Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 28.decembrī

EM: Par izmaiņām patērētāju kreditēšanas un lombardu darbības nosacījumos

Ministru kabineta (MK) 28.decembra sēdē tika akceptētas vairākas būtiskas izmaiņas pašreizējos patērētāju kreditēšanas nosacījumos – no 2011.gada 1.janvāra, stājoties spēkā MK noteikumiem “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, tiks paaugstināta patērētāju aizsardzība, slēdzot kreditēšanas līgumus, kā arī definēti lombardu darbības nosacījumi.

MK noteikumi “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” nosaka patērētāja kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju, kā arī gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, aprēķinā ņemot vērā visas ar kreditēšanas līgumu saistītās izmaksas.

Tāpat MK noteikumos noteikts, kāda informācija patērētājam būtu jāsaņem pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas. Kredīta devējam pirms līguma noslēgšanas patērētājam būs jāsniedz būtiskākā informācija par kreditēšanas pakalpojumu, aizpildot īpaši izstrādātu standarta veidlapu. Šī informācija satur piedāvātā kreditēšanas pakalpojuma galvenos raksturlielumus un izmaksas, lai patērētājam būtu vieglāk salīdzināt dažādu kredīta devēju piedāvājumus. Papildus minētajai veidlapai patērētājam būs tiesības saņemt arī līguma projekta kopiju, lai varētu ar to iepazīties sev ērtā laikā un vietā vai lūgt speciālista konsultāciju pirms līguma noslēgšanas.

Jauno noteikumu prasības attiecībā uz kreditēšanas līgumā norādāmo informāciju un pirmslīguma informācijas sniegšanu stāsies spēkā 2011.gada 1.maijā. Līdz šim datumam kreditēšanas līgumiem piemērojamas MK 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.692 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu” prasības.

MK noteikumos definētas arī prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu reklāmas saturu, detalizēti nosakot, kādai informācijai jāparādās kreditēšanas pakalpojumu reklāmā, ja tajā tiek minēta jebkāda skaitliska informācija par kredīta izmaksām. Vienlaikus norādām, ka arī turpmāk būs aizliegta kreditēšanas pakalpojumu reklāma, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, tai skaitā reklamējot kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.

Tāpat MK noteikumos iekļautas kreditora tiesības saņemt kompensāciju par kredīta pirmstermiņa atmaksas radītiem zaudējumiem tajos gadījumos, kad kredīta pirmstermiņa atmaksa veikta laika periodā, kurā kredītam tiek piemērota fiksēta aizņēmuma likme. Tomēr projekts ierobežo kompensācijas iespējamo apmēru līdz maksimums 1% no pirms termiņa atmaksātās summas un nosaka: ja pirms termiņa atmaksātā summa gada laikā nepārsniedz 7000 latu slieksni, kompensāciju pieprasīt nevar.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka 2011.gada 1.janvārī stājas spēkā arī 28.oktobrī Saeimā apstiprinātie grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka kredītu devēja pienākumu izvērtēt patērētāja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības, kā arī paredz patērētāja tiesības saistībā ar kredītā iegādātām precēm un pakalpojumiem. Papildus minētajam no 2011.gada 1.janvāra patērētājam būs tiesības 14 dienu laikā atteikties no noslēgtā kreditēšanas līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu.

Lai sakārtotu lombardu kreditēšanas tirgu, kuram šobrīd nav noteikts tiesiskais regulējums, MK noteikumos iekļauti arī nosacījumi patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu jeb lombardu kredītiem. Lombardos piekoptā nepilnīgā preču uzskaite rada policijai grūtības, meklējot zagtās mantas, kuru īpatsvars atsevišķos lombardos pēc Valsts policijas sniegtās informācijas sasniedz pat 10% no kopējā mantu apjoma. Valsts policijas prakse liecina, ka visvairāk laupīšanu notiek tieši diennakts lombardu apkaimē; arī paši lombardi nereti kļūst par laupīšanu upuriem.

Lai novērstu minētās problēmas un izveidotu stabilu, drošu un uzticamu lombardu kreditēšanas tirgu, noteikumu projekts paredz noteikt ierobežojumus lombardu darba laikam diennakts tumšajās stundās, noteikt prasības lombardā nodoto ķīlu uzskaitei, līdz 2012.gada 1.janvārim pilnībā pārejot uz elektronisku ķīlu uzskaiti. Tāpat noteiktas prasības šo ķīlu drošai glabāšanai lombardā. Minētās prasības ietver gan atsevišķas ķīlu glabātavas, gan videonovērošanas un apsardzes līgumu obligātu esamību, gan pienākumu kredīta devējam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu tā glabāšanā nodotajai ķīlai. Nosacījumi lombardu darbībai stāsies spēkā 2011.gada 1.maijā.

MK noteikumos “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” iekļautas arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK “Par patēriņa kredītlīgumiem” nosacījumi, kā arī atsevišķas normas attiecinātas arī uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem, lombardu kredītiem.

MK noteikumi izstrādāti kopā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Banku, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, valsts un pašvaldību policiju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Līzinga devēju asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Lombardu asociāciju un Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju veidlapām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumu veidlapām

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti grozījumi divos MK noteikumos saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – grozījumi noteikumos par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību un noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem.

Grozījumi noteikumos par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību paredz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas izmaiņas, kas saistītas ar izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šie noteikumi paredz iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju D papildināt ar četriem jauniem deklarācijas pielikumiem, kuri būs jāizpilda tikai gadījumā, ja persona taksācijas gadā būs guvusi ienākumus, kuriem piemēro samazinātu nodokļa likmi, un nodoklis no šiem ienākumiem nebūs ieturēts izmaksas vietā Latvijā, vai persona būs guvusi ienākumus ārvalstīs, strādājot uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotiem kuģiem, vai persona vēlēsies atgūt taksācijas gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no darījumiem ar kapitāla aktīviem vai persona būs izvēlējusies piemērot vidējo svērto nodokļa likmi.

Šajos MK noteikumos paredzētā kārtība būs piemērojama, iesniedzot VID iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas jau par 2010.gadā gūto ienākumu.

Grozījumi noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem izstrādāti, jo ir paplašināts ienākumu veidu loks, kurus apliek ar nodokli. Ienākuma izmaksātājam ir nepieciešams identificēt ienākumu, izsniedzot paziņojumus par fiziskai personai un fiziskajām personām izmaksātajām summām, taču līdz šim noteikumos nebija iekļauti atsevišķi ienākumu veidu nosaukumi un kodi, kas ļautu precīzi identificēt dažus jaunos apliekamā ienākuma objektus.

Tādēļ ar grozījumiem noteikumi papildināti ar vairākiem ienākumu veidiem un to atšifrējuma kodiem:

• iznomāta personāla ienākums;

• ienākums no dzīvības apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu;

• pabalsts, kas nepārsniedz likumos vai MK noteikumos noteiktās normas;

• ienākums no kapitāla aktīvu, izņemot nekustamo īpašumu, atsavināšanas;

• ienākums, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā;

• kompensācija, kas saistīta ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu un izmaksāta uz tiesas sprieduma pamata no valsts budžeta.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par grozījumiem piecos MK noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē ir akceptēti grozījumi vairākos noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtību, kas bija nepieciešami, ņemot vērā likumā par PVN veiktās izmaiņas, kā arī pieņemti jauni MK noteikumi par PVN atmaksāšanas kārtību ES nereģistrētām apliekamām personām.

MK 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1640 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” veikti grozījumi atbilstoši likumā par PVN ieviestajam fiskālā pārstāvja terminam, nosakot fiskālā pārstāvja pienākumus PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtībā. Tāpat šajos noteikumos ar grozījumiem konkretizēta deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas kārtība atsevišķos konkrētos gadījumos, piemēram, precizējot kārtību, kādā deklarācijā uzrādāma preču saņemšana no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, ja šī persona nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā.

MK ir akceptēti arī jauni noteikumi par kārtību, kādā atmaksā PVN Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām ar PVN apliekamām personām. Tie aizstās pašreiz spēkā esošos MK 2004.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.313 “Kārtība, kādā atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām”.

Noteikumos vienādoti PVN atmaksāšanas nosacījumi ES teritorijā nereģistrētām apliekamām personām un citu ES dalībvalstu apliekamām personām: atmaksai pieprasītās PVN minimālās summas, periods, par kādu var pieprasīt PVN atmaksu, un iesnieguma iesniegšanas termiņi noteikti tādi paši, kādi ir ES teritorijā reģistrētām apliekamām personām.

Noteikumu projektā pēc būtības nav mainīta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem un izskata ES teritorijā nereģistrēto apliekamo personu iesniegumus par PVN atmaksāšanu, kā arī PVN atmaksāšanas kārtība.

Trīs Ministru kabineta noteikumos par PVN piemērošanas kārtību PVN nodokļa likme – 21% – aizstāts ar vārdiem “standartlikme” atbilstoši likuma terminoloģijai:

1) MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1028 “Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem”;

2) MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.292 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām”;

3) MK 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.366 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams neapliekamās personas veiktajai jauna transportlīdzekļa piegādei Eiropas Savienības teritorijā”.

MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.293 “Kārtība, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu” vārdi “21 procenta likme” un “10 procentu likme” ir aizstāti ar vārdiem “standartlikme” un “samazinātā likme” atbilstoši PVN likumā ieviestajai terminoloģijai.

Tāpat noteikumos proporcionāli PVN likmju izmaiņām tika mainīta arī atmaksājamā nodokļa apmēra zemākā robežvērtība – no 15 uz 16% (ja precēm piemērota PVN standartlikme) un no 5 uz 6% (ja precēm piemērota PVN samazinātā likme).

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē ir akceptēti grozījumi MK noteikumos par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanu, paredzot precizēt likumā noteikto nedrošo parādu norakstīšanu, kā arī veicot citus precizējumus.

• Nedrošo parādu norakstīšana

Grozījumi noteikumos paredz, ka likuma 9.panta normas par uzkrājumiem nedrošiem parādiem neattiecas uz:

❍ debitoru parādu summām, par kurām izveidoti uzkrājumi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto uzkrājumu veidošanas kārtību;

❍ neatgūstamajām pievienotās vērtības nodokļa parāda summām.

Savukārt uzņēmējsabiedrībai ir tiesības samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu saskaņā ar likuma 9.pantu par neatgūto aizdevumu summu.

• Zaudējumu pārnešana

Ņemot vērā, ka uzņēmējsabiedrības likvidācijas gadījumā, pārnesot zaudējumus uzņēmumu grupā, ne vienmēr var nodrošināt nosacījumu, ka abiem grupas uzņēmumiem taksācijas periods beidzas vienā un tajā pašā datumā, tad grozījumi paredz, ka uzņēmējsabiedrības likvidācijas gadījumā taksācijas gada beigas likvidējamam uzņēmumam var nesakrist ar otru grupas uzņēmumu. Savukārt likvidējamās uzņēmējsabiedrības zaudējumus var pārnest uz citu grupas uzņēmumu tikai likvidācijas (izslēgšanas no nodokļu maksātāju reģistra) gadā.

• Tonnāžas nodokļa aprēķins

Lai nodrošinātu vienveidīgu normu piemērošanu, grozījumi paredz, ka par kuģi ar neto tilpību mazāku par 100 tonnāžas nodokli nevar piemērot un uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā vispārējā kārtībā.

• Procentu maksājumi

Grozījumi paredz, ka finanšu uzraudzības institūcija ir arī institūcija, kas veic speciālo atļauju (licences) izsniegšanu nebanku sektoram. Latvijā šo darbību veic saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Lai novērstu divkāršu viena un tā paša ienākuma aplikšanu ar nodokli, noteikumu projekts precizē ar nodokli apliekamo ienākumu palielināšanu.

• Ziedojumi

Tā kā nodokļu maksātājam ir tiesības veikt nodokļa deklarācijas precizējumus par iepriekšējiem trijiem taksācijas periodiem, līdz ar to tam var veidoties nodokļa parāds, tad noteikumu projekts paredz, ka šādi veidojušies parādi nav uzskatāmi par nodokļu parādiem likuma 20.¹panta izpratnē.

Grozījumi paredz: ja ziedojuma saņēmējs savos pasākumos izmanto ziedotāja logo un tas pēc ekonomiskās būtības reklamē ziedotāju, šādam darījumam ir atlīdzības raksturs, uz ko pamatojoties veiktos maksājumus nevar uzskatīt par ziedojumu likuma izpratnē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīts Iekšlietu ministrijas virzītais MK noteikumu projekts “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Noteikumi paredz divu jaunu maksas pakalpojumu ieviešanu – datu apmaiņas programmatūras moduļa izstrāde un statistiskās informācijas sagatavošana pēc informācijas sistēmas esošajiem datiem.

Lai Informācijas centrs (IC) varētu nodrošināt ārējos normatīvajos aktos noteikto ziņu sniegšanu un saņemšanu tiešsaistes režīmā, IC individuāli ir jāizstrādā speciālas atlases programmatūras moduļi.

Turklāt IC ik dienas saņem iesniegumus, tostarp pētījumiem, lai sniegtu komplicētus statistiskos rādītājus no dažādām informācijas sistēmām. Lai nodrošinātu minētā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību, IC pastāvīgi aktualizē, izstrādā un uztur speciālu programmatūru.

IC arī ir pārskatījis sniegto maksas pakalpojumu izmaksas un konstatējis atsevišķu sniegto pakalpojumu tiešo un netiešo izmaksu pieaugumu. Lai segtu ar IC sniegto pakalpojumu nodrošināšanu saistītās izmaksas, saglabājot pakalpojuma kvalitāti un pieejamību, noteikumu projekts paredz, ka tiks paaugstināts izcenojums jau šobrīd sniegto maksas pakalpojumu veidiem.

IeM: Par Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (Koledža) sniegto maksas pakalpojumu cenrādis.

MK noteikumi tika izstrādāti, jo 2010.gada 19.janvārī apstiprinātajos MK noteikumos Nr.49 “Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” vairs netika ietverti maksas pakalpojumi, ko sniedz Koledža. Iepriekš Koledžas maksas pakalpojumi tika ietverti Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumos Nr.673 “Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, bet ar 2010.gada 23.janvāri šie noteikumi zaudēja spēku.

Gatavojot MK noteikumus, Koledža veica detalizētu pakalpojumu izcenojumu aprēķinu atbilstoši esošajai situācijai, tādēļ atsevišķiem Koledžas sniegtajiem pakalpojumiem plānots maksas pieaugums.

MK noteikumi atrunā maksu par ar studiju procesu saistītiem maksas pakalpojumiem, atkārtotu pārbaudījumu kārtošanu, atkārtotu kvalifikācijas darba aizstāvēšanu, diploma dublikāta sagatavošanu, kā arī nosaka maksu par pieteikšanās dokumentu pieņemšanu un reģistrēšanu, akadēmiskās izziņas izsniegšanu un kopēšanas pakalpojumiem.

MK noteikumi nosaka maksu arī par būvizstrādājumu, materiālu, vielu un ierīču testēšanu, ko veic Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Lietišķo pētījumu nodaļa saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Savienības un Latvijas Nacionālajiem standartiem.

IeM: Par Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

28.decembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi MK 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.888 “Noteikumi par Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos paredzēts papildināt Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi ar jauniem maksas pakalpojumiem Valsts robežsardzes koledžas objektu izmantošanā – Lauku mācību centra (apmācību poligona “Janapole”) šautuves un Sporta mācību centra peldbaseina izmantošanā.

Turklāt paredzēts arī grozīt sniedzamo pakalpojumu cenas, kas ir aprēķinātas, ņemot vērā faktiskās šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kā arī sakarā ar PVN likmi, kas piemērojama no 2011.gada 1.janvāra.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām skolēnu ēdināšanai

Lai lietderīgāk izmantotu skolēnu brīvpusdienām paredzētos valsts budžeta līdzekļus, vienkāršotu finansēšanas un atskaitīšanās kārtību, tādējādi mazinot birokrātisko slodzi izglītības iestādēm un pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai”, kas 28.decembrī apstiprināts MK.

Šobrīd kārtību, kādā aprēķina un pašvaldībām piešķir valsts budžetā paredzētos līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, nosaka Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādātie 2008.gada 28.jūlija MK noteikumi Nr.605 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai”. Pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizācijas pirmklasnieku ēdināšanai piešķirtos līdzekļus no 2009.gada 1.septembra administrē IZM.

Pašreizējo noteikumu būtiskākais trūkums ir sarežģītais izglītības iestāžu atskaitīšanās mehānisms par valsts budžeta līdzekļiem skolēnu ēdināšanai, kā arī ierobežotā mērķauditorija brīvpusdienu saņemšanai – tikai 1.klases bērni.

Jaunie noteikumi vienkāršos izglītības iestāžu atskaitīšanās mehānismu par izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem skolēnu ēdināšanai – līdzšinējo septiņu atskaišu vietā pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā būs nepieciešama tikai viena atskaite, kura IZM jāiesniedz reizi gadā.

Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes direktors būs tiesīgs nodrošināt arī citu pamatizglītības klašu skolēnu, līdz 6.klasei ieskaitot, ēdināšanu, ja visi brīvpusdienām paredzētie līdzekļi nebūs vajadzīgi 1.klases skolēnu ēdināšanai (līdzekļu ekonomija var rasties, ja, piemēram, slimības vai citu iemeslu dēļ 1.klases skolēns neapmeklē izglītības iestādi vai ja viena skolēna ēdināšanai tiek izmantots mazāk līdzekļu, nekā noteikts normatīvajos aktos).

Nodrošinot dotāciju pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai, tiek sniegts atbalsts ģimenēm ar bērniem, nepiešķirot naudu tiešā veidā, bet novirzot to tieši bērna vajadzībām – 0,80 latu dienā vienam bērnam (gadā vidēji 136 lati). Tādējādi 1.klases bērniem tiek nodrošināta vismaz viena sabalansēta, kvalitātes prasībām atbilstoša ēdienreize dienā.

Lai 1.klases skolēniem nodrošinātu brīvpusdienas, 2011.gadā nepieciešami 2 806 282 lati.

 

IZM: Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un apsaimniekošanu

28.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un apsaimniekošanu”, kā arī apstiprināts MK rīkojuma projekts par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” kapitāla daļas.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu valdība uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un līdz 2012.gada 1.martam noteiktā kārtībā izskatīšanai MK iesniegt nepieciešamos tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu Daugavas stadiona ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” pamatkapitālā.

Vienlaikus ar informatīvo ziņojumu valdība 28.decembrī pieņēma zināšanai IZM kopīgi ar sporta nozares sociālajiem partneriem izstrādātās valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajai attīstībai, kuras saskaņotas ar visām iesaistītajām sporta federācijām, kā arī Kultūras ministriju un Valsts izglītības satura centru.

Valsts interesēs Daugavas stadionu ir saglabāt kā valsts nozīmes kultūras un sporta centru, kuram likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktajā kārtībā piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Daugavas stadionā arī turpmāk jānotiek treniņiem un sacensībām dažādos sporta veidos, vispārējiem un skolēnu deju svētkiem, koncertiem, izstādēm un citiem masu pasākumiem. Daugavas stadionā ikvienam interesentam jādod iespēja pavadīt brīvo laiku, iesaistoties organizētās vai individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot sporta bāzes piedāvātās iespējas. Saskaņā ar valsts interesēm ir jāsakārto Daugavas stadiona nekustamais īpašums.

Daugavas stadiona turpmāko attīstību īstermiņā nosaka divi mērķi – 2012.gada Olimpiskās spēles Londonā un 2013.gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Ņemot vērā faktu, ka tuvākajos gados no valsts puses Daugavas stadiona attīstībai papildu valsts budžeta līdzekļus piešķirt nebūs iespējams, ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu perspektīvā attīstīt Daugavas stadionu atbilstoši valsts interesēm, kuras vienlaikus nosaka Daugavas stadiona turpmāko attīstību ilgtermiņā.

Ievērojot Daugavas stadiona nozīmi valsts sporta politikas mērķa sasniegšanā, Daugavas stadiona turpmāko attīstību arī turpmāk pārraudzīs par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde – Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Latvijas Nacionālā arhīva nolikumu un tā vadītāju

28.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) nolikums un iecelta LNA direktore – līdzšinējā Latvijas Valsts arhīva vadītāja Māra Sprūdža, kura arhīvu nozarē strādā jau piecpadsmit gadus.

Saskaņā ar Arhīvu likumā noteikto LNA tiks izveidots no 2011.gada 1.janvāra. Tā būs kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īstenos valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Lai izveidotu LNA, ar valdības rīkojumu tiek reorganizētas 18 valsts arhīvu sistēmas iestādes, tās apvienojot. Reorganizācijas rezultātā valsts arhīvu sistēma tiks centralizēta, līdz ar to privātpersonām un pārvaldes iestādēm atvieglojot un vienkāršojot pieeju Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātajiem dokumentiem. Tā ir visvērienīgākā strukturālā reforma kultūras jomā aizvadīto gadu laikā.

LNA direktore Māra Sprūdža, runājot par galvenajiem veicamajiem uzdevumiem jaunajā amatā, uzsver: “Nacionālajam arhīvam ir jākļūst par klientorientētu valsts pārvaldes iestādi, kurai ir vadošā loma dokumentu un arhīvu pārvaldībā publiskajā sektorā un kura sniedz plašu e-pakalpojumu klāstu. Lai veicinātu e-pakalpojumu palielināšanu, turpināsies valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas izveide, kas notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana” ietvaros. Otrs svarīgākais uzdevums ir gan institūcijās, gan arhīvā glabāto dokumentu atkārtota izvērtēšana, lai samazinātu glabājamo dokumentu apjomu. Šī mērķa sasniegšanai ir svarīgi nodrošināt sekmīgu esošās valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju, lai izveidotu efektīvu Nacionālā arhīva pārvaldību un struktūru. Reorganizācijas process nedrīkst ietekmēt arhīva klientu – gan iedzīvotāju, gan institūciju – apkalpošanu.”

Lai īstenotu Arhīvu likumā noteiktās funkcijas, LNA nolikumā noteikti šādi uzdevumi:

• realizēt nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, uzskaiti un glabāšanu, apstiprināt vidēja un ilgtermiņa plānu uzkrāšanas jomā;

• veikt darbu ārpus Latvijas Republikas esošā Latvijas vēsturiskā mantojuma dokumentu apzināšanā, dokumentu vai to kopiju iegūšanā;

• noteikt nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu sadalījumu starp struktūrvienībām;

• sadarboties ar nacionālā dokumentārā mantojuma veidotājiem dokumentu izvērtēšanas un uzkrāšanas jautājumos, konsultēt institūcijas un privātos arhīvus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

• veikt Arhīvu likumā paredzētos saskaņojumus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

• nodrošināt optimālus dokumentu glabāšanas apstākļus Arhīva glabātavās un dokumentu preventīvo aizsardzību, veikt sistemātisku dokumentu glabāšanas apstākļu novērošanu un īstenot pasākumus to uzlabošanai;

• veikt arhīvā glabājamo dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes, nepieciešamības gadījumā veikt speciālus pasākumus to meklēšanā, kā arī tālākas bojāejas novēršanā;

• veikt dokumentu restaurāciju un konservāciju, mikrofilmēšanu un digitalizāciju;

• veidot informācijas meklēšanas līdzekļus un publiski pieejamas arhīva dokumentu uzskaites un zinātnisko uzziņu sistēmas;

• veidot un uzturēt nacionālā dokumentārā mantojuma reģistru;

• organizēt lasītavu darbu atbilstoši arhīva direktora noteiktajai dokumentu izmantošanas kārtībai;

• sniegt LNA informatīvos pakalpojumus, veidot un uzturēt LNA interneta mājaslapu;

• sagatavot arhīva dokumentu izstādes, organizēt seminārus, konferences, izglītojošus pasākumus par dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumiem;

• sagatavot un izdot vēstures avotu publikācijas, uzziņu un informatīvos izdevumus, kā arī pētījumus arhīvu zinātnē;

• īstenot nacionālus un starptautiskus projektus;

• izsniegt atļaujas nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu dokumentu izvešanai uz laiku ārpus Latvijas Republikas;

• uzturēt un attīstīt arhīva darbībai nepieciešamo infrastruktūru;

• uzturēt un papildināt arhīvu nozares metodiskās un uzziņu literatūras bibliotēku;

• sniegt priekšlikumus Kultūras ministrijai normatīvo aktu izstrādei jautājumos, kas saistīti ar dokumentu un arhīvu pārvaldības jomu un nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu;

• nodrošināt ierēdņu un darbinieku profesionālo tālākizglītību, kā arī organizēt ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas un amata pienākumu izpildes novērtēšanu;

• veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi konkrētām maksātāju kategorijām 2011.gadam

Labklājības ministrija (LM) 2011.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

LM izstrādātie “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2011.gadā” 28.decembrī apstiprināti valdībā.

Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% – darba ņēmējs (2010.gadā – 24,09% un 9,00%).

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 29,36%, kur darba devējs maksās 20,16%, bet darba ņēmējs – 9,20% (2010.gadā – 18,88% un 7,06% ).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai ir invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji, 2011.gadā iemaksu likme būs 31,78%, kur darba devējs maksās 21,82%, bet darba ņēmējs – 9,96% (2010.gadā – 20,68% un 7,73%).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2011.gadā noteikta 31,52% apmērā no darba ienākumiem.

Savukārt cilvēkiem, kuri sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme pensiju apdrošināšanai 2011.gadā būs 25,56% (2010.gadā – 21,66%). Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2011.gadā noteikta 32,22%.

Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām 2011.gadā:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem	35,09%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu	29,36%
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji	31,78%
Pašnodarbinātie	31,52%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu	29,05%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji	27,98%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka	32,22%

 

LM: Par jauniem invaliditātes noteikšanas kritērijiem

Lai invaliditātes noteikšanas process būtu ērtāks un caurredzamāks ikvienam, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi jaunus prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus.

Tie iekļauti Ministru kabineta noteikumos “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji, termiņi un kārtība”, kuri 28.decembrī apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar noteikumiem prognozējamu invaliditāti noteiks, ja cilvēkam 26 nedēļas turpināsies pārejoša darba nespēja un/vai nepārtraukta ārstēšana, ko pamatos ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti, cilvēkam būs konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā, bet bez nepieciešamiem ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumiem var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.

Atšķirībā no līdzšinējām prasībām invaliditātes ekspertīzei prognozējamas invaliditātes ekspertīzei papildus būs jāiesniedz arī ģimenes/ārstējošā ārsta sagatavots cilvēka ar prognozējamu invaliditāti individuālā rehabilitācijas plāna projekts, kuru Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) varēs nosūtīt arī elektroniski vai pa pastu.

Noteikumos precizēti invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji. Tāpat precizēti kritēriji, kādi nepieciešami, lai noteiktu īpašu kopšanu cilvēkam ar invaliditāti, kurš pārsniedzis 18 gadu vecumu. Vienlaikus noteikti arī kritēriji invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi varēs iesniegt ne tikai klātienē, bet arī elektroniski vai nosūtīt pa pastu.

Savukārt, lai atvieglotu invaliditātes ekspertīzes veikšanu cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem un smagām slimībām, VDEĀVK to varēs veikt bez cilvēka klātbūtnes. Tas būs iespējams, ja ārsta eksperta rīcībā būs pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama cilvēka funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai (nenorādot konkrētas slimības un anatomiskos defektus).

LM uzsver, ka netiek mainītas līdzšinējās medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai, medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Tāpat spēkā paliek līdzšinējie anatomiskie defekti invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes, kā arī kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.

Atgādinām, ka no 1.janvāra bērna ar invaliditāti statusu noteiks bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tas nozīmē, ka bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un personai, kas viņu pavada, būs nodrošinātas tiesības bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas Latvijā pašlaik ir apmēram 134 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Savukārt 2010.gada desmit mēnešos apmēram 2,5 tūkstošiem cilvēku varētu būt noteikta prognozējama invaliditāte.

LM: Par invaliditātes iestāšanās riska mazināšanu cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti

Lai mazinātu invaliditātes iestāšanās risku personām ar prognozējamu invaliditāti, Labklājības ministrija (LM) atbilstoši jaunajā Invaliditātes likumā noteiktajam sagatavojusi jaunus noteikumus.

LM izstrādātie Ministru kabineta “Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību” 28.decembrī apstiprināti valdībā.

LM uzsver, ka personas ar prognozējamu invaliditāti operatīva ārstēšana un rehabilitācija ir priekšnosacījums attiecīgās personas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai, invaliditātes novēršanai un atgriešanai vai integrēšanai darba tirgū nākotnē.

Pašreiz spēkā esošās tiesību normas neparedz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), kas veic invaliditātes ekspertīzi, veic arī prognozējamas invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to personas, kurām pastāv invaliditātes risks, saņem ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, t.i., bez atvieglojumiem jeb bez tiesībām minētos pakalpojumus saņemt prioritāri. Tādējādi operatīva atbalsta trūkums daudzos gadījumos palielina invaliditātes risku.

Atbilstoši Invaliditātes likumam, kas stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī, personām ar slimības vai traumas radītiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kuri, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, tiek noteikta prognozējama invaliditāte.

Prognozējamas invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka, bet atbilstoši ārstējošā ārsta izstrādātajam individuālajam rehabilitācijas plānam tiek veikti pasākumi šīs personas invaliditātes riska mazināšanai.

Noteikumi paredz, ka personas ar prognozējamu invaliditāti prioritārā kārtībā varēs saņemt veselības aprūpes, t.sk. medicīniskās rehabilitācijas, pakalpojumus, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tomēr konkrēto pakalpojumu veidi, to apjoms, saņemšanas ilgums un termiņi tiks noteikti ārstējošā ārsta izstrādātajā un VDEĀVK apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā. LM uzsver, ka iepriekšminētos pakalpojumus varēs saņemt, kamēr personai ir piešķirts prognozējamas invaliditātes statuss.

Pēc Veselības ministrijas prognozēm, personu ar prognozējamu invaliditāti, kurām saskaņā ar Invaliditātes likumu prioritāri no valsts budžeta tiks sniegti apmaksāti pakalpojumi, skaits varētu sasniegt 6400 personas gadā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par pašvaldību infrastruktūras attīstībai paredzētā finansējuma izlietošanu līdz nākamā gada beigām

Ministru kabinets 28.decembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldības infrastruktūras attīstībai”.

Ņemot vērā pašvaldību lūgumu pagarināt termiņu neizlietotās dotācijas infrastruktūras attīstībai izmantošanai, RAPLM piedāvāja veikt grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai 16 novadu pašvaldībām, kuras mērķdotāciju saņēma 2008.gadā, būtu iespēja attīstīt infrastruktūras objektus līdz nākamā gada beigām.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem pašvaldībām piešķirto 200 000 latu dotāciju par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību jāizlieto 24 mēnešu laikā no piešķiršanas dienas. Neiekļaujoties noteiktajā termiņā, dotācija vai tās daļa novadu pašvaldībām jāatmaksā valsts budžetā.

RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos veikti, ņemot vērā šābrīža ekonomisko situāciju valstī, nelabvēlīgo pašvaldību budžeta stāvokli, kā arī sarežģīto iepirkuma sistēmu, kas atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai kavējis dotācijas izlietošanu noteiktajā termiņā. Tāpat iepirkuma konkursu rezultātu apstrīdēšanas dēļ lielākā daļa pašvaldību nepaguva apgūt dotāciju noteiktajā laikā.

Šābrīža situācijā, kad pašvaldību ieņēmumi ir mazāki, nekā iepriekš tika plānoti, neizlietoto naudas līdzekļu atmaksa būtu papildu slogs pašvaldību budžetiem, kā arī tā atstās negatīvu ietekmi uz pašvaldību infrastruktūras attīstību, kas nepieciešams pašvaldību iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai, akcentē RAPLM.

Ministrija uzskata, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir labākais veids, kā sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos un iedzīvotājiem nodrošināt gan tik nepieciešamās darba vietas, gan mūsdienīgu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Dotācijas infrastruktūras attīstībai tika piešķirtas pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai. Kopumā no 2005.gada novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 miljoni latu.

2009.gadā, izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas, noslēdzās vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem novadiem, ministrija dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra kopumā 4,11 miljonus latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanu līdz 2012.gadam

Vienotās biļešu tirdzniecības sistēma (VBTS) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos pārvadātājiem būs jāsāk lietot no 2012.gada 1.janvāra.

Lai varētu ieviest VBTS, līdz 2011.gada 15.janvārim plānošanas reģioniem būs jānoslēdz līgumi ar VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) par sistēmas lietošanu, savukārt līdz nākamā gada 1. jūnijam tiem jānodrošina nepieciešamās informācijas ievade VBTS datubāzē.

Paredzēts, ka līdz 2013.gada 31.decembrim VBTS lietos visi pārvadātāji reģionālo starppilsētu un reģionālo vietējo maršrutu tīklā, autoostas u.c. iesaistītās puses.

Pārvadātājiem ieteicams pāriet uz jaunākas paaudzes kases aparātu lietošanu, kas atbalsta norēķinu par darījumiem saņemšanu elektroniskā formā (maksājumu kartes, e-taloniem analogi maksāšanas līdzekļi u.c.). Tas praktiski izslēgtu mehānisko un cilvēcisko kļūdu iespēju sistēmas darbībā.

Satiksmes ministrija (SM) uzskata: lai uzlabotu pārvadātāju zaudējumu kompensācijas mehānismu un efektīvāk izlietotu valsts budžeta līdzekļus, nebūtu pieļaujams atlikt VBTS ieviešanu.

Lai pilnveidotu VBTS tiesisko regulējumu, SM ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Vienotas sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtība”, kuri precizē nosacījumus, kas saistīti ar VBTS datubāzes lietošanu sabiedriskā transporta pasūtītājiem. Tāpat noteikts, ka VBTS uzdevums ir ne tikai biļešu tirdzniecība vienotā sistēmā un ērtības pasažieriem plānot savu maršrutu, bet tā ir arī instruments sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājiem maršrutu tīkla plānošanai, pārvadātāju kontrolei, kā arī zaudējumu kompensācijas aprēķiniem.

Tas minēts SM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas līdzšinējās darbības kvalitāte un tās ietvaros nepieciešamās pārvadātāju tehnikas darbības kvalitāte, kā arī priekšlikumi VBTS tiesiskā regulējuma uzlabošanai”, ko 28.decembrī apstiprināja valdība.

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar 2010.gada 1.jūnijā izveidotās darba grupas uzdevumu. Darba grupā iekļauti SM, ATD, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, visu piecu plānošanas reģionu, Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Darba grupas darbības mērķis bija izvērtēt paveikto VBTS ieviešanā un sagatavot priekšlikumus VBTS tiesiskā regulējuma uzlabošanai.

VBTS ieviešanai ir vairāki ieguvumi: precīzs un pamatots dotāciju aprēķins un plānošana, precīza pasažieru, arī to, kuriem ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, plūsmas uzskaite, sistēmas caurspīdīgums un samazinātas iespējas krāpšanai u.c.

VBTS izveide un uzturēšana ir ATD kompetencē. ATD šo pienākumu pilda, un VBTS datubāzes līmenī ir izstrādāta un jau tagad spēj nodrošināt visas nepieciešamās darbības. ATD jau 2009.gadā ir noslēgusi līgumus ar visiem reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu maršrutu pārvadātājiem par VBTS lietošanu šo maršrutu transportlīdzekļos. Tomēr pārvadātāji joprojām pilnā apmērā nav nodrošinājuši autobusā esošās tehnikas un to datu apmaiņas veida savietojamību ar VBTS datubāzi.

Arī plānošanas reģioni, kas ir atbildīgi par sabiedriskā transporta pārzināšanas funkcijas izpildi reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, nav uzsākuši VBTS datubāzes lietošanu. Līdz brīdim, kamēr VBTS datubāzē nebūs pastāvīgi pieejama pasūtītāju (plānošanas reģionu) apstiprinātā informācija par reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīklu, nav iespējams veikt autoostu un citu biļešu tirdzniecības vietu pieslēgšanu VBTS. Savukārt bez autoostu un citu biļešu tirdzniecības vietu informācijas par pārdotajām biļetēm VBTS datubāzes informācija starppilsētu maršrutos ir nepilnīga.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanā

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, paredzot iedzīvotājiem uzlabojumus veselības aprūpes saņemšanai.

Grozījumi MK noteikumos paredz ģimenes ārstu sistēmas attīstību, pilnveidojot ģimenes ārstu kvalitātes novērtēšanas kritērijus un to apmaksas kārtību. Tāpat ar nākamo gadu tiks noteikts ilgāks pieņemšanas laiks lielajās ģimenes ārstu praksēs (praksēs reģistrēti vairāk nekā 2000 pacientu): tiks noteikts ilgāks pieņemšanas laiks – ne mazāk par 25 stundām nedēļā. Tāpat MK grozījumu projektā noteikti dežūrārstu skaita plānošanas kritēriji republikas pilsētās – viens dežūrārsts uz 40 tūkstošiem iedzīvotāju – un skaidri definēti medicīniskās aprūpes mājās sniedzēju pienākumi un sniegšanas termiņi. Precizēti arī apmaksas nosacījumi traumpunktos, dienas stacionārā, aprūpes slimnīcā (nodaļā) un stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem, tajā skaitā paredzot, ka slimnīcām par vienādu veselības aprūpes pakalpojumu turpmāk tiks maksāts pēc viena – zemākā – tarifa.

Veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitātes paaugstināšanai nākamajā gadā tiks ieviesta arī jauna ambulatoro laboratorisko izmeklējumu finansēšanas kārtība jeb princips “nauda seko pacientam”. Jaunajā modelī laboratorisko izmeklējumu apjoms tiks regulēts caur nosūtītāju – ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu, ļaujot pacientam brīvi izvēlēties laboratorisko pakalpojumu sniedzēju. Tas nozīmē, ka valsts apmaksātos laboratoriskos pakalpojumus varēs sniegt ikviena iestāde, kas atbilst obligātajām prasībām un ir līgumattiecībās ar valsti.

Laboratorisko izmeklējumu finansējuma apjoms, kas būs ģimenes ārstu rīcībā, tiks aprēķināts atkarībā no ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaita un šo pacientu vecuma grupu struktūras, savukārt ārstiem speciālistiem – pamatojoties uz plānoto apmeklējumu skaitu un attiecīgās specialitātes viena apmeklējuma izmaksām. Lai ģimenes ārsti un ārsti speciālisti varētu plānot piešķirtā finansējuma apjoma izlietojumu, Veselības norēķinu centrs katru mēnesi informēs ārstniecības personas par faktisko finanšu līdzekļu izlietojumu laboratorisko izmeklējumu apmaksai.

Jaunā kārtība veicinās racionālāku finanšu līdzekļu izlietojumu, jo samazināsies no ārstniecības viedokļa nepamatoto nosūtījumu skaits, palielināsies pakalpojuma pieejamība pacientiem un konkurence starp pakalpojuma sniedzējiem.

VesM: Par traumpunktu darba laika pielāgošanu pacientu plūsmai

28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie un Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā paredz, ka no 2011.gada traumpunktu darbība tiks pielāgota pacientu plūsmai, tādējādi efektīvāk izmantojot veselības aprūpei piešķirtos finanšu līdzekļus. Pacientiem veselības aprūpes saņemšanas kārtība nemainīsies, jo arī turpmāk viņi varēs vērsties pēc palīdzības tajās pašās ārstniecības iestādēs, kur saņems nepieciešamo medicīnisko palīdzību nelielu traumu gadījumā.

Analizējot šā gada traumpunktu darbības rezultātus, tika konstatēts, ka dienas laikā, kad ir pieejama palīdzība pie ģimenes ārstiem un dienas stacionārā, traumpunkta darbība nav lietderīga, savukārt darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās pacientiem būtu nepieciešama medicīniskās aprūpes pieejamības nodrošināšana traumpunktos. Tādēļ, lai racionāli izmantotu veselības aprūpei piešķirto finansējumu un nedublētu vienā ārstniecības iestādē pieejamo medicīnisko aprūpi, no 2011.gada traumpunktu darbība tiks organizēta darba dienās no pulksten 18.00 līdz 8.00 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī.

MK noteikumu grozījumos arī noteikts, ka fiksētā mēneša samaksa traumpunkta darbības nodrošināšanai tiks piešķirta atbilstoši pacientu skaitam – līdz 3499 pacientiem tiks apmaksātas 3,25 ārstu slodzes (dežūrēs 1 speciālists), virs 3500 pacientiem tiks apmaksātas 6,5 slodzes (dežūrēs 2 speciālisti).

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm

28.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts vides ministra Raimonda Vējoņa vadītās darba grupas par plānošanas reģionu likvidācijas nodrošināšanu sagatavotais informatīvais ziņojums “Par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un tam pievienotais protokollēmums.

Šajā Informatīvajā ziņojumā ar Ministru prezidenta 2010.gada 23.novembra rīkojumu Nr.420 “Par darba grupu plānošanas reģionu likvidēšanas nodrošināšanai” izveidotā darba grupa, identificējot un analizējot problēmjautājumus par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm, piedāvā plānošanas reģionus likvidēt līdz 2012.gada 1.janvārim.

Savukārt, lai nodrošinātu plānošanas reģionu darba pēctecību, plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdz 2011.gada 1.maijam iesniegs Ministru kabinetā priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu – VARAM; citām valsts tiešās pārvaldes iestādēm vai pašvaldībām; otrā līmeņa pašvaldībām.

VidM: Par zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības līdzfinansējumu

28.decembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums””.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa “Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju.

Konkursā pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 7 261 722 lati.

Projektus šajā konkursā varēs iesniegt par ēkām, kas atbilst kādai no 12 MK noteikumu projektā minētajām ēku klasēm. Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus varēs iesniegt tiešā vai pastarpinātā pārvaldes iestāde, Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome, Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai fiziska persona.

Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās, un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija.

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu

28.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība”. Noteikumu projekts paredz prasības dzīvnieku ķērāja apmācībai, dzīvnieku ķērāju tiesības un pienākumus, kā arī suņu un kaķu ķeršanas prasības un prasības dzīvnieku ķērāja aprīkojumam.

Līdz šim saskaņā ar spēkā esošajiem MK 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.606 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas noteikumi” dzīvnieku ķērāju apmācību organizēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Jaunie noteikumi paredz šo uzdevumu nodot biedrības “Latvijas veterinārārstu biedrība” kompetencē. Šī biedrība apvieno praktizējošus veterinārārstus, kas ikdienā strādā tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, tāpēc viņiem ir nepieciešamās zināšanas dzīvnieku uzvedības un veselības stāvokļa novērtēšanā, kā arī dzīvnieku fiksēšanas paņēmienu
lietošanā.

Jaunie noteikumi paredz konkrētas prasības dzīvnieku ķērāju apmācības programmai un prasības dzīvnieku ķērāja apliecības izsniegšanai un anulēšanai. Tāpat noteikumos precizētas arī vairākas tiesību normas, kas attiecas uz dzīvnieku ķērāja iekārtoto noķerto dzīvnieku reģistru, veterināro zāļu izmantošanu dzīvnieku nomierināšanai un dzīvnieku ķērāju papildu aprīkojumu. Noteikumi paredz, ka turpmāk papildus pārējām prasībām dzīvnieku ķērājs dzīvnieku reģistrā norādīs arī noķertā dzīvnieka identifikācijas datus, ja tādi ir, un vietu, uz kuru noķertais dzīvnieks nogādāts. Tāpat arī veterinārās zāles dzīvnieku nomierināšanai varēs ievadīt tikai atbilstoši zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tas ir, sertificēts veterinārārsts vai viņa uzraudzībā veterinārārsts, veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents.

Atšķirībā no spēkā esošajiem noteikumiem jaunie noteikumi neparedz ķeršanas metožu secīgu izmantošanu. Lai atvieglotu dzīvnieku ķērāja darbu, turpmāk dzīvnieku ķērājs, izvērtējot situāciju, varēs izmantot tādu ķeršanas metodi, kas konkrētajā brīdī ir visvairāk piemērota.

Šie noteikumi pēc to stāšanās spēkā attieksies uz 109 novadu un 9 republikas pilsētu pašvaldībām, jo tās ir atbildīgas par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un dzīvnieku izķeršanas koordinēšanu.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes noteikšanu

28.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi”.

Lai jaunizveidotu šķirni varētu iekļaut Latvijas augu šķirņu katalogā vai nodrošināt tās aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, šķirnei jāveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude. Noteikumi nosaka kārtību, saskaņā ar kādām starptautiskajām vadlīnijām vai metodikām jāveic šķirnes pārbaude, un kārtību, kā tā jāveic.

Tāpat izstrādātie noteikumi nosaka šķirnes pārbaudes nosacījumus un vietas izvēli, tās veikšanas kārtību Latvijā, kā arī šķirnes pārbaudes rezultātu apstiprināšanas un atzīšanas kārtību.

Jaunajos noteikumos ietvertās prasības būs jāievēro Latvijas selekcionāriem, šķirnes uzturētājiem un to pilnvarotajiem pārstāvjiem. Tāpat noteikumi attieksies arī uz ārzemju selekcionāriem, kas vēlēsies veikt šķirnes pārbaudi Latvijā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par veterināro zāļu reģistrēšanu Pārtikas un veterinārajā dienestā

28.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 “Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība”.

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu reģistrāciju nacionālajā, decentralizētajā un savstarpējās atzīšanas procedūrā, kā arī izmaiņu izskatīšanu un apstiprināšanu veterināro zāļu reģistrācijas dokumentācijā Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdz šim šo funkciju veica Zāļu valsts aģentūra.

Izmaiņas noteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā apstiprināto koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”. Zemkopības ministrijas izstrādātās koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, vienotu valsts uzraudzību veterināro zāļu apritē, kā arī optimizēt veterināro zāļu apriti kontrolējošo iestāžu funkcijas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa