Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godātie žurnālisti! Apsveicu jūs visus Jaunajā gadā! Mūsu pirmā tikšanās bija saturiski ļoti bagāta.

Šodien, gan tiekoties ar veselības ministru Bārzdiņa kungu, gan ar Ministru prezidentu, mēs panācām risinājumu problēmai, kas pēdējās dienās Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti aktuāla, – neatliekamās palīdzības saņemšanai visas diennakts laikā tajās pašās vietās, tajos pašos traumpunktos jeb neatliekamās palīdzības sniegšanas vietās, kā tas ir bijis līdz šim. Šāda nemainīga kārtība pastāvēs līdz 1.maijam. Šajā laikā tiks izvērtēti gan tie 11 traumpunkti, par kuriem šis strīds izcēlās, gan arī daudz plašāk – jebkura apdzīvota vieta, lai panāktu tādas sistēmas ieviešanu, ka katrā apdzīvotā vietā iedzīvotāji varēs saņemt palīdzību un tā tiks finansēta no valsts 24 stundas diennaktī. Reformas tiks realizētas. Šīs palīdzības finansēšana un organizēšana tiks piemērota reālajai situācijai, jo mums ir lielas pilsētas, vidējas pilsētas, mazas pilsētas un mazo novadu centri, tā, lai neviens iedzīvotājs šajā jaunajā sistēmā neciestu un visi spētu saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību neatliekamā veidā tad, kad tā ir nepieciešama. Un vēl, lai šī sistēma būtu cieši saistīta ar ātrās palīdzības, kā mēs mēdzam teikt, centralizēto sistēmu, kas ir jau reformēta visas Latvijas mērogā.

Cilvēki, varat būt mierīgi, palīdzība jums tiks sniegta un risinājums, kā to darīt pēc 1.maija, tiks meklēts, konsultējoties gan ar nozares ekspertiem, gan ar pašvaldību vadītājiem.

Otra lielākā tēma – sniegs, elektropiegādes traucējumi. Kā mēs redzam, skaits svārstās – 65 tūkstoši, tad 30 tūkstoši, šobrīd joprojām, pēc rīta datiem, 18 tūkstoši mājsaimniecību ir bez elektrības. Visas brigādes ir iesaistītas. Premjers arī informēja, ka rīt tiks sasaukta Krīzes vadības padome, valdība uzņemsies vēl ciešāku vadību pār šiem glābšanas procesiem, kas ir jau visā Latvijas teritorijā, ne tikai Latgalē. Sīkākus jautājumus, protams, pajautāsit premjeram.

Jautājums: Prezidenta kungs, vai jūs plānojat izmantot savu likumdošanas iniciatīvu, lai iesniegtu Saeimā likumprojektu par veselības aprūpi Latvijā, par ko jūs vakar runājāt Austrumu slimnīcā?

V.Zatlers: Šādus likumprojektus, kuri skar vai nu nozares, konkrēti veselības aprūpes nozares, organizēšanu, finansēšanu vai attīstības plānus, vienmēr izstrādā attiecīgās nozares ministrija. Tātad tas ir Veselības ministrijas kompetencē un tas ir arī Veselības ministrijas uzdevums. Šobrīd varbūt mazāk būtu jākoncentrējas uz likumiem, bet vairāk uz reālo situāciju, plānošanu šim gadam, attīstības plānošanu nākamajiem trim, četriem, pieciem gadiem, jo, kā mēs atkal redzējām pirms dažām dienām, jābūt ilgtermiņa plānošanai, noteiktiem soļiem, un pat slavenais māsterplāns, kas tika sākts, nu, jau jāsaka, pirms desmit gadiem, bija jārealizē jau desmit gadus, katru gadu izdarot kādu soli pretī labākai, kvalitatīvākai medicīniskajai palīdzībai. Varbūt tas ir tiešais uzdevums, pie kā jāstrādā ministrijai tūlīt, un tikai tad ir jādomā par kādām izmaiņām likumos.

Jautājums: Zatlera kungs, jūs teicāt, ka mēs esam tuvāk maksas medicīnai, bet rodas jautājums, kurā brīdī ir bezmaksas medicīna šajā valstī? Vai nav jāaktualizē jautājums par veselības apdrošināšanu?

V.Zatlers: Daži fakti. Pirmais fakts, valsts tērē veselības aprūpei vairāk nekā 400 miljonus gadā. Tie ir pagājušā gada un arī šā gada skaitļi. Kādreiz, varbūt pirms desmit gadiem, mēs tērējām aptuveni 100–150 miljonus. Tātad – par kaut ko tiek maksāts. Valsts maksā diezgan daudz par veselības aprūpi. Cits jautājums, cik veiksmīgi vai efektīvi šī nauda tiek izlietota. Bet, ja jūs man jautājat par maksas medicīnu: jā, tāda vienmēr zināmā daļā eksistēs, bet tas, par ko es vēlos brīdināt, ir, ka var pieaugt šī pacientu maksājumu daļa valsts slimnīcās. Tātad, ja mums ir dienas stacionārs un slimnieks pēc tam maksā par viesnīcu, tad kaut kas nav kārtībā, jo dienas stacionārs paredz tikai tādu ārstēšanos, ko var tiešām izdarīt vienas dienas laikā, un slimnieks vakarā var doties mājās. Tātad mēs ik pa brīdim radam tādus surogātproduktus, kur faktiski mēs krāpjam viens otru un izņemam naudu no pacientu maciņiem. Pareizāk būtu, ja reiz jāguļ četras dienas, tā ir viena diagnoze un viena operācija, to maksāt vienam – pacientam vai valstij, vai valstij ar noteiktu, skaidru pacienta iemaksu. Šobrīd mums tādu piemēru, kā es minēju, ir daudz. No tiem būtu jāizvairās. Veselības ministrijai jādomā, kā no tiem izvairīties. Mēs vienkārši mānām paši sevi.

Jautājums: Bet te rodas jautājums, vai nebūtu jārunā par veselības apdrošināšanu? Varbūt apdrošinātāji skatītos, kur pamatoti tiek prasīta nauda un kur tā tas nav? Citādi tā arī sanāk, ka ārsti lielā mērā kontrolē visu naudu un pašam cilvēkam nevienā brīdī nav bijusi bezmaksas medicīna.

V.Zatlers: Es domāju, ka viens solis, kas obligāti ir jāizdara: šīs naudas izlietošanā vairāk ir jāiesaista pašvaldības, jo pašvaldības uz vietas ļoti labi zina, kas viņu novada iedzīvotājiem ir nepieciešams. Ja novadā ir četri tūkstoši iedzīvotāju, būs vienas nepieciešamības, ja ir 55 tūkstoši, būs pilnīgi citas nepieciešamības.

Bet par apdrošināšanu – redzat, arī iepriekšējā apdrošināšana, kad eksistēja dažādas polises, īstenībā bija surogātprodukts. Lielākā daļa, kas pirka šīs polises, bija valsts iestādes. Vienkārši valsts naudu tērēja, lai samaksātu par polisēm. Apdrošināšanas kompānijas nopelnīja, un nauda pēc tam atgriezās atpakaļ veselības aprūpes finansēšanai. Tā kā tas arī bija surogātprodukts, tāpēc arī tas šobrīd ir miris un beidzies. Par nopietnām lietām runājot, apdrošināšana tik mazā valstī kā Latvija ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju ir samērā grūta lieta. To veselo, kas maksās par polisēm, par tiem slimajiem, nav pietiekamā skaitā. Tātad tam būtu bijis jābūt daudz lielākam projektam, varbūt ar vairāku valstu iesaistīšanos.

Jautājums: Pašvaldību pārstāvji ir aicinājuši izsludināt valstī ārkārtas stāvokli saistībā ar sniegu un elektrības padeves traucējumiem. Šodien, es saprotu, arī Dombrovska kungs ir izteicies par iespējamām problēmām. Vai, jūsuprāt, ir nepieciešama ārkārtas situācija Latvijā?

V.Zatlers: Situācijas izsludināšana vēl neatrisina pašu situāciju, kas ir mūsu sniegotajos ceļos un sniegotajos laukos. Daudz būtiskāka ir aktīva glābšanas darbu vadība, un šobrīd, kā es jau es minēju, valdība sasaukusi Krīzes vadības padomi, kas vadīs šos darbus. Jo koordinētāka būs darbība, jo efektīvāks būs rezultāts.

Jautājums: Prezidenta kungs, pēdējās dienās politiķi arvien biežāk runā par prezidenta vēlēšanām. Sakiet, kad jūs pateiksit, vai jūs atkārtoti kandidēsit vai ne, un kādiem jābūt priekšnosacījumiem, lai jūs kandidētu atkārtoti?

V.Zatlers: Viss notiks saskaņā ar likumu. Tad, kad tiks izvirzīti kandidāti un uzrunāti kandidāti, tad arī es sniegšu savu atbildi.

Jautājums: Tātad, ja jūs neuzrunās, jūs neko neteiksit?

V.Zatlers: Sekojiet līdzi notikumu gaitai, un būs atbildes uz visiem jūsu jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2011.gada 5.janvārī