Ministru kabineta noteikumi Nr.1210

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 22.§)

Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7.pantu un Dzelzceļa likuma 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējas izmantojamības prasības;

1.2. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu;

1.3. kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšsistēmas verificēšana – apakšsistēmas pārbaudes procedūra, lai apliecinātu, ka tā atbilst šo noteikumu un dzelzceļa nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un to drīkst nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā;

2.2. dzelzceļa tīkls – līnijas, stacijas, termināļi un dažāda veida stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu Eiropas dzelzceļa sistēmas darbību;

2.3. esošā dzelzceļa sistēma – esošā dzelzceļa infrastruktūra (sliežu ceļi un stacionārās iekārtas), kā arī jebkuras kategorijas un izcelsmes ritošais sastāvs, kas izmanto šo infrastruktūru;

2.4. projektētājs – persona, kas izstrādā savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu tehniskos risinājumus, ko izmanto savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu ražošanā vai apkopē;

2.5. ražotājs – komersants, kas izgatavo savstarpējas izmantojamības komponentus. Ražotājs var būt arī projektētājs;

2.6. saskarne – apakšsistēmas funkciju kopa, kas nodrošina tiešu mijiedarbību ar citām apakšsistēmām, lai izpildītu visas nepieciešamās ekspluatācijas un tehniskās pamatprasības;

2.7. savstarpēja izmantojamība – dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni attiecīgajā infrastruktūrā;

2.8. savstarpējas izmantojamības komponents – jebkura detaļa, detaļu grupa, mezgla daļa vai mezgls, kas iekļauts vai ir paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši atkarīga Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība. Savstarpējas izmantojamības komponents var būt materiāla lieta vai nemateriāla sistēma (piemēram, programmatūra). Savstarpējas izmantojamības komponentus var lietot arī citās nozarēs, bet, ja tos izmanto dzelzceļa vajadzībām, tiem nosaka īpašas prasības;

2.9. pamatprasības – nosacījumi, kurus izpilda attiecībā uz Eiropas dzelzceļa sistēmu, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tai skaitā saskarnēm (pielikums);

2.10. pamatparametri – reglamentējošie tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas ietekmē savstarpēju izmantojamību un ir norādīti attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās;

2.11. uzraudzības iestāde – iestāde, kura pieņem lēmumus par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā, kā arī veic tirgus uzraudzību, lai tiktu izmantoti tikai šiem noteikumiem atbilstoši savstarpējas izmantojamības komponenti. Latvijā uzraudzības iestāde ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

3. Šajos noteikumos noteiktās prasības attiecas uz tādu šo noteikumu II nodaļā minēto Eiropas dzelzceļa sistēmas daļu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju, modernizāciju (apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas ievērojamiem pārveidošanas darbiem, kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību), atjaunošanu (apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas ievērojamiem nomaiņas darbiem, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību), darbību un apkopi (profilaktisku savstarpējas izmantojamības komponentu nomaiņu ar detaļām, kam ir identiskas funkcijas un darbības parametri), kuras nodod ekspluatācijā šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, kā arī uz to ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un personāla veselības un drošības nosacījumiem.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. metro, tramvajiem un citām piepilsētas dzelzceļa sistēmām;

4.2. infrastruktūru, kas ir funkcionāli atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas un kura paredzēta tikai vietējo, pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī dzelzceļa komersantiem, kas darbojas tikai šajos dzelzceļa tīklos;

4.3. privātu dzelzceļa infrastruktūru, kuru izmanto tikai īpašnieks savu kravu pārvadājumiem, kā arī uz ritošo sastāvu, ja to izmanto vienīgi šādā infrastruktūrā;

4.4. infrastruktūru un ritošo sastāvu, ko izmanto tūrismam, saglabā kā vēsturisku objektu vai lieto tikai vietējiem mērķiem.

5. Ritošajam sastāvam, uz kuru saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu neattiecina šo noteikumu prasības vai kuram saskaņā ar šo noteikumu 78.punktu nepiemēro savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasības, atļauts izmantot šo noteikumu prasībām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru.

6. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību pamatprasībām nosaka paziņotā institūcija, kas atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām. Paziņotā institūcija veic novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu.

7. Apakšsistēmu atbilstību pamatprasībām nosaka paziņotā institūcija, kas atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām. Paziņotā institūcija veic verificēšanu saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

II. Eiropas dzelzceļa sistēma

8. Eiropas dzelzceļa sistēma sastāv no Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas un Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas.

9. Eiropas parastā dzelzceļa sistēmu veido Eiropas dzelzceļa tīkla infrastruktūra, kas nav iekļauta Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmā, un ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai.

10. Ņemot vērā šo noteikumu 4. un 78.punktā minētos nosacījumus, Eiropas parastā dzelzceļa sistēmā iekļauj publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru šādās dzelzceļa līnijās:

10.1. valsts robeža–Meitene–Jelgava–Rīga–Lugaži–valsts robeža;

10.2. Rīga–Krustpils;

10.3. Jelgava–Liepāja;

10.4. Jelgava–Ventspils;

10.5. Jelgava–Krustpils;

10.6. Krustpils–Rēzekne;

10.7. Krustpils–Daugavpils;

10.8. Kārsava–Rēzekne–Daugavpils–Eglaine–valsts robeža;

10.9. Daugavpils–Indra;

10.10. Rēzekne–Zilupe.

11. Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības infrastruktūrā ietver satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas – datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā un nodrošina tā drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

12. Eiropas parastā dzelzceļa sistēma ietver arī ritošo sastāvu. Ritošais sastāvs ietver vienu vai vairākas strukturālās un funkcionālās apakšsistēmas vai šādu apakšsistēmu daļas.

13. Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmā iekļauj Eiropas dzelzceļa tīkla līnijas un stacionārās iekārtas, kas izbūvētas vai modernizētas tā, lai ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai, pa tām varētu pārvietoties Dzelzceļa likumā noteiktajā ātrumā.

14. Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēma ietver satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas, datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pārvadājumiem šajās līnijās un nodrošina dzelzceļa tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

III. Apakšsistēmas

15. Eiropas dzelzceļa sistēmu iedala šādās apakšsistēmās:

15.1. strukturālās apakšsistēmas:

15.1.1. infrastruktūra;

15.1.2. enerģijas apgāde;

15.1.3. vilcienu vadības iekārtas un signalizācija;

15.1.4. ritošais sastāvs;

15.2. funkcionālās apakšsistēmas:

15.2.1. satiksmes nodrošināšana un vadība;

15.2.2. tehniskā apkope;

15.2.3. tālvadības izmantošana pasažieru un kravu pārvadājumos.

16. Infrastruktūras apakšsistēma ietver sliežu ceļus, pārmijas, inženierbūves (piemēram, tiltus, tuneļus), staciju infrastruktūru (piemēram, peronus, pieejas zonas, arī aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), drošības līdzekļus un aizsarglīdzekļus.

17. Enerģijas apgādes apakšsistēma ietver elektrifikācijas sistēmu, tai skaitā kontaktstrāvas līnijas un strāvas padeves ierīces, kas atrodas ritošajā sastāvā.

18. Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma ietver visas iekārtas, kas nepieciešamas drošības nodrošināšanai, kā arī to vilcienu satiksmes vadības nodrošināšanai, kuriem atļauts izmantot attiecīgo dzelzceļa tīklu.

19. Ritošā sastāva apakšsistēma ietver jebkuru vilcienu aprīkojuma struktūru un vadības nodrošināšanas sistēmu, kā arī vilces un enerģijas pārveides ierīces, bremžu un sakabes mehānismus, ritošo daļu (piemēram, ratiņi, asis), piekari, durvis, cilvēku un mašīnu saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, arī aprīkojums, kas nepieciešams personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās un aktīvās aizsardzības līdzekļus un piederumus pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

20. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ietver darba paņēmienus un aprīkojumu, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību parastā un traucētā režīmā, ietverot vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību, kā arī profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.

21. Tālvadības izmantošanas apakšsistēma ietver:

21.1. tālvadības izmantošanu pasažieru pārvadājumos, ietverot sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un brauciena laikā, pasūtīšanas un maksājumu sistēmas, bagāžas pārsūtīšanu, kā arī vilcienu kustības saskaņošanu, ņemot vērā saskaņošanu ar citiem transporta veidiem;

21.2. tālvadības izmantošanu kravu pārvadājumos, ietverot informācijas sistēmas (kravu un vilcienu uzraudzība reālajā laikā), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, pasūtīšanas, maksājumu un rēķinu piesūtīšanas sistēmu, vilcienu kustības saskaņošanu ar citiem transporta veidiem un elektronisko pavaddokumentu sagatavošanu.

22. Tehniskās apkopes apakšsistēma ietver darba paņēmienus, izmantojamo aprīkojumu, loģistikas centrus tehniskās apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un nepieciešamo caurlaidību.

IV. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas

23. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas ir saskaņā ar Dzelzceļa likumu piemērojamās dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, kas izdotas Eiropas Savienības kopējās transporta politikas jomā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. un 171.pantu, un publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu, un to mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

24. Savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nosaka apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponentu ekspluatācijas un tehniskos raksturojumus, pamatprasības un mijiedarbību ar citām apakšsistēmām. Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Atsevišķos gadījumos uz apakšsistēmu attiecina vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, kā arī viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecas uz vairākām apakšsistēmām.

25. Komersants vai institūcija (piemēram, infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, apkopes vai remonta veicējs), kas izmanto savstarpējas izmantojamības komponentus vai apakšsistēmas (turpmāk – lietotājs), apakšsistēmas izmantošanas laikā nodrošina tās atbilstību savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kuras bija spēkā dienā, kad apakšsistēma tika modernizēta, atjaunota vai nodota ekspluatācijā.

26. Katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā norāda:

26.1. tās darbības jomu (dzelzceļa tīkla vai ritošā sastāva daļa, apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļa);

26.2. pamatprasības katrai konkrētajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām;

26.3. ekspluatācijas un tehniskās prasības, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (atsevišķos gadījumos šīs prasības atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas ir atšķirīgas);

26.4. savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas. Eiropas specifikācijas ir vispārēja tehniskā specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums vai piemērojamais standarts;

26.5. procedūras, kuras katrā konkrētā gadījumā izmantojamas savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanai vai apakšsistēmu verificēšanai;

26.6. personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī higiēnas un drošības apstākļus darba vietā, kas nepieciešami konkrētās apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei, kā arī savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanai;

26.7. savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju ieviešanas pārejas laikposmus.

27. Lai saglabātu tādas esošās dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību, kurai savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas prasību dēļ ir apdraudēta saderība ar esošo sistēmu, katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā uz laiku vai pastāvīgi paredz īpašus gadījumus attiecībā uz infrastruktūru un ritošo sastāvu. Īpašajiem gadījumiem savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās paredz atsevišķus nosacījumus atkarībā no gabarītiem, sliežu platuma un attāluma starp sliežu ceļiem, kā arī atsevišķus nosacījumus ritošajam sastāvam, kas kursē no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis), vai uz tām. Katram īpašajam gadījumam savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā nosaka šo noteikumu 26.3., 26.4., 26.5., 26.6. un 26.7.apakšpunktā minēto prasību ieviešanas nosacījumus.

28. Ja atsevišķā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir ietverta tieša norāde uz piemērojamiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem vai specifikācijām, kā arī Eiropas dzelzceļa aģentūras publicētu tehnisko dokumentāciju, šos standartus, specifikācijas, tehnisko dokumentāciju vai to daļas uzskata par attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas pielikumu un minētie standarti, specifikācijas vai tehniskā dokumentācija kļūst obligāta no savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas dienas. Ja standartu, specifikāciju vai tehniskās dokumentācijas nav, savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ietver norādi uz citiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko izmanto līdz standartu vai specifikāciju izstrādei.

29. Ja savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir norādīts, ka pamatprasību izpildes nodrošināšanai noteikta atklāta pieeja, piemēro attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvos aktus, standartus un normatīvi tehnisko dokumentāciju, kas noteiktā kārtībā notificēta Eiropas Komisijā. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē savā mājaslapā internetā (www.vdzti.gov.lv) informāciju par piekļuvi minētajiem saistošajiem normatīvajiem aktiem, standartiem un normatīvi tehniskajai dokumentācijai.

V. Paziņotās institūcijas

30. Savstarpējas izmantojamības komponentu un strukturālo apakšsistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un par kurām publicēts paziņojums Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājaslapā internetā (www.latak.lv) (turpmāk – paziņotā institūcija), kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās institūcijas.

31. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs", ņemot vērā savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, akreditē paziņotās institūcijas atbilstoši šādiem standartiem:

31.1.  LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu sertificēšanu;

31.2.  LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspicēšanu", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu inspicēšanu;

31.3.  LVS EN ISO/IEC 17021:2007 "Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu kvalitātes pārvaldības sistēmu novērtēšanu;

31.4.  LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu testēšanu vai kalibrēšanu.

32. Paziņotā institūcija ir tiesīga novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

32.1. institūcija ir neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm un sniedz tikai trešās puses pakalpojumus;

32.2. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūrām, nav attiecīgo savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs, apkopes veicējs vai lietotājs vai šo personu pilnvarots pārstāvis. Apmaiņa ar tehnisko informāciju starp institūciju un ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju ir atļauta;

32.3. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu, ir funkcionāli neatkarīgs no iestādēm, kas saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem lēmumu par apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, no iestādēm, kas izsniedz dzelzceļa pārvadājumu licences vai drošības sertifikātus, kā arī no iestādēm, kas ir atbildīgas par avāriju izmeklēšanu;

32.4. institūcija nodrošina tās pakalpojumu pieejamību visām ieinteresētajām pusēm. Pakalpojumus nedrīkst ietekmēt finansiāli vai citi diskriminējoši nosacījumi;

32.5. institūcija pati veic visas ar atbilstības novērtēšanu saistītās pārbaudes un testus vai nodod kādu no atbilstības novērtēšanas pārbaudēm attiecīgā pakalpojuma sniegšanā kompetentam apakšuzņēmējam, uzņemoties pilnu atbildību par pārbaužu rezultātiem;

32.6. institūcijas rīcībā ir pietiekami līdzekļi un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu;

32.7. institūcijas rīcībā ir pietiekams skaits darbinieku, lai tā spētu veikt visas ar pārbaudes procedūrām saistītās darbības;

32.8. personālam, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas un apliecināšanas procedūrām, ir:

32.8.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

32.8.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā;

32.8.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu, protokolu un sertifikātu noformēšanā;

32.8.4. zināšanas par novērtējamo savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ražošanas tehnoloģiju un lietošanu, kā arī par bojājumiem, kādi var rasties to lietošanas laikā;

32.9. institūcijas personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

32.10. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz darba rezultātiem, kuru tā ir tiesīga veikt;

32.11. institūcija aizsargā īpašumtiesības un neizpauž informāciju, ko tā saņēmusi, veicot atbilstības novērtēšanu, izņemot informāciju, kuru pieprasa uzraudzības iestādes, kas uzrauga un kontrolē dzelzceļa sistēmā izmantotos savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, vai iestādes, kas ir atbildīgas par avāriju izmeklēšanu.

VI. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana

33. Savstarpējas izmantojamības komponents atbilst pamatprasībām, ja tas atbilst attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajiem nosacījumiem vai Eiropas specifikācijām, kas izstrādātas šo nosacījumu ievērošanai.

34. Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanu veic paziņotā institūcija, vienojoties ar ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi par atbilstības novērtēšanas laiku, vietu un kārtību.

35. Veicot atbilstības novērtēšanu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nosacījumiem.

36. Ja savstarpējas izmantojamības komponents atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim atbilstības novērtēšanas sertifikātu.

37. Ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis nenodrošina savstarpējās izmantojamības komponentu vai komponentu daļu atbilstību šo noteikumu prasībām, ražotāja vietā to nodrošina persona, kas piedāvā savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū, vai persona, kas savām vajadzībām izgatavo vai uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus vai komponentu daļas.

38. Atbilstības deklarācija apliecina, ka paziņotā institūcija ir izvērtējusi viena konkrēta savstarpējas izmantojamības komponenta faktisko atbilstību attiecīgajām tehniskajām specifikācijām vai piemērotību lietošanai Eiropas dzelzceļa sistēmā vai izvērtējusi saskarni saistībā ar pārbaudāmajām (galvenokārt funkcionālajām) tehniskajām specifikācijām.

39. Sastādot atbilstības deklarāciju, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus.

40. Lai sagatavotu atbilstības deklarāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, paziņotā institūcija uzrauga apakšsistēmu, kurā ir uzstādīts savstarpējas izmantojamības komponents, lai novērtētu (ja atbilstošajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir šāda prasība) tās piemērotību izmantošanai paredzētajā dzelzceļa sistēmā.

41. Atbilstības deklarāciju un pavaddokumentus paraksta ražotāja vai ražotāja pilnvarota pārstāvja atbildīgā amatpersona vai persona, kuru ražotājs vai ražotāja pilnvarots pārstāvis pilnvarojis parakstīt atbilstības deklarāciju un pavaddokumentus (norāda parakstīšanas datumu).

42. Atbilstības deklarācijā norāda:

42.1. atsauci uz šiem noteikumiem un informāciju par atbilstošo Eiropas Savienības direktīvu;

42.2. ražotāja un tā pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

42.3. savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (piemēram, marka, tips);

42.4. tās procedūras aprakstu, kuru ievēro, deklarējot atbilstību vai piemērotību lietošanai;

42.5. visus būtiskos raksturojumus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, īpaši tā izmantošanas nosacījumus;

42.6. paziņotās institūcijas (institūciju) nosaukumu, kura piedalījusies atbilstības novērtēšanas procedūrā, kā arī atbilstības novērtēšanas sertifikāta numuru, izsniegšanas datumu, derīguma termiņu (ja tāds ir noteikts) un nosacījumus;

42.7. atsauci uz Eiropas specifikācijām, ja tās piemēro;

42.8. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

43. Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem papildus šo noteikumu prasībām attiecas citu normatīvo aktu prasības, atbilstības deklarācijā norāda savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šīm prasībām.

VII. Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana un tirgus uzraudzība

44. Savstarpējas izmantojamības komponentu atļauts piedāvāt Eiropas Savienības iekšējā tirgū – atsavināt vai nodot lietošanā (pret atlīdzību vai bez tās) izmantošanai Eiropas dzelzceļa sistēmā –, ja tas atbilst pamatprasībām un ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis par to ir sastādījis atbilstības deklarāciju. Savstarpējas izmantojamības komponentus atļauts piedāvāt tirgū izmantošanai ārpus Eiropas dzelzceļa sistēmas.

45. Savstarpējas izmantojamības komponentus Eiropas dzelzceļa sistēmā izmanto paredzētajiem mērķiem, atbilstoši uzstāda un uztur kārtībā.

46. Apakšsistēmās, kuras ir nodotas ekspluatācijā pirms atbilstošas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, par rezerves daļām var izmantot savstarpējas izmantojamības komponentus bez šo noteikumu VI nodaļā minētās procedūras piemērošanas.

47. Ja savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ir paredzēti pārejas periodi noteiktiem dzelzceļa produktiem kā savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas ir laisti tirgū pirms atbilstošas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, šādus komponentus uzskata par šo noteikumu prasībām atbilstošiem.

48. Savstarpējas izmantojamības komponentu tirgus uzraudzību veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

49. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši kompetencei veic nepieciešamos pasākumus, lai tirgū un ekspluatācijā būtu tikai tādi savstarpējas izmantojamības komponenti, kas, atbilstoši izgatavoti, uzturēti un lietoti, neapdraud dzelzceļa satiksmes drošību.

50. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt to savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai Eiropas dzelzceļa sistēmā, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau ir veiktas saistībā ar VI nodaļā minēto atbilstības novērtēšanu.

51. Ja, veicot tirgus uzraudzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulai Nr.765/2008/EK, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93 (turpmāk – regula Nr.765/2008), Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka atbilstības deklarācija ir nepareizi sastādīta, ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja pienākums ir nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību prasībām un novērst attiecīgās atbilstības deklarācijas neatbilstību, ievērojot Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas prasības. Ja neatbilstība netiek novērsta, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši regulas Nr.765/2008 prasībām pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt attiecīgā savstarpējas izmantojamības komponenta laišanu tirgū.

52. Ja, veicot tirgus uzraudzību atbilstoši regulai Nr.765/2008, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka savstarpējas izmantojamības komponents, kas ietverts atbilstības deklarācijā un laists tirgū, to izmantojot paredzētajiem mērķiem, neatbilst pamatprasībām, tā atbilstoši regulas Nr.765/2008 prasībām pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt savstarpējas izmantojamības komponenta izmantošanu.

53. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par šo noteikumu 51. un 52.punktā minēto lēmumu informē Satiksmes ministriju, bet Satiksmes ministrija – Eiropas Komisiju, lai Eiropas Komisijas noteiktajā kārtībā panāktu savstarpējas izmantojamības komponenta izņemšanu no Eiropas Savienības tirgus.

VIII. Apakšsistēmas verificēšana

54. Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā, ja tās projektē, būvē vai ražo un uzstāda atbilstoši attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatprasībām un par to ir sastādīta verificēšanas deklarācija. Verificēšanas deklarāciju var sastādīt komersants vai publiska institūcija, kas slēdz līgumus un pasūta dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu vai to daļu projektēšanu, būvi, izgatavošanu, modernizāciju vai atjaunošanu (turpmāk – pasūtītājs), vai ražotājs, kā arī pasūtītāja vai ražotāja pilnvarots pārstāvis. Pasūtītājs var būt arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, apakšsistēmu turētājs vai lietotājs, kā arī koncesionārs, kurš ir atbildīgs par projekta nodošanu ekspluatācijā.

55. Paziņotā institūcija pēc ražotāja, pasūtītāja vai viņu pilnvarota pārstāvja pieprasījuma apakšsistēmu verificē, piemērojot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (ja tādas ir). Ja savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nav vai tajās pamatprasību izpildes nodrošināšanai ir noteikta atklāta pieeja, paziņotā institūcija apakšsistēmu verificē, piemērojot šo noteikumu 28.punktā minētos saistošos normatīvos aktus, standartus un normatīvi tehnisko dokumentāciju, kā arī ievērojot normatīvo aktu prasības par dzelzceļa infrastruktūras būvniecību un ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā.

56. Verificējot apakšsistēmu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nosacījumiem.

57. Paziņotā institūcija, kas veic visas apakšsistēmas verificēšanu kopumā, uzsāk darbu projektēšanas stadijā un turpina to darīt visu ražošanas laiku līdz pieņemšanai pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā.

58. Paziņotā institūcija, kas veic visas apakšsistēmas verificēšanu kopumā, novērtē apakšsistēmu šādos apakšsistēmas izveides posmos:

58.1. apakšsistēmas projektēšana;

58.2. apakšsistēmas izgatavošana vai būvniecība (arī inženierbūves darbi, savstarpējas izmantojamības komponentu montāža un savstarpēja pielāgošana);

58.3. apakšsistēmas galīgā pārbaude pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā.

59. Lai pārliecinātos par kāda atsevišķa projektēšanas, ražošanas vai būvniecības posma atbilstību šo noteikumu prasībām, apakšsistēmas projektēšanas (arī tipa pārbaudes), izgatavošanas vai būvniecības posmā ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis drīkst no paziņotās institūcijas pieprasīt atsevišķa projektēšanas, ražošanas vai būvniecības posma novērtējumu. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis izvēlas paziņoto institūciju, kas var nebūt tā paziņotā institūcija, kas veic visas apakšsistēmas verificēšanu kopumā. Paziņotā institūcija veic novērtēšanu un izsniedz ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotam pārstāvim starpposma atbilstības deklarācijas sastādīšanai nepieciešamo starpposma verificēšanas apliecinājumu par projektēšanas, būvniecības vai ražošanas posma atbilstību šo noteikumu prasībām. Ražotājs, pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda starpposma atbilstības deklarāciju par attiecīgo apakšsistēmas projektēšanas, ražošanas vai būvniecības posmu. Starpposma atbilstības deklarācijai pievieno arī atbilstošo dokumentāciju no šo noteikumu 72.punktā minētās tehniskās dokumentācijas.

60. Apakšsistēmas projektēšanas posmā paziņotā institūcija izvērtē apakšsistēmas projekta tehniskās dokumentācijas atbilstību šo noteikumu prasībām.

61. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotā institūcija veic uzraudzību, lai nodrošinātu, ka apakšsistēmas izveides laikā tiek pildītas saistības saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

62. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotās institūcijas darbiniekiem ir pastāvīga piekļuve būvlaukumiem, ražošanas cehiem, noliktavām, kā arī, ja nepieciešams, rūpnieciskās ražošanas vai izmēģinājumu iekārtām un jebkurai teritorijai, kura tiem jāapmeklē, pildot pienākumus. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis paziņotajai institūcijai nodrošina nepieciešamo dokumentu (piemēram, apakšsistēmas izveides plānu un tehniskās dokumentācijas) pieejamību.

63. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotā institūcija veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos par apakšsistēmas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija pieprasa tās pārstāvju klātbūtni noteiktās būvdarbu vai ražošanas stadijās.

64. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas cehus bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā viņi veic pilnu vai daļēju uzraudzības pārbaudi (auditu). Ar apmeklējuma protokolu vai ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi.

65. Paziņotā institūcija, kas veic visas apakšsistēmas verificēšanu kopumā, ņem vērā starpposma verificēšanas apliecinājumus, ja tādi ir, un pirms verificēšanas sertifikāta izdošanas pārbauda, vai:

65.1. apakšsistēma ir uzbūvēta saskaņā ar attiecīgajiem projektēšanas un ražošanas starpposma verificēšanas apliecinājumiem, kas izsniegti ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotam pārstāvim, ja tas ir pieprasījis paziņotajai institūcijai novērtēt atsevišķus posmus;

65.2. uzbūvētā apakšsistēma atbilst visiem aspektiem, kuri iekļauti projektēšanas starpposma verificēšanas apliecinājumā, kas izsniegts ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotam pārstāvim, ja tas ir pieprasījis paziņotajai institūcijai atsevišķi novērtēt tikai projektēšanas posmu;

65.3. panākta atbilstība savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām, un novērtē projektēšanas un ražošanas vai būvniecības posmus, kas nav ietverti projektēšanas un ražošanas vai būvniecības starpposma verificēšanas apliecinājumos.

66. Paziņotā institūcija pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā veic apakšsistēmas galīgo pārbaudi – apakšsistēmas saskarnes verificē ar dzelzceļa sistēmu, kurā apakšsistēma tiek iekļauta. Pārbaudi veic, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kā arī infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.

67. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam, pasūtītājam vai to pilnvarotam pārstāvim verificēšanas deklarācijas sastādīšanai nepieciešamo verificēšanas sertifikātu.

68. Paziņotā institūcija ir atbildīga par šo noteikumu 72.punktā minētās tehniskās dokumentācijas apkopošanu. Tehniskajā dokumentācijā ietver dokumentus par apakšsistēmas parametriem (ja nepieciešams, arī dokumentus, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām), apakšsistēmas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumus. Tehnisko dokumentāciju nodod ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotam pārstāvim kopā ar verificēšanas sertifikātu. Verificēšanas sertifikāts bez tehniskās dokumentācijas nav derīgs.

69. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis sastāda verificēšanas deklarāciju, uz kuras pamata tiks pieņemts lēmums par apakšsistēmas pieņemšanu ekspluatācijā. Sastādot verificēšanas deklarāciju, ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus.

70. Verificēšanas deklarāciju un pavaddokumentus paraksta ražotāja, pasūtītāja vai viņu pilnvarota pārstāvja atbildīgā amatpersona vai persona, kuru ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis pilnvarojis parakstīt verificēšanas deklarāciju un pavaddokumentus (norāda parakstīšanas datumu).

71. Verificēšanas deklarācijā norāda:

71.1. atsauci uz šiem noteikumiem un informāciju par attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu;

71.2. ražotāja vai pasūtītāja, kā arī viņu pilnvarota pārstāvja (ja tāds ir) vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

71.3. apakšsistēmas īsu aprakstu;

71.4. paziņotās institūcijas nosaukumu, kura veikusi apakšsistēmas verificēšanu;

71.5. tehniskajā dokumentācijā iekļauto dokumentu sarakstu;

71.6. visus attiecīgos pagaidu vai galīgos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu, kā arī, ja nepieciešams, jebkurus ekspluatācijas ierobežojumus vai nosacījumus;

71.7. deklarācijas derīguma termiņu, ja tas ir ierobežots;

71.8. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

72. Verificēšanas deklarācijai pievieno šādu tehnisko dokumentāciju:

72.1. par infrastruktūru – būvniecības plānus, inženierkonstrukciju plānus, rakšanas un nostiprināšanas darbu pieņemšanas un nodošanas aktus, betona izmēģinājuma un pārbaudes aktus, kā arī citu infrastruktūru raksturojošu informāciju;

72.2. par pārējām apakšsistēmām – kopskata rasējumus un detalizētus rasējumus saistībā ar darbu izpildi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, ekspluatācijas un apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumus, kā arī citu apakšsistēmu raksturojošu informāciju;

72.3. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu;

72.4. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības deklarāciju kopijas un, ja nepieciešams, attiecīgo aprēķinu piezīmes, kā arī protokolu kopijas par izmēģinājumiem un pārbaudēm, ko veikušas paziņotās institūcijas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

72.5. starpposma verificēšanas apliecinājumus (ja tādi ir) un attiecīgas apakšsistēmas starpposma būvniecības atbilstības deklarācijas kopā ar verificēšanas sertifikātiem, kā arī datus par paziņotās institūcijas veiktās verificēšanas rezultātiem attiecībā uz starpposma verificēšanas apliecinājumu atbilstību;

72.6. paziņotās institūcijas izsniegtu verificēšanas sertifikātu (kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm), kas apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka projekts atbilst šo noteikumu prasībām (minot visas iebildes, kas radušās darbu veikšanas laikā un vēl nav atsauktas). Sertifikātam pievieno apmeklējumu protokolus un uzraudzības pārbaužu (audita) ziņojumus, ko sastādījusi attiecīgā paziņotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu 63. un 64.punktu.

73. Dokumentāciju formē un saraksti saistībā ar verifikācijas norisi veic tās Eiropas Savienības dalībvalsts valodā, kurā reģistrēts ražotājs vai pasūtītājs, vai valodā, ko atzīst šis ražotājs vai pasūtītājs.

74. Ja attiecīgās savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas to atļauj, paziņotā institūcija var izdot verificēšanas apliecinājumus vai atbilstības sertifikātus apakšsistēmu sērijām vai šo apakšsistēmu daļām.

75. Paziņotā institūcija regulāri publicē savā mājaslapā internetā informāciju par:

75.1. saņemtajiem verificēšanas pieteikumiem;

75.2. izsniegtajiem starpposma verificēšanas apliecinājumiem;

75.3. atteikumiem izsniegt starpposma verificēšanas apliecinājumu;

75.4. izsniegtajiem verificēšanas sertifikātiem;

75.5. atteikumiem izsniegt verificēšanas sertifikātu;

75.6. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu.

76. Lietotājs verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma to uzrāda uzraudzības iestādei.

IX. Lēmums par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu konkrētam projektam

77. Vismaz mēnesi pirms plānotās apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas uzsākšanas ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā plānotās apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju.

78. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju un, ņemot vērā attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā noteiktos prasību ieviešanas nosacījumus, pieņem lēmumu par nosacījumiem apakšsistēmas pieņemšanai ekspluatācijā, norādot tajā konkrētās apakšsistēmas būvei, atjaunošanai vai modernizācijai piemērojamās savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas. Ja paredzētie atjaunošanas vai modernizācijas darbi neietekmē attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu neizskatīt apakšsistēmas atkārtotu pieņemšanu ekspluatācijā.

79. Šo noteikumu 78.punktā minēto lēmumu ražotājs un pasūtītājs ievēro, veicot konkrētās apakšsistēmas būvi, atjaunošanu vai modernizāciju.

80. Pieņemot šo noteikumu 78.punktā minēto lēmumu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu nepiemērot šo noteikumu VIII un X nodaļas prasības:

80.1. apakšsistēmām, kuru būvniecība vai modernizācija ierosināta pirms savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju spēkā stāšanās, kā arī jebkurai apakšsistēmai, kas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas spēkā stāšanās dienā ir izstrādes beigu stadijā vai uz ko attiecas līgums, kurš jau tiek pildīts;

80.2. projektiem, kas paredz jau esošas apakšsistēmas atjaunošanu vai modernizāciju, ja infrastruktūras parametri (gabarīti, sliežu ceļa platums, attālums starp sliežu ceļiem vai elektrības spriegums) atbilstošajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nav saderīgi ar esošās apakšsistēmas parametriem;

80.3. projektiem, kas paredz jau esošas apakšsistēmas atjaunošanu, paplašināšanu vai modernizāciju, ja atbilstošo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošana apdraud projekta ekonomisko dzīvotspēju vai esošās dzelzceļa sistēmas saderību;

80.4. ja pēc avārijas vai dabas katastrofas ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ dzelzceļa tīkla atjaunošanas apstākļi neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

80.5. 1520 milimetru sliežu ceļu platuma dzelzceļa tīklam paredzētam ritošajam sastāvam, kuru izmanto vai ir paredzēts izmantot pārvadājumiem uz trešajām valstīm un no tām.

81. Pēc projekta tehniskā uzdevuma dokumentācijas saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par katru gadījumu, kas atbilst šo noteikumu 80.punktā minētajiem kritērijiem, apkopo un nosūta Satiksmes ministrijai šādu informāciju:

81.1. darbu, objektu un pakalpojumu aprakstu, kuriem paredzēti izņēmumi. Aprakstā precizē galvenos datumus, ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī funkcionālo un tehnisko jomu;

81.2. precīzu atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (vai tās daļām), attiecībā uz kuru paredzēti izņēmumi;

81.3. precīzu atsauci un detalizētu informāciju par alternatīviem noteikumiem un tehniskiem parametriem, kurus paredzēts piemērot;

81.4. pierādījumus tam, ka projekts ir izstrādes beigu posmā, ja projekts atbilst šo noteikumu 80.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

81.5. izņēmumu pamatojumu, kurā norāda tehniska, ekonomiska, komerciāla, funkcionāla un administratīva rakstura iemeslus;

81.6. citus dokumentus (ja ir), kas pamato izņēmumu nepieciešamību;

81.7. pasākumu aprakstu, kurus plānots īstenot, lai veicinātu projekta savstarpēju izmantojamību tā beigu posmā. Ja izņēmumi ir minimāli, šis apraksts nav nepieciešams.

82. Satiksmes ministrija nosūta šo noteikumu 81.punktā minēto informāciju Eiropas Komisijai.

83. Ja projekts atbilst šo noteikumu 80.1. vai 80.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu nepiemērot konkrētajam projektam šo noteikumu VIII un X nodaļas prasības pirms Eiropas Komisijas atbildes saņemšanas. Pēc Eiropas Komisijas atbildes saņemšanas (ja tāda tiek saņemta) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nosūta ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotai personai lēmumu par papildu nosacījumiem konkrētajam projektam, kas izriet no Eiropas Komisijas sagatavotajiem ieteikumiem par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona darbojas atbilstoši šo noteikumu 81.punktā norādītajai informācijai, ņemot vērā Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par papildu nosacījumiem konkrētajam projektam (ja tāds tiek saņemts).

84. Ja projekts atbilst šo noteikumu 80.2., 80.3. vai 80.5.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija galīgo lēmumu par šo noteikumu VIII un X nodaļas prasību nepiemērošanu konkrētajam projektam pieņem tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinošas atbildes saņemšanas. Ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad šo noteikumu 82.punktā minētais pieprasījums ir iesniegts Eiropas Komisijā, atbilde nav saņemta, attiecīgo pieprasījumu uzskata par apstiprinātu.

85. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šo noteikumu 78.punktā minēto lēmumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma izdošanas termiņu var pagarināt par četriem mēnešiem no visas projekta tehniskā uzdevuma dokumentācijas saņemšanas dienas. Lēmumā norāda:

85.1. nepieciešamību atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā;

85.2. savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, kuras piemēro konkrētajam projektam;

85.3. normatīvos dokumentus, ko piemēro savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju vietā, ja savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nav vai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos tiek piemēroti izņēmumi;

85.4. ja nepieciešams, informāciju par galīgā lēmuma atlikšanu līdz saskaņošanai ar Eiropas Komisiju šo noteikumu 84.punktā noteiktajā kārtībā.

X. Apakšsistēmu nodošana ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā un to uzraudzība

86. Strukturālu apakšsistēmu Eiropas dzelzceļa sistēmā atļauts ekspluatēt tikai pēc tās nodošanas ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

87. Ritošo sastāvu pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā noteiktajā kārtībā.

88. Lai nodotu ekspluatācijā strukturālu apakšsistēmu, izņemot ritošo sastāvu, ražotājs, pasūtītājs vai tā pilnvarota persona Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz:

88.1. apakšsistēmas verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, kurā ir apliecinājumi arī par apakšsistēmas savietojamību ar 1520 mm platuma sliežu ceļu;

88.2. ja apakšsistēmai vai tās daļai piemēro arī normatīvos aktus par dzelzceļa būvnoteikumiem, – dokumentāciju, kas apliecina atbilstību šo normatīvo aktu prasībām;

88.3. informāciju par procedūrām, kas nodrošinās apakšsistēmas izmantošanu, apkopi un uzturēšanu kārtībā atbilstoši pamatprasībām.

89. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā pārbauda:

89.1. iesniegto dokumentāciju;

89.2. apakšsistēmas drošu iekļaušanu lietotāja drošības pārvaldības sistēmā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2009.gada 24.aprīļa Regulu Nr.352/2009/EK par kopīgas drošības metodes ieviešanu riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6.panta 3.punkta "a" apakšpunktam;

89.3. apakšsistēmas tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā to iekļauj;

89.4. kā tiek ievēroti savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju noteikumi par apakšsistēmu darbību un apkopi.

90. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt strukturālo apakšsistēmu izveidi, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, ja tās atbilst pamatprasībām un šo noteikumu 89.punktā minētās pārbaudes rezultāti apliecina strukturālās apakšsistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām.

91. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau veiktas:

91.1. saistībā ar verificēšanas deklarācijas iegūšanu šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajā kārtībā;

91.2. citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja pārbaudīta atbilstība identiskām prasībām identiskos darbības apstākļos.

92. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt no paziņotās institūcijas informāciju par:

92.1. saņemtajiem verificēšanas pieteikumiem;

92.2. izsniegtajiem starpposma verificēšanas apliecinājumiem;

92.3. atteikumiem izsniegt starpposma verificēšanas apliecinājumu;

92.4. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem;

92.5. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu.

93. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā.

94. Informāciju par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē savā mājaslapā internetā (www.vdzti.gov.lv).

95. Pēc apakšsistēmu nodošanas ekspluatācijā to ekspluatācijas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, uzraugot apakšsistēmu lietotāju drošības pārvaldības sistēmas to drošības sertifikāta vai drošības apliecības ietvaros. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izmanto tiesību aktos, kā arī attiecīgajās strukturālajās un funkcionālajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

96. Ja, veicot dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām, apakšsistēmas ekspluatācijas laikā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, kas ietverta verifikācijas deklarācijā, kurai pievienota tehniskā dokumentācija, pilnībā neatbilst šo noteikumu prasībām un apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, tā aizliedz apakšsistēmas ekspluatāciju un pieprasa veikt papildu pārbaudes.

97. Šo noteikumu 96.punktā minētajā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties informē Satiksmes ministriju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savas rīcības iemeslus. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija norāda, vai neatbilstību šo noteikumu prasībām rada pamatprasību vai kādas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neievērošana vai arī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija neatbilst pamatprasībām.

98. Satiksmes ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem, lai tā vērstos pret to Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā reģistrēta persona, kas sagatavojusi verificēšanas deklarāciju, un pieprasītu šai dalībvalstij veikt attiecīgus pasākumus.

XI. Noslēguma jautājums

99. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumus Nr.769 "Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 191.nr.; 2009, 26.nr.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis

 

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1210 

Pamatprasības

1. Vispārīgās prasības:

1.1. drošība:

1.1.1. drošību ietekmējošās sastāvdaļas (īpaši ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību) projektē, izgatavo un montē, kā arī to tehnisko apkopi un uzraudzību veic tā, lai arī nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts dzelzceļa tīkla izveides mērķiem atbilstošs drošības līmenis;

1.1.2. nodrošina riteņu un sliežu saskares parametru atbilstību izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību ar maksimāli atļauto ātrumu un ass slodzi;

1.1.3. nodrošina, lai izmantojamās sastāvdaļas iztur jebkuru ekspluatācijas laikā iespējamo slodzi vai pārslodzi. Pienācīgi ierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netiešu ietekmi uz drošību;

1.1.4. projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, paredz iespēju ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu rašanos un izplatīšanos, kā arī ugunsgrēka radītās sekas;

1.1.5. visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, projektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās lieto neatbilstoši izmantošanas norādījumiem iepriekš paredzamā veidā;

1.2. drošums un darbspēja. Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi novērtē tā, lai nodrošinātu attiecīgo sastāvdaļu darbību paredzētajos apstākļos;

1.3. veselības aizsardzība:

1.3.1. ritošajā sastāvā un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuri var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk ar tiem saskarē;

1.3.2. ritošajam sastāvam un dzelzceļa infrastruktūrai materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā;

1.4. vides aizsardzība:

1.4.1. projektējot sistēmu, izvērtē un ņem vērā Eiropas dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekmi uz vidi;

1.4.2. ritošajam sastāvam un infrastruktūrai izmanto materiālus, kas aizkavē videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks;

1.4.3. projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, nodrošina to elektromagnētisku saderību ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātajām komunikāciju sistēmām, lai neradītu savstarpējus traucējumus;

1.4.4. ekspluatējot Eiropas dzelzceļa sistēmu, ievēro trokšņa ierobežošanas prasības;

1.4.5. Eiropas dzelzceļa sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu;

1.5. tehniskā saderība:

1.5.1. nodrošina infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehnisko parametru savstarpējo saderību, kā arī saderību ar Eiropas dzelzceļa sistēmā izmantojamā ritošā sastāva parametriem;

1.5.2. ja atsevišķos dzelzceļu tīkla posmos tehnisko parametru atbilstību ir grūti nodrošināt, drīkst izmantot pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.

2. Īpašas prasības katrai apakšsistēmai:

2.1. infrastruktūra:

2.1.1. drošība:

2.1.1.1. veic pasākumus, lai liegtu pieeju iekārtām un nepieļautu patvaļīgu iekļūšanu tajās;

2.1.1.2. veic pasākumus, kas mazina apdraudējumu cilvēkiem, piemēram, vilcieniem braucot cauri stacijām;

2.1.1.3. publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (piemēram, stabilitāte, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija);

2.1.1.4. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.2. enerģijas apgāde:

2.2.1. drošība. Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt ritošā sastāva vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, iedzīvotāju un trešo personu) drošību;

2.2.2. vides aizsardzība. Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.2.3. tehniskā saderība:

2.2.3.1. izmantojamās elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmas nodrošina vilces ritošajam sastāvam noteiktos jaudas rādītājus;

2.2.3.2. nodrošina elektriskās energoapgādes sistēmu saderību ar vilces ritošajā sastāvā uzstādītajiem strāvas noņēmējiem;

2.3. vilcienu vadības iekārtas un signalizācija:

2.3.1. drošība:

2.3.1.1. izmantojamās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas un darba paņēmieni nodrošina vilcienu kustības drošības līmeni, kas atbilst dzelzceļa tīkla izveides mērķiem;

2.3.1.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas nodrošina vilcienu bezavārijas kustību arī neatbilstošos apstākļos;

2.3.2. tehniskā saderība:

2.3.2.1. visi jaunie infrastruktūras objekti un jaunais ritošais sastāvs, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, ir piemērots šai sistēmai;

2.3.2.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas, ar kurām aprīkots vilces līdzeklis, nodrošina normālu darbību visā Eiropas dzelzceļa sistēmā konkrētajos apstākļos;

2.4. satiksmes nodrošināšana un vadība:

2.4.1. drošība:

2.4.1.1. dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotība, kā arī vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu), vilcienu apkalpojošā personāla un vilcienu vadības kontroles centra personāla kvalifikācija garantē drošu apakšsistēmas ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.4.1.2. tehniskās apkopes darbības un to biežums, apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu drošības līmeni;

2.4.2. drošums un darbspēja. Tehniskās apkopes operācijas un to biežums, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu sistēmas drošības līmeni un darbspēju;

2.4.3. tehniskā saderība. Dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotības līmenis un vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu), vilcienu apkalpojošā personāla un vilcienu vadības kontroles centra personāla kvalifikācija nodrošina Eiropas dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.5. ritošais sastāvs:

2.5.1. drošība:

2.5.1.1. ritošā sastāva un to savienojumu konstrukciju projektē tā, lai pasargātu pasažieru un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) nodalījumus ritošā sastāva sadursmes gadījumā vai tad, ja ritošais sastāvs nobrauc no sliedēm;

2.5.1.2. elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību;

2.5.1.3. nodrošina bremzēšanas paņēmienu un bremzēšanas radīto slodžu saderību ar sliežu ceļu, inženierbūvju, energoapgādes un signalizācijas sistēmu konstrukciju;

2.5.1.4. veic pasākumus, kas nepieļauj piekļuvi sastāvdaļām, uz kurām iedarbojas spriegums, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai;

2.5.1.5. pasažieru ritošo sastāvu aprīko ar ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem sazināties ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un apkalpojošo personālu;

2.5.1.6. durvis aprīko ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību;

2.5.1.7. pasažieru ritošajam sastāvam ir avārijas izejas ar attiecīgu uzrakstu;

2.5.1.8. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.5.1.9. pasažieru ritošo sastāvu apgādā ar pietiekami intensīvu un ilglaicīgu avārijas apgaismojumu iekštelpā;

2.5.1.10. pasažieru ritošo sastāvu aprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilcienu apkalpojošajam personālam ir saziņas līdzeklis ar pasažieriem;

2.5.2. drošums un darbspēja. Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūve ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamam aprīkojumam;

2.5.3. tehniskā saderība:

2.5.3.1. nodrošina elektroiekārtu saderību ar vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu darbību;

2.5.3.2. ja tiek izmantota elektriskā vilce, strāvas noņēmēju parametri nodrošina vilcienu kustību, izmantojot Eiropas dzelzceļa sistēmas energoapgādes sistēmas;

2.5.3.3. ritošā sastāva parametri ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur paredzēts izmantot attiecīgo ritošo sastāvu;

2.5.4. kontrole. Vilces līdzekli aprīko ar kustības parametru reģistrācijas iekārtu un nodrošina ar to iegūto datu un informācijas apstrādes saskaņotību;

2.6. tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos:

2.6.1. tehniskā saderība:

2.6.1.1. attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un kravu pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus;

2.6.1.2. datubāzes, programmatūras un datu pārraides protokolu izstrāde nodrošina maksimālu savstarpēju datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņu starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem, kā arī lietotājiem ērtu pieeju informācijai;

2.6.2. drošums un darbspēja. Datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, aktualizācijas un uzturēšanas paņēmieni garantē šo sistēmu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti;

2.6.3. veselības aizsardzība. Tālvadības sistēmu un lietotāju saskarnes atbilst vismaz minimālajām ergonomikas un veselības aizsardzības prasībām;

2.6.4. drošība. Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, ievēro atbilstošas prasības informācijas pietiekamībai un drošumam;

2.7. tehniskā apkope:

2.7.1. veselības aizsardzība un drošība. Nodrošina, lai apkopes centru tehniskās iekārtas un izmantojamie darba paņēmieni garantētu apakšsistēmu drošu ekspluatāciju un neapdraudētu cilvēku veselību un drošību;

2.7.2. vides aizsardzība. Tehniskās iekārtas un darba paņēmieni, kurus izmanto apkopes centros, nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.7.3. tehniskā saderība. Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtas spēj nodrošināt drošības, higiēnas un komforta pasākumus jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas.

Satiksmes ministrs U.Augulis