljonu latu apmērā piecu un sešu gadu vecu bērnu sagatavošanai skolai, atbalstu Okupācijas muzeja papildu finansējumam un nedaudz līdzekļu arī teātrim.

Taču, ņemot vērā to, ka V.Krištopana kungs papildus naudu sadalīja valdību veidojošajām frakcijām faktiski kā tādu kabatas naudu, katra no valdošajām frakcijām sāka vilkt to budžeta deķīti uz savu pusi. Piemēram, sociāldemokrāti atbalstīja profesoru algu nodrošinājumu tikai savas partijas ministrijas pakļautībā esošajai mācību iestādei — Lauksaimniecības universitātei, tā laužot vienošanos ar Izglītības darbinieku arodbiedrību un neatbalsot profesoru algu nodrošinājumu visās pārējās mācību iestādēs. "Ceļinieki" atbalstīja Čigānu kultūras biedrību, bet neatbalstīja pārējās kultūras biedrības. Acīmredzot tikai tāpēc, ka viņu frakcijā ir čigānu tautības pārstāvis. Tāpat "Latvijas ceļš" atbalstīja tās jaunās skolas celtniecību, kuras pamatakmeni ielika viņu partijas vadītājs. Bet līdz ar to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ļoti ilgais darbs pie budžeta, kura laikā komisija noskaidroja visnepieciešamākās vajadzības, uzklausot speciālistus, ir vējā. Prioritātes nozares ietvaros pēc šāda kabatas naudas principa pieejas pazuda.

Mani personīgi ļoti satrauc tas, ka budžetā tikpat kā neatspoguļojas latviešu valodas un latviskās izglītības nostiprināšanas politika, kura, starp citu, ir iekļauta valdības deklarācijā. Mani ārkārtīgi pārsteidz apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas nostāja jautājumā par to, ka piemaksām tiem skolotājiem, kas strādā krievu mācību valodas skolās un māca latviešu valodu vai pasniedz priekšmetus latviešu valodā, tika piešķirts pavisam neliels papildu finansējums 600 000 latu apmērā. Valdošās partijas, arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neatbalstīja piemaksas latviešu mācību valodas skolu skolotājiem, kuri strādā klasēs, kurās mācās daudz cittautiešu vai arī bērni, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Tas var novest pie tā, ka atsevišķos Latgales rajonos latviešu mācību valoda skolās būs vēl kritiskākā situācijā, nekā tā ir līdz šim.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Kā jūs dzirdējāt no iepriekšējiem runātājiem, šodien vislielākā uzmanība Saeimas sēdē tika veltīta budžeta apspriešanai un pieņemšanai, kas veiksmīgi arī tika izdarīts. Domāju, ka šoreiz valdība un Saeima — gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti — nodemonstrēja, ka visu kopējā vēlme tomēr ir domāt par valsti, noturēt tās stabilitāti un neaizstāvēt tikai savas partijiskās intereses. Kā jau teicu, to apstiprina gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātu balsojumi. Mēs, "Jaunā partija", esam gandarīti par to, ka tika atbalstīti mūsu priekšlikumi par līdzekļu piešķiršanu sociālo darbinieku apmācībai, kā arī smagi slimu bērnu ārstēšanai, kurus nevar ārstēt šeit, Latvijā, jo mēs uzskatām, ka jebkura izglābta dzīvība ir ļoti liela vērtība visai sabiedrībai kopumā. Esam gandarīti arī par to, ka papildu līdzekļi tika piešķirti Latvijas Neredzīgo biedrībai, kuru gribētu izcelt kā zināmu paraugu visām citām sabiedrībām un organizācijām, kas darbojas Latvijā, jo pagājušajā gadā, saņemot valsts atbalstu 186 tūkstošu latu apjomā, biedrība ienākumu nodokļa veidā valstij atgrieza atpakaļ apmēram 280 tūkstošus latu. Tādēļ, apspriežot budžetu, izskanēja mūsu priekšlikums par to, ka vajadzētu pārskatīt visu izveidoto bezpeļņas valsts akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību — vai tiešām tās ir bezpeļņas organizācijas, vai tomēr tās zināmu līdzekļu daudzumu nodokļu veidā varētu atgriezt arī valsts budžetā. Vēl tika atbalstīts mūsu priekšlikums par papildu atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kas izveidoti Latvijā ar PHARE palīdzību un kurus tagad valsts faktiski pametusi savā vaļā. Pašreiz mēs panācām to, ka šie uzņēmējcentri tiks atbalstīti un mazie un vidējie uzņēmēji tur varēs meklēt padomu un atbalstu.

Vēl gribēju minēt, ka, neskatoties uz to, ka visa pagājušā nedēļa aizritēja, apspriežot budžeta labojumus, mēs tomēr atradām laiku tikties ar Pensionāru apvienību. Šīs tikšanās laikā mēs pārrunājām problēmas, kas skar satiksmes, sakaru un transporta problēmas, arī veselības aizsardzību un Pensiju likumu. Mēs apstiprinājām Pensionāru apvienības pārstāvjiem, ka atbalstīsim un sadarbosimies ar viņiem, piemēram, Pensiju likuma papildināšanā un uzlabošanā.

Un nobeigumā gribu pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas rakstījuši vēstules "Lattelekom" izmeklēšanas komisijai, par to informāciju, kas mums tiek sniegta, jo tas ir papildu apstiprinājums tam, ka "Lattelekom" sniegtie pakalpojumi ir nekvalitatīvi, un mums ir jauni argumenti pārrunām ar "Lattelekom" un ārvalstu investoru pārstāvjiem. Paldies jums visiem par atbalstu mūsu komisijas darbā!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Es gribētu teikt, ka šis budžets, protams, neapmierina nevienu no politiskajām partijām un laikam arī daudzus Latvijas Republikas pilsoņus un iedzīvotājus. Tomēr budžets ir pieņemts, un mēs uzskatām, ka tas, neskatoties uz virkni trūkumu, ir pietiekami optimāls. Galvenais šajā budžetā ir tas, ka izdevumu daļa saglabāta, balstoties uz vairākiem iepriekšējiem likumiem, tāpēc izveidojās valsts budžetā ietverts fiskālais deficīts 3% ietvaros. Šī situācija rada apstākļus, ka, ja budžetā reāli trūkst naudas, to nevar pārtērēt. Ja runājam par budžeta prioritātēm, sociāldemokrātu viedoklis ir pietiekami nopietns. Ja partijas par savu prioritāti nebūtu izvēlējušās valsts aizsardzību un pēc iespējas straujāku integrāciju NATO, šim mērķim šogad papildus piešķirot 11 miljonus latu, tad nauda atrastos arī iepriekš sludinātajām prioritātēm — izglītībai, kultūrai un daudziem citiem tēriņiem. Bet, ja 24 miljoni latu, kas bija plānoti aizsardzības jomai, tiek palielināti līdz 35 miljoniem, tad, protams, tā bija lielākā investīcija, kura varbūt ar laiku atmaksāsies, bet deputātiem būtu ļoti vērīgi jāseko līdz šo līdzekļu izlietojumam. Rezultātā sociāldemokrāti ar diezgan lielu cīņu starp aizsardzības un izglītības prioritāti izcīnīja 1,5 miljonus latu obligātajai pirmsskolas izglītībai, kas jānodrošina visiem bērniem no piecu gadu vecuma, tātad — piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas izglītībai. Tā ir ļoti nopietna problēma, jo 60% bērnu Latvijā neapmeklē bērnudārzus, līdz ar to viņiem nepieciešams normāli sagatavoties skolai — tāpat kā tiem 40%, kas šos bērnudārzus apmeklē. Sākotnēji valsts budžeta projektā šim jautājumam vispār nebija izdalīta nauda, bet sociāldemokrātu prasības piespieda koalīcijas partijas un Ministru kabinetu zināmā mērā mūs respektēt. Mēs pateicamies arī tām opozīcijas partijām, kuras atbalstīja mūsu priekšlikumus.

Otrs, ko gribētu uzsvērt, ir tas, ka sociāldemokrāti neapšaubāmi īstenojuši arī lauksaimniecības prioritātes politiku, gan nepietiekamā mērā, jo līdzekļi, kas tika piešķirti lauksaimniecības speciālo programmu īstenošanai, bija nepietiekami. Piemēram, 370 tūkstoši latu tiek virzīti Veterinārajam dienestam, kas varēs aizsargāt Latvijas Republikas iekšējo tirgu un vietējo ražotāju no nekvalitatīvu pārtikas produktu ievešanas Latvijā. Pašreiz uz muitas robežas šos produktus pārbauda dokumentāri, bet nevis ar reālām analīzēm, kas parādītu, kāda tā produkcija.

Nobeigumā vēl tikai uzsvēršu, ka mēs izcīnījām arī 112 tūkstošus latu mājdzīvnieku slimību apkarošanai un Lauksaimniecības universitātes profesoru atalgojumam. Un līgumu ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību mēs tātad neesam lauzuši.

Saeimas preses dienests