Ministru kabineta noteikumi Nr.1209

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 19.§)

Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību

Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu

1.  Noteikumi nosaka:

1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus;

1.2. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņus;

1.3. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi (turpmāk – invaliditātes ekspertīze) un nosaka darbspēju zaudējumu.

2. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona vai tās likumiskais pārstāvis komisijā iesniedz personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

2.1. ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);

2.2. citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei;

2.3. individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti, ko sagatavojis ģimenes vai ārstējošais ārsts, ja persona nosūtīta uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi;

2.4. individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas daļu personai ar invaliditāti, kurā ģimenes vai ārstējošais ārsts ieraksta ieteicamos turpmākās ārstēšanas un, ja nepieciešams, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot to veidus, laikposmus un saņemšanas formu, ja persona nosūtīta uz invaliditātes ekspertīzi.

3. Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes vai ārstējošais ārsts iesniedz citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus.

4. Pirms invaliditātes ekspertīzes attiecīgā persona un tās likumiskais pārstāvis komisijā uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

5. Ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta personu invaliditātes ekspertīzes veikšanai un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanai:

5.1. prognozējamās invaliditātes ekspertīzei:

5.1.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;

5.1.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes vai ārstējošā ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti personas ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē;

5.2. pirmreizējas invaliditātes ekspertīzei:

5.2.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;

5.2.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti personas ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē;

5.2.3. strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no ierobežojuma ilguma, ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts;

5.3. atkārtotās invaliditātes noteikšanai pirms noteiktā termiņa vai ja invaliditāte noteikta bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes, invaliditātes laikā mainoties personas veselības stāvoklim.

6. Invaliditātes ekspertīzi un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanu komisija var veikt:

6.1. bez personas klātbūtnes, ja komisijas ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot personai vai tās likumiskajam pārstāvim;

6.2. personas klātbūtnē:

6.2.1. komisijas darba telpās;

6.2.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā.

7. Pamatojoties uz ārstu ekspertu veikto personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu un uz tā pamata sastādīto ekspertīzes aktu ar priekšlikumiem par prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes, vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, to cēloni un iespējamo termiņu, komisijas amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu:

7.1. nosaka prognozējamu invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī tās cēloni;

7.2. nosaka invaliditāti, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu:

7.2.1. personai, kas jaunāka par 18 gadiem (turpmāk – persona līdz 18 gadu vecumam), atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem;

7.2.2. personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem;

7.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaitējuma atlīdzību personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas rezultātā vai slimo ar arodslimībām, nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja personas funkcionēšanas ierobežojumam ir vairāki cēloņi, darbspēju zaudējums attiecībā uz katru cēloni tiek noteikts atsevišķi;

7.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pabalstu un sociālo pabalstu piešķiršanu nosaka medicīniskās indikācijas pakalpojumu un pabalstu saņemšanai un sniedz attiecīgus atzinumus un ieteikumus;

7.5. nenosaka invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe neatbilst attiecīgajiem kritērijiem.

8. Personai ar invaliditāti komisijas amatpersona nosaka invaliditātes cēloni:

8.1. slimība – ja invaliditāte personai tiek noteikta fizisku vai psihisku veselības traucējumu dēļ;

8.2. invaliditāte no bērnības – pamatojoties uz bērna invalīda statusu apliecinošu dokumentu:

8.2.1. līdz 2010.gada 31.decembrim – dokuments, kas apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 16 gadu vecumam;

8.2.2. no 2011.gada 1.janvāra – dokuments, kas apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 18 gadu vecumam;

8.3. nelaimes gadījums darbā – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

8.4. arodslimība – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

8.5. slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

8.6. slimība vai sakropļojums, kas saistīti ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā;

8.7. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi, – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

8.8. slimība vai ievainojums, kas iegūti karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem, kas apstiprināti ar Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

8.9. savainojums vai veselības traucējums, kas saistīti ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību;

8.10. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju).

9. Invaliditāti un darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, medicīniskās indikācijas pakalpojumu un valsts pabalstu saņemšanai nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):

9.1. personai līdz 18 gadu vecumam:

9.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem;

9.1.2. līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas šo noteikumu 2.pielikuma 3.nodaļā minētās slimības;

9.2. personai no 18 gadu vecuma:

9.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;

9.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai konstatēti šo noteikumu 4.pielikumā minētie funkcionālie traucējumi.

10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz personas ar invaliditāti ekspertīzes aktu, sniedz:

10.1. atzinumus:

10.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem;

10.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – personai līdz 18 gadu vecumam atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.nodaļā minētajiem kritērijiem;

10.1.3. par īpašas kopšanas nepieciešamību – personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem;

10.1.4. par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

10.1.5. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;

10.2. ieteikumus:

10.2.1. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, pārkvalifikācijai vai citas profesijas apgūšanai, nosakot termiņus;

10.2.2. tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas nepieciešamībai;

10.2.3. psihologa pakalpojumu saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim;

10.2.4. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti;

10.2.5. par citiem pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai, kuri iekļaujami rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti.

11. Lēmumu un atzinumu komisija personai vai tās likumiskajam pārstāvim izsniedz personīgi vai paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam.

12. Ja invaliditātes ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu:

12.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) iesniedz komisijā no ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtu E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums" (turpmāk – ziņojums);

12.2.  komisija izvērtē ziņojumā sniegto informāciju un nosaka invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Invaliditātes termiņu nosaka atbilstoši ierakstam ziņojumā;

12.3. izrakstu no invaliditātes ekspertīzes akta nosūta aģentūrai.

13. Līdz 2012.gada 31.decembrim komisija personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi veic vai invaliditāti nosaka tikai tad, ja fizisko vai garīgo spēju ierobežojums nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā.

14. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Jurševska

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai

Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:

1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.

2. Personai konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.

3. Ārstējošais ārsts konstatējis, ka funkcionēšanas ierobežojumi gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, un izsniedzis individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, kurā norādīti:

3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;

3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;

3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;

3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;

3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.

Labklājības ministre I.Jurševska

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai

Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi	Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums
1. Nervu sistēmas slimības
1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas	Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi
1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības	Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus
1.3. Epilepsija	Lielās lēkmes sešas un vairāk reižu gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)
Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs
2. Psihiski un uzvedības traucējumi
2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi	Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)
2.2. Garīgā atpalicība	Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)
2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence	Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju
2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi	Vidēji smaga vai smaga slimības norise
2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)	Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)
2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi	Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā
2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā	Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā
Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs
3. Auss un aizauss paugura slimības
3.1. Kurlmēmums, kurlums	Otorinolaringologa vai surdologa atzinums
3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība	Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu
Piezīme. Šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs
4. Acu un to palīgorgānu slimības
4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi	Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos
4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī	Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta
4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)	Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma
Piezīmes. 1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. 2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Latvijas Bērnu redzes centra sertificēts oftalmologs
5. Iekšējo orgānu slimības
5.1. Elpošanas sistēmas slimības
5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas	Pastāvīgi apgrūtināta elpošana
5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi	1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte. 2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi. 3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas: 3.1. obstruktīva tipa: 3.1.1. FEVI < 60 %; 3.1.2. PEF < 60 %; 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %; 3.2. restriktīva tipa – VK < 50 % no individuālās vecuma normas. 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte. 5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence
Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs
5.2. Asinsrites sistēmas slimības
5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi	Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA
5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi	1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija. 2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA
5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija	II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai
Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs
5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības
5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)	Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte
5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)	Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs
5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības
5.4.1. Nieru slimības	Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)
Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs
5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)	Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana
5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas	Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai
Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs
5.5. Gremošanas sistēmas slimības
5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi	Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija
5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms	Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms
Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs
6. Ķirurģiskās slimības
6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības	Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija
Piezīme. Šīs nodaļas 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs
6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi	1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī. 2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem. 3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem. 4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem. 5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte
6.3. Skeleta sistēmas bojājumi	Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte
6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas	Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi
Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs
6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi	1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi. 2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)
Piezīme. Šīs nodaļas 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs
7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības
7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības	Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas
Piezīme. Šīs nodaļas 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs
8. Ādas slimības
8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi	Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs
9. Onkoloģiskās slimības
9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji	Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze
Piezīme. Šīs nodaļas 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs
10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi
10.1. Hematoloģiskās slimības	Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums,  remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas
Piezīme. Šīs nodaļas 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs
10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi	Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)
10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi	Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
10.4. HIV infekcija	Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists
11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas
11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas	Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte
Piezīme. Šīs nodaļas 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam
12. Kombinēta patoloģija
12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā	Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumu
Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti

II. Medicīniskās indikācijas atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

Nr. p.k.	Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi
1.	F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija)
2.	F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte)
3.	F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:
3.1.	ar autismu
3.2.	ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā
3.3.	ar būtiskiem uzvedības traucējumiem
3.4.	ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu
3.5.	ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam)
Piezīmes. 1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs. 2. Šīs nodaļas 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs. 3. Šīs nodaļas 3.3.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums. 4. Šīs nodaļas 3.4.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, bērnu urologs, bērnu proktologs
4.	F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei
5.	F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību
Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs
6.	Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes, hemiplēģijas un paraplēģijas
7.	Izteikts hiperkinētisks sindroms
8.	Smaga ataksija
9.	Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes  (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī)
Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs
10.	Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī
Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu redzes centrs
11.	Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam
Piezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu kardioloģijas centra konsilijs
12.	Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai)
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa
13.	Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi)
14.	Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai)
15.	Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem)
16.	Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija)
17.	Abu plaukstu trūkums vai abu roku smagas traumas vai traumu sekas ar izteiktiem tveršanas funkciju traucējumiem (līdz funkciju atjaunošanai)
Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds
18.	Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (inkurabli)
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa
19.	Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem
Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa
20.	Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru pamatdiagnozi nosaka sertificēts bērnu slimību speciālists vai pēc bērna izmeklēšanas BKUS. Atzinumu par nepieciešamību bērnu nosūtīt invaliditātes ekspertīzei pieņem konsilijs

III. Kritēriji invaliditātes noteikšanai personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

1. Vājdzirdība.

2.  Ģenētiskas slimības.

3.  Bērnu cerebrālā trieka.

4.  EKS implantācija un vārstuļu implants.

5.  Nieru aizstājterapija.

6.  HIV  un  imūndeficīta stāvoklis.

7.  Iedzimtas un iegūtas deformācijas (kustību un balsta aparāta), sekas pēc traumas.

8.  Hemofilija.

9.  Endokrīnās un vielmaiņas slimības.

10. Mukoviscidoze.

11. Traumatiskas amputācijas.

Labklājības ministre I.Jurševska

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)

Nr.p.k.	Veselības traucējumi (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1	Darbspēju zaudējums (%)1
1.	Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)
1.1.	Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem	0–24
	Arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts
1.2.	Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem	25–59
1.3.	Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja	60–79
	Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas): a) ciroze; b) plānsienu dobumi; c) atelektāzes; d) bronhektāzes; e) plaušu fibroze; f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā; g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu–sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās
	Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi: a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze; b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze
1.4.	Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi	80–100
2.	Sarkoidoze (SSK–10: D86)
2.1.	Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus	25–79
2.2.	Aktīva sarkoidoze: a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā; b) ārpusplaušu sarkoidoze; c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori	60–79
3.	Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)2
3.1.	Krūts vēzis (C50)
3.1.1.	T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija	10–24
3.1.2.	T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu	25–59
3.1.3.	T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze	60–79
3.1.4.	4.stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana	80–100
3.2.	Dzemdes audzējs (C54)
3.2.1.	audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0	25–59
3.2.2.	saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā	60–79
3.2.3.	ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana	80–100
3.3.	Olnīcu audzējs (C56)
3.3.1.	saslimšana T1N0M0 stadijā	25–59
3.3.2.	saslimšana T2 stadijā un lielākā	60–79
3.4.	Balsenes audzējs (C32)
3.4.1.	saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā	25–59
3.4.2.	saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)	60–79
3.4.3.	pastāvīga traheostoma	50–79
3.5.	Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)
3.5.1.	saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts	60–79
3.5.2.	ielaists gadījums, specifiska kopšana	80–100
3.6.	Mēles audzējs (C01)
3.6.1.	saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā	25–59
3.6.2.	saslimšana T2 stadijā un lielākā	60–79
3.6.3.	izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana	80–100
3.7.	Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)
3.7.1.	pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā	60–79
3.7.2.	izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana	80–100
3.7.3.	gastrektomija	50–79
3.8.	Zarnu trakta audzējs (C17–21)
3.8.1.	resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā	25–59
3.8.2.	resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu	70–95
3.8.3.	fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ	70–95
3.9.	Nieru audzējs (C64)
3.9.1.	nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju	25–59
3.9.2.	citās stadijās	60–79
3.9.3.	nepieciešama hemodialīze	100
3.10.	Prostatas audzējs (C61)
3.10.1.	operācija agrīnā stadijā	25–59
3.10.2.	operācija citās stadijās	60–79
3.10.3.	neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju	60–79
3.11.	Urīnpūšļa audzējs (C67)
3.11.1.	operācija agrīnā stadijā	25–59
3.11.2.	operācija citās stadijās	60–79
3.11.3.	cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā	65–95
3.12.	Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)
3.12.1.	saslimšana T1N0M0 stadijā	25–59
3.12.2.	augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija	55–75
3.12.3.	saslimšana T2 stadijā un lielākā	60–79
3.12.4.	izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība	80–100
4.	Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)
4.1.	Limfomas
4.1.1.	Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā	60–79
4.1.2.	Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā	80–95
4.1.3.	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas: a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija; b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma); c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības); d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa
4.1.4.	Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas
4.1.4.1.	divi gadi	60–79
4.1.4.2.	trīs gadi	30–55
4.2.	Akūtas leikozes
4.2.1.	akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā	60–90
4.2.2.	akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē	80–95
4.2.3.	remisijas fāzē
4.2.3.1.	trīs gadi	60–79
4.2.3.2.	divi gadi	25–59
4.2.3.3.	slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.3.	Hroniska mieloleikoze
4.3.1.	hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā	60–79
4.3.2.	blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā	80–95
4.3.3.	diagnosticējot agresīvas pārveides variantus	80–95
4.3.4.	slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.4.	Hroniska limfoleikoze
4.4.1.	hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika	0–24
4.4.2.	hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods	25–59
4.4.3.	B un C stadijas ārstēšanas laikā	60–79
4.4.4.	hroniskas limfoleikozes komplikācijas	60–79
4.4.5.	agresīvas pārveides varianti	80–95
4.4.6.	īstā sarkano šūnu aplāzija	80–95
4.4.7.	staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.5.	Mieloma
4.5.1.	asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita	25–59
4.5.2.	izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar: a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu; b) neiroloģisko sindromu; c) nefroloģisko sindromu; d) anēmisko sindromu; e) hemorāģisko sindromu; f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju	60–79
4.5.3.	ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma   4.5.2.apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana	80–95
4.5.4.	slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise: a) izteikta mielosupresija; b) ātra audzēja augšana; c) plazmas šūnu metastāzes; d) agrīna mielomas leikemizācija; e) kaulu smadzeņu izsīkums; f) amiloidozes attīstība	80–95
4.5.5.	ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas	Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes
4.6.	Mielodisplastiskais sindroms
4.6.1.	refraktērā anēmijas forma	25–59
4.6.2.	hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša	25–59
4.6.3.	refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi	60–79
4.6.4.	refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem	60–79
4.6.5.	refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju	60–79
4.6.6.	refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru	90–100
4.6.7.	refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem	90–100
4.6.8.	hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē	90–100
4.7.	Anēmijas
4.7.1.	aplastiskā anēmija
4.7.1.1.	mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos	60–79
4.7.1.2.	izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas	80–100
4.7.1.3.	negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos	90–100
4.7.1.4.	pārveide agresīvajās formās	90–100
4.7.2.	hemolītiskās anēmijas
4.7.2.1.	hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi	25–59
4.7.2.2.	hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	60–79
4.7.2.3.	hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams	80–100
4.7.2.4.	pārveide agresīvajos variantos	80–100
4.8.	Mieloproliferatīvās slimības
4.8.1.	īstā policitēmija
4.8.1.1.	asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama	0–20
4.8.1.2.	mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti	25–59
4.8.1.3.	izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas	60–79
4.8.1.4.	izsīkuma stadija	60–90
4.8.1.5.	pārveide agresīvajos tipos	80–100
4.8.1.6.	pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija	80–100
4.9.	Hemofīlijas
4.9.1.	pēc norises smaguma pakāpes
4.9.1.1.	viegla pakāpe	10–24
4.9.1.2.	vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi	25–59
4.9.2.	smaga pakāpe
4.9.2.1.	izteikti orgānu funkcijas traucējumi	60–80
4.9.2.2.	ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi	85–100
4.10.	Trombocitopēnijas
4.10.1.	pēc norises smaguma pakāpes
4.10.1.1.	viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l)	10–20
4.10.1.2.	vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	25–59
4.10.1.3.	smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem	60–85
4.10.1.4.	pārveide agresīvajos tipos	85–100
5.	Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)
5.1.	Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona   Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)	10–24
5.2.	1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm	25–59
5.3.	1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ); b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta	25–59
5.4.	1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija; b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta; d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju; e) diabētiskās čūlas; f) Šarko pēda	60–79
5.5.	1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām: a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT); b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija; d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem	80–90
5.6.	Metabolā sindroma izpausmes: a) adipozitāte; b) arteriāla hipertensija; c) dislipidēmija; d) cukura diabēts	Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes
5.7.	Tireotoksikoze
5.7.1.	tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem	10–20
5.7.2.	tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50
5.7.3.	tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem	60–75
5.7.4.	subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem	10–20
5.7.5.	nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50
5.7.6.	nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem	60–85
5.8.	Kušinga sindroms
5.8.1.	veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts	(skatīt atbilstošas nodaļas)
5.9.	Akromegālija
5.9.1.	akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem	30–50
5.9.2.	akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem	60–75
6.	Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)3
6.1.	Alcheimera demence (F00)	80–100
6.2.	Vaskulāra demence (F01)
6.2.1.	bez psihozes	60–79
6.2.2.	ar psihozi	80–100
6.3.	Pika demence (F02.0)	80–100
6.4.	Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1)	80–100
6.5.	Demence citu slimību dēļ (F02.8)
6.5.1.	bez psihozes	60–79
6.5.2.	ar psihozi vai lēkmēm	80–100
6.6.	Organiska halucinoze (F06.0)
6.6.1.	viegli traucējumi	10–24
6.6.2.	vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi	25–59
6.6.3.	smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100
6.7.	Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)
6.7.1.	viegli traucējumi	10–24
6.7.2.	vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem	25–59
6.7.3.	smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100
6.8.	Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)
6.8.1.	viegla pakāpe	10–24
6.8.2.	vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)	25–59
6.8.3.	smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–100
6.9.	Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)
6.9.1.	viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai	10–20
6.9.2.	vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem	25–59
6.9.3.	smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–80
6.10.	Organiska trauksme (F06.4)
6.10.1.	viegli traucējumi	10–20
6.10.2.	vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)	25–59
6.10.3.	smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem	60–80
6.11.	Organiski personības traucējumi (F07.0)
6.11.1.	viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi	10–20
6.11.2.	vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā	25–59
6.11.3.	smagi traucējumi ar progresējošu gaitu	60–80
6.12.	Postkontūzijas sindroms (F07.2)
6.12.1.	viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai	10–20
6.12.2.	vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi	25–59
6.12.3.	smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi	60–80
6.13.	Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)
6.13.1.	psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)	60–79
6.13.2.	amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)	60–79
6.14.	Šizofrēnija
6.14.1.	paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)
6.14.1.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.1.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti	25–59
6.14.1.3.	smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi	60–79
6.14.2.	paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises
6.14.2.1.	viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.2.2.	vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.2.3.	smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi	60–79
6.14.2.4.	ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem	80–100
6.14.3.	hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)
6.14.3.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.3.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.3.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.3.4.	ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi	80–100
6.14.4.	katatonā šizofrēnija (F20.2)
6.14.4.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.4.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti	25–59
6.14.4.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.4.4.	ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi	80–100
6.14.5.	nediferencētā šizofrēnija (F20.3)
6.14.5.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.5.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.5.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.6.	postšizofrēniska depresija (F20.4)	sk. F20.3
6.14.7.	reziduāla šizofrēnija (F20.5)
6.14.7.1.	viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.7.2.	vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti	25–59
6.14.7.3.	smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju	60–79
6.14.8.	vienkāršā šizofrēnija (F20.6)
6.14.8.1.	viegla gaita – personības traucējumi viegli	10–24
6.14.8.2.	vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem	25–59
6.14.8.3.	smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem	60–79
6.14.8.4.	ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem	80–100
6.14.9.	citu veidu šizofrēnija (F20.8)	sk. F20.9
6.14.10.	neprecizēta šizofrēnija (F20.9)
6.14.10.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.10.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.10.3.	smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.14.11.	šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)
6.14.11.1.	viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi	10–24
6.14.11.2.	vidēji smaga gaita– paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi	25–59
6.14.11.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti	60–79
6.15.	Persistējoši murgi (F22)
6.15.1.	viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās	10–24
6.15.2.	vidēji smaga gaita – pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas	25–59
6.15.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi	60–79
6.16.	Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta	25–59
6.17.	Inducēti murgi (F24)
6.17.1.	viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	10–24
6.17.2.	vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas	25–59
6.17.3.	smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi	60–79
6.18.	Šizoafektīvi traucējumi (F25)
6.18.1.	viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi	10–24
6.18.2.	vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi	25–59
6.18.3.	smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi	60–79
6.19.	Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)
6.19.1.	viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai	10–24
6.19.2.	vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas	25–59
6.19.3.	smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu	60–79
6.20.	Depresīva epizode (F32)
6.20.1.	viegla gaita – labi padodas ārstēšanai	10–24
6.20.2.	vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	25–59
6.20.3.	smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	60–79
6.21.	Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)
6.21.1.	viegla gaita – labi padodas ārstēšanai	10–24
6.21.2.	vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta	25–59
6.21.3.	smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas	60–79
6.22.	Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)
6.22.1.	traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai	25–59
6.23.	Posttraumatisks stresa sindroms (F43)
6.23.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai	10–24
6.23.2.	vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi	25–59
6.24.	Somatoformi traucējumi (F45)
6.24.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai	10–24
6.24.2.	vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai	25–59
6.25.	Neirotiski traucējumi (F48)
6.25.1.	viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai	10–24
6.25.2.	vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai	25–59
7.	Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)
7.1.	Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)
7.1.1.	viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā	0–24
7.1.2.	mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā	25–59
7.1.3.	izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā	60–79
7.1.4.	ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana	80–100
7.2.	Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)
7.2.1.	viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	0–24
7.2.2.	mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	25–59
7.2.3.	izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi	60–79
7.2.4.	ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana	80–100
8.	Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)4
8.1.	Redzes asuma samazinājums
8.1.1.	slimības dēļ Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju	Sk. 1.tabulu
8.1.2.	traumas dēļ	Sk. 2.tabulu
8.2.	Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai
8.2.1.	afakija (bez papildu redzes traucējumiem)
8.2.1.1.	vienā acī	10
8.2.1.2.	abās acīs	15
8.2.1.3.	vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	25
8.2.1.4.	ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs	5
8.2.2.	plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums
8.2.2.1.	vienā acī
8.2.2.1.1.	acs pilnīgi aizvērta	20
8.2.2.1.2.	citādi	10
8.2.2.2.	abās acīs
8.2.2.2.1.	acs pilnīgi aizvērta	40
8.2.2.2.2.	citādi	20
8.2.3.	oftalmoplēģija
8.2.3.1.	totāla	30
8.2.3.2.	citādi	10
8.2.4.	rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība	10
8.2.5.	homonīmā hemianopsija
8.2.5.1.	pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija
8.2.5.1.1.	homonīmā hemianopsija	40
8.2.5.1.2.	bitemporālā hemianopsija	25
8.2.5.1.3.	binazālā hemianopsija	10
8.2.5.1.4.	homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā	20
8.2.5.1.5.	homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā	30
8.2.5.1.6.	hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst	60
8.2.5.2.	nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 – 10% atkarībā no defekta lieluma
8.2.6.	sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)
8.2.6.1.	sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās
8.2.6.1.1.	100 grādu robežās	5
8.2.6.1.2.	60 grādu robežās	10
8.2.6.1.3.	20 grādu robežās	15
8.2.6.1.4.	10 grādu robežās	25
8.2.6.2.	sašaurināts redzeslauks katrai acij
8.2.6.2.1.	100 grādu robežās	15
8.2.6.2.2.	60 grādu robežās	30
8.2.6.2.3.	20 grādu robežās	70
8.2.6.2.4.	10 grādu robežās	90
8.2.6.3.	vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.6.3.1.	100 grādu robežās	40
8.2.6.3.2.	60 grādu robežās	60
8.2.6.3.3.	20 grādu robežās	90
8.2.6.3.4.	10 grādu robežās	95
8.2.7.	lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.7.1.	vismaz 1/3 redzeslauka neaptver	20
8.2.7.2.	vismaz 2/3 redzeslauka neaptver	50
8.2.8.	hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja
8.2.8.1.	asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā	40
8.2.9.	tīklenes atslāņošanās
8.2.9.1.	pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.1.1.	pirmo gadu pēc operācijas	60
8.2.9.1.2.	otro gadu pēc operācijas	30
8.2.9.1.3.	trešo gadu pēc operācijas un vēlāk	15
8.2.9.2.	ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.2.1.	pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas	60
8.2.9.2.2.	divus gadus pēc pēdējās operācijas	30
8.2.9.2.3.	trešo gadu pēc pēdējās operācijas un vēlāk	15
8.2.9.3.	tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.9.3.1.	novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā	60
8.2.9.3.2.	pēc pieciem gadiem un vēlāk	40
8.2.10.	glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju
8.2.10.1.	abās vai vienā acī glaukoma I stadijā	5
8.2.10.2.	vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – II stadijā	10
8.2.10.3.	vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – III stadijā vai abās acīs – II stadijā	20
8.2.10.4.	vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī – IV stadijā	30
8.2.10.5.	vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī – III stadijā	30
8.2.10.6.	abās acīs glaukoma III stadijā	70
8.2.10.7.	vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī – IV stadijā	80
8.2.10.8.	abās acīs glaukoma IV stadijā	95
8.2.11.	šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem
8.2.12.	medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā
8.2.12.1.	piecu gadu ciklā
8.2.12.1.1.	ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)	60
8.2.12.1.2.	citādi	līdz 80
8.2.12.2.	pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām
8.2.13.	diabētiska retinopātija Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs ir ne mazāk kā 60 %
9.	Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK–10:H60–H95; S08.1)
9.1.	Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)	5–10
9.2.	Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām	10–20
9.3.	Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)
9.3.1.	vienas auss	5
9.3.2.	abu ausu	10
9.4.	Vienpusēja vājdzirdība
9.4.1.	III–IV pakāpe	0–10
9.4.2.	V pakāpe vai kurlums	10–20
9.5.	Abpusēja vājdzirdība
9.5.1.	I–II pakāpe	0–10
9.5.2.	III pakāpe	10–20
9.5.3.	IV pakāpe	20–30
9.5.4.	V pakāpe vai kurlums	45
9.6.	Vestibulārās funkcijas traucējumi
9.6.1.	galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara  traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	10–20
9.6.2.	galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	30–50
9.6.3.	galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes	60–70
9.7.	Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos	0–5
10.	Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26)
10.1.	Iedzimtas un iegūtas sirdskaites
10.1.1.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem	0–20
10.1.2.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem	30–50
10.1.3.	iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas	60–90
10.2.	Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)
10.2.1.	ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem	30–59
10.2.2.	ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem	60–79
10.2.3.	ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem	80–100
10.3.	Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc: a) pamatslimības; b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm; c) ritma traucējumiem
10.4.	Hroniska sirds mazspēja
10.4.1.	hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma
10.4.1.1.	II funkcionālā klase	10–20
10.4.1.2.	III funkcionālā klase	60–79
10.4.1.3.	IV funkcionālā klase	80–100
10.5.	Primāra arteriāla hipertensija
10.5.1.	arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar
10.5.1.1.	mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)	30–59
10.5.1.2.	mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)	60–95
11.	Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27)
11.1.	Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)	60–75
11.2.	Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)	45
11.3.	Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums	20
11.4.	Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)
11.4.1.	ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja	5–10
11.4.2.	smaga vienpusēja, izteikta abpusēja	15
11.4.3.	pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu	20
11.5.	Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ
11.5.1.	vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā	10
11.5.2.	disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī	20–24
11.5.3.	pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)	50
11.6.	Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi
11.6.1.	I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR)	10–24
11.6.2.	II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR)	25–59
11.6.3.	III pakāpe (FEV1 <40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) <40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība)	60–100
11.7.	Pulmonektomija (plaušas izņemšana)	50
11.8.	Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā
11.8.1.	II pakāpe	60–75
11.8.2.	III pakāpe	75–100
11.9.	Krūškurvja deformācija
11.9.1.	mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja	0–20
11.9.2.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja	30–40
11.9.3.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds	60–79
11.9.4.	izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds	80–90
11.10.	Bronhiālā astma
11.10.1.	viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma	10–24
11.10.2.	persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I–II pakāpes elpošanas mazspēja	25–59
11.10.3.	persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi	60–79
11.11.	HOPS
11.11.1.	vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe	25–59
11.11.2.	HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija	60–95
11.12.	Intersticiālās plaušu slimības	Vērtējamas: pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes
12.	Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28)
12.1.	Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā
12.1.1.	mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi	20
12.1.2.	izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi	50
12.2.	Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem	10
12.3.	Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem	40
12.4.	Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi	80–90
12.5.	Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)
12.5.1.	bez siekalu dziedzera fistulas	10–24
12.5.2.	siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos	25–40
12.6.	Mēles zudums
12.6.1.	distālās trešdaļas līmenī	15
12.6.2.	vidējās trešdaļas līmenī	40
12.6.3.	pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)	80–90
12.7.	Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma
12.7.1.	bez būtiskiem funkciju traucējumiem	10
12.7.2.	apgrūtināta cietās barības rīšana	20
12.7.3.	apgrūtināta šķidrās barības rīšana	40–50
12.7.4.	barības vada necaurlaidība (gastrostoma)	70–90
12.8.	Barības vada slimības
12.8.1.	divertikuloze, barības vada stenoze, kas  norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem	40–70
12.8.2.	pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts	25–59
12.9.	Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi
12.9.1.	saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)	10–20
12.9.2.	saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem	25–59
12.9.3.	tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)	70–90
12.10.	Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai
12.10.1.	trūces vārtu lielums līdz 10 cm	10
12.10.2.	trūces vārtu lielums līdz 20 cm	20
12.10.3.	trūces vārti lielāki par 20 cm	30–59
12.11.	Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)
12.11.1.	kompensēts	10–24
12.11.2.	subkompensēts	25–59
12.11.3.	dekompensēts
12.11.3.1.	ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem	60–79
12.11.3.2.	ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem	80–90
12.12.	Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ	10
12.13.	Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)
12.13.1.	vieglas pakāpes	10–24
12.13.2.	vidēji smagas pakāpes	25–59
12.13.3.	smagas pakāpes
12.13.3.1.	ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem	60–79
12.13.3.2.	ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem	80–90
12.13.4.	gastrektomija	55–90
12.14.	Liesas izņemšana (traumas dēļ)	10
12.15.	Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts
12.15.1.	ekzokrīnās funkcijas traucējumi
12.15.1.1.	vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms	10–24
12.15.1.2.	vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms	25–59
12.15.1.3.	izteikts malabsorbcijas sindroms	60–85
12.16.	Pankreatogēns cukura diabēts	sk. šā pielikuma 5.1.–5.5.apakšpunktu
12.17.	Tievo zarnu rezekcija
12.17.1.	pēc apjoma
12.17.1.1.	viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)	10–24
12.17.1.2.	vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm)	25–59
12.17.1.3.	smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija	60–90
12.17.2.	pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes
12.17.2.1.	viegla pakāpe	10–24
12.17.2.2.	vidēji smaga pakāpe	25–59
12.17.2.3.	smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)	60–90
12.18.	Resno zarnu bojājums un rezekcija
12.18.1.	vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)	10–20
12.18.2.	vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)	25–59
12.18.3.	smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)	60–90
12.19.	Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma	70–90
12.20.	Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma	55
12.21.	Iekaisīgas zarnu slimības
12.21.1.	nespecifisks čūlains kolīts
12.21.1.1.	viegla pakāpe	10–24
12.21.1.2.	vidēja pakāpe	25–59
12.21.1.3.	smaga gaita	60–90
12.21.1.4.	komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)	60–90
12.21.2.	Krona slimība
12.21.2.1.	viegla gaita	10–24
12.21.2.2.	vidēja gaita	25–59
12.21.2.3.	smaga gaita	60–90
13.	Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28)
13.1.	Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)	20
13.2.	Nieres izņemšana un
13.2.1.	otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums <80–60 ml/min), mērens fizisko spēju ierobežojums	25–59
13.2.2.	otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums <60–20 ml/min), izteikts fizisko spēju ierobežojums	60–79
13.2.3.	nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)	100
13.3.	Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi
13.3.1.	neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)	10
13.3.2.	urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)	20
13.3.3.	urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai	65
13.4.	Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts
13.4.1.	hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem	0–24
13.4.2.	hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem	25–59
13.4.3.	hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums <60–20 ml/min	60–79
13.4.4.	hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija	100
13.5.	Hroniskas glomerulopātijas
13.5.1.	hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem	0–20
13.5.2.	hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās	25–59
13.5.3.	medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)	40–59
13.5.4.	hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē	60–79
13.5.5.	hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija	100
13.6.	Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)
13.6.1.	nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)	25–59
13.6.2.	nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju	25–59
13.6.3.	nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām	60–79
13.6.4.	nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju  un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju	60–79
13.6.5.	nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija	100
13.7.	Hroniska obstruktīva uropātija
13.7.1.	hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska	10–24
13.7.2.	hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu	25–59
13.7.3.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem	25–59
13.7.4.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām	60–79
13.7.5.	hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja	60–79
13.7.6.	hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija	100
13.8.	Dzimumorgānu sistēmas bojājums
13.8.1.	uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)	65
13.8.2.	dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru	30
13.8.3.	dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes	65
14.	Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34)
14.1.	Mugurkauls
14.1.1.	viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi	0–20
14.1.2.	mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi	25–55
14.1.3.	izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi	60–75
14.1.4.	ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu	80–100
14.2.	Podagra (M10)
14.2.1.	skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi	10–20
14.2.2.	skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ)	30–50
14.2.3.	smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
14.2.3.1.	III stadija	60–75
14.2.3.2.	IV stadija	80–95
14.3.	Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)	35–65
15.	Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98)
	Augšējā ekstremitāte	Roka
		vadošā	nevadošā
15.1.	Lāpstiņa un atslēgas kauls
15.1.1.	Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma:
15.1.1.1.	neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks	10	5
15.1.1.2.	izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā	20	15
15.1.1.3.	nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava	30	25
Pleca locītava
15.2.	Ankiloze	40		30
15.3.	Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas	40		30
15.4.	Pleca locītavas kontraktūra
15.4.1.	viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija 60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu)	10		5
15.4.2.	vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija 35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi)	15		10
15.4.3.	smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)	30		25
15.5.	Pleca locītavas ieraduma mežģījums	15		10
Augšdelms
15.6.	Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums	75		55
15.7.	Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī	75		55
15.8.	Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	70		50
15.9.	Augšdelma kaula neīsta locītava	50		35
Elkoņa locītava
15.10.	Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas	55		40
15.11.	Elkoņa locītavas ankiloze
15.11.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu)	40		25
15.11.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)	40		30
15.12.	Elkoņa locītavas kontraktūra
15.12.1.	viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi)	10		5
15.12.2.	mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi)	20		15
15.12.3.	izteikta kontraktūra (0–45 grādi)	40		25
	Apakšdelms
15.13.	Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī	70		40
15.14.	Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī	70		50
15.15.	Neīsta locītava
15.15.1.	viena kaula	15		10
15.15.2.	abu kaulu	30		25
15.16.	Apakšdelma funkciju traucējumi
15.16.1.	viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija	10		5
15.16.2.	vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās	15		10
15.16.3.	izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās	30		25
Plaukstas locītava
15.17.	Plaukstas locītavas ankiloze
15.17.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)	20		15
15.17.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu)	40		30
15.18.	Plaukstas locītavas kontraktūra
15.18.1.	viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu)	10		0
15.18.2.	vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu)	15		10
15.18.3.	izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu)	24		15
Plauksta
15.19.	Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī
15.19.1.	vienas rokas	70		50
15.19.2.	abu roku	100
15.20.	Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava	15		10
15.21.	Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi
15.21.1.	viegli izteikti	10		0
15.21.2.	mēreni izteikti	15		10
15.21.3.	izteikti	25–30		15
Plaukstas pirksti
Pirmais pirksts (īkšķis)
15.22.	Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija	5		0
15.23.	Amputācijas stumbrs
15.23.1.	naga falangas līmenī	5		0
15.23.2.	starpfalangu locītavas līmenī	10		5
15.24.	Pirksta zudums	20		10
15.25.	Abu īkšķu zudums	50
15.26.	Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums	25	20
15.27.	Ankiloze starpfalangu locītavā
15.27.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī	5	0
15.27.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī	15	10
15.28.	Ankiloze divās locītavās
15.28.1.	funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)	10	5
15.28.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)	20	15
15.29.	Pirksta kontraktūra
15.29.1.	viegli izteikta	5	0
15.29.2.	mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī	10	5
15.29.3.	izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī	20	15
Otrais pirksts (rādītājs)
15.30.	Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī	5	0
15.31.	Amputācijas stumbrs
15.31.1.	naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.31.2.	vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī	10	5
15.31.3.	pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)	15	10
15.32.	Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu	20	15
15.33.	Pirksta funkciju traucējumi
15.33.1.	viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)	5	0
15.33.2.	pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)	10	5
15.33.3.	pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze)	15	10
Trešais, ceturtais vai piektais pirksts
15.34.	Amputācijas stumbrs
15.34.1.	naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.34.2.	vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī	5	0
15.34.3.	pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)	10	5
15.35.	Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu	15	10
15.36.	Pirksta funkciju traucējumi
15.36.1.	viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)	5	0
15.36.2.	pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)	10	5
15.36.3.	pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)	15	10
Vienas plaukstas vairāki pirksti
15.37.	Vienas plaukstas divu pirkstu zudums
15.37.1.	pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)	24	20
15.37.2.	pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)	20	15
15.37.3.	otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)	15	10
15.37.4.	trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)	15	10
15.37.5.	ceturtā un piektā (IV+V)	10	5
15.38.	Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums
15.38.1.	pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)	50	40
15.38.2.	pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)	40	30
15.38.3.	pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)	30	25
15.38.4.	otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)	20	15
15.38.5.	otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)	20	15
15.38.6.	trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)	15	10
15.39.	Vienas plaukstas četru pirkstu zudums
15.39.1.	pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)	55	45
15.39.2.	pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)	55	45
15.39.3.	pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)	50	40
15.39.4.	otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)	40	30
15.40.	Visu pirkstu zudums
15.40.1.	vienas plaukstas	70	50
15.40.2.	abu plaukstu	90
15.41.	Plaukstas visu pirkstu kontraktūra
15.41.1.	viegli izteikta	15		10
15.41.2.	kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī	20		15
15.41.3.	kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)	50		40
15.42.	Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra
15.42.1.	viegli izteikta	10		5
15.42.2.	kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī	15		10
15.42.3.	kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)	40		30
	Piezīme. Pirkstu trūkums: 1.pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī
Iegurnis
15.43.	Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma
15.43.1.	viegli statikas traucējumi	10–24
15.43.2.	mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā	25–40
15.43.3.	izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās	60–80
Apakšējā ekstremitāte
Gūžas locītava
15.44.	Gūžas locītavas ankiloze
15.44.1.	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī	30
15.44.2.	funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī	45
15.45.	Gūžas locītavas kontraktūra
15.45.1.	viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu)	10
15.45.2.	mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi)	20
15.45.3.	izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)	55
15.46.	Nereponēts gūžas locītavas mežģījums	40–50
Augšstilbs
15.47.	Eksartikulācija gūžas locītavā	75
15.48.	Augšstilba amputācijas stumbrs
15.48.1.	augšējās trešdaļas līmenī
15.48.1.1.	vienai kājai	60
15.48.1.2.	abām kājām	90–100
15.48.2.	vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.48.2.1.	vienai kājai	40
15.48.2.2.	abām kājām	70–80
15.49.	Augšstilba kaula neīsta locītava
15.49.1.	vienai kājai	50
15.49.2.	abām kājām	75–80
Ceļa locītava
15.50.	Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā
15.50.1.	vienai kājai	20
15.50.2.	abām kājām	35–50
15.51.	Ceļa locītavas ankiloze
15.51.1.	funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī
15.51.1.1.	vienai kājai	30
15.51.1.2.	abām kājām	50–60
15.51.2.	funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)
15.51.2.1.	vienai kājai	40
15.51.2.2.	abām kājām	70–80
15.52.	Ceļa locītavas kontraktūra
15.52.1.	viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)
15.52.1.1.	vienai kājai	10
15.52.1.2.	abām kājām	20
15.52.2.	vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)
15.52.2.1.	vienai kājai	20
15.52.2.2.	abām kājām	40
15.52.3.	izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)
15.52.3.1.	vienai kājai	35–40
15.52.3.2.	abām kājām	70–80
Apakšstilbs
15.53.	Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā
15.53.1.	vienai kājai	50
15.53.2.	abām kājām	75
15.54.	Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī
15.54.1.	vienai kājai	45
15.54.2.	abām kājām	70
15.55.	Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.55.1.	vienai kājai	40
15.55.2.	abām kājām	65
15.56.	Apakšstilba kaulu neīsta locītava
15.56.1.	abu kaulu	30
15.56.2.	lielā lielakaula	25
15.56.3.	mazā lielakaula	0
Pēdas locītava
15.57.	Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)
15.57.1.	vienā	10–15
15.57.2.	abās	25–30
15.58.	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)
15.58.1.	vienā	10–15
15.58.2.	abās	25–30
15.59.	Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)
15.59.1.	vienā	30
15.59.2.	abās	60–70
15.60.	Pēdas locītavas kontraktūra
15.60.1.	viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)	5
15.60.2.	vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu)	10
15.60.3.	izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)	30
Pēda
15.61.	Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)
15.61.1.	vienas pēdas	50
15.61.2.	abu pēdu	70
15.62.	Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)
15.62.1.	vienas pēdas	20
15.62.2.	abu pēdu	40
15.63.	Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma
15.63.1.	viegli kustību un balsta traucējumi
15.63.1.1.	vienā	0
15.63.1.2.	abās	10
15.63.2.	pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.2.1.	vienā	10
15.63.2.2.	abās	20
15.63.3.	pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.3.1.	vienā	25–30
15.63.3.2.	abās	40–50
	Pēdas pirksti
15.64.	Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās
15.64.1.	vienā	10
15.64.2.	abās	20
15.65.	Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums	20
15.66.	Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī	10
15.67.	Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī	0
15.68.	Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums	10
15.69.	Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums
15.69.1.	viena–divu pirkstu	0
15.69.2.	trīs–četru pirkstu	5
15.70.	Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem
15.70.1.	viegla pakāpe	0
15.70.2.	vidēja pakāpe	15
15.70.3.	izteikta pakāpe
15.70.3.1.	bez trofiskām čūlām	20
15.70.3.2.	ar trofiskām čūlām	30–40
15.71.	Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju  traucējumu pakāpe)	30–60
Mīkstie audi
15.72.	Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā
15.72.1.	sejas kosmētisks defekts	15–24
15.72.2.	sejas izkropļojums	25–50
15.72.3.	sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu	60–75
15.73.	Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm
15.73.1.	rētas laukuma lielums 1–2 %	5
15.73.2.	rētas laukuma lielums 3–4 %	10
15.73.3.	rētas laukuma lielums 5–10 %	15
15.73.4.	rētas laukums lielāks par 10 % Piezīmes. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam. 2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums – sk. atbilstošo lokalizāciju	20
15.74.	Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem
15.74.1.	viegla pakāpe	10
15.74.2.	vidēja pakāpe	20
15.74.3.	smaga pakāpe	40
16.	Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10–L00–L99) a) parastā ekzēma; b) endogēnā ekzēma; c) hroniska recidivējoša nātrene; d) Pemphigus; e) Psoriasis vulgaris; f) ihtiozes
16.1.	Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)	10–20
16.2.	Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)	25–59
16.3.	Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)	60–79

1.tabula

 Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju	1,0	0,9	0,8	0,7	0,6	0,5	0,4	0,3	0,2	0,1	0,09–0,07	0,06–0,05	praktisks aklums	0
1,0	0	0	0	0	0	5	5	10	10	15	20	25	25	25
0,9	0	0	0	0	5	5	5	10	10	15	20	25	25	25
0,8	0	0	0	5	5	5	10	10	15	20	20	25	25	30
0,7	0	0	5	5	5	10	10	10	15	20	25	30	30	35
0,6	0	5	5	5	10	10	10	10	20	25	30	40	40	40
0,5	5	5	5	10	10	10	10	15	20	30	35	40	40	40
0,4	5	5	10	10	10	10	15	20	25	30	35	45	45	50
0,3	10	10	10	10	10	15	20	25	30	40	45	50	50	50
0,2	10	10	15	15	20	20	25	30	50	50	55	65	65	70
0,1	15	15	20	20	25	30	30	40	50	70	75	80	80	80
0,09–0,07	20	20	25	25	30	35	35	45	55	75	75	80	85	85
0,06–0,05	25	25	25	30	40	45	45	50	65	80	80	85	90	90
praktisks aklums*	25	25	30	35	40	40	45	50	65	80	85	90	95	95
0	25	25	30	35	40	40	50	50	70	80	85	90	95	95

* Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.

2.tabula

Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma

	Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas
Koriģētais redzes asums līdz traumai**	0,9	0,8	0,7	0,6	0,5	0,4	0,3	0,2	0,1	0,09–0,05	praktisks aklums
1,0	5	5	5	5	10	10	15	15	20	20	25
0,9	0	5	5	5	10	10	15	15	20	20	25
0,8	0	0	5	5	5	10	10	15	20	20	25
0,7	0	0	0	5	5	5	10	10	15	20	20
0,6	0	0	0	0	5	5	5	10	15	15	15
0,5	0	0	0	0	0	5	5	10	10	15	15
0,4	0	0	0	0	0	0	5	5	10	10	10
0,3	0	0	0	0	0	0	0	5	5	10	10
0,2	0	0	0	0	0	0	0	0	5	5	5
0,1	0	0	0	0	0	0	0	0	0	5	5
0,09–0,05	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	5
praktisks aklums	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0

** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.

Piezīmes.

¹ Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes, darba un sociālajiem faktoriem un invalīda spējas integrēties sabiedrībā iedala šādi:

1) ļoti smaga invaliditāte – I invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības nav iespējama; darba un sevis apkopšanas spējas ļoti ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 80–100 procentu apmērā;

2) smaga invaliditāte – II invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības ļoti ierobežota; darba un sevis apkopšanas spējas ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 60–79 procentu apmērā;

3) mēreni izteikta invaliditāte – III invaliditātes grupa – integrācija sabiedrībā ir apgrūtināta; darba un sevis apkopšanas spējas mēreni ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 25–59 procentu apmērā.

Veselības zudums līdz 25 procentiem nav uzskatāms par invaliditāti.

Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes.

² Vērtēšanas kritēriji – saslimšanas TNM stadija (audzēja lielums, limfmezglu stāvoklis), lokalizācija, histoloģiskā atbilde (audzēja diferenciācijas pakāpe), ārstēšanas veids (operācijas apjoms, staru ķīmijterapija, hormonterapija), saslimšanas agrīnās (pēcoperācijas) komplikācijas, vēlīnās komplikācijas, metastāzes (tuvās, attālās), recidīvs (starplaiks starp pirmo operāciju), ārstēšanas sarežģījumi, komplikācijas, blakus slimības (piemēram, cukura diabēts) un prognoze.

Veicot invaliditātes ekspertīzi personām ar ļaundabīgu saslimšanu, jāņem vērā piecu gadu cikls – ja ir smaga saslimšana, invaliditāte nosakāma uz 2–3 gadiem, turpmāk izvērtējamas daļējas rehabilitācijas iespējas.

 ³ Izvērtējot veselības un darbspēju zaudējumu, kas radies pēc hroniskām psihiskām saslimšanām, pēc iedzimtiem un iegūtiem garīgās attīstības traucējumiem, pēc tādiem psihiskās darbības traucējumiem, kas radušies galvas smadzeņu traumu, neiroinfekciju, toksiska bojājuma dēļ, pēc tādām psihozēm, kas attīstījušās smagu somatisku saslimšanu dēļ, eksperti ņem vērā šādus kritērijus: no kāda vecuma slimība vai traucējumi sākušies; to ilgums, ārstēšanas efektivitāte vai rezultāts; slimības paasinājumu vai fāžu biežums; specifisks, attiecīgajai saslimšanai raksturīgs personības vai intelekta defekts un tā smaguma pakāpe (viegls, mērens, izteikts); sociālie faktori, kas pasliktina jebkuras psihiskas saslimšanas vai traucējumu gaitu: agrs slimības sākums līdz profesijas apgūšanai un darba gaitu sākšanai; dzīve sociālekonomiski nelabvēlīgā vidē; dzīvošana ārpus ģimenes; slimnieka neārstēta atkarība vai viņa ģimenes locekļu neārstēta atkarība.

 ⁴ Nosakot darbspēju zaudējumu personām ar redzes orgāna patoloģiju, svarīgākie faktori ir redzes funkciju traucējumi (redzes asums, redzeslauks), kā arī slimības vai traumas smagums.

Labklājības ministre I.Jurševska

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes personām ar invaliditāti, kurām ir anatomiski defekti

1. Augšējā ekstremitāte:

1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;

1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);

1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;

1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;

1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums;

1.6. ankiloze vai izteikta plaukstas locītavas kontraktūra funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

2. Neprotezēta apakšējā ekstremitāte:

2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;

2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī;

2.3. izteikta vienas pēdas locītavas kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī;

2.4. kājas saīsinājums par 7 cm un vairāk;

2.5. vienas ceļa vai gūžas locītavas ankiloze, ja endoprotezēšana kontrindicēta;

2.6. izteikta abu ceļu vai abu gūžas locītavu kontraktūra.

3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.

 4. Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).

5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).

6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.

7. Nelikvidējami žokļu vai cieto aukslēju defekti (protēze nenodrošina sakošļāšanu).

8. Nelikvidējamas seju kropļojošas rētas vai defekti.

9. Gastrektomija.

10. Pulmonektomija.

11. Nefrektomija ar otras nieres funkciju traucējumiem.

12. Netīrību izraisošas gremošanas trakta un urīnceļu fistulas, ja nav iespējams radikāli slēgt fistulu.

13. Viena vai vairāku sirds vārstuļu protēze.

14. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.

15. Mugurkaulāja bojājums ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu jebkurā līmenī.

Labklājības ministre I.Jurševska

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Medicīniskās indikācijas personai ar invaliditāti speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).

2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums.

3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī (apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums).

4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja ir protēžortopēda medicīniskais atzinums par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus.

5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).

6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.

7. Abu kāju mērena vai izteikta šļaugana vai spastiska parēze (paraplēģija).

8. Kāju obliterējoša artēriju slimība ar dekompensētu asinsriti vienā kājā.

9. Iedzimts abu gūžu locītavu mežģījums vai osteohondrodisplāzija, vai artrogripoze ar izteiktiem pārvietošanās funkciju traucējumiem.

10. Abu gūžu vai abu ceļu locītavu, vai gūžas un ceļa locītavas smaga osteoartoze ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem.

11. Vienas gūžas vai abu ceļu locītavu ankiloze.

12. Abu ceļa locītavu izteikta fleksijas kontraktūra (ne mazāka par 20 grādiem), varus vai valgus izteikta deformācija.

13. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

14. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti funkciju traucējumi.

15. Ankilozējošs spondilartrīts (Behtereva slimība) ar izteiktiem statikas un kustību funkciju traucējumiem.

16. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.

17. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.

18. Dažādas ģenēzes artrīti, osteoartrozes ar abu ceļu vai abu pēdu locītavu izteiktiem funkciju traucējumiem.

19. Mugurkaula IV pakāpes kifoskolioze ar izteiktiem statikas un pārvietošanās traucējumiem.

20. Ļaundabīgie audzēji 4.stadijā ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, ja klients saņem simptomātisku terapiju.

21. Sirds mazspēja 4.pakāpē ar ascītu un anasarku.

Piezīme. Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz invalīda stāvvietu karti, pamatojoties uz atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Labklājības ministre I.Jurševska

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji īpašas kopšanas nepieciešamībai personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma

1. Indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai personai ar invaliditāti no
18 gadu vecuma nosaka personai ar I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte), kurai:

1.1. nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas garīgo spēju ierobežojuma dēļ*;

1.2. pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitātes novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" 2.pielikumam, ir zemāks par 7 punktiem.

2. Izvērtējot īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no
18 gadu vecuma saskaņā ar šā pielikuma 1.2.apakšpunktā minēto noteikumu pielikumu, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

Nr. p.k.	Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās aktivitātes	Punkti
2.1.	Vēdera izeja:
2.1.1.	nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams)	0
2.1.2.	nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība	1
2.1.3.	kontrolē izvadi	2
2.2.	Urinācija:
2.2.1.	nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams)	0
2.2.2.	nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība	1
2.2.3.	kontrolē izvadi	2

3. Pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāšu ierobežojumu novērtē pašvaldības sociālais darbinieks vai ārstējošais ārsts, un šo vērtējumu, ja nepieciešams, pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts.

Piezīme.* Veselības stāvokli novērtē ārstējošais ārsts un to pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts.

Labklājības ministre I.Jurševska

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1209

Kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu

Kritēriji	Kritēriju nozīmīgums	Kritēriju vērtējums	Vērtējuma rezultāts 10 ballu sistēmā	Personas ar invaliditāti vērtējums 10 ballu sistēmā
1. Darbspēju zaudējums (invaliditātes grupa)	III grupa	labvēlīgi apstākļi	2
	II grupa	vidēji labvēlīgi apstākļi	1
	I grupa	nelabvēlīgi apstākļi	0–1
2. Izglītība	Augstākā izglītība	labvēlīgi apstākļi	2
	Vidējā un profesionālā izglītība	labvēlīgi apstākļi	1–2
	Pamatskolas izglītība	vidēji labvēlīgi apstākļi	0–1
	Sākumskolas izglītība, persona bez izglītības	nelabvēlīgi apstākļi	0
3. Profesionālā kvalifikācija un darba pieredze	Ir profesionālā kvalifikācija un darba pieredze	labvēlīgi apstākļi	2
	Nav profesionālās kvalifikācijas un  darba pieredzes	nelabvēlīgi apstākļi	0–1
4. Vecums	No 18 līdz 50 gadiem	labvēlīgi apstākļi	2
	No 51 gada līdz pensijas vecumam	vidēji labvēlīgi apstākļi	1–2
	Pensijas vecums	nelabvēlīgi apstākļi	0–1
5. Motivācija	Ir motivācija profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai (vēlme strādāt)	labvēlīgi apstākļi	2
	Nav motivācijas profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai	nelabvēlīgi apstākļi	0

Piezīme.

Apstākļi profesionālajai rehabilitācijai vērtējami kā labvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 6 līdz 10 ballēm, un kā nelabvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 0 līdz 5 ballēm.

Labklājības ministre I.Jurševska