Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 23. decembra sēdes

I.Līdaka (ZZS frakcija):

Nu beigusies ir šāgada pēdējā Saeimas sēde.

Diemžēl tā beigusies varbūt uz tādas skumjākas nots, jo jaušu, ka nacionālās apvienības deputāti palikuši nedaudz sarūgtināti un aizvainoti par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nepieņemšanu galīgajā, otrajā, lasījumā. Skanēja arī pārmetumi šai Saeimai un deputātiem par politiskās kultūras trūkumu.

Te nu es gribētu tomēr mazliet apskaidrot situāciju. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” tika iesniegts Saeimā tā sauktajā budžeta paketē ar mērķi regulēt rīcību ar iemaksātajām drošības naudām. Nu, un tāpēc arī radās lēmums par steidzamību, tātad izskatīšanu divos lasījumos; tas patiesībā izslēdz nopietnas diskusijas par citiem jautājumiem, kuri arī varētu būt Administratīvo pārkāpumu kodeksa kompetencē.

Vakar pēc diskusijām Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā mūsu frakcija nonāca pie vienota slēdziena, ka visas nacionālās apvienības idejas, kas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz iestrādāt skarbākas sankcijas gan par jaunbūvju nereģistrēšanu kadastra informācijas sistēmā, gan arī par Valsts valodas likuma neievērošanu, – ka visas šīs idejas ir ļoti labas, bet trūkst tikai vienas lietas – trūkst patiešām likumdošanas darba kultūras, jo nav bijušas pietiekamas debates. Nu kaut vai šī norma... Nacionālās apvienības versijā naudas sods par konkrētu pārkāpumu paredzēts no 50 līdz 5000 latiem... Par vienu konkrētu pārkāpumu – sods no 50 līdz 5000 latiem! Starpība ir divas nulles! Tā kā Latvija ir maza, katrs šā soda piemērošanas gadījums varētu raisīt ļoti lielas debates par to, vai sodāmais un sodītājs tomēr nav kaut kad kaut kur tikušies labā vai sliktā nozīmē, jo nu izšķirt, vai cilvēkam uzlikt 50 vai 5000 latu lielu sodu... Tas ir par traku! Debates jāturpina.

ZZS noteikti atbalstīs iniciatīvu uzlabot latviešu valodas situāciju Latvijā, bet ZZS neatbalstīs nekvalitatīvu likumu pieņemšanu. Tā ka, atvainojiet, kolēģi no nacionālās apvienības, un atvainojiet jūs, radioklausītāji, kas varbūt sekojāt līdzi šā jautājuma izskatīšanai!

Noslēgumā, protams, gribu novēlēt jaukus jums svētkus, laimīgu Jauno gadu un, galvenais, – ticību sev 2011.gadā.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija):

Nacionālā apvienība var būt lepna ar ļoti konkrētām paveiktām lietām.

Esam panākuši būtisku finansējuma palielināšanu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un Latvijas Politiski represēto apvienībai, kas, mūsu skatījumā, ir organizācijas, kuras vistiešākajā veidā pārstāv Latvijas sirdsapziņu. Ar šo panākumu varam būt ļoti lepni.

Protams, vēl arvien pārliecināmies, ka valdošās koalīcijas tradīcijas, maksimāli ignorējot jebkādus opozīcijas priekšlikumus un, iespējams, atrodot kādus formālus iemeslus, lai tos neatbalstītu, ir saglabājušās tādas kā līdz šim. Un līdz ar to opozīcijas iespējas panākt sev vēlamo priekšlikumu īstenošanu nav lielas. Par to jau pārliecinājāmies budžeta priekšlikumu izskatīšanas laikā, kad tika noraidīti, mūsuprāt,
pašsaprotami un neapstrīdami priekšlikumi, kā taisnīgāk sadalīt slogu, kas jānes Latvijas pilsoņiem.

Tāpat tika noraidīti arī mūsu priekšlikumi par grozījumiem Imigrācijas likumā. Ar šiem priekšlikumiem cerējām atcelt pazemojošo situāciju, ka tā vietā, lai meklētu katru iespēju, kā saglabāt Latvijas zemi mūsu pašu pilsoņu rokās, mēs ar uzturēšanās atļauju palīdzību tieši veicinām šīs zemes un citu īpašumu nonākšanu ārvalstnieku, pārsvarā Krievijas pilsoņu, rokās.

Tāpat valdošās koalīcijas pārstāvji gluži vienkārši neturēja savus solījumus šodien, šajā sēdē, atbalstīt mūsu ierosinātos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas paredz stingrākus sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem; par to jau runāja Līdakas kungs.

Tomēr arī turpmāk mēs, no vienas puses, meklēsim sabiedrotos gan koalīcijas, gan opozīcijas partiju rindās, lai panāktu kaut nelielas daļas mūsu priekšlikumu īstenošanos.

No otras puses, mēs sniegsim arī turpmāk tādus priekšlikumus, par kuriem jau iepriekš zināsim, ka atbalstu tie negūs. Darīsim to gluži vienkārši tādēļ, lai celtu augstāk latiņu un lai katras partijas politiķi būtu spiesti pēc būtības parādīt, kādas intereses un kādas vērtības tad viņi arī pārstāv.

Šis ir ziemas saulgriežu laiks, šis ir laiks, kad valda vislielākā tumsa, un tomēr mēs šajā laikā zinām, ka pēc tumsas atgriežas vienmēr gaisma. Šis ir arī Zie­massvētku laiks – miera, mīlestības un saticības laiks. Ticība gaismas uzvarai un mīlestība – tās ir divas lietas, ko šajā laikā visvairāk nacionālās apvienības vārdā gribu jums novēlēt.

Paldies jums.

E.Zalāns (PLL frakcija):

Jā, kā jau kolēģis minēja, pagājušajā nedēļā Saeima... pagājušajā sēdē Saeima beidza savu darbu pie budžeta. Jāteic, ka mēs kopā ar citiem kolēģiem no opozīcijas bijām iesnieguši ļoti daudzus priekšlikumus, kuri, mūsuprāt, kaut kādā veidā pievērsa uzmanību tām jomām, kuras koalīcijas vadība un pati koalīcija bija palaidusi garām. Mums likās, ka mūsu priekšlikumi ir sabalansēti, un to katrs arī var redzēt publiski pieejamā informācijā. Šoreiz koalīcija atkārtoja tās pašas kļūdas, kuras savulaik bija atkārtoti pieļāvušas citas koalīcijas, un pēc būtības nevienu mūsu priekšlikumu neatbalstīja.

Pienāks jauns gads, un, es domāju, visi iedzīvotāji varēs redzēt, kā šis pieņemtais budžets strādās. Iespējams, ka koalīcija ātri ķersies pie šā budžeta labošanas. Tas viss mums vēl ir priekšā.

Par šodienas sēdi jāteic, ka mūsu frakcija bija iesniegusi deputātu pieprasījumu, lai ārlietu ministrs izskaidrotu Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas patiesos apstākļus. Mēs uzskatām, ka nav īsti pieņemama tāda situācija, ka sabiedrībā ir divas versijas, kuras varbūt abas nav īsti ticamas: viena – ka Ārlietu ministrija ar šo ir ņēmusi dalību operācijā, otra – ka tomēr paši šie cilvēki ir glābušies. Mūsuprāt, steidzama šā jautājuma izskatīšana būtu novērsusi ļoti daudzas šaubas, kuras attiecībā uz šo jautājumu mēs dzirdam. Protams, pats svarīgākais ir tas, ka šie cilvēki tiešām ir mājās, pie savām ģimenēm, it īpaši Zie­massvētku un Jaungada laikā, bet mēs uzskatām, ka Pieprasījumu komisijai tomēr ir steidzami, nevelkot garumā, jāskata šis jautājums, un mēs vēlamies saņemt ārlietu ministra Kristovska atbildes uz jautājumu, kā tad patiesībā bija. Vai ārlietu ministra rīcība nav kaut kādā veidā bijusi tāda, kas grauj līdz šim tiešām ļoti labo un pārliecinoši profesionālo un kompetento Ārlietu ministrijas tēlu? Un kā tas viss vispār izskatās arī no malas – tiem cilvēkiem, kas nedzīvo Latvijā? Tā ka mēs ceram, ka jautājuma izskatīšana Pieprasījumu komisijā ritēs raiti.

Protams, visiem novēlu priecīgu Zie­massvētku laiku. Esiet savās ģimenēs, esiet ar saviem mīļajiem, un lai nākamajā gadā arī piepildās viss iecerētais!

Lai veicas!

V.Agešins (SC frakcija):

Frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā vēlos paust mūsu nostāju par dažiem pēdējā laikā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

Vispirmām kārtām “Saskaņas Centrs” uzskata, ka Saeimas līmenī būtu jānodrošina lielāks sociālais atbalsts iedzīvotājiem. Statistika uzrāda ekonomikas atveseļošanās pazīmes, un acīmredzot attīstība notiks arī turpmākajos gados, diemžēl mums ir pamatīgas strukturālas problēmas, kuru dēļ trūcīgo skaits nesaruks, neskatoties uz ekonomisko attīstību, un te nu jājautā varas partijām: kur solītais ministriju skaita samazinājums? Vienu ministriju likvidēja, bet vairāk nekas nav izdarīts.

Otrām kārtām, ja parādīsies investīcijas uzņēmumos, kur ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, tad ieguvēja būs tikai noteikta kvalificētu darbinieku kārta, nevis pārējie darba meklētāji. Tāpēc “simtlatnieku” programmu nekādi nedrīkst slēgt. Sauk­sim lietas īstajos vārdos! “Simtlatnieki” – tas ir vēl viens sociālais atbalsts. Ja šo simt latu programmu slēdz, tad tūkstošiem cilvēku vispār paliks bez jebkāda iztikas avota.

Un trešām kārtām – par mājokļa nodokli. Par taisnīgumu attiecībā uz šo nodokli ir par agru runāt, jo ir disproporcija likmju ziņā starp vērtīgākiem un mazāk vērtiem zemes gabaliem vai dažādas platības dzīvojamām telpām. Bet nav godīgi, ja par 600 kvadrātmetriem ar vecu vienstāva māju dažkārt jāmaksā lielāki nodokļi nekā citam, kurš uz 600 kvadrātmetriem uzcēlis četrstāvu pili. Jādomā un jārod vairāk samērības. Tas jādara Finanšu ministrijai.

Nobeigumā frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā” apsveicu jūs un jūsu ģimenes Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Paldies par to, ka bijāt kopā ar mums šajā gadā! Paldies par jūsu uzticēšanos un atbalstu!

Lai jūsu mājās vienmēr valda saskaņa! Lai jūsu sirdis vienmēr ir atvērtas labajam, bet grūtības un pārbaudījumi lai paiet garām! “Saskaņas Centrs” novēl jums Jaunajā gadā spēku un veselību, prieku un labu garastāvokli. Lai piepildās jūsu vēlmes un lai viss jums būtu labi! Priecīgus svētkus!

J.Kursīte-Pakule (frakcija “Vienotība”):

Es šodien negribu runāt ne par lepnumu, ne par sarūgtinājumu, pat ne par normatīvajiem aktiem, bet par kaut ko, kas stāv pāri visam, – par gaišumu sirdīs, gaišumu, kas tuvojas līdz ar Ziemassvētku tuvošanos, un par to, ka mēs varam palīdzēt cits citam, viens otram pat tad, kad liekas, ka nav ar ko palīdzēt. Var palīdzēt gan ar labu vārdu, gan ar labu darbu!

Es gribu arī teikt, ka to dara arī Saeimas deputāti, gan plaši neafišējot to, kā, piemēram, Solvitas Āboltiņas, Saeimas priekšsēdētājas, ikgadējie braucieni, sieviešu Iļģuciema cietuma apmeklējumi, lai palīdzētu, lai sveiktu, lai stiprinātu grūtībās un tumsas sajūtā nokļuvušās sievietes, kas ir cietumā, viņu bērnus, pusaudzes, kurām dzīvē vēl tik daudz kā ir priekšā...

Tas ir arī atbalsts mazturīgo ģimeņu fondam, sarūpējot dāvanas.

Savukārt mēs, seši deputāti, vakar bijām Briežciemā, kas ir Balvu novadā, – tādā pavisam nomaļā pierobežas vietā – Briežciema pamatskolā. Un, kad mēs runājam par integrāciju, bieži vien mēs runājam abstrakti. Es domāju, ka vakar, atrodoties Briežciema pamatskolā un ar dāvanām, ziedojumiem atbalstot mazturīgās daudzbērnu ģimenes, tos bērnus, kuru uzvārdi bija gan krieviski, gan latviski...

Mēs, kas braucām no Saeimas šo četrarpus... gandrīz piecas stundas garo ziemas piesnigušo ceļu, bijām Raivis Dzintars, Raimonds Rubiks, Inese Laizāne, Sergejs Fjodorovs, Vitālijs Orlovs, Janīna Kursīte. Tātad, no vienas puses, “Visu Latvijai!” un no “Vienotības”, bet, no otras puses, – “Saskaņas Centra” deputāti. Mums nebija ne mazākā strīda iemesla, mēs bijām vienoti, laimīgi, ka varam palīdzēt. Un vēl laimīgāki mēs jutāmies, redzot laimīgās, atplaukušās bērnu sejas. Un es gribu izteikt lielu pateicību Briežciema skolas skolotājai Valentīnai Kašai, kas nevis abstrakti... Mēs mīlam abstrakti žēloties un abstrakti prasīt, bet viņas lūgums bija ļoti konkrēts par ļoti konkrētām lietām, kas vajadzīgas bērniem. Viņa, var teikt, līdzīgi kā Katrīna Pasternaka akcijā “Palīdzēsim bērniem!” aicināja: “Palīdzēsim Briežciema bērniem – mūsu nākotnei”. Viņa ļoti konkrēti prasīja šo palīdzību, un man bija liels gandarījums, ka viņa ne tikai prasīja palīdzību, bet viņa arī mūs apdāvināja gan ar dziesmām, gan ar garšīgo Latvijas maizi un garšīgajām putraimu asinsdesām. Tā bija savstarpēja bagātināšanās, kad tu jūti, ka nav svarīgi – vai tu esi deputāts, vai tu esi skolēns. Mēs katrs esam daļa no Latvijas tautas.

Novēlu jums visiem priecīgus Zie­massvētkus un laimīgu, panākumiem bagātu Jauno gadu!

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā