Ekonomikas ministrija: Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Ekonomikas ministrija atgādina, ka 2011.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš izmaiņas gan patērētāju kreditēšanā, gan strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju.

Grozījumus likumā Saeima pieņēma 2010.gada oktobrī.

No 1.janvāra kredīta devējam ir pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas. Novērtējums būs jāveic arī gadījumos, kad puses vienojas būtiski palielināt kredīta summu kreditēšanas līguma darbības laikā. Patērētāja spēja atmaksāt kredītu tiks vērtēta, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja. Kredīta devējs, ja nepieciešams, patērētāja spēju atmaksāt kredītu var vērtēt, arī pamatojoties uz ziņām, kas, ievērojot fizisko personas datu aizsardzības prasības, iegūtas no datubāzēm par personas ienākumiem un uzņemto maksājuma saistību izpildi.

Ja atteikumu izsniegt kredītu pamato ar datubāzē iegūtajām ziņām, kredīta devējam nekavējoties un bez maksas jāinformē patērētājs par datubāzes izmantošanas rezultātiem.

Tāpat tagad patērētājam ir tiesības atteikties no kreditēšanas līguma 14 dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu. Lai atteiktos no kreditēšanas līguma, patērētājam būs jāinformē kredīta devējs rakstiski 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad patērētājs saņēmis līguma noteikumus un nosacījumus. Patērētāja pienākums ir nekavējoties pēc paziņojuma nosūtīšanas atmaksāt kredīta devējam saņemto kredīta summu, jo līdz atmaksas dienai par saņemto kredīta summu var tikt rēķināti procenti atbilstoši līgumā noteiktajai aizņēmuma procentu likmei. Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt nekādu citu kompensāciju par līguma laušanu. Likums gan nosaka, ka, atsakoties no kreditēšanas līguma preces vai pakalpojuma iegādei, atteikuma tiesības neietekmē pirkuma līguma spēkā esamību un patērētājam būs jāmeklē citi pirkuma finansēšanas ceļi.

No 1.janvāra noteikta arī jauna kārtība attiecībā uz patērētāja tiesību īstenošanu, ja patērētāja izvēlēto preci nepiegādā vai pakalpojumu nesniedz noteiktā termiņā, vai arī piegādi veic tikai daļēji (likuma 30.pants). Minētajā situācijā patērētājam vispirms ir jāpieprasa ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam līguma izpilde.

Ja tas saprātīgā termiņā nav izdarīts un patērētājs vairs nav ieinteresēts preces vai pakalpojuma saņemšanā, patērētājs var atkāpties no līguma, saņemt samaksāto priekšapmaksu un pieprasīt radušos zaudējumu atlīdzību.

Tāpat no 1.janvāra kredītu devējiem likums uzliek arī jaunu tiesisku pienākumu uzņemties papildu atbildību un iesaistīties strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja likumīgās prasības saistībā ar preci vai pakalpojumu, kuras iegādei ņemts kredīts.

Likums paredz noteikt arī papildu noteikumus attiecībā uz līzinga objekta nepiegādi vai daļēju piegādi operatīvā līzinga gadījumā, ja patērētājam nav iespējams panākt vienošanos ar līzinga objekta pārdevēju par līzinga objekta piegādi atbilstoši likuma 30.pantam. Likums minētajā situācijā patērētājam dot iespēju atkāpties no līzinga līguma.

Tāpat no šā gada 1.janvāra ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz patērētāju sūdzību izskatīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Likums paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita attiecīgā uzraudzības iestāde izskata patērētāja iesniegumu vai sūdzību par strīdu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, ja patērētājs vispirms ir vērsies ar iesniegumu pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un ir mēģinājis strīdu atrisināt izlīguma veidā, kā arī iesniegumam pievienojis to pamatojošus materiālus un pierādījumus par strīda esamību un priekšmetu. Šādā veidā tiek samazināta valsts iestāžu nelietderīga resursu izmantošana, iesaistoties strīdu risināšanā situācijās, kad puses būtu varējušas strīdu risināt izlīguma veidā. Tāpat tiek paātrināta patērētāju iesniegumu izskatīšana, jo nebūs jāpieprasa informācija, kas pamato patērētāja iesniegumu. Likums arī atvieglotu konsultāciju un informācijas sniegšanu patērētājiem, dodot iespēju Patērētāju tiesību aizsardzības centram ar patērētāja piekrišanu to darīt arī telefoniski, kas gan ietaupītu valsts budžeta resursus, gan arī nodrošinātu patērētājiem iespēju ātrāk saņemt sev nepieciešamo informāciju.

Turklāt likums aizliedz atšķirīgu attieksmi pret patērētājiem ar invaliditāti, piedāvājot vai pārdodot preci vai pakalpojumu. Atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ pieļaujama tikai gadījumos, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi, vai ja pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzliek nesamērīgu slogu.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa