Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 21.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 6., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 106., 170.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt otrās daļas 9.punktu;

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus “4., 6. un 9.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “4. un 6.punktā”.

2. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem,”;

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.”;

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1²) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “gads” ar vārdiem “(turpmāk — taksācijas gads)”;

izteikt 3.¹ daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 5 lati, arī gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 5 latiem.”;

aizstāt devītajā daļā vārdus un skaitli “šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos objektos” ar vārdiem un skaitļiem “šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos”.

3. 5.pantā:

aizstāt 1.¹ daļā skaitļus un vārdus “3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem objektiem” ar skaitļiem un vārdiem “3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas” ar vārdiem “Politiski represētajām personām par zemi, kā arī par šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem”.

4. Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus “taksācijas (kalendārajam) gadam” ar vārdiem “taksācijas gadam”.

5. 7.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot šādus gadījumus:

1) ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;

2) ja nodokļa maksātājs — juridiskā persona ir reorganizēts, saistību pārņēmējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad attiecīgā reģistrā izdarīts ieraksts par juridiskās personas reorganizāciju;

3) ja tiek privatizēts vai atsavināts valsts vai pašvaldības īpašums, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad iegūtas īpašuma tiesības;

4) ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā, lietotājs vai nomnieks nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad radušās lietošanas vai nomas tiesības;

5) ja ir beigušās tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad izbeigušās šīs tiesības.

(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums rakstveidā informēt pašvaldību šādos gadījumos:

1) ja iestājas vai izbeidzas tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, — viena mēneša laikā no šo tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas;

2) ja tiek iegūtas valsts vai pašvaldības īpašuma lietošanas vai nomas tiesības, — viena mēneša laikā no lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas;

3) ja tiek iegūts tiesiskais valdījums uz nekustamo īpašumu, — viena mēneša laikā no valdījuma tiesību rašanās dienas.”;

izslēgt 2.¹ un 2.² daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot šādus gadījumus:

1) ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai dāvināts valstij vai pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda;

2) ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā uz nekustamo īpašumu, bijušā īpašnieka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc dienas, kad pieņemts tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;

3) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad izbeigušās valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesības;

4) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad iestājušās tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa.”

6. 9.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “veicot bankrota procedūru” ar vārdiem “veicot maksātnespējas procesu”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.¹ daļu” ar vārdiem un skaitli “Par pašvaldības neinformēšanu saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu”.

7. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 22.³ punktu šādā redakcijā:

“22.³ Šo pārejas noteikumu 22.punktu neattiecina uz likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa objektu, kā arī uz gadījumiem, kad telpu grupas lietošanas veids tiek mainīts no dzīvojamās uz nedzīvojamo vai šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā nekustamā īpašuma nodokļa objektā tiek uzsākta saimnieciskā darbība.”;

aizstāt 23.punktā skaitli un vārdu “2010.gadā” ar skaitļiem un vārdiem “2010. un 2011.gadā”;

papildināt pārejas noteikumus ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“38. Šā likuma 1.panta 9.punkta izslēgšana, grozījumi 1.panta trešajā daļā un 3.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā, 3.panta 1.² daļas jaunā redakcija, kā arī grozījumi 3.panta devītajā daļā un 5.panta 1.¹ un otrajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

39. Ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā, trešās daļas 2.punktā un 9.panta ceturtajā daļā lietoto terminu “maksātnespējas process” saprot arī bankrota procedūru, kas uzsākta atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 30.decembrī