Bosnijas un Hercegovinas Republikā

Vakar, 1. martā, bija valsts svētki — Neatkarības diena

Bosnijas un Hercegovinas Republika ir jauna valsts Eiropas dienvidos, kas izveidojās pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma Dienvidslāvijā. 1. martu par savu Neatkarības dienu tā izvēlējusies, atceroties 1992. gada 1. martu, kad referendumā 64 procenti bosniešu izvēlējās neatkarību. Referenduma rezultāts vienlaikus bija arī pieprasījums starptautiskajai sabiedrībai atzīt Bosniju un Hercegovinu par neatkarīgu valsti.

Iedzīvotāju skaita ziņā Bosnija un Hercegovina ar saviem 3,5 miljoniem iedzīvotāju pārspēj mūsu valsti, taču teritorijas ziņā (51 129 kvadrātkilometri) Bosnijas un Hercegovinas Republika ir mazāka par Latviju.

Neatkarības iegūšana jaunajai valstij bija saistīta ar lielām ekonomiskām grūtībām, kas objektīvi radās, izjūkot nacionālos konfliktos iegrimušās sociālistiskās Dienvidslāvijas tautsaimniecībai.

Bosnijas un Hercegovinas nacionālais kopprodukts deviņdesmito gadu vidū, salīdzinot ar šī reģiona ekonomiku pirms desmit gadiem, bija samazinājies no 5 841 miljona ASV dolāru līdz 4 608 miljoniem jeb no 1 417 uz 1 307 dolāriem caurmērā uz katru valsts iedzīvotāju. Kopumā nacionālais kopprodukts šajā laikā bija samazinājies ik gadu par 12 procentiem.

Rūpniecībā nodarbināti 48,2 procenti Bosnijas un Hercegovinas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet lauksaimniecībā — tikai 10,7 procenti.

Kopš 90.gadu sākuma iedzīvotāju skaits valstī samazinājies vidēji par 4,4 procentiem gadā. 22,2 procenti Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, bet valsts iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir 75 gadi sievietēm un 70 gadi vīriešiem.

Pilsētās dzīvo nepilna puse no Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem — 49 procenti, un viņu īpatsvars kopš 90.gadu sākuma ir samazinājies caurmērā par 2,5 procentiem gadā. Savukārt lauku iedzīvotāju skaits valstī šajā laikā samazinājies caurmērā par 6,1 procentu gadā.

Bosnijas un Hercegovinas Republika kopš 1992. gada 22. maija ir ANO locekle.

Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1996. gada 19. aprīlī. Bosnijas un Hercegovinas Republikas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izets Serdarēvičs ( Izet Serdarevic ), kurš savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza 1996.gada 17.septembrī. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors