Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts budžetu 2011.gadam

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2011.gadam ieņēmumos 4 154 070 377 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2011.gadam izdevumos 4 727 829 285 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 216 199 265 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 155 259 798 latu apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 48 615 467 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 324 000 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 15 491 371 lata apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7 857 097 latu apmērā;

2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 920 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 714 274 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, izņemot Jūrmalas pilsētas domi, kurai izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi par zemi 2010.gada apmērā (2 913 398 latu apmērā).

6.pants. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu un informē par to Saeimu. Finanšu ministram ir tiesības veikt izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamā apjomā 2011.gadam, ja šā likuma vai Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos tiek pārdalītas vai palielinātas valsts budžeta apropriācijas.

7.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6 000 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2011.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 162 330 168 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu, kā arī to, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

8.pants. Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 40 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām.

9.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 112 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 17.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

10.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2011.gadā 4 214 874 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2011.gadā, ir novērtētas 169 266 712 latu apmērā, tajā skaitā 167 409 281 lats par valsts galvojumiem, kas sniegti par akciju sabiedrības “Parex banka” saistībām.

11.pants. Atļaut finanšu ministram sniegt galvojumu par akciju sabiedrības “Citadele banka” aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas 71 000 000 latu apmērā atbilstoši Eiropas Komisijas saskaņotajam akciju sabiedrības “Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānam ar šādiem nosacījumiem:

1) par valsts galvotā aizdevuma izmantošanu akciju sabiedrība “Citadele banka” maksā gada procentu likmi saskaņā ar akciju sabiedrības “Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto;

2) akciju sabiedrība “Citadele banka” sniedz valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu ne mazāk kā valsts galvotā aizdevuma summas apmērā.

12.pants. (1) Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam palielināt valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitālu:

1) par summu, kas vienāda ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” ieguldījumiem akciju sabiedrības “Parex banka” un akciju sabiedrības “Citadele banka” pamatkapitālā uz 2010.gada beigām un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” maksājamiem procentiem par valsts aizdevumiem šo ieguldījumu nodrošināšanai par periodu no 2011.gada sākuma līdz valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla palielināšanas brīdim;

2) līdz summai, kas vienāda ar akciju sabiedrības “Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzēto kopējo akciju sabiedrības “Parex banka” kapitalizējamo valsts atbalsta noguldījumu pamatsummu, kā arī Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzēto akciju sabiedrības “Parex banka” kapitalizējamo valsts atbalsta noguldījumu procentu apmēru 2011.gadā.

(2) Ja Ministru kabineta lēmums paredz likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, par to nepieciešams informēt Saeimu. Šā panta pirmajā daļā minēto pamatkapitālu var palielināt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām.

13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2011.gadā dzēst valsts aizdevumus 5 526 377 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

14.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā par 15 300 000 Speciālā aizņēmuma vienībām (SDR) latu ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu.

15.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā par EUR 9 000 000 latu ekvivalentā.

16.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Ziemeļu Investīciju banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Ziemeļu Investīciju bankā par EUR 38 220 000 latu ekvivalentā.

17.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2011.gadā, un profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu un sociālo programmu investīciju projektiem.

(4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 3 000 000 latu apmērā investīcijām apkures sezonas nodrošināšanai nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 2 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

(6) Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.

(7) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz trim gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(8) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.

(9) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.

(10) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

18.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā.

19.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 13 136 500 000 latu apmērā.

20.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 73,64 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 18,61 procents; nodarbinātības speciālajā budžetā — 6,86 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 0,89 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

21.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu.

22.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

23.pants. Noteikt, ka 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24.pants. Noteikt, ka 64.resora “Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

25.pants. Noteikt, ka 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

26.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

27.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastāda un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

28.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

29.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,4 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Par šīs apropriācijas palielināšanu finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

31.pants. Ja 2011.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

32.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus.

33.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 82 procentu apmērā un valsts budžetam — 18 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 45 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 lati mēnesī.

34.pants. Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 590 400 000 latu.

35.pants.  (1) Noteikt, ka prognozētā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa  ir 366 417 373 lati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 20 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 27 procenti, IV ceturksnī — 29 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 4 procentiem (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

(4) Noteikt, ka 2011.gadā pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2011.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

36.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

37.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi un pamatojoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļaut kultūras ministram pārskaitīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta 2011.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.

38.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.

39.pants. Noteikt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95 metodoloģijai 2012.gadā ir mazāk nekā 3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

40.pants. (1) Atļaut Satiksmes ministrijai veikt Eiropas Savienības fondu 3.2.1.1.aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” un 3.3.1.1.aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu īstenošanai valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemtā aizņēmuma pamatsummas atmaksu no šajā pantā norādīto Eiropas Savienības fondu aktivitāšu projektu īstenošanai plānotā finansējuma ne vairāk kā 18 192 795 latu apmērā.

(2) Satiksmes ministrijai šo projektu ietvaros 2011.gadā no Eiropas Komisijas saņemtās atmaksas par izdevumiem, kas deklarēti Eiropas Komisijā pirms maksājuma veikšanas, finansējuma saņēmējam atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos.

(3) Procentu maksājumus par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemto aizdevumu Satiksmes ministrijai plānot budžeta programmai 23.00.00 “Valsts autoceļu fonds” piešķirto līdzekļu ietvaros.

41.pants. Noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas 30.00.00 “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētās apropriācijas 316 975 latu apmērā piešķiršanas kārtību pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai nosaka Ministru kabinets.

42.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

43.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

44.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3) pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskajām personām un no budžeta nefinansētajām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai un kopējo izdevumu apjomu;

5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7) nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10) nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana.

45.pants. Šā likuma 44.panta nosacījumi neattiecas uz:

1) šā likuma 42. un 43.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 44.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

3) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

46.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2010.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2010.gadā tika uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet 2011.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2) 2010.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2011.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3) maksājumiem, kas nepieciešami 2010.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2011.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums.

(2) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2011.gada 1.jūnijam nepārdalīto 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

47.pants. Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 95 procentu apmērā no valsts akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas, bet ne vairāk kā 35 000 000 latu.

48.pants. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 51 500 000  latu apmērā.

49.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 350 000 latu apmērā, bet novirza tos nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 001 0095) Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukcijai.

50.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 133 585 latu apmērā, bet novirza tos valsts aģentūras “Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” ugunsdzēsības sistēmas rekonstrukcijai.

51.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašuma atsavināšanā gūtos ieņēmumus 265 957 latu apmērā, bet novirza tos nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 009 0030) Z.A.Meierovica bulvārī 14, Rīgā, rekonstrukcijai un renovācijai, lai nodrošinātu Eiropas elektronisko sakaru regulatora grupas (BEREC) birojam telpas Latvijā, Rīgā.

52.pants. Ja 2011.gada sešu un deviņu mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrējošo darbību rezultātā būtiski tiek uzlabota nodokļu iekasēšana, īstenojot pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai, un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām un Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku motivēšanu, tad finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā atlīdzībai Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

53.pants. (1) Iekšlietu ministrijai pēc normatīvo aktu pieņemšanas par pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem iesniegt Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai priekšlikumu par apropriācijas palielināšanu Iekšlietu ministrijai izdevumiem samaksai komersantam par tehnisko līdzekļu izmantošanu un citiem izdevumiem, kas saistīti ar pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un naudas sodu uzlikšanu, kā arī par valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem.

(2) Finanšu ministram ir tiesības atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabineta lēmumam, pirms tam informējot Saeimu, palielināt apropriāciju Iekšlietu ministrijai, paredzot papildu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus, kā arī palielināt ar šo likumu apstiprinātos valsts budžeta ieņēmumus, tajā skaitā valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem. Apropriāciju Iekšlietu ministrijai un valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem atļauts palielināt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret tās palielinājumu.

54.pants. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina papildu ieņēmumu iekasēšanu 45 000 000 latu apmērā virs 2011.gada valsts budžetā plānotajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus.

55.pants. Noteikt, ka Saeimas 2010.gada 16.decembra sēdē pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” un likums “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 30.decembrī