Dažādi sludinājumi

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas paziņojums parādniekiem

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 8. panta ceturto daļu paziņojam, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija uzsākusi uzturlīdzekļu izmaksu no uzturlīdzekļu garantiju fonda bērna nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem šādu parādnieku vietā:

Lūgums atsaukties

Sakarā ar pilsoņu LARISAS KOSTINAS, dzim.1970.12.12., mirusi 2010.17.10., JURIJA ŠIMAŅECA, dzim. 1959.23.05., miris 2010.02.11., nāvi Rīgas pilsētas pašvaldība lūdz viņu piederīgos pieteikties pa tel. 67367062.

10 dienas pēc publikācijas nelaiķus nodos kremācijai.

ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS Paziņojums

Par rūpnieciskās zvejas kuģu saraksta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011.gadam apstiprināšanu

Zemkopības ministrija informē, ka:

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.296 „Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 6.2 apakšpunktu, kas nosaka, ka Zemkopības ministrija katru gadu apstiprina zvejas kuģu sarakstus rūpnieciskai zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, kā arī ievērojot Zvejniecības likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas zivju resursu pārvaldīšanā un 15.panta pirmajā daļā paredzētos ar zvejas regulēšanu saistītos pasākumus ar Zemkopības ministrijas 2010.gada 22.decembra lēmumu Nr.4.1-12/45 “Par rūpnieciskās zvejas kuģu saraksta apstiprināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011.gadam” ir apstiprināts rūpnieciskās zvejas kuģu saraksts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011.gadam (uz 17 lapām);

2. Šī lēmuma pielikumā „Rūpnieciskās zvejas kuģu saraksts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011.gadam” (uz 17 lapām) tiek iekļauti zvejas kuģi, kas uz lēmuma pieņemšanas brīdi reģistrēti VAS Latvijas Jūras administrācija Latvijas Kuģu reģistrā un tā izdotajās Reģistrācijas apliecībās izmantošanas mērķis (tips) ir noteikts kā zvejas kuģis, zvejas motorlaiva vai zvejas airu laiva, vienlaikus ņemot vērā, ka sarakstā iekļauto kuģu bruto tonnāžas un galvenā dzinēja jaudas rādītāji ietilpst Latvijas zvejas flotes kopējos kapacitātes rādītājos un šie kuģi ir ierakstīti Eiropas Kopienas kopējā zvejas flotes reģistrā;

3. Zemkopības ministrijas 2010.gada 22.decembra lēmums Nr.4.1-12/45 “Par rūpnieciskās zvejas kuģu saraksta apstiprināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011.gadam” ar pielikumu sastāv no vairākām lapām, tāpēc tā pilna publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nav lietderīga.

Ar Zemkopības ministrijas lēmuma Nr.4.1-12/45 pilnu tekstu “Par rūpnieciskās zvejas kuģu saraksta apstiprināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011.gadam” un šī lēmuma pielikumu var iepazīties Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļā;

4. Paziņojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publikācijas 1aikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

5. Zemkopības ministrijas lēmumu Nr.4.1-12/45 saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmo datu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša 1aikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas informatīvs ziņojums

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” VII nodaļā noteiktajam informē, ka š. g. 17. decembrī ir apstiprināts Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns (RPMP), kurš ir izstrādāts, ņemot vērā Vides pārskatu, sniegtos atzinumus, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Vides apsvērumu integrēšana RPMP. Paralēli RPMP izstrādei tika veikts tā stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN). Sadarbība projekta komandas ietvaros notika visā projekta realizācijas gaitā, gan informācijas apmaiņas ziņā, gan arī lai sniegtu SIVN ieguldījumu RPMP attīstībā. Vides pārskatā ir izvērtēta RPMP iespējamā ietekme uz vidi, tai skaitā:

- uz gaisa piesārņojumu (slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda, gaistošo organisko ogļūdeņražu (tai skaitā benzola) un cieto daļiņu emisijas)

- uz klimata izmaiņām (CO2 emisijas)

- ietekme uz ūdeņiem

- ietekme uz dabu un ainavu

- ietekme uz dzīves kvalitāti (tai skaitā troksnis un gaisa piesārņojums).

Īpaši ņemtas vērā būtiskāko transporta ietekmju uz vidi problēmas - gaisa kvalitātes un trokšņu līmeņu robežlielumu pārsniegumi Rīgas pilsētā.

Vides pārskats RPMP ņemts vērā, ieviešot stratēģiju vides izmaksas iekļaut projektu izmaksu-ieguvumu analīzē, kā arī projektu attīstībai izvēloties videi draudzīgāko alternatīvu. Tiek rekomendēts individuālu projektu plānošanā veikt budžeta rezervēšanu neparedzētiem ietekmes uz vidi mīkstināšanas pasākumiem.

Institūciju izteikto atzinumu un sabiedriskās apspriešanas rezultātu integrācija

Veikta RPMP un Vides pārskata projektu sabiedriskā apspriešana, ir saņemtas 14 rakstiskas atsauksmes no dažādām institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinums.

Sagatavotajos RPMP un Vides pārskata dokumentos ir veikti atbilstoši labojumi un papildinājumi:

Vides pārskatā ir veikti papildinājumi/labojumi atbilstoši vides likumdošanas aktiem, iekļauts A7-A8 savienojums, izvērtēta kravas transporta ietekme uz vidi gadījumā, ja Rīgas HES būs slēgts kravas transportam un tā plūsma tiks novirzīta uz Dienvidu tiltu, izvērtēta ietekme uz situāciju Pierīgā, izvērtētas RPMP ieviešanas kumulatīvās ietekmes;

RPMP ir pievienota papildu informācija par Pierīgas pašvaldībām, sniegta papildu motivācija un vairāki papildinājumi par Rīgas sabiedriskā transporta tīklu, sniegts modelēšanas rezultātu izskaidrojums, papildinājumi un pievienoti jauni attēli, dots procedūras un lietotās pieejas skaidrojums.

Ir sagatavota jautājumu, komentāru un atbilžu kopsavilkuma tabula, kas ir pieejama Satiksmes ministrijas mājas lapā kopā ar RPMP gala dokumentiem.

Pamatojums RPMP pieņemtā varianta izvēlei

RPMP ietvaros ir skatīti 3 transporta sistēmas attīstības varianti Rīgā:

- A variants: izkliedēts, augstas caurlaidības maģistrālo ielu tīkls

- B variants: blīvs maģistrālo ielu tīkls

- C variants: Dienvidu tilta izmantošana.

Visiem attīstības variantiem attiecībā uz vidi ir labāks kopējais rādītājs, nekā tad, ja RPMP netiktu realizēts. A variants ir vislabākais pēc tādiem parametriem kā gaisa piesārņojums, klimata pārmaiņas un dzīves kvalitāte, bet ir ar vislielāko ietekmi uz ainavu un dabu, jo ietver plašas transporta infrastruktūras izbūves projektus.

Kopumā A variants no vides viedokļa ir atzīts par labāko un ir izvēlēts kā RPMP attīstības variants.

Informācija par RPMP īstenošanas monitoringa veikšanu

Satiksmes ministrija atbilstoši Vides pārskatā norādītajam, lai konstatētu Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, kā arī lai nepieciešamības gadījumā izdarītu grozījumus plānošanas dokumentā, apkopos datus par Rīgu un Pierīgu, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, izstrādās un iesniegs Vides pārraudzības valsts birojā līdz 2015. un 2025. gada 30. jūnijam monitoringa ziņojumus par RPMP īstenošanu.

Paziņojums

Jelgavas novada pašvaldība paziņo par 2008.gada 2.janvārī starp Glūdas pagasta pašvaldību (kā Iznomātāju) un SIA ,,Stars SM”, reģ.nr.43603026115 (kā Nomnieku) noslēgtā Zemes nomas līguma laušanu saskaņā ar minētā līguma 6.1.1 .punktu.