Par 2010.gada novērtējumu un 2011.gada prognozēm

Finanšu ministrs Andris Vilks:

2010.gads paliks Latvijas iedzīvotāju atmiņā kā ekonomikas atveseļošanās gads pēc 2009.gada pasaules lielākās ekonomiskās krīzes, kas lielākā vai mazākā mērā skāra visas pasaules valstis. Reaģējot uz krīzi, valstu valdības un centrālās bankas īstenoja vairākus ekonomiku stimulējošus pasākumus. Rezultātā globālā finanšu sistēma krīzi ir pārdzīvojusi ievērojami labāk, nekā iepriekš tika prognozēts, tomēr saglabājas atsevišķi riski, kas varētu apdraudēt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti.

Diemžēl Latvijas sabiedrība vēl ilgi izjutīs “trekno gadu” politiskās eiforijas sekas, jo izaugsmes gados Aigara Kalvīša valdība nespēja pat sabalansēt budžetu un izveidot uzkrājumus, kā to darīja mūsu kaimiņvalstis. Tā vietā valdība dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Pirmajai Valda Dombrovska valdībai izdevās apturēt strauju ekonomisko lejupslīdi, kaut valdība ilgu laiku strādāja mazākumā.

Šajā laikā tika nodrošināta valsts maksātspēja, saglabāta finanšu stabilitāte un atjaunota finanšu tirgu uzticība Latvijas Republikai. Turpinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanu ar mērķi līdz 2012.gadam to samazināt zem 3% no IKP, 2010.gada budžets tika pieņemts ar deficītu 8,5% no IKP, kas nozīmēja fiskālo konsolidāciju gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā par 507 miljoniem latu jeb 4,3% no IKP.

Iepriekš tika prognozēts, ka arī 2010.gadā IKP turpinās samazināties, tomēr jau kopš šā gada sākuma Latvijas ekonomikā bija vērojamas pirmās stabilizēšanās pazīmes. Tā 2010.gada pirmajā ceturksnī IKP pieauguma tempi pret iepriekšējo ceturksni jau uzrādīja nelielu ekonomikas izaugsmi (0,9%), lai gan gada griezumā tautsaimniecības izaugsme vēl joprojām bija negatīva. Sākotnēji pozitīvo pārmaiņu pamatā bija rūpniecības izlaides un eksporta apjoma straujais pieaugums konkurētspējas uzlabošanās dēļ, bet negatīvu efektu uz IKP izaugsmi radīja būvniecības un pakalpojumu sektors. Lai arī pieauguma tempi nebija strauji, tomēr tie norādīja uz stabilu pakāpenisku ekonomikas atlabšanu.

2010.gada otrajā ceturksnī aizvien lielāku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamiku atstāja eksporta pieaugums, kas bija galvenais virzošais spēks ekonomikai. Notiekot vērienīgai restrukturizācijai, Latvijas rūpniecība ir atguvusi savu konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādējādi ir novērojams eksporta pieaugums, kas atbilst pieprasījuma kāpumam ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Patēriņa cenas svārstās atbilstoši tirgus stāvoklim, un 2010.gadā novērotā pāreja no deflācijas uz mērenu inflāciju neapšaubāmi ir pozitīvs signāls, kas norāda uz tirgus pakāpenisko atkopšanos.

Nākamgad ekonomikas izaugsme būs ļoti atkarīga no investīciju pieauguma Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd ir novērojams pakāpenisks ārvalstu tiešo investīciju pieaugums rūpniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, kas ļauj cerēt, ka atkopšanās turpināsies un kļūs straujāka.

Gribu atzīmēt, ka eiro ieviešana Igaunijā ir arī nozīmīgs panākums Baltijā. Tas būs labs pamats reģiona ekonomiskai izaugsmei ilgtermiņā, kā arī stimuls Latvijai sabalansēt savu budžetu, lai tuvākajā nākotnē pievienotos eirozonai. Mums ir svarīgi atminēties, ka iestāšanās eirozonā ir iespējama, ja tiek izpildīti noteiktie kritēriji, un Latvijā ir ceļā, lai to paveiktu līdz 2014.gadam. Tāpēc skaidra valdības virzība uz maksimāli sabalansētu budžetu, cenu stabilitāti un saprātīgu valsts aizņemšanos ir nevis mērķis, bet līdzeklis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stabilitātei un attīstībai.

Uzskatu, ka 2010.gads bija pēdējais gads, kad tika palielināti patēriņa nodokļi. Turpmāk, valdībai strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi, kā arī jāpilnveido nekustamā īpašuma nodoklis, īstenojot reformu kadastrālā novērtējuma sistēmā.

Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar ārējās ekonomiskās vides attīstību. Diemžēl pasaules ekonomikas izaugsme joprojām nav stabila. Latvijas ekonomiku var būtiski ietekmēt arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālā un finanšu sektora sarežģījumi. Savukārt pozitīvi vērtējamas Latvijas ārējo tirdzniecības partnervalstu attīstības perspektīvas. Zviedrijas un Vācijas ekonomikas jau šogad uzrāda ievērojami labākus izaugsmes tempus nekā vidēji ES.

Nākamajos gados Latvijas tautsaimniecībā jau ir sagaidāma mērena izaugsme 3–4% līmenī, ko noteiks pakāpeniska iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka straujāku izaugsmi kavē joprojām zemais investīciju līmenis valsts ekonomikā.

Ņemot vērā, ka 2010.gadā Dombrovska valdība strādāja mazākumā, tai neizdevās pilnvērtīgi īstenot strukturālās reformas. Reformas prasīs pūles gan nākamgad, gan arī 2012.gadā. Turklāt šis bija priekšvēlēšanu gads, kurā varēja rasties tikai reformu iedīgļi. Paredzu, ka galvenais valdības darbs pie reformu īstenošanas būs 2011. un 2012.gadā.

Kā vienu no būtiskiem aspektiem gribu vēlreiz uzvērt, ka 2011.gada valsts budžets ir vērsts uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanu atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Ceturtā daļa no šā budžeta ir attīstības daļa – nākamā gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.

Taču, lai 2011.gadu Latvijas iedzīvotāji novērtētu kā labu darbu un rezultātu gadu, valdībai, kā arī Finanšu ministrijai ir jāintensificē darbs pie kvalitatīvu reformu ieviešanās, jāīsteno ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, jāmazina administratīvais slogs uzņēmējdarbībā, kā arī publiskajā sektorā būtu jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte.