Tieslietu ministrijā:

Vakar, 2.martā, Tieslietu ministrijā notika preses konference par būtiskākajām pārmaiņām tiesvedībā sakarā ar jaunā Civilprocesa (1.martā) un Krimināllikuma (1.aprīlis) stāšanos spēkā. Tajā piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Milzarājs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Aigars un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča.

Ievadot preses konferenci, tieslietu ministre Ingrīda Labucka teica, ka pabeigts vairāku gadu neatlaidīgs darbs un jaunais Civilprocesa likums nomainījis Latvijas Civilprocesa kodeksu, kas tika pieņemts vēl padomju laikā — 1964.gadā. Civilprocesa likuma izstrādāšanā piedalījās tādi pazīstami juristi kā G.Zemrībo, M.Dudelis, V.Naumovs, R.Saulīte, G.Aigars, G.Višņakova, J.Stalidzāns un J.Rozenbergs. Civilprocesa likums pamatojas uz likumā "Par tiesu varu" nostiprinātiem tiesas spriešanas principiem: tiesu neatkarība, sacīkste civilprocesā, atklātums, iztiesāšanas nepārtrauktība, tiešums un mutiskums.

Kā atzīmēja I.Labucka, viens no svarīgākajiem jaunumiem likumā ir 10.pants — sacīkstes princips. Un vēl — agrāk, kā zināms, tiesai bija pienākums gadījumā, ja lietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, savākt tos pēc savas iniciatīvas. Tagad tas tiesai nav jādara, jo pierādījumu nodrošināšana ir pušu ziņā. Nav vairs strikti noteikti lietu izskatīšanas termiņi, taču tiem jānotiek saprātīgā laikā.

Tieslietu ministre uzsvēra, ka ļoti svarīga ir sabiedrības informēšana par jauno Civilprocesa likumu, tā darbību, un tiesu darbinieku pienākums cilvēkiem izskaidrot viņu tiesības, griežoties tiesā. Šajā ziņā gan Tieslietu ministrija, gan Sorosa fonds iecerējis izdot bezmaksas bukletus, sniegt cita veida informāciju par civiltiesību īstenošanu, Civilprocesa likumu.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars īsi un saprotami pastāstīja par galvenajām atšķirībām, tiem jauninājumiem, kas ieviesti jaunajā Civilprocesa likumā. ( Sīkāk un konkrēti viņa skaidrojumus par likumu var izlasīt "Latvijas Vēstneša" 1998.gada 24.decembra un šī gada 7. un 21. janvāra numurā).

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Milzarājs informēja žurnālistus par jaunā Krimināllikuma īpatnībām atšķirībā no Kriminālkodeksa, kas vēl darbojas līdz šī gada 1.aprīlim. Piemēram, likuma 11.pantā ierakstīts, ka pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kura līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai sasniegusi 14 gadu vecumu. Iepriekšējā Kriminālkodeksā šī atbildība bija no 16 gadu vecuma, tikai atsevišķos — smagāku nodarījumu — gadījumos tā iestājās no 14 gadiem. Pašlaik jaunajā likumā sagabāts nāvessods tikai par slepkavību pastiprinošos apstākļos, taču zināms, ka kopš 1996.gada rudens Valsts prezidents pasludinājis moratoriju par nāvessoda izpildīšanu un tas arī tiek ievērots. No jauna klāt nākuši panti par nelikumīgi ievestu preču un citu vērtību glabāšanu un realizēšanu, neatļautu vērtspapīru izlaišanu, komerciālo uzpirkšanu, augļošanu, fiktīvo uzņēmējdarbību un daudzi citi. Vairāki panti, kas bija Kriminālkodeksā, vairs neeksistē, piemēram, sabiedrisks nopēlums, noziegumu izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu un vēl daži citi. Toties jaunā likuma 39.pantā paredzēts kā pamatsodu piemērot arestu — tas ir, personas īslaicīgu piespiedu turēšanu ieslodzījumā, 40.pantā — piespiedu darbs; palielināts naudas soda apmērs — no vienas līdz 200 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas sprieduma taisīšanas brīdī utt.

Pēc žurnālistu jautājumiem preses konferences nobeigumā Ingrīda Labucka un Aija Poča informēja klātesošos par pagājušajā nedēļā notikušo 1. pasaules konferenci korupcijas jomā, kas sanāca ASV, Vašingtonā. Tajā piedalījušies pārstāvji no 90 pasaules valstīm, Latvija bijusi vienīgā no Baltijas valstīm. Nelielu ziņojumu par mūsu valstī paveikto un iecerēto korupcijas apkarošanā nolasījusi tieslietu ministre. Ministrei bijušas divas ļoti nozīmīgas sarunas, to skaitā ar ASV tieslietu ministru un ģenerālprokuroru. Latvijā padarītais ticis atzinīgi novērtēts. Taču, kā uzskata tieslietu ministre, nākotnē jādomā par jaunu korupcijas novēršanas likumu, jo nevar ar reglamentēšanu vien apkarot korupciju, galvenais ir sabiedrības ētisko principu ievērošana, cilvēku izglītošana un audzināšana. Aija Poča minēja, ka Itālijas Palermo pilsētas mērs šajā konferencē runājis par to, ka ar sabiedrības palīdzību, tās informēšanu un skaidrojumiem pēdējos gados izdevies jūtami apkarot korupciju, izvērst cīņu pret noziedzību.

Tieslietu ministre mudināja žurnālistus aktīvāk iesaistīties gan sabiedrības izglītošanā un informēšanā, iedzīvinot jaunos likumus tiesu praksē, gan cilvēku ētisko principu kopšanā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore