Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82., 131., 178.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta trešās daļas 9.¹ punktu pēc vārdiem “kokmateriālu atsavināšanas” ar vārdiem “kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids”.

2.  8.pantā:

izteikt 2.³ daļu šādā redakcijā:

“2.³ Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētais ienākums ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā amatā, kā arī šo personu ģimenes locekļiem (turpmāk — labuma guvējs) doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Par gūto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ir jāmaksā algas nodoklis.”;

papildināt pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

“2.⁴ Šā panta 2.³ daļa nav piemērojama zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem un normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedram, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem.”;

papildināt trešās daļas 15.punktu pēc vārdiem “kokmateriālu atsavināšanas” ar vārdiem “kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids”.

3. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 41.punktu šādā redakcijā:

“41) labums no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par šo automobili labuma gūšanas mēnesī ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.”

4.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem;”;

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“1.¹ Nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, šā panta izpratnē uzskatāma par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.”;

papildināt pantu ar 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

“1.⁵ Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, vienlaikus ar deklarāciju nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:

1) ziedojuma saņēmējs ir rezidents kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

2) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī;

3) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu;

4) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“5. Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus nepiemēro mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieka un īpašnieka ienākumam no mikrouzņēmuma, ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam. Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus nepiemēro saimnieciskās darbības ienākumiem, par kuriem tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis.”

5.  11.⁵ pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“4.¹ Šā panta otro un ceturto daļu nepiemēro, ja par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā izmantotam transportlīdzeklim.”;

papildināt pantu ar 6.¹, 6.² un 6.³ daļu šādā redakcijā:

“6.¹ Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, šā panta sesto daļu nepiemēro, bet šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi, bet ne vairāk par maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

6.² Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ekspluatācijas izdevumus (izņemot izdevumus par degvielu) attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

6.³ Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita zemnieku vai zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus zemnieku vai zvejnieku saimniecības iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.”

6. Aizstāt 11.⁶ panta otrajā daļā vārdus un skaitļus “par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 33.punktam” ar vārdiem “par personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu
(turpmāk — pārklasificēts)”.

7. Papildināt 11.⁹ pantu ar 7.² un 7.³ daļu šādā redakcijā:

“7.² Ja nekustamais īpašums ir izveidots, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums ir nodots ekspluatācijā.

7.³ Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:

1) vērtību, par kādu dāvinātājs šo nekustamo īpašumu iegādājies, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

2) aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

3) aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim.”

8.  12.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda “atvieglojumus” ar vārdiem “izņemot gadījumu, kad apgādībā esošai personai ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām””;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“9. Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu.”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“10. Personai, kura atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” izmantojusi priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un kurai vecuma pensija ir piešķirta, bet nav izmaksājama, jo tā kļuvusi par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju vai pašnodarbināto), periodā, kad tā ir obligāti sociāli apdrošināta persona, nepiemēro šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu.”

9.  13.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.”;

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

“3.² Atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.”

10. Aizstāt 15.panta otrajā un 2.¹ daļā skaitli “26” ar skaitli “25”.

11.  17.pantā:

papildināt pantu ar 10.⁴ daļu šādā redakcijā:

“10.⁴ Ja kredītiestādei ir pieejama informācija par ārvalstī ieturēto nodokli no dividendēm par ārvalstīs publiskajā apgrozībā esošām akcijām pēc zemākas nodokļa likmes, nekā noteikts šā likuma 15.panta 3.¹ daļā, kredītiestāde piemēro šā panta desmitās daļas 12.punkta noteikumus un nodokli ietur izmaksas vietā, piemērojot šā likuma 15.panta 3.¹ daļā noteiktās likmes un ārvalstī ieturētā nodokļa likmes starpību. Kredītiestāde nepiemēro šā panta desmitās daļas 12.punkta noteikumus par nodokļa ieturēšanu izmaksas vietā, ja kredītiestādei ir pieejama informācija par ārvalstī ieturēto nodokli no dividendēm par ārvalstīs publiskajā apgrozībā esošām akcijām pēc šā likuma 15.panta 3.¹ daļā noteiktās nodokļa likmes vai arī augstākas nodokļa likmes.”;

izslēgt divpadsmitajā un 12.² daļā skaitli “9.¹”;

papildināt pantu ar 12.⁵ un 12.⁶ daļu šādā redakcijā:

“12.⁵ No nerezidenta īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

12.⁶ Fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, — no nerezidenta īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.”;

aizstāt septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli “26” ar skaitli “25”.

12. Papildināt 18.pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“7.¹ Persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, bet taksācijas gadā kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi. Ja persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, bet taksācijas gadā kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju, veic avansa maksājumus, pirmais maksāšanas termiņš ir šā panta trešajā daļā norādītais pirmais termiņš.”

13.  19.pantā:

papildināt 5.³ daļas otro teikumu pēc vārdiem “mēnesī ir” ar vārdu un skaitli “no 100,01”;

papildināt 5.³ daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 100 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī.”

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 51.punktā skaitli un vārdu “2013.gada” ar skaitli un vārdu “2014.gada”;

izteikt 52.punktu šādā redakcijā:

“52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011. un 2012.gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra ir kvalificējusi par stipendijām.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 65., 66., 67., 68. un 69.punktu šādā redakcijā:

“65. Grozījumus šā likuma 10.panta piektajā daļā, 12.panta devītajā  daļā un 13.panta trešajā daļā piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

66. Summām, kas saņemtas par 2010.gadu un izmaksātas kā valsts atbalsts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids, par 2010.gadā gūto ienākumu piemērojama 10 procentu likme.

67. Deklarācija par 2010.gadā gūto ienākumu ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam no 2011.gada 1.februāra līdz 2011.gada 1.aprīlim.

68. Maksātājs, kurš vēlas piemērot šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus, 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus 2010.gadā gūtajiem ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam, deklarācijā norāda, ka izvēlējies piemērot minētos nodokļa atvieglojumus, un aprēķina par gadu maksājamā nodokļa vidējo svērto likmi, pamatojoties uz katra ienākuma, kam piemērota atšķirīga likme, daļu kopējā apliekamajā ienākumā, kā arī atmaksājamo nodokli nosaka pēc aprēķinātās vidējās svērtās likmes.

69. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc šo pārejas noteikumu 68.punktā noteiktās vidējās svērtās likmes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību, piemērojot vidējo svērto nodokļa likmi.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 30.decembrī