Zemkopības ministrija: Par būtiskāko 2010.gadā paveikto

Eiropas Savienības un valsts atbalsts

2010.gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem izmaksās gandrīz 316 miljonus latu dažādos atbalsta veidos, kas ir par 21 procentu vairāk nekā 2009.gadā.

Izveidots jauns Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākums – Kredītu fonds, lai nodrošinātu aizdevumu pieejamību ar samazinātu procentu likmi Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu īstenotājiem. Šobrīd apstiprināti septiņi projekti.

Atvērta apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programma lauksaimniekiem un pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ietvaros VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir piešķirti 10 miljoni latu. Lauksaimniekiem ir pieejams aizdevums no 5000 līdz 700 000 latu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – līdz 2 000 000 latu. Šajā programmā jau apgūti vairāk nekā pieci miljoni latu.

Ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apstiprināti sagatavotie nosacījumi par papildu valsts tiešajiem maksājumiem Latvijā 2010.gadā, kas sniedz būtisku ienākumu atbalstu lauksaimniekiem un atbalstu lauksaimniecības nozares attīstībai.

Izveidota jauna sistēma bezakcizētās dīzeļdegvielas iegādei lauksaimniekiem. Jaunizveidotā sistēma ievērojami samazina birokrātisko slogu. Lauksaimnieks var iegādāties 100 litrus bezakcīzes dīzeļdegvielas par vienu kārtējā gadā vienotā platības maksājuma atbalstam apstiprināto lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru vai par tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanu, uz kuras kultivē dzērvenes vai mellenes. Degvielu limita ietvaros var iegādāties gan no akcizēto preču noliktavām, gan arī degvielas uzpildes stacijās. Ir izveidota informācijas sistēma, kas uztur visu aktuālo informāciju par katra lauksaimnieka limitu, tā izmantošanu un atlikumu. Bezakcīzes dīzeļdegvielu var iegādāties 276 tirdzniecības vietās visā Latvijas teritorijā.

Lauksaimnieku finanšu situācijas uzlabošanai veikta vienotā platības maksājuma avansa izmaksa. Lai stiprinātu piena ražošanas saimniecības ilgtermiņā un tās spētu pielāgoties darbībai ārpus ražošanas kvotas režīmā, ar šo gadu tiek piešķirts īpašais atbalsts piena nozarei 3,6 miljonu latu apmērā.

Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Zemkopības ministrija aktīvi aizstāvējusi Latvijas lauksaimnieku intereses EK un ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (LZMP), norādot uz pastāvošo negodīgumu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu sistēmā. Latvija cīnās, lai pēc 2013.gada tiešie maksājumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem. Zemkopības ministrija vairākkārt EK norādījusi, ka EK priekšlikumi par nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmu ir visai nekonkrēti, nepietiekami un vispārīgi.

Gatavojoties diskusijai “KLP pretim 2020.gadam”, izstrādāts gan Latvijas priekšlikums tiešo maksājumu apjoma aprēķināšanai, gan aprēķinu formula, iekļaujamie kritēriji un pamatojums saskaņā ar KLP un tiešo maksājumu nākotnes mērķiem.

Stiprinātas un veicinātas Latvijas starptautiskās attiecības ar citām valstīm un ES dalībvalstīm (īpaši Poliju), lai panāktu Latvijai izdevīgus risinājumus (īpaši tiešo maksājumu sadales jautājumos) esošās Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros.

Pārtikas ražošana, drošība, veterinārija

2010.gadā vairāki pārtikas uzņēmumi ir atzīti eksportam uz Krievijas Federāciju: uz Krieviju savu produkciju drīkst eksportēt 14 gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumi, 12 piena produktu pārstrādes uzņēmumi, 2 olu produktu ražošanas uzņēmumi, 36 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, 4 dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumi, 1 dzīvnieku barības uzglabāšanas uzņēmums, kā arī 22 cūku fermas.

Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir vienkāršojis pārtikas uzņēmumu obligāto reģistrācijas procedūru – lielākajai daļai uzņēmumu, kas vēlas sākt darbu pārtikas apritē, vairs nav nepieciešama PVD pirmsreģistrācijas pārbaude. Pirms darbības sākšanas PVD pārbauda tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un vairumtirdzniecības uzņēmumus, kuriem, lai tos piereģistrētu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāiziet atzīšanas process.

2010.gadā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorija ir akreditēta Krievijas Federācijā, kas padara uzņēmējiem pieejamākus Krievijas un Muitas savienības (Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija) tirgus. Pēc akreditācijas saņemšanas institūts “BIOR” spēj nodrošināt produktu testēšanu Latvijā, kas būtiski atvieglo sertifikācijas institūcijām paraugu transportēšanu uz laboratoriju un saīsina testēšanas laiku.

Izstrādāti nosacījumi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā piešķirtā sabiedriskā finansējuma piena nozares pārstrukturēšanai, apgūšanai novirzot to jauna, piena ražotāju un kooperatīvu īpašumā esoša piena pārstrādes uzņēmuma izveidošanai. Šāda piena pārstrādes uzņēmuma izveidošana sekmēs piena ražotāju konsolidāciju un veicinās piena pārstrādi Latvijā, no Latvijas netiks izvests svaigpiens.

Latvijai ir izdevies pārliecināt EK par kūpināto šprotu tradicionālajām un vienlaikus specifiskajām īpašībām, kas neļauj likt vienādības zīmi starp kūpinātām šprotēm un pārējo kūpināto zivju produktu grupu. Šobrīd EK piedāvātajā regulas projektā kūpinātas šprotes ir izdalītas atsevišķi no pārējo kūpināto zivju grupas. Pašreizējais EK projekts paredz, ka arī pēc 2014.gada 1.janvāra benzo(a)pirēna pieļaujamā norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes. Balsojums par dokumentu (grozījumi Regulā) plānots nākamā gada sākumā.

2009.gadā EK sāka darbu pie dioksīna piesārņojuma normu pārskatīšanas. Šobrīd darbs tuvojas noslēgumam un EK plāno apstiprināt grozījumu projektu jau nākamā gada sākumā. Sākotnēji EK piedāvātie grozījumi bija nelabvēlīgi Latvijas zivsaimniekiem, jo paredzēja pastiprināt prasības Baltijas jūras zivīm attiecībā uz pieļaujamo dioksīna piesārņojuma līmeni. Tas Latvijai draudētu ar nopietnām sekām zivrūpniecības nozarei. Zemkopības ministrijai izdevās panākt tādu pieļaujamo dioksīna piesārņojuma līmeni, kuram atbilst industriāli nozīmīgās Baltijas jūras zivju sugas. Izdevies arī panākt, ka EK piešķir Latvijai beztermiņa atkāpi dioksīna piesārņojumam lašos. Minētā atkāpe ļaus realizēt lašus Latvijas iekšējā tirgū, sekmējot zivsaimniecības aktivitāti un nodrošinot patērētājus ar tradicionālu un iecienītu produktu.

Uzlabota sadarbība ar Latvijas pārtikas pārstrādes nozari, izveidota Pārtikas nozares konsultatīvā padome. Kopš 1.novembra daudz lielāks pārtikas uzņēmumu skaits var pretendēt uz atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajā programmā.

Nodrošināta vienota valsts uzraudzība un kontrole veterināro zāļu apritē. Veterināro zāļu aprites uzraudzība un kontrole būs vienas uzraudzības institūcijas – PVD kompetencē. PVD uzturēs vienotu informācijas sistēmu par veterināro zāļu apriti valstī (veterināro zāļu reģistru, veterināro zāļu patēriņa statistikas datubāzi utt.), tā nodrošinot plašu un pieejamu informāciju par veterinārajām zālēm, kā arī ātru informācijas apriti par visām veterināro zāļu apritē iesaistītajām personām. Tālab tiks vienkāršotas birokrātiskās procedūras un samazinātas cenas zāļu reģistrācijai un citiem saistītajiem pakalpojumiem.

Ievērojami samazināta trakumsērgas izplatība. Kopš 2006.gada, kad PVD sāka savvaļas dzīvnieku orālo vakcināciju pret trakumsērgu, saslimšanu skaits ar šo bīstamo slimību ir samazinājies par 97 procentiem vai 30 reizes, salīdzinot ar 2006.gadu. Tas nozīmē lielāku drošību gan mājas dzīvniekiem, gan cilvēkiem, jo trakumsērga ir bīstama, neārstējama slimība kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem.

Zivsaimniecības nozare

Zemkopības ministrija 2010.gadā ir pamatojusi un aizstāvējusi Latvijas zvejas intereses (Baltijas jūras, Marokas, Mauritānijas un starptautisko zvejniecības organizāciju pārvaldītie ūdeņi) un sasniegusi atsevišķu 2011.gadam pieejamo kvotu palielinājumu, vai iespēju robežās saglabājusi esošās zvejas iespējas, dažos atsevišķos gadījumos panākusi ievērojami mazāku kvotu samazinājumu, nekā sākotnēji EK piedāvāja.

Zivsaimniecības nozares uzņēmējiem tika nodrošināta Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pieejamība to konkurētspējas veicināšanai – 2010.gadā apstiprināti projekti ar 16 miljonu latu publisko finansējumu. Pēc aktīvām konsultācijām nacionālā un ES līmenī panākta iespēja nozares uzņēmumiem pretendēt uz atbalstu Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajās Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta programmās.

2010.gada laikā izstrādātas un šobrīd Ministru kabinetam apstiprināšanai iesniegtas “Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam”. No 2011.gada īstenojot minētās pamatnostādnes zivju resursu atražošanā, tiks nodrošināta pozitīva ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan tās iedzīvotāju interesēm. Tiks radīti labvēlīgi apstākļi makšķerēšanai, uzņēmējdarbībai zvejniecībā un zivkopībā, tūrisma attīstībai, kā arī citās jomās saistībā ar reģionālo attīstību.

Meža nozare

Pateicoties stabilai kokmateriālu piegādei no valsts īpašuma mežiem, meža nozares saražotās produkcijas apjoms 2010.gadā pārsniedza vienu miljardu latu, t.sk. eksports – 900 miljonus latu.

Veikta tiesiskās vides analīze un sagatavoti priekšlikumi par administratīvā sloga samazināšanu un birokrātiskās procedūras vienkāršošanu meža apsaimniekošanā un meža zemes pārvaldībā.

Samazinātas administrējošās procedūras meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības procesā, pilnveidojot meliorācijas nozares normatīvo aktu bāzi. Definētas un sistematizētas prasības, kas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmas izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā, mazinot pārpratumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, kas uzrauga meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu.

Lauksaimnieku informētība

2010.gadā Valsts lauku tīkla pasākumos piedalījušās gandrīz 10 000 personas no lauku reģioniem. Arī Zivsaimniecības sadarbības tīkls kļūst arvien populārāks – 2010.gadā pasākumos piedalījušies apmēram 2500 interesentu no zivsaimniecības teritorijām.

Izstrādāti restrukturizācijas plāni 52 lauksaimniecības uzņēmumiem, uzlabojot saimniecību vispārējo darbību un spēju atsākt normālu saimniekošanu pēckrīzes periodā.

2010.gadā 118 Latvijas novados sākuši darbu lauku attīstības speciālisti, kas veica arī lauku saimniecību uzskaiti, apsekojot 50 000 saimniecību.

Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs sācis jauna konsultatīva pakalpojuma sniegšanu mežsaimniecības nozarē.

Izveidota jauna valsts aģentūra, kura apvieno līdz šim atsevišķi strādājošas trīs valsts aģentūras (VA “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”, VA “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” un VA “Latvijas lauksaimniecības muzejs”), strukturālās reformas rezultātā ieekonomēts ap 100 000 latu.

Lopkopība, augkopība

Ir saņemts EK lēmums, saskaņā ar kuru Latvijas liellopu datubāze tiek atzīta par pilnībā funkcionējošu. Sākot ar 2011.gada 1.janvāri, liellopu pases, pārvietojot dzīvniekus iekšējā teritorijā, nebūs nepieciešamas, tās tiks izdotas tikai tiem dzīvniekiem, kuri tiks pārvietoti ārpus Latvijas teritorijas – eksportēti.

Sākusi darboties elektronisko ziņojumu ievades sistēma. Kā pirmais e-pakalpojums lopkopjiem tiek piedāvāta iespēja paziņot par dzīvnieku pārvietošanu no ganāmpulka novietnes un par dzīvnieku saņemšanu.

Diferencēti piena kvotas atsavināšanas nosacījumi tiem piena ražotājiem, kas godprātīgi pildījuši piena kvotu. Tāpat veicināta piena kvotas piešķiršana no valsts rezerves tiem piena ražotājiem, kas bija pārpildījuši savu kvotu vai palielinājuši ražošanas apjomu un savu ganāmpulku.

Precizēti noteikumi par lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumiem. Līdz šim lauksaimniekiem nebija tiesību pārvadāt kravas, kuru faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas. No 2010.gada 16.aprīļa lauksaimnieki var veikt līdz 52 tonnām smagus kravu pārvadājumus, pārvadājot graudus, rapsi, kartupeļus un svaigpienu.

2010.gada augustā apstiprināts Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegto pakalpojumu cenrādis, kas ir par 19 procentiem zemāks, salīdzinot ar cenām iepriekšējā periodā.

Nodrošināta sadarbība ar Krievijas Federāciju fitosanitārajā jomā, sekmējot augu un augu produktu eksportu. Piemēram, pašreiz notiek intensīvs Latvijā izaudzēto pārtikas kartupeļu eksports uz Krievijas Federāciju.

LAD ir nodrošinājis visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu, tādējādi nosakot neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas 2011.gadā tiks aplikta ar dubulto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Informācija apkopota pa novadiem un nodota pašvaldībām. Valstī konstatēts 368,9 tūkstošu hektāru neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas jāapliek ar dubulto nekustamā īpašuma nodokli.

Eiropas Savienības pārtikas programmu īstenošana

Zemkopības ministrija 2010.gadā realizēja EK programmu vistrūcīgākajām personām. Pārtikas pakas piešķīra vienam ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura ir atzīta par trūcīgu un uzrāda pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziņu. EK par vistrūcīgākajām atzītām 77 146 personām izdala pārtikas pakas 12 reizes gadā. Pārtikas pakas izdala 443 izdales vietās 17 labdarības organizācijas visos Latvijas novados. Kopumā Latvijā 2010.gadā izdalītas 925 752 pārtikas pakas.

Izstrādāta un ar 2010./2011.mācību gadu Latvijā ieviesta EK atbalsta programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem jeb “Augļi skolai”.

2010.gadā darbību sākušas divas Latvijas nozaru organizāciju izstrādātas un Eiropas Komisijā apstiprinātās lauksaimniecības produktu veicināšanas programmas iekšējā tirgū:

Latvijas augļkopju asociācijas programma “Augļi veselībai” un biedrības “Siera klubs” programma “Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem”. Programmu mērķis ir informēt patērētājus par produktu kvalitāti, veselību, daudzveidību un nozīmi ikdienas uzturā, tādējādi veicinot produktu patēriņu un ražošanu. Programmu realizācijai tiek piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums 50 procentu apmērā un Latvijas valsts līdzfinansējums 30 procentu apmērā no programmas kopējām izmaksām.

Ministrijas Preses un
sabiedrisko attiecību nodaļa