DIPLOMĀTIJA

Jauni Austrālijas un Tanzānijas vēstnieki Latvijā

Vakar, 2. martā, Latvijā akreditējās Austrālijas Savienības

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Stīvens Kristofers Breidijs ( Stephen Christopher Brady )

Turpinājums no 1.lpp

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, jums ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani bija ne vien ilga, bet, domājams, arī interesanta saruna?

— Jā, tā bija ļoti interesanta saruna. Prezidents ir ārkārtīgi zinošs vīrs, un viņam ir pieredzējuša eksperta reputācija daudzos starptautiskos jautājumos. Mēs runājām par to, kā prezidents redz Latvijas nākotni. Mēs runājām arī par iespējām, ko paver Latvijas līdzdalība Pasaules tirdzniecības organizācijā, par to, kā Latvija un Austrālija varētu ciešāk sadarboties arī ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību. Mēs arī daudz runājām par latviešu kopienu Austrālijā. Mūsu valstī taču dzīvo 30 tūkstoši latviešu. Mēs pārrunājām dažādus šīs kopienas attīstības aspektus, piemēram, kā otrās un trešās paaudzes latvieši Austrālijā varētu palīdzēt mūsu valstu divpusējo attiecību sekmēšanā. Prezidents Ulmanis izteica sarūgtinājumu par to, ka nav paguvis savas prezidentūras laikā apmeklēt Austrāliju, jo viņam kā valsts prezidentam bija citas prioritātes. Mēs arī vienojāmies,ka viņa sekotājs prezidenta amatā varētu apmeklēt Austrāliju.

— Vēstnieka kungs, kādi būs jūsu pirmie soļi Austrālijas vēstnieka amatā Latvijā?

— Tad man jāpastāsta par saviem pirmajiem soļiem vārda vistiešākajā nozīmē. Jo vakar es pirmo reizi savā mūžā kājām staigāju pa Rīgu. Es uzskatu, ka, strādājot par vēstnieku kādā valstī, ir ļoti svarīgi gūt pamatīgu iespaidu par šīs valsts kultūru. Es zinu, ka latviešiem bijusi ļoti sarežģīta un pat traģiska vēsture. Es arī zinu, ka tagad Latvijā ir moderna ekonomika. Taču īpašu prieku man sagādāja vakardienas pastaiga pa Rīgu. Man bija patiešām bauda vērot, cik skaista ir jūsu pilsēta. Taču, runājot par maniem pirmajiem darba soļiem, — jau tūlīt pēcpusdienā pēc akreditācijas man būs tikšanās ar Latvijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieku un vairākiem deputātiem. Es arī gribētu mudināt abu mūsu valstu parlamentāriešus iedibināt ciešāku sadarbību un varbūt arī apmainīties ar deputātu delegāciju vizītēm. Būtu skaisti, ja Latvijas parlamentāriešu delegācija apmeklētu Austrāliju.

Es arī gribu pārrunāt Eiropas Savienības paplašināšanas gaitu un to, kā Latvija redz savu nākotnes līdzdalību šajā organizācijā. Nākamajā dienā pēc akreditācijas es tikšos ar Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētāju. Jo, kā zināms, mūsu valstī notiks nākamās olimpiskās spēles. Tāpēc es gribu pārrunāt dažus praktiskus jautājumus par Latvijas piedalīšanos tajās — lai šīs spēles tiešām būtu sekmīgas.

— Daudziem manas paaudzes latviešiem Austrālija iegūla sirdī 1956. gadā, kad arī Melburnā notika Olimpiskās spēles. Varbūt jūs zināt, ka latvieši tajās guva spožus panākumus — mūsu Austrālijas tautieši Ilze un Jānis Konrādi, startējot jūsu valsts komandā, guva olimpiskās medaļas peldēšanā. Rīdziniece Inese Jaunzeme izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā, bet vairāki latviešu basketbolisti PSRS olimpiskās izlases sastāvā ieguva sudraba medaļas. Žēl, ka visi šie izcilie sportiski tolaik bija spiesti startēt zem citu valstu karogiem. Taču mēs, toreizējie bērni, visus šos izcilos latviešus domās salikām vienā, Latvijas nacionālajā, komandā un rēķinājām, ka ar lielāku olimpisko medaļu birumu varēja lepoties pavisam nedaudzas, galvenokārt lielo valstu komandas.

— Es jūs saprotu un gribu uzsvērt, ka tieši tāpēc jo simboliskāks būs brīdis, kad nākamajā olimpiādē Latvijas komanda Sidnejas stadionā iesoļos ar savas valsts nacionālo karogu.

Stīvens Kristofers Breidijs ir karjeras diplomāts. Ārlietu dienestā sācis strādāt 1982. gadā. Pirmos trīs gadus bijis dažādos amatos ārlietu departamentā. No 1984. līdz 1985. gadam pārstāvējis ārlietu departamentu bēgļu statusa noteikšanas komitejā. 1986. gadā pārcelts darbā premjerministra un kabineta starptautisko attiecību departamentā. Bijis arī opozīcijas "ēnu kabineta" ārlietu ministra padomnieks.

1990. gadā īsu laiku strādājis par pirmo sekretāru Austrālijas vēstniecībā Stokholnā. Pēc tam pārcelts darbā par padomnieku un misijas vadītāja vietnieku Austrālijas vēstniecībā Dublinā, Īrijā. 1990. gada decembrī iecelts par pagaidu pilnvaroto lietvedi Dublinā. No 1991. gada septembra līdz 1996. gada aprīlim Austrālijas premjerministra un valdības valsts vizīšu departamenta direktors. Viņa kompetencē bijusi premjerministra ārzemju vizīšu koordinācija un citu valsts vadītāju un ministru viesošanās Austrālijā. No 1996. gada maija līdz 1998. gada augustam Stīvens Kristofers Breidijs — premjerministra vecākais padomnieks. Pērn norīkots par Austrālijas vēstnieku Zviedrijā. Pārstāv savu valsti arī Dānijā, Norvēģijā, Islandē, Somijā, Lietuvā un tagad arī Latvijā. Stīvenam Kristoferam Breidijam ir 39 gadi. Beidzis Austrālijas Nacionālo universitāti, ir starptautisko attiecību bakalaurs.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Vakar, 2. martā, Latvijā akreditējās Tanzānijas Apvienotās Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Džeimss Kateka ( James L. Kateka )

"Latvijas Vēstnesim"

— Jūsu ekselence, kāds ir jūsu iespaids pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Tā bija ļoti viegla un patīkama saruna. Ļoti draudzīga saruna, ļoti patīkamā gaisotnē. Varēja redzēt, ka jūsu prezidents ir liels sarunu meistars.

Mūsu uzmanības centrā bija abu valstu sadarbība, īpaši ekonomikā un tūrismā. Mēs domājam, ka īpaši plašas iespējas ir tūrismam. Vispirms jau latvieši varētu apmeklēt Tanzāniju. Taču arī tanzānieši Latvijā atrastu daudz interesanta un saistoša. Šī ir joma, kas tālāk jāattīsta abu valstu tūrisma firmām, sekmējot konkrētu sadarbību. Protams, tūrisma bizness prasa plašu reklāmu, un arī te ir svarīga abu valstu sadarbība.

— Ar ko jūs, vēstnieka kungs, konkrēti sāksit savu vēstnieka darbu Latvijā?

— Mans pirmais darbs ir padziļināt jau pastāvošās mūsu valstu draudzīgās attiecības un attīstīt tās tālāk. Kā zināms, es esmu pirmais Tanzānijas vēstnieks Latvijā, tādēļ man priekšā stāv plašs darba lauks. Vispirms jau lai izpētītu iespējamās sadarbības jomas. Lai izpētītu investīciju iespējas. Tanzānijā ir daudz reģionu un nozaru, kurās jau sekmīgi darbojas starptautiski kopuzņēmumi. Šī sadarbības prakse var būt interesanta arī Latvijas uzņēmējiem. Īpaši aktuāli tas būtu derīgo izrakteņu ieguvē. Mums Tanzānijā ir plašas zelta raktuves, un nākamgad paredzēts atklāt vēl jaunas pirmās klases raktuves. Šī arī ir joma, kurā joprojām iespējams iesaistīties jauniem sadarbības partneriem. Mēs uzaicinām arī latviešus investēt šādā sadarbībā.

Man kā Tanzānijas vēstniekam jāizpēta visas sadarbības iespējas. Gan jau zināmos potenciālās sadarbības veidus, gan varbūt pavisam jaunas, līdz šim vēl nepamanītas sadarbības iespējas.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Vai tas būtiski neapgrūtinās Tanzānijas interešu pārstāvēšanu Latvijā? Cik bieži varam gaidīt jūs Rīgā?

— Stokholmu no Rīgas šķir tikai stundas lidojums. Tādēļ nevarētu teikt, ka starp mums ir liels attālums. Protams, mana valsts, Tanzānija, gan atrodas tālu no Latvijas. Taču ne es kā Tanzānijas vēstnieks. Esmu paredzējis regulāri ierasties Rīgā, lai maksimāli operatīvi nokārtotu visus mūsu valstu sadarbības projektus un jautājumus. Mēs plānojam sadarbību paplašināt arī tīri organizatoriski, lai mūsu sakari attīstītos ne vien ar vēstniecības starpniecību — mēs gribam veicināt arī cilvēku tiešos kontaktus. Īpaši aktuāla būtu abu valstu tirdzniecības kameru delegāciju vizīšu apmaiņa. Vajadzētu tikties arī abu galvaspilsētu municipalitāšu delegācijām — viņi varētu dalīties pieredzē, kā labāk organizēt savas pilsētas dzīvi. Visnotaļ sekmējamas ir arī nevalstisko organizāciju delegāciju vizītes. Tā ka darba ir daudz. Bet attālums šodien, modernās tehnoloģijas laikmetā, vairs nav problēma.

— Vai šī ir jūsu pirmā vizīte Rīgā?

— Jā, pati pirmā. Tāpēc arī mani iespaidi ir tik kolorīti. Pie jums ir ļoti daudz sniega. Taču Latvijas galvaspilsētā es jūtos ļoti labi. Šeit jūtama senas kultūras un vēstures elpa. Rīga ir patiešām brīnišķīga pilsēta. Cilvēki ir ļoti draudzīgi un sirsnīgi, un tas šos labos iespaidus vēl padziļina. Un es arī zinu, ka mana nākamā Latvijas apmeklējuma laikā — pavasarī vai vasarā — laiks būs daudz siltāks.

Džeimss L.Kateka dzimis 1945. gada 29.aprīlī. Diplomēts jurists, beidzis Austrumāfrikas universitāti Dāresalāmā, iegūstot bakalaura grādu. Pēc tam Londonas universitātē ieguvis maģistra grādu starptautiskajā likumdošanā.

Diplomāta karjeru sācis 1970. gadā Tanzānijas Ārlietu ministrijā. Kopš tā laika ministrijā strādājis dažādos vadošos amatos. Piecus gadus bijis Tanzānijas vēstnieks Vācijā, vienlaikus pārstāvot savas valsts intereses arī Austrijā, Šveicē, pie Svētā Krēsla, Polijā un Rumānijā. Darbojies arī Tanzānijas misijā ANO, piedalījies divpadsmit ANO Ģenerālās asamblejas sesijās, kā arī daudzās ANO sanāksmēs, starptautiskās vides aizsardzības konferencēs, kā arī konferencēs par cilvēktiesībām un juridiskiem jautājumiem. ANO Starptautiskās juridiskās komisijas loceklis. Publicējis rakstus par jūrniecības likumiem un cilvēktiesībām. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils III Džeimsam Katekam pasniedzis Lielo Krustu un Pija IX ordeni. Precējies, ģimenē ir viens bērns.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors