• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.01.2011., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/223859

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1211

Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā

Vēl šajā numurā

06.01.2011., Nr. 3

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1209

Pieņemts: 28.12.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1209

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 19.§)

Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību

Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu

1.  Noteikumi nosaka:

1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus;

1.2. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņus;

1.3. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi (turpmāk – invaliditātes ekspertīze) un nosaka darbspēju zaudējumu.

2. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona vai tās likumiskais pārstāvis komisijā iesniedz personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

2.1. ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);

2.2. citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei;

2.3. individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti, ko sagatavojis ģimenes vai ārstējošais ārsts, ja persona nosūtīta uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi;

2.4. individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas daļu personai ar invaliditāti, kurā ģimenes vai ārstējošais ārsts ieraksta ieteicamos turpmākās ārstēšanas un, ja nepieciešams, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot to veidus, laikposmus un saņemšanas formu, ja persona nosūtīta uz invaliditātes ekspertīzi.

3. Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes vai ārstējošais ārsts iesniedz citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus.

4. Pirms invaliditātes ekspertīzes attiecīgā persona un tās likumiskais pārstāvis komisijā uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

5. Ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta personu invaliditātes ekspertīzes veikšanai un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanai:

5.1. prognozējamās invaliditātes ekspertīzei:

5.1.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;

5.1.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes vai ārstējošā ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti personas ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē;

5.2. pirmreizējas invaliditātes ekspertīzei:

5.2.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;

5.2.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti personas ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē;

5.2.3. strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no ierobežojuma ilguma, ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts;

5.3. atkārtotās invaliditātes noteikšanai pirms noteiktā termiņa vai ja invaliditāte noteikta bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes, invaliditātes laikā mainoties personas veselības stāvoklim.

6. Invaliditātes ekspertīzi un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanu komisija var veikt:

6.1. bez personas klātbūtnes, ja komisijas ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot personai vai tās likumiskajam pārstāvim;

6.2. personas klātbūtnē:

6.2.1. komisijas darba telpās;

6.2.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā.

7. Pamatojoties uz ārstu ekspertu veikto personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu un uz tā pamata sastādīto ekspertīzes aktu ar priekšlikumiem par prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes, vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, to cēloni un iespējamo termiņu, komisijas amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu:

7.1. nosaka prognozējamu invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī tās cēloni;

7.2. nosaka invaliditāti, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu:

7.2.1. personai, kas jaunāka par 18 gadiem (turpmāk – persona līdz 18 gadu vecumam), atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem;

7.2.2. personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem;

7.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaitējuma atlīdzību personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas rezultātā vai slimo ar arodslimībām, nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja personas funkcionēšanas ierobežojumam ir vairāki cēloņi, darbspēju zaudējums attiecībā uz katru cēloni tiek noteikts atsevišķi;

7.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pabalstu un sociālo pabalstu piešķiršanu nosaka medicīniskās indikācijas pakalpojumu un pabalstu saņemšanai un sniedz attiecīgus atzinumus un ieteikumus;

7.5. nenosaka invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe neatbilst attiecīgajiem kritērijiem.

8. Personai ar invaliditāti komisijas amatpersona nosaka invaliditātes cēloni:

8.1. slimība – ja invaliditāte personai tiek noteikta fizisku vai psihisku veselības traucējumu dēļ;

8.2. invaliditāte no bērnības – pamatojoties uz bērna invalīda statusu apliecinošu dokumentu:

8.2.1. līdz 2010.gada 31.decembrim – dokuments, kas apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 16 gadu vecumam;

8.2.2. no 2011.gada 1.janvāra – dokuments, kas apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 18 gadu vecumam;

8.3. nelaimes gadījums darbā – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

8.4. arodslimība – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

8.5. slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

8.6. slimība vai sakropļojums, kas saistīti ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā;

8.7. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi, – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

8.8. slimība vai ievainojums, kas iegūti karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem, kas apstiprināti ar Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

8.9. savainojums vai veselības traucējums, kas saistīti ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību;

8.10. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju).

9. Invaliditāti un darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, medicīniskās indikācijas pakalpojumu un valsts pabalstu saņemšanai nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):

9.1. personai līdz 18 gadu vecumam:

9.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem;

9.1.2. līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas šo noteikumu 2.pielikuma 3.nodaļā minētās slimības;

9.2. personai no 18 gadu vecuma:

9.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;

9.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai konstatēti šo noteikumu 4.pielikumā minētie funkcionālie traucējumi.

10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz personas ar invaliditāti ekspertīzes aktu, sniedz:

10.1. atzinumus:

10.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem;

10.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – personai līdz 18 gadu vecumam atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.nodaļā minētajiem kritērijiem;

10.1.3. par īpašas kopšanas nepieciešamību – personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem;

10.1.4. par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

10.1.5. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;

10.2. ieteikumus:

10.2.1. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, pārkvalifikācijai vai citas profesijas apgūšanai, nosakot termiņus;

10.2.2. tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas nepieciešamībai;

10.2.3. psihologa pakalpojumu saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim;

10.2.4. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti;

10.2.5. par citiem pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai, kuri iekļaujami rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti.

11. Lēmumu un atzinumu komisija personai vai tās likumiskajam pārstāvim izsniedz personīgi vai paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam.

12. Ja invaliditātes ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu:

12.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) iesniedz komisijā no ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtu E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums" (turpmāk – ziņojums);

12.2.  komisija izvērtē ziņojumā sniegto informāciju un nosaka invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Invaliditātes termiņu nosaka atbilstoši ierakstam ziņojumā;

12.3. izrakstu no invaliditātes ekspertīzes akta nosūta aģentūrai.

13. Līdz 2012.gada 31.decembrim komisija personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi veic vai invaliditāti nosaka tikai tad, ja fizisko vai garīgo spēju ierobežojums nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā.

14. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Jurševska



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai

Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:

1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.

2. Personai konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.

3. Ārstējošais ārsts konstatējis, ka funkcionēšanas ierobežojumi gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, un izsniedzis individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, kurā norādīti:

3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;

3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;

3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;

3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;

3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.

Labklājības ministre I.Jurševska



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai

 Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi

 Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums

 1. Nervu sistēmas slimības

1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi
1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus
1.3. Epilepsija Lielās lēkmes sešas un vairāk reižu gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)
Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs

 2. Psihiski un uzvedības traucējumi

2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)
2.2. Garīgā atpalicība Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)
2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju
2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi Vidēji smaga vai smaga slimības norise
2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji) Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)
2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā
2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā
Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs

 3. Auss un aizauss paugura slimības

3.1. Kurlmēmums, kurlums Otorinolaringologa vai surdologa atzinums
3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu
Piezīme. Šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs

 4. Acu un to palīgorgānu slimības

4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos
4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta
4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija) Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma
Piezīmes.

1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.

2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Latvijas Bērnu redzes centra sertificēts oftalmologs

 5. Iekšējo orgānu slimības

 5.1. Elpošanas sistēmas slimības

5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas  Pastāvīgi apgrūtināta elpošana
5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi

  

  

1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.

3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:

3.1. obstruktīva tipa:

3.1.1. FEVI < 60 %;

3.1.2. PEF < 60 %;

3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;

3.2. restriktīva tipa – VK < 50 % no individuālās vecuma normas.

4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte.

5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence

Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs

 5.2. Asinsrites sistēmas slimības

5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA
5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi 1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija.

2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai
Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs

 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības

5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti) Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte

 

5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma) Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

 

Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs

 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības

5.4.1. Nieru slimības

 

Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)
Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs
5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums) Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana
5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai
Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs

 5.5. Gremošanas sistēmas slimības

5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija

5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms
Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs

 6. Ķirurģiskās slimības

6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija
Piezīme. Šīs nodaļas 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs
6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi

  

  

  

  

1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī.

2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem.

3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem.

4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem.

5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte

6.3. Skeleta sistēmas bojājumi Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte
6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi
Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs
6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi 1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi.

2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)

Piezīme. Šīs nodaļas 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs

 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības

7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas
Piezīme. Šīs nodaļas 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs

 8. Ādas slimības

8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs

 9. Onkoloģiskās slimības

9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze
Piezīme. Šīs nodaļas 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs

 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi

10.1. Hematoloģiskās slimības Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums,  remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas
Piezīme. Šīs nodaļas 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs
10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)
10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
10.4. HIV infekcija Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists

 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas

11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam

 12. Kombinēta patoloģija

12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumu
Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti

II. Medicīniskās indikācijas atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

Nr.
p.k.

Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi

1. F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija)
2. F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte)
3. F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:
3.1. ar autismu
3.2. ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā
3.3. ar būtiskiem uzvedības traucējumiem
3.4. ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu
3.5. ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam)
Piezīmes.

1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs.

2. Šīs nodaļas 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs.

3. Šīs nodaļas 3.3.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums.

4. Šīs nodaļas 3.4.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, bērnu urologs, bērnu proktologs

4. F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei
5. F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību
Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs
6. Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes, hemiplēģijas un paraplēģijas
7. Izteikts hiperkinētisks sindroms
8. Smaga ataksija
9. Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes  (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī)
Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs
10. Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī
Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu redzes centrs
11. Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam
Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu kardioloģijas centra konsilijs
12. Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai)
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa
13. Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi)
14. Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai)
15. Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem)
16. Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija)
17. Abu plaukstu trūkums vai abu roku smagas traumas vai traumu sekas ar izteiktiem tveršanas funkciju traucējumiem (līdz funkciju atjaunošanai)
Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds
18. Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (inkurabli)
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa
19. Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa
20. Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru pamatdiagnozi nosaka sertificēts bērnu slimību speciālists vai pēc bērna izmeklēšanas BKUS. Atzinumu par nepieciešamību bērnu nosūtīt invaliditātes ekspertīzei pieņem konsilijs

III. Kritēriji invaliditātes noteikšanai personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

1. Vājdzirdība.

2.  Ģenētiskas slimības.

3.  Bērnu cerebrālā trieka.

4.  EKS implantācija un vārstuļu implants.

5.  Nieru aizstājterapija.

6.  HIV  un  imūndeficīta stāvoklis.

7.  Iedzimtas un iegūtas deformācijas (kustību un balsta aparāta), sekas pēc traumas.

8.  Hemofilija.

9.  Endokrīnās un vielmaiņas slimības.

10. Mukoviscidoze.

11. Traumatiskas amputācijas.

Labklājības ministre I.Jurševska



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)

  Nr.p.k.

  Veselības traucējumi (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1

  Darbspēju zaudējums (%)1

  1.

  Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)

  1.1.   Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem

  0–24

Arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts
  1.2.   Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem

  25–59

  1.3.  Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja

  60–79

Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):

a) ciroze;

b) plānsienu dobumi;

c) atelektāzes;

d) bronhektāzes;

e) plaušu fibroze;

f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;

g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu–sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās

Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:

a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;

b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze

  1.4.   Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi

  80–100

  2.

  Sarkoidoze (SSK–10: D86)

  2.1.  Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.
Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus

  25–79

  2.2.   Aktīva sarkoidoze:

a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā;

b) ārpusplaušu sarkoidoze;

c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori

  60–79

  3.

  Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)2

  3.1.   Krūts vēzis (C50)
  3.1.1.   T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija

  10–24

  3.1.2.   T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu

  25–59

  3.1.3.   T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze

  60–79

  3.1.4.   4.stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana

  80–100

  3.2.   Dzemdes audzējs (C54)
  3.2.1.   audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0

  25–59

  3.2.2.   saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā

  60–79

  3.2.3.   ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana

  80–100

  3.3.   Olnīcu audzējs (C56)
  3.3.1.   saslimšana T1N0M0 stadijā

  25–59

  3.3.2.   saslimšana T2 stadijā un lielākā

  60–79

  3.4.   Balsenes audzējs (C32)
  3.4.1.   saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā

  25–59

  3.4.2.   saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)

  60–79

  3.4.3.   pastāvīga traheostoma

  50–79

  3.5.   Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)
  3.5.1.   saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts

  60–79

  3.5.2.   ielaists gadījums, specifiska kopšana

  80–100

  3.6.   Mēles audzējs (C01)
  3.6.1.   saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā

  25–59

  3.6.2.   saslimšana T2 stadijā un lielākā

  60–79

  3.6.3.   izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana

  80–100

  3.7.   Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)
  3.7.1.   pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā

  60–79

  3.7.2.   izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana

  80–100

  3.7.3.   gastrektomija

  50–79

  3.8.   Zarnu trakta audzējs (C17–21)
  3.8.1.   resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā

  25–59

  3.8.2.   resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu

  70–95

  3.8.3.   fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ

  70–95

  3.9.   Nieru audzējs (C64)
  3.9.1.   nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju

  25–59

  3.9.2.   citās stadijās

  60–79

  3.9.3.   nepieciešama hemodialīze

  100

  3.10.   Prostatas audzējs (C61)
  3.10.1.   operācija agrīnā stadijā

  25–59

  3.10.2.   operācija citās stadijās

  60–79

  3.10.3.   neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju

  60–79

  3.11.   Urīnpūšļa audzējs (C67)
  3.11.1.   operācija agrīnā stadijā

  25–59

  3.11.2.   operācija citās stadijās

  60–79

  3.11.3.   cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā

  65–95

  3.12.   Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)
  3.12.1.   saslimšana T1N0M0 stadijā

  25–59

  3.12.2.   augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija

  55–75

  3.12.3.   saslimšana T2 stadijā un lielākā

  60–79

  3.12.4.   izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība

  80–100

  4.

  Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)

  4.1.   Limfomas
  4.1.1.   Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

  60–79

  4.1.2.   Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

  80–95

  4.1.3.   Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:

a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;

b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);

c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);

d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

  80–95

Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa

  4.1.4.   Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas
  4.1.4.1.   divi gadi

  60–79

  4.1.4.2.   trīs gadi

  30–55

  4.2.   Akūtas leikozes
  4.2.1.   akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā

  60–90

  4.2.2.   akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē

  80–95

  4.2.3.   remisijas fāzē
  4.2.3.1.   trīs gadi

  60–79

  4.2.3.2.   divi gadi

  25–59

  4.2.3.3.   slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas

  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

  4.3.   Hroniska mieloleikoze
  4.3.1.   hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā

  60–79

  4.3.2.   blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā

  80–95

  4.3.3.   diagnosticējot agresīvas pārveides variantus

  80–95

  4.3.4.   slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas

  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

  4.4.   Hroniska limfoleikoze
  4.4.1.   hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika

  0–24

  4.4.2.   hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods

  25–59

  4.4.3.   B un C stadijas ārstēšanas laikā

  60–79

  4.4.4.   hroniskas limfoleikozes komplikācijas

  60–79

  4.4.5.   agresīvas pārveides varianti

  80–95

  4.4.6.   īstā sarkano šūnu aplāzija

  80–95

  4.4.7.   staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

  4.5.   Mieloma
  4.5.1.   asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita

  25–59

  4.5.2.   izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:

a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;

b) neiroloģisko sindromu;

c) nefroloģisko sindromu;

d) anēmisko sindromu;

e) hemorāģisko sindromu;

f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju

  60–79

  4.5.3.   ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma   4.5.2.apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana

  80–95

  4.5.4.   slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:

a) izteikta mielosupresija;

b) ātra audzēja augšana;

c) plazmas šūnu metastāzes;

d) agrīna mielomas leikemizācija;

e) kaulu smadzeņu izsīkums;

f) amiloidozes attīstība

  80–95

  4.5.5.   ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

  4.6.   Mielodisplastiskais sindroms
  4.6.1.   refraktērā anēmijas forma

  25–59

  4.6.2.   hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša

  25–59

  4.6.3.   refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi

  60–79

  4.6.4.   refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem

  60–79

  4.6.5.   refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju

  60–79

  4.6.6.   refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru

  90–100

  4.6.7.   refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem

  90–100

  4.6.8.   hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē

  90–100

  4.7.   Anēmijas
  4.7.1.   aplastiskā anēmija
  4.7.1.1.   mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

  60–79

  4.7.1.2.   izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas

  80–100

  4.7.1.3.   negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

  90–100

  4.7.1.4.   pārveide agresīvajās formās

  90–100

  4.7.2.   hemolītiskās anēmijas
  4.7.2.1.   hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

  25–59

  4.7.2.2.   hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

  60–79

  4.7.2.3.   hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams

  80–100

  4.7.2.4.   pārveide agresīvajos variantos

  80–100

  4.8.   Mieloproliferatīvās slimības
  4.8.1.   īstā policitēmija
  4.8.1.1.   asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama

  0–20

  4.8.1.2.   mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti

  25–59

  4.8.1.3.   izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas

  60–79

  4.8.1.4.   izsīkuma stadija

  60–90

  4.8.1.5.   pārveide agresīvajos tipos

  80–100

  4.8.1.6.   pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija

  80–100

  4.9.   Hemofīlijas
  4.9.1.   pēc norises smaguma pakāpes
  4.9.1.1.   viegla pakāpe

  10–24

  4.9.1.2.   vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

  25–59

  4.9.2.   smaga pakāpe
  4.9.2.1.   izteikti orgānu funkcijas traucējumi

  60–80

  4.9.2.2.   ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi

  85–100

  4.10.   Trombocitopēnijas
  4.10.1.   pēc norises smaguma pakāpes
  4.10.1.1.   viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l)

  10–20

  4.10.1.2.   vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

  25–59

  4.10.1.3.   smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

  60–85

  4.10.1.4.   pārveide agresīvajos tipos

  85–100

  5.

  Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)

  5.1.

  

  Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona

  Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)

  10–24

  
  5.2.   1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm

  25–59

  5.3.   1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);

b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta

  25–59

  5.4.   1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;

b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;

d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;

e) diabētiskās čūlas;

f) Šarko pēda

  60–79

  5.5.   1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:

a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);

b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;

d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem

  80–90

  5.6.   Metabolā sindroma izpausmes:

a) adipozitāte;

b) arteriāla hipertensija;

c) dislipidēmija;

d) cukura diabēts

  Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes

  5.7.   Tireotoksikoze
  5.7.1.   tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem

  10–20

  5.7.2.   tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

  30–50

  5.7.3.   tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem

  60–75

  5.7.4.   subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem

  10–20

  5.7.5.   nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

  30–50

  5.7.6.   nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem

  60–85

  5.8.   Kušinga sindroms
  5.8.1.   veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts

  (skatīt atbilstošas nodaļas)

  5.9.   Akromegālija
  5.9.1.   akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

  30–50

  5.9.2.   akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem

  60–75

  6.

  Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)3

  6.1.   Alcheimera demence (F00)

  80–100

  6.2.   Vaskulāra demence (F01)
  6.2.1.   bez psihozes

  60–79

  6.2.2.   ar psihozi

  80–100

  6.3.   Pika demence (F02.0)

  80–100

  6.4.   Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1)

  80–100

  6.5.   Demence citu slimību dēļ (F02.8)
  6.5.1.   bez psihozes

  60–79

  6.5.2.   ar psihozi vai lēkmēm

  80–100

  6.6.   Organiska halucinoze (F06.0)
  6.6.1.   viegli traucējumi

  10–24

  6.6.2.   vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi

  25–59

  6.6.3.   smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

  60–100

  6.7.   Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)
  6.7.1.   viegli traucējumi

  10–24

  6.7.2.   vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem

  25–59

  6.7.3.   smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

  60–100

  6.8.   Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)
  6.8.1.   viegla pakāpe

  10–24

  6.8.2.   vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)

  25–59

  6.8.3.   smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

  60–100

  6.9.   Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)
  6.9.1.   viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai

  10–20

  6.9.2.   vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem

  25–59

  6.9.3.   smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

  60–80

  6.10.   Organiska trauksme (F06.4)
  6.10.1.   viegli traucējumi

  10–20

  6.10.2.   vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)

  25–59

  6.10.3.   smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem

  60–80

  6.11.   Organiski personības traucējumi (F07.0)
  6.11.1.   viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi

  10–20

  6.11.2.   vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā

  25–59

  6.11.3.   smagi traucējumi ar progresējošu gaitu

  60–80

  6.12.   Postkontūzijas sindroms (F07.2)
  6.12.1.   viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai

  10–20

  6.12.2.   vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi

  25–59

  6.12.3.   smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi

  60–80

  6.13.   Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)
  6.13.1.   psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)

  60–79

  6.13.2.   amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)

  60–79

  6.14.   Šizofrēnija
  6.14.1.   paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)
  6.14.1.1.   viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.1.2.   vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti

  25–59

  6.14.1.3.   smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi

  60–79

  6.14.2.   paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises
  6.14.2.1.   viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.2.2.   vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi

  25–59

  6.14.2.3.   smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

  60–79

  6.14.2.4.   ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

  80–100

  6.14.3.   hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)
  6.14.3.1.   viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.3.2.   vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

  25–59

  6.14.3.3.   smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

  60–79

  6.14.3.4.   ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi

  80–100

  6.14.4.   katatonā šizofrēnija (F20.2)
  6.14.4.1.   viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.4.2.   vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti

  25–59

  6.14.4.3.   smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

  60–79

  6.14.4.4.   ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi

  80–100

  6.14.5.   nediferencētā šizofrēnija (F20.3)
  6.14.5.1.   viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.5.2.   vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

  25–59

  6.14.5.3.   smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti

  60–79

  6.14.6.   postšizofrēniska depresija (F20.4)  sk. F20.3
  6.14.7.   reziduāla šizofrēnija (F20.5)
  6.14.7.1.   viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.7.2.   vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti

  25–59

  6.14.7.3.   smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju

  60–79

  6.14.8.   vienkāršā šizofrēnija (F20.6)
  6.14.8.1.   viegla gaita – personības traucējumi viegli

  10–24

  6.14.8.2.   vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem

  25–59

  6.14.8.3.   smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem

  60–79

  6.14.8.4.   ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

  80–100

  6.14.9.   citu veidu šizofrēnija (F20.8)

  sk. F20.9

  6.14.10.   neprecizēta šizofrēnija (F20.9)
  6.14.10.1.   viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.10.2.   vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

  25–59

  6.14.10.3.   smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

  60–79

  6.14.11.   šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)
  6.14.11.1.   viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

  10–24

  6.14.11.2.   vidēji smaga gaita– paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

  25–59

  6.14.11.3.   smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

  60–79

  6.15.   Persistējoši murgi (F22)
  6.15.1.   viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās

  10–24

  6.15.2.   vidēji smaga gaita – pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

  25–59

  6.15.3.   smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

  60–79

  6.16.   Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta

  25–59

  6.17.   Inducēti murgi (F24)
  6.17.1.   viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

  10–24

  6.17.2.   vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

  25–59

  6.17.3.   smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

  60–79

  6.18.   Šizoafektīvi traucējumi (F25)
  6.18.1.   viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti
(reizi divos gados), viegli personības traucējumi

  10–24

  6.18.2.   vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi

  25–59

  6.18.3.   smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi

  60–79

  6.19.   Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)
  6.19.1.   viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai

  10–24

  6.19.2.   vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas

  25–59

  6.19.3.   smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu

  60–79

  6.20.   Depresīva epizode (F32)
  6.20.1.   viegla gaita – labi padodas ārstēšanai

  10–24

  6.20.2.   vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

  25–59

  6.20.3.   smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

  60–79

  6.21.   Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)
  6.21.1.   viegla gaita – labi padodas ārstēšanai

  10–24

  6.21.2.   vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta

  25–59

  6.21.3.   smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

  60–79

  6.22.   Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)
  6.22.1.   traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai

  25–59

  6.23.   Posttraumatisks stresa sindroms (F43)
  6.23.1.   viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai

  10–24

  6.23.2.   vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi

  25–59

  6.24.   Somatoformi traucējumi (F45)
  6.24.1.   viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

  10–24

  6.24.2.   vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

  25–59

  6.25.   Neirotiski traucējumi (F48)
  6.25.1.   viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

  10–24

  6.25.2.   vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

  25–59

  7.

  Nervu sistēmas slimības (traumas)
(SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)

  7.1.   Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)
  7.1.1.

 

  viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā

  0–24

  7.1.2.

 

  mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā

  25–59

  7.1.3.   izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā

  60–79

  7.1.4.   ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

  80–100

  7.2.   Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)
  7.2.1.   viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

  0–24

  7.2.2.   mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

  25–59

  7.2.3.   izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

  60–79

  7.2.4.   ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

  80–100

  8.

  Acu un to palīgorgānu slimības (traumas)
(SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)4

  8.1.   Redzes asuma samazinājums
  8.1.1.   slimības dēļ

Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju

  Sk. 1.tabulu

  8.1.2.   traumas dēļ

  Sk. 2.tabulu

  8.2. Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas

Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai

  8.2.1.   afakija (bez papildu redzes traucējumiem)
  8.2.1.1.   vienā acī

  10

  8.2.1.2.   abās acīs

  15

  8.2.1.3.   vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

  25

  8.2.1.4.   ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs

  5

  8.2.2.   plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums
  8.2.2.1.   vienā acī   
  8.2.2.1.1.   acs pilnīgi aizvērta

  20

  8.2.2.1.2.   citādi

  10

  8.2.2.2.   abās acīs
  8.2.2.2.1.   acs pilnīgi aizvērta

  40

  8.2.2.2.2.   citādi

  20

  8.2.3.   oftalmoplēģija
  8.2.3.1.   totāla

  30

  8.2.3.2.   citādi

  10

  8.2.4.   rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība

  10

  8.2.5.   homonīmā hemianopsija
  8.2.5.1.   pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija
  8.2.5.1.1.   homonīmā hemianopsija

  40

  8.2.5.1.2.   bitemporālā hemianopsija

  25

  8.2.5.1.3.   binazālā hemianopsija

  10

  8.2.5.1.4.   homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā

  20

  8.2.5.1.5.   homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā

  30

  8.2.5.1.6.   hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

  60

  8.2.5.2.   nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 – 10% atkarībā no defekta lieluma
  8.2.6.   sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)
  8.2.6.1.   sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās
  8.2.6.1.1.   100 grādu robežās

  5

  8.2.6.1.2.   60 grādu robežās

  10

  8.2.6.1.3.   20 grādu robežās

  15

  8.2.6.1.4.   10 grādu robežās

  25

  8.2.6.2.   sašaurināts redzeslauks katrai acij
  8.2.6.2.1.   100 grādu robežās

  15

  8.2.6.2.2.   60 grādu robežās

  30

  8.2.6.2.3.   20 grādu robežās

  70

  8.2.6.2.4.   10 grādu robežās

  90

  8.2.6.3.   vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
  8.2.6.3.1.   100 grādu robežās

  40

  8.2.6.3.2.   60 grādu robežās

  60

  8.2.6.3.3.   20 grādu robežās

  90

  8.2.6.3.4.   10 grādu robežās

  95

  8.2.7.   lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
  8.2.7.1.   vismaz 1/3 redzeslauka neaptver

  20

  8.2.7.2.   vismaz 2/3 redzeslauka neaptver

  50

  8.2.8.   hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja
  8.2.8.1.   asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā

  40

  8.2.9.   tīklenes atslāņošanās
  8.2.9.1.   pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
  8.2.9.1.1.   pirmo gadu pēc operācijas

  60

  8.2.9.1.2.   otro gadu pēc operācijas

  30

  8.2.9.1.3.   trešo gadu pēc operācijas un vēlāk

  15

  8.2.9.2.   ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
  8.2.9.2.1.   pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas

  60

  8.2.9.2.2.   divus gadus pēc pēdējās operācijas

  30

  8.2.9.2.3.   trešo gadu pēc pēdējās operācijas un vēlāk

  15

  8.2.9.3.   tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
  8.2.9.3.1.   novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā

  60

  8.2.9.3.2.   pēc pieciem gadiem un vēlāk

  40

  8.2.10.   glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju
  8.2.10.1.   abās vai vienā acī glaukoma I stadijā

  5

  8.2.10.2.   vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – II stadijā

  10

  8.2.10.3.   vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – III stadijā vai abās acīs – II stadijā

  20

  8.2.10.4.   vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – IV stadijā

  30

  8.2.10.5.   vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī – III stadijā

  30

  8.2.10.6.   abās acīs glaukoma III stadijā

  70

  8.2.10.7.   vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī – IV stadijā

  80

  8.2.10.8.   abās acīs glaukoma IV stadijā

  95

  8.2.11.   šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem
  8.2.12.   medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā
  8.2.12.1.   piecu gadu ciklā
  8.2.12.1.1.   ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)

  60

  8.2.12.1.2.   citādi

  līdz 80

  8.2.12.2.   pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām
  8.2.13.   diabētiska retinopātija

Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs ir ne mazāk kā 60 %

  9.

  Ausu un aizauss paugura slimības (traumas)
(SSK–10:H60–H95; S08.1)

  9.1.   Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)

  5–10

  9.2.   Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām

  10–20

  9.3.   Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)
  9.3.1.   vienas auss

  5

  9.3.2.   abu ausu

  10

  9.4.   Vienpusēja vājdzirdība
  9.4.1.   III–IV pakāpe

  0–10

  9.4.2.   V pakāpe vai kurlums

  10–20

  9.5.   Abpusēja vājdzirdība
  9.5.1.   I–II pakāpe

  0–10

  9.5.2.   III pakāpe

  10–20

  9.5.3.   IV pakāpe

  20–30

  9.5.4.   V pakāpe vai kurlums

  45

  9.6.   Vestibulārās funkcijas traucējumi
  9.6.1.   galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara  traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

  10–20

  9.6.2.   galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

  30–50

  9.6.3.   galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

  60–70

  9.7.   Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos

  0–5

  10.

  Asinsrites sistēmas slimības (traumas)
(SSK–10:I00–I99; S26)

  10.1.   Iedzimtas un iegūtas sirdskaites
  10.1.1.   iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem

  0–20

  10.1.2.   iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

  30–50

  10.1.3.   iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku
III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas

  60–90

  10.2.   Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)
  10.2.1.   ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

  30–59

  10.2.2.   ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

  60–79

  10.2.3.   ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

  80–100

  10.3.   Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:

a) pamatslimības;

b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;

c) ritma traucējumiem

  10.4.   Hroniska sirds mazspēja
  10.4.1.   hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma
  10.4.1.1.   II funkcionālā klase

  10–20

  10.4.1.2.   III funkcionālā klase

  60–79

  10.4.1.3.   IV funkcionālā klase

  80–100

  10.5.   Primāra arteriāla hipertensija
  10.5.1.   arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar
  10.5.1.1.   mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)

  30–59

  10.5.1.2.   mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)

  60–95

  11.

  Elpošanas sistēmas slimības (traumas)
(SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27)

  11.1.   Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)

  60–75

  11.2.   Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)

  45

  11.3.   Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums

  20

  11.4.   Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)
  11.4.1.   ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja

  5–10

  11.4.2.   smaga vienpusēja, izteikta abpusēja

  15

  11.4.3.   pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu

  20

  11.5.   Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ
  11.5.1.   vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā

  10

  11.5.2.   disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī

  20–24

  11.5.3.   pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)

  50

  11.6.   Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi
  11.6.1.   I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR)

  10–24

  11.6.2.   II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR) 

  25–59

  11.6.3.   III pakāpe (FEV1 <40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) <40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība)

  60–100

  11.7.   Pulmonektomija (plaušas izņemšana)

  50

  11.8.   Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā
  11.8.1.   II pakāpe

  60–75

  11.8.2.   III pakāpe

  75–100

  11.9.   Krūškurvja deformācija
  11.9.1.   mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja

  0–20

  11.9.2.   izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja

  30–40

  11.9.3.   izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds

  60–79

  11.9.4.   izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds

  80–90

  11.10.   Bronhiālā astma
  11.10.1.   viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma

  10–24

  11.10.2.   persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm,
I–II pakāpes elpošanas mazspēja

  25–59

  11.10.3.   persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi

  60–79

  11.11.   HOPS
  11.11.1.   vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe

  25–59

  11.11.2.   HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija

  60–95

  11.12.   Intersticiālās plaušu slimības Vērtējamas:
pēc pamatslimības;
pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes
  12.

  Gremošanas sistēmas slimības (traumas)
(SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28)

  12.1.   Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā
  12.1.1.   mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

  20

  12.1.2.   izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

  50

  12.2.   Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem

  10

  12.3.   Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem

  40

  12.4.   Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi

  80–90

  12.5.   Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)
  12.5.1.   bez siekalu dziedzera fistulas

  10–24

  12.5.2.   siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos

  25–40

  12.6.   Mēles zudums
  12.6.1.   distālās trešdaļas līmenī

  15

  12.6.2.   vidējās trešdaļas līmenī

  40

  12.6.3.   pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)

  80–90

  12.7.   Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma
  12.7.1.   bez būtiskiem funkciju traucējumiem

  10

  12.7.2.   apgrūtināta cietās barības rīšana

  20

  12.7.3.   apgrūtināta šķidrās barības rīšana

  40–50

  12.7.4.   barības vada necaurlaidība (gastrostoma)

  70–90

  12.8.   Barības vada slimības
  12.8.1.   divertikuloze, barības vada stenoze, kas  norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem

  40–70

  12.8.2.   pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts

  25–59

  12.9.   Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi
  12.9.1.   saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)

  10–20

  12.9.2.   saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem

  25–59

  12.9.3.   tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)

  70–90

  12.10.   Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai
  12.10.1.   trūces vārtu lielums līdz 10 cm

  10

  12.10.2.   trūces vārtu lielums līdz 20 cm

  20

  12.10.3.   trūces vārti lielāki par 20 cm

  30–59

  12.11.   Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)
  12.11.1.   kompensēts

  10–24

  12.11.2.   subkompensēts

  25–59

  12.11.3.   dekompensēts
  12.11.3.1.   ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

  60–79

  12.11.3.2.   ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

  80–90

  12.12.   Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ

  10

  12.13.   Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)
  12.13.1.   vieglas pakāpes

  10–24

  12.13.2.   vidēji smagas pakāpes

  25–59

  12.13.3.   smagas pakāpes   
  12.13.3.1.   ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

  60–79

  12.13.3.2.   ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

  80–90

  12.13.4.   gastrektomija

  55–90

  12.14.   Liesas izņemšana (traumas dēļ)

  10

  12.15.   Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts   
  12.15.1.   ekzokrīnās funkcijas traucējumi   
  12.15.1.1.   vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms

  10–24

  12.15.1.2.   vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms

  25–59

  12.15.1.3.   izteikts malabsorbcijas sindroms

  60–85

  12.16.   Pankreatogēns cukura diabēts

  sk. šā pielikuma 5.1.–5.5.apakšpunktu

  12.17.   Tievo zarnu rezekcija
  12.17.1.   pēc apjoma
  12.17.1.1.   viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)

  10–24

  12.17.1.2.   vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm)

  25–59

  12.17.1.3.   smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm),
malabsorbcija

  60–90

  12.17.2.   pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes
  12.17.2.1.   viegla pakāpe

  10–24

  12.17.2.2.   vidēji smaga pakāpe

  25–59

  12.17.2.3.   smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)

  60–90

  12.18.   Resno zarnu bojājums un rezekcija
  12.18.1.   vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)

  10–20

  12.18.2.   vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)

  25–59

  12.18.3.   smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)

  60–90

  12.19.   Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma

  70–90

  12.20.   Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma

  55

  12.21.   Iekaisīgas zarnu slimības
  12.21.1.   nespecifisks čūlains kolīts
  12.21.1.1.   viegla pakāpe

  10–24

  12.21.1.2.   vidēja pakāpe

  25–59

  12.21.1.3.   smaga gaita

  60–90

  12.21.1.4.   komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)

  60–90

  12.21.2.   Krona slimība
  12.21.2.1.   viegla gaita

  10–24

  12.21.2.2.   vidēja gaita

  25–59

  12.21.2.3.   smaga gaita

  60–90

  13.

  Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas)
(SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28)

  
  13.1.   Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)

  20

  13.2.   Nieres izņemšana un
  13.2.1.   otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums <80–60 ml/min), mērens fizisko spēju ierobežojums

  25–59

  13.2.2.   otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums <60–20 ml/min), izteikts fizisko spēju ierobežojums

  60–79

  13.2.3.   nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)

  100

  13.3.   Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi
  13.3.1.   neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)

  10

  13.3.2.   urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)

  20

  13.3.3.   urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs

Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai

  65

  13.4.   Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts
  13.4.1.   hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem

  0–24

  13.4.2.   hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem

  25–59

  13.4.3.   hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums <60–20 ml/min

  60–79

  13.4.4.   hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija

  100

  13.5.   Hroniskas glomerulopātijas
  13.5.1.   hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem

  0–20

  13.5.2.   hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās

  25–59

  13.5.3.   medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)

  40–59

  13.5.4.   hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska
I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē

  60–79

  13.5.5.   hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija

  100

  13.6.   Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)
  13.6.1.   nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)

  25–59

  13.6.2.   nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju

  25–59

  13.6.3.   nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām

  60–79

  13.6.4.   nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju  un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju

  60–79

  13.6.5.   nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija

  100

  13.7.   Hroniska obstruktīva uropātija
  13.7.1.   hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska

  10–24

  13.7.2.   hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu

  25–59

  13.7.3.   hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem

  25–59

  13.7.4.   hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām

  60–79

  13.7.5.   hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja

  60–79

  13.7.6.   hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija

  100

  13.8.   Dzimumorgānu sistēmas bojājums
  13.8.1.   uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)

  65

  13.8.2.   dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru

  30

  13.8.3.   dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes

  65

  14.

  Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas)
(SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34)

  14.1.

  Mugurkauls

  14.1.1.   viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi

  0–20

  14.1.2.   mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

  25–55

  14.1.3.   izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

  60–75

  14.1.4.   ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu

  80–100

  14.2.   Podagra (M10)
  14.2.1.   skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi

  10–20

  14.2.2.   skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ)

  30–50

  14.2.3.   smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
  14.2.3.1.   III stadija

  60–75

  14.2.3.2.   IV stadija

  80–95

  14.3.   Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)

  35–65

  15.

  Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas
(SSK–10: S00–S99; T00–T98)

  

Augšējā ekstremitāte

  Roka

  vadošā

  nevadošā

  15.1.   Lāpstiņa un atslēgas kauls
  15.1.1.   Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma:
  15.1.1.1.   neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks

  10

  5

  15.1.1.2.   izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā

  20

  15

  15.1.1.3.   nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava

  30

  25

  Pleca locītava

  15.2.   Ankiloze

  40

  30

  15.3.   Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas

  40

  30

  15.4. Pleca locītavas kontraktūra
  15.4.1.   viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija 60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu)

  10

  5

  15.4.2.   vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija 35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi)

  15

  10

  15.4.3.   smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)

  30

  25

  15.5.   Pleca locītavas ieraduma mežģījums

  15

  10

  Augšdelms

  15.6.   Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums

  75

  55

  15.7.   Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī

  75

  55

  15.8.   Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

  70

  50

  15.9.   Augšdelma kaula neīsta locītava

  50

  35

  Elkoņa locītava

  15.10.   Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas

 55

 40

  15.11.   Elkoņa locītavas ankiloze
  15.11.1.   funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu)

  40

  25

  15.11.2.   funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)

  40

  30

  15.12.   Elkoņa locītavas kontraktūra
  15.12.1.   viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi)

  10

  5

  15.12.2.   mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi)

  20

  15

  15.12.3.   izteikta kontraktūra (0–45 grādi)

  40

  25

  

  Apakšdelms

     
  15.13.   Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī

  70

  40

  15.14.   Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

  70

  50

  15.15.   Neīsta locītava
  15.15.1.   viena kaula

  15

  10

  15.15.2.   abu kaulu

  30

  25

  15.16.   Apakšdelma funkciju traucējumi
  15.16.1.   viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija

  10

  5

  15.16.2.   vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās

  15

  10

  15.16.3.   izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās

  30

  25

  Plaukstas locītava

  15.17.   Plaukstas locītavas ankiloze
  15.17.1.   funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)

  20

  15

  15.17.2.   funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu)

  40

  30

  15.18.   Plaukstas locītavas kontraktūra
  15.18.1.   viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu)

  10

  0

  15.18.2.   vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu)

  15

  10

  15.18.3.   izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu)

  24

  15

  Plauksta

  15.19.   Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī
  15.19.1.   vienas rokas

  70

  50

  15.19.2.   abu roku

  100

  15.20.   Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava

  15

  10

  15.21.   Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi
  15.21.1.   viegli izteikti

  10

  0

  15.21.2.   mēreni izteikti

  15

  10

  15.21.3.   izteikti

  25–30

  15

  Plaukstas pirksti

  Pirmais pirksts (īkšķis)

  15.22.   Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija

  5

  0

  15.23.   Amputācijas stumbrs
  15.23.1.   naga falangas līmenī

  5

  0

  15.23.2.   starpfalangu locītavas līmenī

  10

  5

  15.24.   Pirksta zudums

  20

  10

  15.25.   Abu īkšķu zudums

  50

  15.26.   Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums

  25

  20

  15.27.   Ankiloze starpfalangu locītavā
  15.27.1.   funkcionāli izdevīgā stāvoklī

  5

  0

  15.27.2.   funkcionāli neizdevīgā stāvoklī

  15

  10

  15.28.   Ankiloze divās locītavās
  15.28.1.   funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)

  10

  5

  15.28.2.   funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)

20

15

  15.29.   Pirksta kontraktūra
  15.29.1.   viegli izteikta

  5

  0

  15.29.2.   mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī

  10

  5

  15.29.3.   izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī

  20

  15

  Otrais pirksts (rādītājs)

  15.30.   Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī

  5

  0

  15.31.   Amputācijas stumbrs
  15.31.1.   naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

  5

  0

  15.31.2.   vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī

  10

  5

  15.31.3.   pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

  15

  10

  15.32.   Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

  20

  15

  15.33.   Pirksta funkciju traucējumi
  15.33.1.   viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

  5

  0

  15.33.2.   pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

  10

  5

  15.33.3.   pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze)

  15

  10

  Trešais, ceturtais vai piektais pirksts

  15.34.   Amputācijas stumbrs
  15.34.1.   naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

  5

  0

  15.34.2.   vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī

  5

  0

  15.34.3.   pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

  10

  5

  15.35.   Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

  15

  10

  15.36.   Pirksta funkciju traucējumi
  15.36.1.   viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

  5

  0

  15.36.2.   pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

  10

  5

  15.36.3.   pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)

15

10

  Vienas plaukstas vairāki pirksti

  15.37.   Vienas plaukstas divu pirkstu zudums
  15.37.1.   pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)

  24

  20

  15.37.2.   pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)

  20

  15

  15.37.3.   otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)

15

10

  15.37.4.   trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)

  15

  10

  15.37.5.   ceturtā un piektā (IV+V)

  10

  5

  15.38.   Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums
  15.38.1.   pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)

50

40

  15.38.2.   pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)

  40

  30

  15.38.3.   pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)

  30

  25

  15.38.4.   otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)

  20

  15

  15.38.5.   otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)

  20

  15

  15.38.6.   trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)

  15

  10

  15.39.   Vienas plaukstas četru pirkstu zudums
  15.39.1.   pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)

  55

  45

  15.39.2.   pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)

  55

  45

  15.39.3.   pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)

  50

  40

  15.39.4.   otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)

  40

  30

  15.40.   Visu pirkstu zudums
  15.40.1.   vienas plaukstas

  70

  50

  15.40.2.   abu plaukstu

  90

  15.41.   Plaukstas visu pirkstu kontraktūra
  15.41.1.   viegli izteikta

  15

  10

  15.41.2.   kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī

  20

  15

  15.41.3.   kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

  50

  40

  15.42.   Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra
  15.42.1.   viegli izteikta

  10

  5

  15.42.2.   kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī

  15

  10

  15.42.3.   kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

40

30

     Piezīme. Pirkstu trūkums: 1.pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī

  Iegurnis

  15.43.   Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma
  15.43.1.   viegli statikas traucējumi

  10–24

  15.43.2.   mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā

  25–40

  15.43.3.   izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās

  60–80

  Apakšējā ekstremitāte

  Gūžas locītava

  15.44.   Gūžas locītavas ankiloze
  15.44.1.   funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī

  30

  15.44.2.   funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī

  45

  15.45.   Gūžas locītavas kontraktūra
  15.45.1.   viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu)

  10

  15.45.2.   mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi)

  20

  15.45.3.   izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)

  55

  15.46.   Nereponēts gūžas locītavas mežģījums

  40–50

  Augšstilbs

  15.47.   Eksartikulācija gūžas locītavā

  75

  15.48.   Augšstilba amputācijas stumbrs
  15.48.1.   augšējās trešdaļas līmenī
  15.48.1.1.   vienai kājai

  60

  15.48.1.2.   abām kājām

  90–100

  15.48.2.   vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
  15.48.2.1.   vienai kājai

  40

  15.48.2.2.   abām kājām

  70–80

  15.49.   Augšstilba kaula neīsta locītava
  15.49.1.   vienai kājai

  50

  15.49.2.   abām kājām

  75–80

  Ceļa locītava

  15.50.   Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā
  15.50.1.   vienai kājai

  20

  15.50.2.   abām kājām

  35–50

  15.51.   Ceļa locītavas ankiloze
  15.51.1.   funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī
  15.51.1.1.   vienai kājai

  30

  15.51.1.2.   abām kājām

  50–60

  15.51.2.   funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)
  15.51.2.1.   vienai kājai

  40

  15.51.2.2.   abām kājām

  70–80

  15.52.   Ceļa locītavas kontraktūra
  15.52.1.   viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)
  15.52.1.1.   vienai kājai

  10

  15.52.1.2.   abām kājām

  20

  15.52.2.   vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)
  15.52.2.1.   vienai kājai

  20

  15.52.2.2.   abām kājām

  40

  15.52.3.   izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)
  15.52.3.1.   vienai kājai

  35–40

  15.52.3.2.   abām kājām

  70–80

  Apakšstilbs

  15.53.   Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā
  15.53.1.   vienai kājai

  50

  15.53.2.   abām kājām

  75

  15.54.   Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī
  15.54.1.   vienai kājai

  45

  15.54.2.   abām kājām

  70

  15.55.   Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
  15.55.1.   vienai kājai

  40

  15.55.2.   abām kājām

  65

  15.56.   Apakšstilba kaulu neīsta locītava
  15.56.1.   abu kaulu

  30

  15.56.2.   lielā lielakaula

  25

  15.56.3.   mazā lielakaula

  0

  Pēdas locītava

  15.57.   Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)
  15.57.1.   vienā

  10–15

  15.57.2.   abās

  25–30

  15.58.   Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)
  15.58.1.   vienā

  10–15

  15.58.2.   abās

  25–30

  15.59.   Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)
  15.59.1.   vienā

  30

  15.59.2.   abās

  60–70

  15.60.   Pēdas locītavas kontraktūra
  15.60.1.   viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)

  5

  15.60.2.   vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu)

  10

  15.60.3.   izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)

  30

  Pēda

  15.61.   Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)
  15.61.1.   vienas pēdas

  50

  15.61.2.   abu pēdu

  70

  15.62.   Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)   
  15.62.1.   vienas pēdas

  20

  15.62.2.   abu pēdu

  40

  15.63.   Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma
  15.63.1.   viegli kustību un balsta traucējumi   
  15.63.1.1.   vienā

  0

  15.63.1.2.   abās

  10

  15.63.2.   pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem
  15.63.2.1.   vienā

  10

  15.63.2.2.   abās

  20

  15.63.3.   pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem
  15.63.3.1.   vienā

  25–30

  15.63.3.2.   abās

  40–50

  

  Pēdas pirksti

  
  15.64.   Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās
  15.64.1.   vienā

  10

  15.64.2.   abās

  20

  15.65.   Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums

  20

  15.66.   Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī

  10

  15.67.   Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī

  0

  15.68.   Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums

  10

  15.69.   Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums
  15.69.1.   viena–divu pirkstu

  0

  15.69.2.   trīs–četru pirkstu

  5

  15.70.   Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem
  15.70.1.   viegla pakāpe

  0

  15.70.2.   vidēja pakāpe

  15

  15.70.3.   izteikta pakāpe
  15.70.3.1.   bez trofiskām čūlām

  20

  15.70.3.2.   ar trofiskām čūlām

  30–40

  15.71.   Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju  traucējumu pakāpe)

  30–60

  Mīkstie audi

  15.72.   Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā
  15.72.1.   sejas kosmētisks defekts

  15–24

  15.72.2.   sejas izkropļojums

  25–50

  15.72.3.   sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu

  60–75

  15.73.   Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm
  15.73.1.   rētas laukuma lielums 1–2 %

  5

  15.73.2.   rētas laukuma lielums 3–4 %

  10

  15.73.3.   rētas laukuma lielums 5–10 %

  15

  15.73.4.   rētas laukums lielāks par 10 %

Piezīmes.

1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.

2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums – sk. atbilstošo lokalizāciju

  20

  15.74.   Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem
  15.74.1.   viegla pakāpe

  10

  15.74.2.   vidēja pakāpe

  20

  15.74.3.   smaga pakāpe

  40

  16.

  

    Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes)
(SSK–10–L00–L99)

a) parastā ekzēma;

b) endogēnā ekzēma;

c) hroniska recidivējoša nātrene;

d) Pemphigus;

e) Psoriasis vulgaris;

f) ihtiozes

  16.1.   Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)

  10–20

  16.2.   Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)

  25–59

  16.3.   Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)

  60–79

1.tabula

 Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma

  Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju

  1,0

  0,9

  0,8

  0,7

  0,6

  0,5

  0,4

  0,3

  0,2

  0,1

  0,09–0,07

  0,06–0,05

  praktisks aklums

  0

  1,0

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  10

  10

  15

  20

  25

  25

  25

  0,9

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  15

  20

  25

  25

  25

  0,8

  0

  0

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  15

  20

  20

  25

  25

  30

  0,7

  0

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  10

  15

  20

  25

  30

  30

  35

  0,6

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  10

  10

  20

  25

  30

  40

  40

  40

  0,5

  5

  5

  5

  10

  10

  10

  10

  15

  20

  30

  35

  40

  40

  40

  0,4

  5

  5

  10

  10

  10

  10

  15

  20

  25

  30

  35

  45

  45

  50

  0,3

  10

  10

  10

  10

  10

  15

  20

  25

  30

  40

  45

  50

  50

  50

  0,2

  10

  10

  15

  15

  20

  20

  25

  30

  50

  50

  55

  65

  65

  70

  0,1

  15

  15

  20

  20

  25

  30

  30

  40

  50

  70

  75

  80

  80

  80

  0,09–0,07

  20

  20

  25

  25

  30

  35

  35

  45

  55

  75

  75

  80

  85

  85

  0,06–0,05

  25

  25

  25

  30

  40

  45

  45

  50

  65

  80

  80

  85

  90

  90

  praktisks aklums*

  25

  25

  30

  35

  40

  40

  45

  50

  65

  80

  85

  90

  95

  95

  0

  25

  25

  30

  35

  40

  40

  50

  50

  70

  80

  85

  90

  95

  95

* Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.

2.tabula

Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma

  

  Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas

  Koriģētais redzes asums līdz traumai**

  0,9

  0,8

  0,7

  0,6

  0,5

  0,4

  0,3

  0,2

  0,1

  0,09–0,05

  praktisks aklums

  1,0

  5

  5

  5

  5

  10

  10

  15

  15

  20

  20

  25

  0,9

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  15

  15

  20

  20

  25

  0,8

  0

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  15

  20

  20

  25

  0,7

  0

  0

  0

  5

  5

  5

  10

  10

  15

  20

  20

  0,6

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  5

  10

  15

  15

  15

  0,5

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  10

  10

  15

  15

  0,4

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  10

  10

  10

  0,3

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  10

  10

  0,2

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  5

  0,1

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  5

  0,09–0,05

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  5

  praktisks aklums

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

  0

** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.

Piezīmes.

Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes, darba un sociālajiem faktoriem un invalīda spējas integrēties sabiedrībā iedala šādi:

1) ļoti smaga invaliditāte – I invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības nav iespējama; darba un sevis apkopšanas spējas ļoti ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 80–100 procentu apmērā;

2) smaga invaliditāte – II invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības ļoti ierobežota; darba un sevis apkopšanas spējas ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 60–79 procentu apmērā;

3) mēreni izteikta invaliditāte – III invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā ir apgrūtināta; darba un sevis apkopšanas spējas mēreni ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 25–59 procentu apmērā.

Veselības zudums līdz 25 procentiem nav uzskatāms par invaliditāti.

Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes.

Vērtēšanas kritēriji – saslimšanas TNM stadija (audzēja lielums, limfmezglu stāvoklis), lokalizācija, histoloģiskā atbilde (audzēja diferenciācijas pakāpe), ārstēšanas veids (operācijas apjoms, staru ķīmijterapija, hormonterapija), saslimšanas agrīnās (pēcoperācijas) komplikācijas, vēlīnās komplikācijas, metastāzes (tuvās, attālās), recidīvs (starplaiks starp pirmo operāciju), ārstēšanas sarežģījumi, komplikācijas, blakus slimības (piemēram, cukura diabēts) un prognoze.

Veicot invaliditātes ekspertīzi personām ar ļaundabīgu saslimšanu, jāņem vērā piecu gadu cikls – ja ir smaga saslimšana, invaliditāte nosakāma uz 2–3 gadiem, turpmāk izvērtējamas daļējas rehabilitācijas iespējas.

 Izvērtējot veselības un darbspēju zaudējumu, kas radies pēc hroniskām psihiskām saslimšanām, pēc iedzimtiem un iegūtiem garīgās attīstības traucējumiem, pēc tādiem psihiskās darbības traucējumiem, kas radušies galvas smadzeņu traumu, neiroinfekciju, toksiska bojājuma dēļ, pēc tādām psihozēm, kas attīstījušās smagu somatisku saslimšanu dēļ, eksperti ņem vērā šādus kritērijus: no kāda vecuma slimība vai traucējumi sākušies; to ilgums, ārstēšanas efektivitāte vai rezultāts; slimības paasinājumu vai fāžu biežums; specifisks, attiecīgajai saslimšanai raksturīgs personības vai intelekta defekts un tā smaguma pakāpe (viegls, mērens, izteikts); sociālie faktori, kas pasliktina jebkuras psihiskas saslimšanas vai traucējumu gaitu: agrs slimības sākums līdz profesijas apgūšanai un darba gaitu sākšanai; dzīve sociālekonomiski nelabvēlīgā vidē; dzīvošana ārpus ģimenes; slimnieka neārstēta atkarība vai viņa ģimenes locekļu neārstēta atkarība.

 Nosakot darbspēju zaudējumu personām ar redzes orgāna patoloģiju, svarīgākie faktori ir redzes funkciju traucējumi (redzes asums, redzeslauks), kā arī slimības vai traumas smagums.

Labklājības ministre I.Jurševska



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes personām ar invaliditāti, kurām ir anatomiski defekti

1. Augšējā ekstremitāte:

1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;

1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);

1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;

1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;

1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums;

1.6. ankiloze vai izteikta plaukstas locītavas kontraktūra funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

2. Neprotezēta apakšējā ekstremitāte:

2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;

2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī;

2.3. izteikta vienas pēdas locītavas kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī;

2.4. kājas saīsinājums par 7 cm un vairāk;

2.5. vienas ceļa vai gūžas locītavas ankiloze, ja endoprotezēšana kontrindicēta;

2.6. izteikta abu ceļu vai abu gūžas locītavu kontraktūra.

3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.

 4. Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).

5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).

6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.

7. Nelikvidējami žokļu vai cieto aukslēju defekti (protēze nenodrošina sakošļāšanu).

8. Nelikvidējamas seju kropļojošas rētas vai defekti.

9. Gastrektomija.

10. Pulmonektomija.

11. Nefrektomija ar otras nieres funkciju traucējumiem.

12. Netīrību izraisošas gremošanas trakta un urīnceļu fistulas, ja nav iespējams radikāli slēgt fistulu.

13. Viena vai vairāku sirds vārstuļu protēze.

14. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.

15. Mugurkaulāja bojājums ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu jebkurā līmenī.

Labklājības ministre I.Jurševska



 

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Medicīniskās indikācijas personai ar invaliditāti speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).

2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums.

3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī (apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums).

4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja ir protēžortopēda medicīniskais atzinums par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus.

5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).

6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.

7. Abu kāju mērena vai izteikta šļaugana vai spastiska parēze (paraplēģija).

8. Kāju obliterējoša artēriju slimība ar dekompensētu asinsriti vienā kājā.

9. Iedzimts abu gūžu locītavu mežģījums vai osteohondrodisplāzija, vai artrogripoze ar izteiktiem pārvietošanās funkciju traucējumiem.

10. Abu gūžu vai abu ceļu locītavu, vai gūžas un ceļa locītavas smaga osteoartoze ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem.

11. Vienas gūžas vai abu ceļu locītavu ankiloze.

12. Abu ceļa locītavu izteikta fleksijas kontraktūra (ne mazāka par 20 grādiem), varus vai valgus izteikta deformācija.

13. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

14. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti funkciju traucējumi.

15. Ankilozējošs spondilartrīts (Behtereva slimība) ar izteiktiem statikas un kustību funkciju traucējumiem.

16. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.

17. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.

18. Dažādas ģenēzes artrīti, osteoartrozes ar abu ceļu vai abu pēdu locītavu izteiktiem funkciju traucējumiem.

19. Mugurkaula IV pakāpes kifoskolioze ar izteiktiem statikas un pārvietošanās traucējumiem.

20. Ļaundabīgie audzēji 4.stadijā ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, ja klients saņem simptomātisku terapiju.

21. Sirds mazspēja 4.pakāpē ar ascītu un anasarku.

Piezīme. Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz invalīda stāvvietu karti, pamatojoties uz atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Labklājības ministre I.Jurševska



 

6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji īpašas kopšanas nepieciešamībai personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma

1. Indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai personai ar invaliditāti no
18 gadu vecuma nosaka personai ar I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte), kurai:

1.1. nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas garīgo spēju ierobežojuma dēļ*;

1.2. pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitātes novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" 2.pielikumam, ir zemāks par 7 punktiem.

2. Izvērtējot īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no
18 gadu vecuma saskaņā ar šā pielikuma 1.2.apakšpunktā minēto noteikumu pielikumu, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

Nr. p.k. Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās aktivitātes Punkti
2.1. Vēdera izeja:  
2.1.1. nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams)

0

2.1.2. nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība

1

2.1.3. kontrolē izvadi

2

2.2. Urinācija:  
2.2.1. nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams)

0

2.2.2. nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība

1

2.2.3. kontrolē izvadi

2

3. Pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāšu ierobežojumu novērtē pašvaldības sociālais darbinieks vai ārstējošais ārsts, un šo vērtējumu, ja nepieciešams, pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts.

Piezīme.* Veselības stāvokli novērtē ārstējošais ārsts un to pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts.

Labklājības ministre I.Jurševska



 

7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu

Kritēriji

Kritēriju nozīmīgums

Kritēriju vērtējums

Vērtējuma rezultāts 10 ballu sistēmā

Personas ar invaliditāti vērtējums 10 ballu sistēmā

1. Darbspēju zaudējums (invaliditātes grupa) III grupa labvēlīgi apstākļi

2

 

II grupa vidēji labvēlīgi apstākļi

1

 

I grupa nelabvēlīgi apstākļi

0–1

 

2. Izglītība Augstākā izglītība labvēlīgi apstākļi

2

 

Vidējā un profesionālā izglītība labvēlīgi apstākļi

1–2

 

Pamatskolas izglītība vidēji labvēlīgi apstākļi

0–1

 

Sākumskolas izglītība, persona bez izglītības nelabvēlīgi apstākļi

0

 

3. Profesionālā kvalifikācija un darba pieredze Ir profesionālā kvalifikācija un darba pieredze labvēlīgi apstākļi

2

 

Nav profesionālās kvalifikācijas un  darba pieredzes nelabvēlīgi apstākļi

0–1

 

4. Vecums No 18 līdz 50 gadiem labvēlīgi apstākļi

2

 

No 51 gada līdz pensijas vecumam vidēji labvēlīgi apstākļi

1–2

 

Pensijas vecums nelabvēlīgi apstākļi

0–1

 

5. Motivācija Ir motivācija profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai (vēlme strādāt) labvēlīgi apstākļi

2

 

Nav motivācijas profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai nelabvēlīgi apstākļi

0

 

Piezīme.

Apstākļi profesionālajai rehabilitācijai vērtējami kā labvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 6 līdz 10 ballēm, un kā nelabvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 0 līdz 5 ballēm.

Labklājības ministre I.Jurševska

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!