Lai pašvaldību noteikumi būtu likumam atbilstoši

Fatma Frīdenberga, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pagājušajā nedēļā īpašu uzdevumu ministra preses konferencē tika izplatīta informācija par ministra pakļautībā esošās iestādes — Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) 2000. gadā paveikto (pārskats publicēts "LV" 2001.gada 12. janvārī). Pārskata sadaļā "Pašvaldību darbības pārraudzība" minēts, ka izvērtēta 810 pašvaldību saistošo noteikumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, no kuriem 501 ir par pašvaldību nodevu noteikšanu. PLP, pārbaudot atbilstību likumam, konstatējusi, ka ceturtā daļa no noteikumiem par nodevām nav atbildusi normatīvo aktu prasībām, tāpēc saistošos noteikumus PLP nosūtīja pašvaldībām pārskatīšanai. Lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc tik lielas neskaidrības ir pašvaldībām, izstrādājot saistošos noteikumus, kā arī lai uzzinātu par citām ar saistošo noteikumu izstrādi saistītajām problēmām, "Latvijas Vēstnesis" vērsās pie PLP direktora vietnieces juridiskajos jautājumos Fatmas Frīdenbergas.

— Pastāstiet, lūdzu, kā praktiski izpaužas PLP veiktā pārraudzība pār pašvaldību saistošajiem noteikumiem un kādas ir visbiežākās kļūdas, kas pamanāmas pašvaldību izstrādātajos saistošajos noteikumos?

— Pārraudzība tiek īstenota saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5. pantu, kas nosaka, ka pašvaldību darbību pārrauga Ministru kabineta noteiktā institūcija – šobrīd tā ir PLP. Izvērtējam arī no valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām saņemtos iesniegumus, ja tās ir konstatējušas pašvaldības pārkāpumus vai nelikumīgu darbību. Diemžēl valsts pārvaldes iestādes ne vienmēr ievēro likumā "Par pašvaldībām" noteikto pienākumu — ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem PLP. Ja ir konstatēts pārkāpums, vajadzētu rakstīt iesniegumu PLP, kur dokumenti tiek pārbaudīti. Mēs atsaucamies arī uz pašvaldību iedzīvotāju un deputātu pamatotām sūdzībām par pašvaldību darbību, bet izskatām visas — arī nepamatotās sūdzības. Parasti tiek sniegta atbilde, kurā institūcijā personai jāgriežas, ja PLP nevar palīdzēt atrisināt jautājumu. Piemēram, nelikumīgus lēmumus, kas attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, vai administratīvos aktus var pārsūdzēt tikai tiesā, ko PLP norāda savā atbildes vēstulē sūdzības iesniedzējam.

Likuma "Par pašvaldībām" 45. pantā ir noteikts, ka tieši pārraudzības institūcijai (PLP) ir jānosūta saistošie noteikumi, kas ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Ja PLP konstatē tajos pretrunas ar likumu, ir iespējams saistošos noteikumus vai atsevišķu to punktu darbību apturēt ar motivētu ministra rīkojumu. Praktiski pārraudzība tiek īstenota tā: ja saistošajos noteikumos ietvertas likumam neatbilstošas normas, PLP vispirms nosūta pašvaldībai vēstuli, norāda konstatētos pārkāpumus un lūdz divu nedēļu laikā šos pārkāpumus izskatīt un novērst. Parasti pārkāpumi tiek novērsti un PLP ieteikumi tiek ņemti vērā. Pretējā gadījumā tiek gatavots projekts atbildīgā ministra rīkojumam, lai apturētu pašvaldību nelikumīgos saistošos noteikumus. Gribētos uzsvērt, ka šāds līdzeklis tiek piemērots tikai tajos gadījumos, kad pēc konsultācijām un pārrunām ar pašvaldībām nav bijis iespēju rast kompromisa risinājumu. 2000.gadā ar īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu tika apturēti divu pašvaldību lēmumi.

— Tie bija Cenu pagasta padomes lēmums "Iedzīvotāju parakstu pret bīstamo atkritumu dedzināšanu izskatīšana" un Talsu pilsētas domes lēmums "Par maksas pakalpojumu noteikšanu Talsu pirmsskolas izglītības iestādēs".

— Jā, abi lēmumi tika pieņemti 2000. gada beigās. Cenu pagasts pieņēma lēmumu pārtraukt visa veida darbības, kas saistītas ar bīstamajiem atkritumiem pagasta teritorijā. Ministrs ar rīkojumu apturēja lēmumu 1.decembrī. Pieņemot minēto lēmumu, Cenu pagasta padome nav ievērojusi likuma "Par bīstamajiem atkritumiem" 5. un 14. pantā noteikto pašvaldību kompetenci. Cenu pagasts janvāra sākumā iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par ministra rīkojuma atbilstību likumam "Par pašvaldībām", un tās bija viņu tiesības.

Satversmes tiesa pagaidām vēl nav pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu. 29. decembrī ar īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu tika apturēts arī Talsu pilsētas domes lēmums, ar kuru tika pieprasīta samaksa no bērnu vecākiem par bērnu uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādēs. Lēmums neatbilst Izglītības likuma 12. panta 1. daļai, kurā noteikts, ka maksa par pirmsskolas izglītības ieguvi pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedzama no pašvaldības budžeta, kā arī 59. panta 1.daļai un 60.panta 1.daļai, kurās norādīts, ka pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem un izglītības iestāžu dibinātājiem jānodrošina šo iestāžu finansējums, tajā skaitā iestādes uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi. Maksas pieprasīšana ir pretrunā arī ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 4.punktu, kurā noteikts, ka pirmsskolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs ir pašvaldību pastāvīgā funkcija, un arī ar minētā likuma 7.panta 2.daļu, kas nosaka, ka pastāvīgo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Līdz ar to Talsu pilsētas pašvaldībai nebija juridiska pamata noteikt maksu par minēto pakalpojumu.

— Cik cilvēku īsteno pašvaldību saistošo noteikumu pārraudzību?

— Pārraudzību vispār īsteno septiņi cilvēki, bet saistošo noteikumu pārraudzību — tikai trīs juristi, kas nozīmē ļoti lielu darbu, jo Latvijā ir 578 pašvaldības. 2000. gadā tika izvērtēta 810 pašvaldību izdoto saistošo noteikumu atbilstība normatīvajiem aktiem.

— Saistošie noteikumi atšķiras arī pēc satura un spēkā stāšanās kārtības.

— Jā, PLP izvērtē likuma "Par pašvaldībām" 43. pantā minēto jautājumu regulējošos saistošos noteikumus, norādot uz nepilnībām, ja tādas atrodas. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" savukārt ir noteikts, ka pašvaldību pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas nosūtāmi PLP reģistrēšanai. Pašvaldību nodevu objekti ir izsmeļoši uzskaitīti iepriekšminētā likuma 12.pantā. Nodevas var iekasēt tikai tad, kad PLP ir reģistrējusi noteikumus. Ja PLP uzskata, ka noteikumos ir pārkāpumi, tad tiek sniegts motivēts atteikums reģistrācijai un noteikumi tiek pārstrādāti. Trešais veids ir atvieglojumi nekustamā īpašuma nodoklim. Valsts ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokli, bet to administrē pašvaldības, kurām ir tiesības izlemt, kādām papildu kategorijām savā pašvaldībā nekustamā īpašuma nodoklis var tikt atvieglots.

— Pagājušajā gadā 501 no 810 PLP izskatītajiem saistošajiem noteikumiem bija par pašvaldību nodevu noteikšanu. Pārskatā par PLP 2000. gadā paveikto minēts, ka ceturtā daļa no šiem saistošajiem noteikumiem neatbilda normatīvo aktu prasībām un tika nosūtīti atpakaļ pašvaldībām pārskatīšanai. Kāpēc izveidojās tāda situācija? Kāpēc pašvaldībās nebija izpratnes par to, kam saistošajos noteikumos jābūt?

— Tas ir gan izpratnes jautājums, gan arī tas, ka pašvaldībām bieži vien ir grūti izsekot līdzi straujajām likumdošanas izmaiņām. Lielās pašvaldības, kurās strādā juristi, spēj to izdarīt un grozīt pašvaldības saistošos noteikumus atbilstoši likumu prasībām. Mazajās pašvaldībās, īpaši jau attālākos pagastos, nereti nav pat informācijas par to, ka likums ir grozīts. Uz PLP dažkārt tiek atsūtīti saistošie noteikumi, kas pamatoti ar jau spēkā neesošām likuma normām. Varētu minēt pat gadījumu, ka pašvaldība atsūtīja saistošos noteikumus, kas bija balstīti uz pirms diviem gadiem grozītu likumu. Pašvaldību kapacitāte mazajos pagastos ir ļoti zema. Deputāti ne vienmēr seko līdzi likumu izmaiņām, bet nav arī jurista, kas varētu to darīt. Pērn lielais saistošo noteikumu skaits bija tāpēc, ka 2000. gada aprīlī stājās spēkā grozījumi 1995.gada Ministru kabineta noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas", kuros norādīts, kā noteikt jaunu nodevu par būvatļaujas saņemšanu. Visi, kas šo nodevu gribēja iekasēt, sūtīja saistošos noteikumus uz PLP, lai tos reģistrētu. Sākumā bija liela neizpratne par noteikumu normu piemērošanu un to, ko drīkst ietvert nodevas likmē. Līdz ar to arī liela daļa saistošo noteikumu nonāca pretrunā ar normatīvo aktu prasībām.

Rudenī PLP rīkoja metodisko semināru, pieaicinot ekspertus un speciālistus par šiem jautājumiem, kurā ar praktiskiem piemēriem tika skaidrots, kas iekļaujams minētajā nodevas likmē. Pēc tam nāca saistošo noteikumu par nodevas uzlikšanu "otrais vilnis" PLP, bet mēs jutām, ka skaidrojošajam darbam bijusi liela nozīme. Raksturīgākās kļūdas saistošo noteikumu izstrādē parasti ir atsaukšanās uz nepareizo likuma pantu kā pamatojumu saistošajiem noteikumiem, atsaukšanās uz jau spēkā neesošiem likumiem, kā arī nepareizi noformēts attiecīgais lēmums par nodevas uzlikšanu. Ir bijuši gadījumi, ka ar saistošajiem noteikumiem pašvaldības mēģinājušas uzlikt nodevas par to, ko likums vispār nedefinēja kā nodevas objektu. Kā raksturīgu piemēru varētu minēt to, ka vairāk nekā pirms gada pierobežas pašvaldības Latgales pusē noteica nodevu par robežas šķērsošanu, bet likums to neparedzēja. Ar ministra rīkojumu šie saistošie noteikumi tika apturēti. Jāatzīst, ka PLP ir daudz ieguldījusi tieši metodiskajā un konsultatīvajā darbā, un ir prieks, ka šim darbam ir jūtama atdeve.

— Vai varētu būt tā, ka visās 578 Latvijas pašvaldībās strādā tikai 30 līdz 50 juristi?

— Jā, tas ir ticami, un tas, protams, nav apmierinoši. 19. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā "Par pašvaldībām". Kad grozījumi tika izstrādāti, PLP piedāvāja iestrādāt likumā normu, ka par lēmumu projektiem, par kuriem tiek balsots domē vai padomē, jāsaņem jurista atzinums. Ja pašvaldība argumentē, ka šāds jurista pakalpojums tai nav pieejams, tad tas nozīmē, ka arī iedzīvotājam tāds pakalpojums nav pieejams. Secinājums ir tikai viens — pašvaldībai ir jāapvienojas vai jāsadarbojas ar blakus esošu pašvaldību vai arī jādara kaut kas, lai algotu šādu speciālistu un nodrošinātu sagatavoto lēmumu likumību, līdz ar to atbildību iedzīvotāju priekšā. Grozījumu likumprojekts šādā redakcijā netika pieņemts. Manuprāt, politisku motīvu dēļ. Uzskatu, ka pašvaldību deputāti vēl nav gatavi uzņemties kolektīvu atbildību arī par pieņemto lēmumu radītajām juridiskajām sekām. Bieži vien nesaskan politiskās vēlmes ar juridiski pareizāko risinājumu un tiek pieņemti politiski pareizākie, nevis juridiski pareizākie lēmumi. Šāda norma būtu ļoti nepieciešama, lai kaut nedaudz sakārtotu juridiskos jautājumus pašvaldībās, kurās līdz šim tas netiek darīts. Es domāju, ka ar laiku katrā pašvaldībā strādās jurists, jo ārvalstu eksperti jau tagad brīnās par mums — kā tas var būt, ka pašvaldībā nav neviena jurista? Kad pašvaldības apvienosies un kļūs lielākas, sabiedrība attīstīsies, tiks domāts arī par kvalitāti, tad arī nāks sapratne, ka bez jurista pakalpojumiem šajā darbā nevar iztikt.

— Vai var apgalvot, ka tieši no lielajām pašvaldībām, kurās tiek algoti juristi, PLP tiek nosūtīti precīzākie, likumam atbilstoši saistošie noteikumi?

— Nē, tā gluži apgalvot nevar. Ir pietiekami daudz pašvaldību, kurās izprot, cik svarīgi ir darboties un pieņemt lēmumus saskaņā ar tiesību aktiem. Pēdējā laikā ļoti daudzu pašvaldību vadītāji un citas amatpersonas ierodas pie mums uz konsultācijām vai arī sūta pa faksu saskaņot saistošo noteikumu projektus. Ļoti laba sadarbība mums ir izveidojusies ar Rīgas domes deputātu komisijām un juridisko departamentu. Tomēr daudzi vēl neizmanto iespēju saņemt mūsu bezmaksas konsultācijas un lietderīgus padomus. Nevajag lielā steigā pieņemt nepareizus lēmumus, ja iespējams pārrunāt, atsūtīt uz PLP pirms pieņemšanas un pavaicāt, vai tie atbilst likumam. Diemžēl jāsecina, ka dažos gadījumos ar šodienas resursiem atsevišķās mazajās pašvaldībās tas laikam būs neiespējami — ir bijuši gadījumi, ka dokumenti vēl tagad tiek nosūtīti uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kaut divus gadus PLP vairs nav šai ministrijai pakļauta iestāde. Atsevišķas mazas pašvaldības vājo kapacitāti pierāda arī tas, ka tajā nav pat datora, nemaz nerunājot par internetu, bet dokumenti tiek rakstīti uz rakstāmmašīnas vai ar roku. Skaidri redzams, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, jo pašlaik nav iespējams nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, nav iespējams kvalitatīvs darbs ar efektīvu rezultātu.

— Vai ir pieejami kādi metodiskie norādījumi, kas palīdzētu pašvaldībām saistošo noteikumu izstrādē?

— Jā, tādi norādījumi tika izstrādāti un izplatīti, jau sākot ar 1997.gadu un pat vairākkārt. Pēc tam bija arī skaidrojošais darbs. Tika izplatīti arī paraugi, kā pareizi kārtojami pašvaldības lietvedības dokumenti. Arī pašlaik sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek gatavoti metodiskie ieteikumi par to, kā noformēt saistošos noteikumus par būvatļaujas izsniegšanu un kā aprēķināt nodevas likmi un tajā ietveramās izmaksas. Ministru kabinets uzdevis šo darbu pabeigt līdz 1.maijam.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore