Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Saeima, tai skaitā Saeimas Kanceleja un citas Saeimas struktūrvienības;”;

papildināt pirmo daļu ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“19) Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

20) tiesu iestādes;

21) prokuratūra.”;

izslēgt otrās daļas 1. un 2.punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz Valsts prezidentu, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro likumos noteiktajos gadījumos un apjomā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Likums neattiecas uz Latvijas Bankas amatpersonām (darbiniekiem), tomēr šī institūcija nodrošina, ka informācija par tās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota Latvijas Bankas mājaslapā internetā. Latvijas Banka, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma normas, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām, piemērojamas arī kapitālsabiedrībām, ciktāl tajās nodarbinātas šā panta otrajā daļā minētās personas.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto darbinieku pienākumus, tai piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumā, tai skaitā 4.¹ pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa.”

2. 3.pantā:

papildināt pantu ar 6.⁵ un 6.⁶ daļu šādā redakcijā:

“(6⁵) Šā likuma 6.¹ un 6.² pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.

(6⁶) Šā likuma 5.¹ pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām un 16., 18., 19., 20., 26., 27., 29., 30., 31. un 33.pantā noteikto atlīdzību, bet attiecībā uz atvaļinājumiem ir tiesības vienīgi uz šā likuma 40.panta piektajā daļā un 43.panta ceturtajā daļā minētajiem atvaļinājumiem.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri. Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro vienotu pieeju.”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Informācija par Saeimas deputātam izmaksājamo atlīdzību (mēnešalga un kompensācijas) ir publiski pieejama ikvienam.”

3. 4.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “septītajā un astotajā daļā” ar vārdiem “septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā, kā arī šā likuma 5.¹ pantā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos latos.”;

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā finanšu sektorā strādājošo atalgojumu.”

4. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. Saeimas deputāta mēnešalga

(1) Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 3,2.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam deputātiem, kuri pilda kādu no šajā daļā minētajiem amatiem, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) Saeimas priekšsēdētājam — 1,73;

2) Saeimas priekšsēdētāja biedram — 1,48;

3) Saeimas sekretāram — 1,48;

4) Saeimas sekretāra biedram — 1,39;

5) Saeimas komisijas priekšsēdētājam — 0,43;

6) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam — 0,43;

7) Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedram — 0,35;

8) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedram — 0,35;

9) Saeimas komisijas sekretāram — 0,35;

10) Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājam — 0,27;

11) Saeimas apakškomisijas sekretāram — 0,17.”

5. Papildināt likumu ar 6.¹ un 6.² pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Tiesneša mēnešalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.

(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 1,1;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam — 1,2;

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim — 1;

4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniekam — 1,05;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam — 1,1;

6) apgabaltiesas tiesnesim — 1,2;

7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam — 1,28;

8) apgabaltiesas priekšsēdētājam — 1,35;

9) Augstākās tiesas tiesnesim — 1,35;

10) Augstākās tiesas senatoram — 1,42;

11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam, Augstākās tiesas palātas priekšsēdētājam un Senāta priekšsēdētājam — 1,55;

12) Augstākās tiesas priekšsēdētājam — 1,7;

13) Satversmes tiesas tiesnesim — 2,1;

14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 2,3;

15) Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 2,62.

(3) Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ augstāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas. Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj zemāka līmeņa tiesnesi vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, saņem mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas, zemāka līmeņa tiesneša aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā.

(4) Ja apgabaltiesas tiesnesis normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos aizstāj Augstākās tiesas tiesu palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta trešajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā organizācijā, saņem tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt viņam atlīdzību.

(6) Tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no attiecīgi apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēnešalgas.

6.² pants. Prokurora mēnešalga

(1) Prokurora mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (republikas pilsētas) prokuroram — 0,98;

2) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietniekam — 1,05;

3) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokuroram — 1,14;

4) tiesu apgabala prokuroram — 1,08;

5) tiesu apgabala virsprokurora vietniekam — 1,15;

6) tiesu apgabala virsprokuroram — 1,22;

7) Ģenerālprokuratūras prokuroram — 1,22;

8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokuroram — 1,42;

9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram — 1,52;

10) ģenerālprokuroram — 1,67.

(2) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgas.”

6. Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas nosaka šā likuma 3.pielikums. Amatu saimēm atbilstošās maksimālās un minimālās mēnešalgu grupas nosaka šā likuma 2.pielikums, bet amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām, ievērojot šā likuma 2.pielikumu, nosaka Ministru kabinets. Mēnešalgu grupai var noteikt apakšgrupu, nepārsniedzot attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto maksimālo mēnešalgu.”

7. Papildināt likumu ar 13.² pantu šādā redakcijā:

“13.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī finanšu sektorā strādājošo darba samaksu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 4,95.”

8. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu piekto teikumu šādā redakcijā:

“Tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto teikumu par sesto teikumu;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.”

9. Papildināt 15.pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka piemaksu par kvalifikācijas klasi šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēnešalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēnešalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēnešalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēnešalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēnešalgas.

(5) Prokuroram nosaka piemaksu par prokurora amata pakāpi šādā apmērā:

1) jaunākajam tieslietu padomniekam — 7 procenti no mēnešalgas;

2) tieslietu padomniekam — 14 procentu no mēnešalgas;

3) vecākajam tieslietu padomniekam — 21 procents no mēnešalgas;

4) valsts tieslietu padomniekam — 28 procenti no mēnešalgas;

5) vecākajam valsts tieslietu padomniekam — 35 procenti no mēnešalgas.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši par vienu dežūras dienu saņem piemaksu triju procentu apmērā no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu.

(7) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt piemaksu pie mēnešalgas 10 procentu apmērā, saskaņojot to ar Tiesu administrāciju un tieslietu ministru.

(8) Prokurors par vienu dežūras dienu saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā un apmērā, bet ne vairāk kā trīs procentus no šā likuma 6.² panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās prokurora mēnešalgas, vai arī prokuroram tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.”

10. Aizstāt 16.panta pirmās daļas pirmajā teikumā skaitļus un vārdus “5., 6. un 13.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 6.pantā, 6.¹ panta 12. un 15.punktā, 6.² panta 10.punktā un 13.pantā”.

11. 17.pantā:

izteikt devītās daļas 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Pabalstu neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts, kā arī tad, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā.”;

papildināt devīto daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) tiesnesim, tam atstājot amatu veselības stāvokļa dēļ;

7) prokuroram, tam atstājot amatu sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju, prokuroru skaita samazināšanu vai veselības stāvokļa dēļ;

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, ja Saeima to atbrīvo no amata sakarā ar ilgstošu amata pienākumu nepildīšanu slimības dēļ, kā arī tad, ja šīs amatpersonas no amata atbrīvo, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgo iesniegumu, izņemot gadījumu, kad tas pamatots ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt Saeimas deputāts, kurš iestājies Saeimas sastāvā Saeimas kārtības ruļļa 6.pantā noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam, kas pagājis no dienas, kad viņa mandāts izbeidzies, līdz dienai, kad viņš iestājies jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts pa daļām — ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu izbeidz ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad Saeimas deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. Ja deputātam izmaksāts pabalsts, tad attiecīgus ieturējumus veic no šā deputāta mēnešalgas.

(12) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts Saeimas deputātam, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra amata pildīšanas laiku vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.”

12. Aizstāt 18.panta otrajā un trešajā daļā skaitļus un vārdus “5., 6. un 13.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā”.

13. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

“31.¹ pants. Transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumukompensācija Saeimas deputātam

Saeimas deputātam transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju izmaksā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, un šīs kompensācijas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 1.”

14. 36.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “specializētajam atašejam” ar vārdiem “specializētajam atašejam, prokuroram”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “specializētajam atašejam” ar vārdiem “specializētajam atašejam, prokuroram”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), izņemot prokuroru, norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs;

2) attiecīgās šā panta pirmajā daļā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.”

15. Aizstāt 37.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “apdrošina to” ar vārdiem “apdrošina tiesnešu, prokuroru veselību un to”.

16. Izteikt 40.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saeimas deputātam, kā arī pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku vai attiecīgās domes darbības laiku.”

17. 41.pantā:

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1²) Šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — piecas kalendāra nedēļas.

(9) Tiesnesim un prokuroram pēc katriem pieciem tiesneša vai prokurora amatā nostrādātiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.”

18. Papildināt 42.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda “izņemot” ar vārdiem “tiesnešus, prokurorus, kā arī”.

19. Papildināt 43.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Saeimas deputātam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kurš nedrīkst būt ilgāks par vienu nedēļu un kura laikā viņš drīkst nepiedalīties Saeimas darbā. Šīs tiesības Saeimas deputāts var izmantot vienu reizi sesijas laikā.”

20. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izņēmuma gadījumos, kad prokuroram piešķirtā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt prokuratūras iestādes funkciju izpildi, ar paša prokurora rakstveida piekrišanu pieļaujams atsaukt viņu no atvaļinājuma, pārceļot neizmantotā atvaļinājuma daļu uz citu laiku.”

21. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punkta 3.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.³ punktu šādā redakcijā:

“2.³  Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus (piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, padomes locekļu mēnešalga, citu šīs institūcijas darbinieku mēnešalgas noteikšanas galvenie principi, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem) un nodrošinot Latvijas Bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011.gada 1.jūnijam.”;

izteikt 7.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) gadījumos, kad ar šo likumu atlīdzība piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, piemērojams 2009.gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kas noapaļots pilnos latos, proti, 471 lats;”;

papildināt pārejas noteikumus ar 7.² punktu šādā redakcijā:

“7.² 2011.gadā šā likuma 5.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteikto mēnešalgu izmaksā, piemērojot tai koeficientu 0,94.”;

aizstāt 8.punkta 2.apakšpunktā vārdus un skaitļus “šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus) un 16.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu” ar vārdiem un skaitļiem “šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus), 16.panta ceturtajā daļā un šo pārejas noteikumu 8.⁵ punktā noteikto gadījumu”;

aizstāt 8.punkta 5.apakšpunktā vārdus “devītajā un desmitajā” ar vārdiem “devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā”;

aizstāt 8.³ punkta pirmajā teikumā vārdus “amatpersonu (darbinieku)” ar vārdiem un skaitļiem “amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹, 6., 6.¹ pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus)” un otrajā teikumā vārdus un skaitli “nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita” ar vārdiem un skaitli “nedrīkst pārsniegt 10 procentus no to attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) kopējā skaita, uz kurām attiecas šis likums”;

papildināt pārejas noteikumus ar 8.⁴ un 8.⁵ punktu šādā redakcijā:

“8.⁴ 2011.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs nolūkā nodrošināt kompetentāko un smagāk noslogoto tiesnešu motivēšanu var atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajām vadlīnijām un kārtībai noteikt tiesnesim piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. To tiesnešu skaits, kuriem var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgajā tiesu līmenī strādājošo tiesnešu skaita. Šis punkts neattiecas uz Satversmes tiesu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

8.⁵ 2011.gadā Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) var prēmēt par tās ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci, atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu iekasēšanas plāna izpildi.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“13. Tiesnešu un prokuroru dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai piemērojamas šo jautājumu regulējošo normatīvo aktu prasības, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim, un līdz 2011.gada 1.janvārim noslēgtie līgumi. Pēc minēto līgumu izbeigšanās piemērojami attiecīgie šā likuma 19., 23. un 37.panta noteikumi.

14. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 36.panta vienpadsmitajā daļā minētie noteikumi, jautājumā par norīkošanu darbam Eirojustā ievērojami šādi nosacījumi:

1) Eirojusta pārstāvja palīgam attiecīgo funkciju izpildes laikā ir tiesības saņemt Eirojusta pārstāvim noteikto algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai, ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensāciju un kompensāciju par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai;

2) ja Eirojusta pārstāvja prombūtne ir ilgāka par trim nedēļām, viņa palīgam šajā laikā ir tiesības saņemt Eirojusta pārstāvim noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju un kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu;

3) ja Eirojusta pārstāvja prombūtne nav ilgāka par trim nedēļām, viņa palīgam ir tiesības saņemt kompensāciju par viesnīcas izmantošanas izdevumiem.

15. Šajā likumā paredzētā atlīdzības noteikšanas kārtība Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem) piemērojama no 2011.gada 1.marta.”

22. Papildināt 1.pielikumu ar nosaukumu šādā redakcijā:

“Valsts un pašvaldību institūciju amatu saimes, apakšsaimes un to apraksts”.

23. Papildināt likumu ar jaunu 2.pielikumu šādā redakcijā:

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma

2.pielikums

Amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā minimālā un maksimālā mēnešalgu grupa

Amatu saimes (apakšsaimes) numurs	Minimālā mēnešalgu grupa	Maksimālā mēnešalgu grupa
1	11	16
2	5	12
3	1	12
4	4	12
5.1	8	15
5.2	5	12
5.3	4	12
5.4	7	15
6	5	11
7	8	14
8	6	9
9	6	12
10	7	13
11.1	8	13
11.2	8	11
11.3	10	13
11.4	5	12
12.1	7	13
12.2	8	15
13	1	9
14	5	13
15	6	13
16	9	11
17	7	10
18.1	7	12
18.2	6	12
18.3	4	11
18.4	4	9
18.5	6	12
18.6	5	12
19.1	7	9
19.2	8	10
19.3	9	15
19.4	7	13
19.5	6	12
19.6	6	10
20	7	14
21	6	16
22.1	7	13
22.2	5	10
23	4	12
24	7	11
25	8	16
26.1	6	13
26.2	5	11
26.3	5	14
27	6	10
28.1	9	13
28.2	6	13
28.3	8	11
28.4	6	14
29	10	11
30	6	13
31	6	11
32	8	13
33	6	10
34	4	11
35	7	13
36	7	14
37	6	13
38	3	7
39	3	10
40	7	12
41	5	7
42.1	7	8
42.2	8	9
42.3	8	9
43	6	11
44	7	15
45	7	11
46	7	10
47	8	14
48	6	10
49	6	12
50	6	13
51	7	13
52	9	11
53.1	7	13
53.2	7	14
53.3	6	8
54	9	15
55	8	12

24. Uzskatīt līdzšinējo 2.pielikumu par 3.pielikumu un aizstāt otrās mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālajā apmērā skaitli “266” ar skaitli “270” un pirmās mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālajā apmērā — skaitli “218” ar skaitli “224”.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 16.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 30.decembrī