Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Māris Leja. Par tiesu praksi krimināllietās 2010.gadā

Rakstā apskatītas trīs krimināllietas, kas 2010.gadā izskatītas AT Senāta Krimināllietu departamentā (AT Senātā). Šo lietu kontekstā pievērsīšos šādu noziedzīgu nodarījumu analīzei – zādzības (KL 175.pants) un apzināti nepatiesas liecības (KL 300.pants) sastāviem, kā arī apsūdzības saturam pēc KL 275.panta un apsūdzības trūkumu juridiskajām sekām. Krimināllietās saskatāmi vairāki diskusijas vērti jautājumi, kurus risinot, iespējams, var nonākt pie secinājumiem, kas atšķiras no AT Senāta viedokļa. Lietas apstākļi – četri apsūdzētie pēc tam, kad viens no viņiem bija pastāstījis, ka pie veikala ilgāku laiku stāv pamesta automašīna, vienojās to aizdzīt. Iedarbināt automašīnu neizdevās, tāpēc apsūdzētie aizstūma to līdz pamestai rūpnīcas ēkai, kur to salaboja un ar to braukāja, līdz viņus aizturēja policija. Šādas darbības pirmstiesas kriminālprocesā kvalificētas pēc KL 175.panta otrās daļas. Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa apsūdzētos attaisnoja. Pamatojums – tā kā automobilis nebija aizslēgts, bija daļēji izkomplektēts, ilgāku laiku atradās vienā vietā, par to neviens neizrādīja interesi, ar to nevarēja braukt, apsūdzētie subjektīvi varēja to uzskatīt par pamestu. Par atrastas mantas piesavināšanos, kas izgājusi no īpašnieka valdījuma pret viņa gribu, kā tas bija noteikts Latvijas Kriminālkodeksa 145.1pantā, KL atbildība nav paredzēta. Nav arī cēloņsakarības starp apsūdzēto darbībām un sekām, jo ar apsūdzēto darbībām nav radīts reāls materiāls zaudējums cietušajam. Kaitējums tam nodarīts ar citas personas darbībām, kura jau pirms tam automašīnu cietušajam nozagusi.

• Zane Grāvelsiņa. Darba devēja uzteikums no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ

Raksta mērķis ir izprast darba devēja uzteikuma no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ būtību un izpētīt, kā šis jautājums regulēts Darba likumā un speciālajos likumos, kā arī citu valstu normatīvajos aktos. Autore piedāvās Darba likuma grozījumus, kuri, iespējams, novērstu likuma nepilnības, kas saistītas ar darba devēja uzteikumiem no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ. Ievērojot taupības režīmu, daudzās iestādēs un uzņēmumos tiek domāts arī par strādājošo nodarbinātību: gan par darba samaksas un darba laika samazināšanu, gan par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbiniekiem. Šādā laikā darba devējam un darbiniekam svarīgi ir zināt un ievērot tiesību aktos noteiktās tiesības un pienākumus. Lai izprastu jēdziena “darbinieks” nozīmi, likumdevējs gan Darba likumā, gan citos normatīvajos aktos iekļāvis šā jēdziena skaidrojumu. “Saskaņā ar Darba likumu darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.” Darba aizsardzības likumā lietots termins “nodarbinātais”, un tas uzliek pienākumu rūpēties par nodarbinātā drošību un veselību darbā. Ar darba līguma noslēgšanas brīdi darbinieks ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības. Nodibinātās darba tiesiskās attiecības regulē gan Latvijas Republikas Satversme un Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas, gan arī Darba likums un citi normatīvie akti.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv