Ministru kabineta instrukcija  Nr.1

Rīgā 2011.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 8.§)

Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra
noteikumu Nr.1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes
un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 25.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas un citas tiešās pārvaldes institūcijas (turpmāk – institūcija) darbības stratēģijas (turpmāk – stratēģija) saturu, kā arī kārtību, kādā izstrādā un aktualizē stratēģiju un novērtē tās ieviešanu.

2. Instrukcija attiecas arī uz institūciju padotībā esošajām iestādēm, izņemot valsts drošības iestādes un izglītības iestādes (turpmāk – padotības iestāde).

3. Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija šajā instrukcijā noteikto informāciju par visām institūcijas pārvaldītajām politikas jomām iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos, nodrošinot, ka tajos tiek identificēts plānoto rezultātu sasniegšanas līmenis atbilstoši noteiktajām vidēja termiņa prognozēm par ministrijai pieejamo finansējumu. Instrukcija neattiecas uz Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4. Institūcija stratēģijā atspoguļo informāciju par situāciju institūcijas pārvaldītajās politikas jomās kopumā, izvirzot stratēģijas plānošanas ciklam tādus mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, kas ir saistoši arī attiecīgā Ministru kabineta locekļa padotības iestādēm, bet padotības iestāde stratēģijā sniedz detalizētāku informāciju par attiecīgās politikas jomas (nozares, apakšnozares) īstenošanu atbilstoši šīs instrukcijas VI nodaļai.

5. Stratēģiju izstrādā plānošanas ciklam – trijiem gadiem (n + 1, n + 2, n + 3), kas sakrīt ar triju gadu periodu, kuram ir apstiprināts vidēja termiņa budžeta ietvars (turpmāk – ietvars). N + 1 gads ir plānošanas cikla pirmais gads.

6. Stratēģijas nosaukumā norāda institūcijas vai padotības iestādes nosaukumu (ģenitīvā), kā arī tekstu "darbības stratēģija 20....–20....gadam", norādot plānošanas cikla sākuma un beigu gadu. Ja stratēģija aktualizēta vai precizēta, aiz tās nosaukuma norāda tekstu iekavās "(aktualizēta 20....gadā)" vai "(precizēta atbilstoši Likumam par valsts budžetu 20....gadam)". Piemēram, "Valsts kancelejas darbības stratēģija 2012.–2014.gadam (precizēta atbilstoši Likumam par valsts budžetu 2013.gadam)" vai "Valsts kancelejas darbības stratēģija 2012.–2014.gadam (aktualizēta 2013.gadā)".

7. Institūcijas vadītājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka iekšējo kārtību vai procesu, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas vadības dokumentus, novērtē to ieviešanu, kā arī nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp institūciju un padotības iestādēm. Ja padotības iestādes organizētas vairāku līmeņu padotības sistēmā, institūcijas vadītājs var noteikt vienas kopīgas stratēģijas izstrādi visām hierarhiski saistītajām zemākā padotības līmeņa iestādēm.

II. Stratēģijas vispārīgā daļa

8. Stratēģijas vispārīgās daļas ievadā norāda:

8.1. institūcijas darbības pilnvarojumu (mandātu) – institūcijas nolikumā un citos ārējos tiesību aktos noteiktās institūcijas kompetencē esošās politikas jomas (nozares, apakšnozares) vai funkcijas;

8.2. institūcijas īstenotos darbības virzienus (nosaukumu uzskaitījumu). Darbības virziens ir institūcijas ietvaros saturiski nošķiramu funkciju, uzdevumu un pasākumu kopums, kas nodrošina institūcijas pilnvarojuma un funkciju īstenošanu tās kompetencē esošajās politikas jomās, nozarēs vai apakšnozarēs;

8.3. institūcijas prioritātes – institūcijas vissvarīgākās funkcijas vai uzdevumus, kuros koncentrēti stratēģijas plānošanas ciklam nozīmīgākie institūcijas resursi;

8.4. institūcijas kompetencē esošo politikas jomu makroietekmes rezultātus, rezultatīvos rādītājus un to skaitliskās vērtības. Sadaļā informācijai iekļauj tos rezultātus, kas raksturo vairāku politikas rezultātu sasniegšanas un ārējās vides faktoru (politisku, ekonomisku, sociālu, tehnoloģisku, juridisku un ekoloģisku procesu) ietekmi uz pārmaiņām sabiedrībā. Makroietekmes rezultātu atspoguļošanai izmanto rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kuri izriet no attīstības plānošanas dokumentiem un dokumentiem par Latvijas starptautiskajām saistībām (tai skaitā arī no krīzes novēršanas, ekonomikas atveseļošanas un strukturālo reformu plānošanas dokumentiem) vai no citiem statistiskiem datiem konstruētus makroietekmes rezultātus, kas raksturo izvirzīto politikas rezultātu sasniegšanu, norādot jaunākos pieejamos datus (vēlams n – 1 gadā vai n gadā) un atsauci uz informācijas avotu.

9. Stratēģijas vispārīgo daļu izstrādā atbilstoši šīs instrukcijas 1.pielikumam, un tajā par katru institūcijas darbības virzienu norāda šādu informāciju:

9.1. nosaukums (1.punkts);

9.2. esošās situācijas apraksts (2.punkts) – virziena ietvaros īstenotās funkcijas un uzdevumi, ārējās darbības vides faktoru ietekme, darbības virziena īstenošanā iesaistītās puses (ne tikai vienas ministrijas ietvaros), to intereses un vajadzības, darbības virziena attīstības tendences un risināmās problēmas. Aprakstā koncentrējas uz problēmām, kas stratēģijas plānošanas ciklā risināmas pilnībā vai daļēji, norādot faktorus, kas kavē problēmas atrisināšanu;

9.3. mērķis (3.punkts) – institūcijas iecerētās pārmaiņas vai vēlamais stāvoklis darbības virziena ietvaros. Mērķis var būt gan vispārīgs (darbības virzienā ietilpstošo funkciju nodrošināšana vai pakalpojumu sniegšana), gan specifisks (formulē vēlamo situāciju, pilnveidojot noteiktu politikas jomu vai risinot identificētās problēmas). Šīs instrukcijas izpratnē ar pakalpojumu saprot normatīvajos aktos noteiktos materiālos vai nemateriālos labumus, ko institūcija piedāvā privāto tiesību fiziskai vai juridiskai personai saistībā ar tās kompetencē esošas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevuma izpildi;

9.4. politikas rezultāti (4.punkts) – izvirza no diviem līdz pieciem politikas rezultātiem, kas ir saskaņoti ar attiecīgā darbības virziena mērķi, iespēju robežās izmantojot politikas plānošanas dokumentos apstiprinātos rezultātus. Ja viens politikas rezultāts sniedz līdzvērtīgu ieguldījumu vairāku darbības virzienu mērķu sasniegšanā, attiecīgā mērķa formulējumu norāda zemsvītras atsaucē. Par katru politikas rezultātu norāda šādu informāciju:

9.4.1. politikas rezultāta formulējums (4.1.apakšpunkts) – pārmaiņas, kas raksturo izvirzītā mērķa sasniegšanas pakāpi;

9.4.2. rezultatīvais rādītājs (4.2.apakšpunkts) – rezultāta būtiska pazīme vai mērvienība, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas gaitas mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību. Katram rezultātam norāda ne vairāk kā divus rezultatīvos rādītājus;

9.4.3. rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības (4.3.apakšpunkts) – plānotā rezultāta sasniegšanas gaita stratēģijas plānošanas ciklā;

9.4.4. ja politikas rezultāti apstiprināti politikas plānošanas dokumentos (ieskaitot arī krīzes novēršanas, ekonomikas atveseļošanas un strukturālo reformu plānošanas dokumentus), sasaisti atspoguļo zemsvītras atsaucēs, norādot dokumenta nosaukumu un apstiprināšanas datumu;

9.4.5. izņēmuma gadījumā darbības virzieniem, kuriem nav iespējams definēt kvantitatīvus rezultatīvos rādītājus un skaitliskās vērtības, plānotos rezultātus un ietekmi izklāsta tekstā (4.punkts);

9.5. svarīgākie vidēja termiņa plānošanas cikla uzdevumi (5.punkts) – darbības virziena ietvaros esošās situācijas aprakstā minēto problēmu risinājumi, svarīgākie pasākumi, aktivitātes vai veicamās reformas (norāda arī ar svarīgākajiem uzdevumiem saistītos izstrādājamos tiesību aktu vai attīstības plānošanas dokumentu projektus). Norāda ne vairāk kā piecus svarīgākos uzdevumus. Ja uzdevumi apstiprināti politikas plānošanas dokumentos (ieskaitot arī krīzes novēršanas, ekonomikas atveseļošanas un strukturālo reformu plānošanas dokumentus), sasaisti atspoguļo zemsvītras atsaucēs, norādot dokumenta nosaukumu un apstiprināšanas datumu. Uzdevumus vai pasākumus to īstenošanai pēc stratēģijas apstiprināšanas iekļauj institūcijas (vai arī attiecīgās padotības iestādes) darba plānā;

9.6. īstenošanas resursi (6.punkts) – norāda informāciju par resursu kopumu, kas nodrošina darbības virziena īstenošanu stratēģijas plānošanas ciklā:

9.6.1. iesaistītās iestādes (ja par valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu noslēgts publisko tiesību līgums, norāda arī uzdevuma veicēju – valsts kapitālsabiedrību vai nevalstisko organizāciju);

9.6.2. plānotais vidējais amata vietu skaits stratēģijas plānošanas ciklā katrā norādītajā iestādē;

9.6.3. finanšu resursi – norāda attiecīgās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas kodu un nosaukumu (atbilstoši n + 1 gada budžetam), kā arī aptuvenu plānoto finansējuma īpatsvaru no valsts budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējā finansējuma, kas gadā novirzīts darbības virziena īstenošanai.

10. Stratēģijas vispārīgās daļas noslēgumā norāda institūcijas darbības spēju izvērtējumu, iekļaujot administratīva rakstura (padotības iestāžu struktūra vai institūcijas struktūra, iekšējās kontroles sistēmas, atbalsta funkcijas, cilvēkresursi, informācijas sistēmas un materiāltehniskais nodrošinājums) veicinošus un kavējošus faktorus, institūcijas darbības stiprās un vājās puses, kā arī izklāsta plānotās izmaiņas institūcijas administratīvajā darbā.

III. Stratēģijas valsts budžeta programmu daļa

11. Stratēģijas valsts budžeta programmu daļu izstrādā atbilstoši šīs instrukcijas 2.pielikumam, un tajā par katru valsts budžeta programmu norāda šādu informāciju:

11.1. kods un nosaukums (1.punkts) – norāda attiecīgās valsts budžeta programmas kodu un nosaukumu atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajai valsts budžeta programmu struktūrai;

11.2. galvenās aktivitātes un izpildītāji (2.punkts) – norāda institūcijas, kas nodrošinās attiecīgās valsts budžeta programmas izpildi, un līdzekļu saņēmējus (sabiedrības mērķa grupas, kuru intereses tiek aptvertas, vai institūcijas), kā arī finansētās galvenās aktivitātes, lielākos projektus, pasākumus vai sniegtos pakalpojumus;

11.3. mērķis (3.punkts) – var būt gan vispārīgs (valsts budžeta programmas finansēto funkciju nodrošināšana vai pakalpojumu sniegšana), gan specifisks (atspoguļo konkrētas, mērāmas un sasniedzamas pārmaiņas, ko plānots sasniegt, izmantojot valsts budžeta programmas līdzekļus). Mērķim jābūt saskaņotam ar stratēģijas vispārīgajā daļā attiecīgajam darbības virzienam izvirzīto mērķi;

11.4. darbības rezultāti (4.punkts) – izvirza ne vairāk kā trīs būtiskākos darbības rezultātus, kas ir saskaņoti ar attiecīgās valsts budžeta programmas mērķi, kā arī sniedz ieguldījumu attiecīgā darbības virziena mērķa un politikas rezultātu sasniegšanā, iespēju robežās izmantojot politikas plānošanas dokumentos apstiprinātos rezultātus. Ja viens darbības rezultāts sniedz līdzvērtīgu ieguldījumu vairāku darbības virzienu mērķu un politikas rezultātu sasniegšanā, attiecīgā mērķa vai politikas rezultāta formulējumu norāda zemsvītras atsaucē. Par katru darbības rezultātu norāda šādu informāciju:

11.4.1. darbības rezultāta formulējums (4.1.apakšpunkts) – būtiskākie darba galaprodukti, pakalpojumi un preces, kas tiek radīti, tieši izmantojot ieguldījumus un īstenojot institūcijas pasākumus, uzdevumus un funkcijas;

11.4.2. rezultatīvais rādītājs (4.2.apakšpunkts) – rezultāta būtiska pazīme vai mērvienība, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas gaitas mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību. Katram rezultātam norāda ne vairāk kā divus rezultatīvos rādītājus;

11.4.3. rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības (4.3.apakšpunkts) – plānotā rezultāta sasniegšanas gaita stratēģijas plānošanas ciklā;

11.4.4. ja darbības rezultāti apstiprināti politikas plānošanas dokumentos (ieskaitot arī krīzes novēršanas, ekonomikas atveseļošanas un strukturālo reformu plānošanas dokumentus), sasaisti atspoguļo zemsvītras atsaucēs, norādot dokumenta nosaukumu un apstiprināšanas datumu;

11.4.5. izņēmuma gadījumā valsts budžeta programmām, kurām nav iespējams definēt kvantitatīvus rezultatīvos rādītājus un skaitliskās vērtības, plānotos rezultātus un ietekmi izklāsta tekstā (4.punkts);

11.5. plānotie izdevumi plānošanas ciklā (5.punkts) – norāda valsts budžeta programmā plānotos izdevumus stratēģijas plānošanas ciklā, nepārsniedzot institūcijai noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu.

12. Ja valsts budžeta programma sastāv no vairākām apakšprogrammām, par katru valsts budžeta apakšprogrammu norāda informāciju atbilstoši šīs instrukcijas 2.pielikumam. Lai novērstu informācijas dublēšanos:

12.1. attiecīgās valsts budžeta programmas galveno aktivitāšu un to izpildītāju aprakstā norāda no apakšprogrammām finansēto aktivitāšu kopsavilkumu;

12.2. attiecīgajai valsts budžeta programmai izstrādā tādus darbības rezultātus, kas raksturo valsts budžeta programmu kopumā. Ja šādu rezultātu nav, darbības rezultātus valsts budžeta programmai, kas sastāv no vairākām apakšprogrammām, neizstrādā.

IV. Stratēģijas izstrādāšana, apstiprināšana, aktualizēšana un precizēšana

13. Stratēģiju jaunam plānošanas ciklam izstrādā, ņemot vērā esošo situāciju un noteiktās vidēja termiņa prognozes par pieejamo finansējumu, iespēju robežās ievērojot iepriekš izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu pēctecību. Stratēģijas valsts budžeta programmu daļu izstrādā sadarbībā ar institūcijas finanšu plānošanas un vadības speciālistiem, un tā kalpo par pamatu vidēja termiņa budžeta pieprasījuma izstrādei.

14. Institūcija stratēģijas projektu, kas saskaņots atbilstoši normatīvajiem aktiem par Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu virzību, iesniedz apstiprināšanai triju mēnešu laikā pēc likuma par valsts budžetu n + 1 gadam izsludināšanas.

15. Stratēģiju aktualizē, ja kādas institūcijas vai padotības iestādes izveidošanas, reorganizācijas vai likvidācijas dēļ ir nepieciešams precizēt institūcijas darbības pilnvarojumu (mandātu).

16. Stratēģiju aktualizē, ievērojot tās apstiprināšanas kārtību. Institūcija sagatavo lēmējinstitūcijas rīkojuma projektu ar nepieciešamajiem grozījumiem stratēģijas tekstā. Institūcija pēc rīkojuma apstiprināšanas lēmējinstitūcijā sagatavo konsolidētu stratēģijas dokumenta versiju un iesniedz to Valsts kancelejā, izmantojot dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmu (DAUKS).

17. Ja stratēģiju nav nepieciešams aktualizēt, tad plānošanas cikla n + 2 gadā, n + 3 gadā, kā arī plānošanas ciklam sekojošajā n + 4 gadā stratēģiju līdz 1.martam precizē, izdarot nepieciešamos grozījumus un papildinot šādu informāciju:

17.1. vispārīgajā daļā iekļauto rezultatīvo rādītāju skaitliskās vērtības plānošanas ciklam, pamatojoties uz jaunākajiem datiem un precizētajām prognozēm;

17.2. vispārīgajā daļā aprakstītos darbības virziena īstenošanas resursus;

17.3. vispārīgajā daļā ietverto informāciju par institūcijas darbības spēju izvērtējumu;

17.4. valsts budžeta programmu daļā iekļauto informāciju. Valsts budžeta programmu daļā iekļautās rezultatīvo rādītāju skaitliskās vērtības precizē, ņemot vērā izmaiņas noteiktajā budžeta izdevumu apjomā.

18. Stratēģijas precizēšanas procesā nepiemēro šīs instrukcijas 16.punktā noteikto kārtību, bet sagatavo stratēģijas precizēto versiju un pārskatu par stratēģijā veiktajiem grozījumiem attiecīgajā gadā. Pārskatā iekļauj izmaiņu aprakstu un to pamatojumu (3.pielikums), un pārskatu publicē attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā kopā ar precizētās stratēģijas tekstu.

V. Stratēģijas ieviešanas novērtēšana

19. Stratēģijā plānoto darbības rezultātu ieviešanas uzraudzību nodrošina katru gadu stratēģijas precizēšanas procesā, izstrādājot pārskatu par stratēģijā veiktajām izmaiņām (3.pielikums).

20. Informāciju par stratēģijā plānotajiem darbības rezultātiem un to ieviešanu institūcija katru gadu iekļauj gada publiskajā pārskatā.

21. Stratēģijā plānoto politikas rezultātu izpildi un stratēģijas ieviešanu kopumā novērtē ne retāk kā reizi četros gados pēc kārtējā stratēģijas plānošanas cikla pēdējā gada, un šo informāciju iekļauj stratēģijas plānošanas cikla pēdējā gada publiskajā pārskatā.

22. Stratēģijas novērtējumu izmanto par pamatu nākamā plānošanas cikla stratēģijas izstrādei. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, iespēju robežās nodrošina plānoto mērķu, rezultātu un rezultatīvo rādītāju pēctecību.

VI. Padotības iestādes stratēģijas saturs, tās apstiprināšana, aktualizēšana un precizēšana

23. Padotības iestādes izstrādā stratēģiju, ņemot vērā hierarhiski augstākās institūcijas spēkā esošu stratēģiju un sniedzot izvērstu informāciju par iestādes īstenotajiem darbības virzieniem, izvirzītajiem mērķiem un rezultātiem, kā arī plānošanas cikla svarīgākajiem uzdevumiem iestādei deleģēto politikas jomu ieviešanas, uzraudzības, pakalpojumu attīstības, ieviešanas un pieejamības nodrošināšanas jautājumos.

24. Padotības iestādes stratēģija sastāv tikai no vispārīgās daļas, kuru izstrādā atbilstoši šīs instrukcijas II nodaļai, ievērojot šādas papildu normas vai izņēmumus:

24.1. informācijā par padotības iestādes prioritātēm stratēģijas plānošanas ciklā norāda vissvarīgākās funkcijas vai uzdevumus, kas saistīti ar politiku ieviešanu vai pakalpojumu sniegšanu un kuros koncentrēti stratēģijas plānošanas ciklam nozīmīgākie padotības iestādes resursi;

24.2. stratēģijā nav jāiekļauj šīs instrukcijas 8.4.apakšpunktā minētā informācija par makroietekmes rezultātiem;

24.3. katra darbības virziena situācijas aprakstā koncentrējas uz darbības virziena īstenošanā iesaistītajām pusēm, klientiem un labuma guvējiem, to interešu un vajadzību izvērtēšanu;

24.4. stratēģijā nav jāiekļauj šīs instrukcijas 9.4.apakšpunktā minētā informācija par politikas rezultātiem;

24.5. katram darbības virzienam norāda tos pašus darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju formulējumus, kas definēti attiecīgās hierarhiski augstākās institūcijas stratēģijā, ja nepieciešams, tos papildinot ar padotības iestādei specifiskiem darbības rezultātiem.

25. Padotības iestādes stratēģijā iekļauj informāciju gan par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, gan arī citiem ar publiskas personas komercdarbību saistītiem pakalpojumiem, kurus padotības iestāde sniedz par maksu.

26. Padotības iestādes, kas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu iesniedz stratēģijas projektu Ministru kabinetā kopā ar nākamā gada budžeta projektu (turpmāk – valsts aģentūras), stratēģijas saturu veido atbilstoši Publisko aģentūru likumam.

27. Hierarhiski augstākās institūcijas vadītājs vai padotības iestādes vadītājs var noteikt citas papildu sadaļas, kas iekļaujamas padotības iestādes stratēģijā.

28. Padotības iestāde stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai attiecīgajam Ministru kabineta loceklim mēneša laikā pēc hierarhiski augstākās institūcijas stratēģijas apstiprināšanas. Ja Ministru kabinets lēmis par padotības iestādes stratēģijas apstiprināšanu, saskaņotu stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā divu mēnešu laikā pēc hierarhiski augstākās institūcijas stratēģijas apstiprināšanas.

29. Valsts aģentūras un budžeta nefinansētas iestādes stratēģijas projektu kopā ar attiecīgās iestādes nākamā gada budžeta projektu iesniedz Ministru kabinetā līdz attiecīgā gada 1.septembrim saskaņā ar Publisko aģentūru likumu un Likumu par budžetu un finanšu vadību.

30. Padotības iestādes stratēģiju aktualizē šīs instrukcijas 15.punktā minētajā gadījumā.

31. Padotības iestādes stratēģiju aktualizē, ievērojot tās apstiprināšanas kārtību. Padotības iestāde sagatavo attiecīgā Ministru kabineta locekļa lēmuma projektu ar nepieciešamajiem grozījumiem stratēģijas tekstā. Pēc lēmuma apstiprināšanas institūcija sagatavo konsolidētu stratēģijas dokumenta versiju un nodrošina tā publicēšanu institūcijas mājaslapā internetā. Ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par padotības iestādes stratēģijas apstiprināšanu, stratēģiju aktualizē šīs instrukcijas 16.punktā minētajā kārtībā.

32. Padotības iestādes stratēģiju precizē šīs instrukcijas 17.punktā (izņemot 17.4.apakšpunktu) minētajos gadījumos un 18.punktā minētajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

33. Institūcija stratēģiju nākamajam plānošanas ciklam – 2012.–2014.gadam – izstrādā atbilstoši šajā instrukcijā noteiktajām prasībām. Stratēģijas projektu, kas saskaņots atbilstoši normatīvajiem aktiem par Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu virzību, iesniedz Ministru kabinetā līdz 2012.gada 1.martam.

34.  2012.–2014.gada stratēģijas plānošanas cikla n gads ir 2011.gads. Stratēģiju 2012.–2014.gadam izstrādā par n + 1 gadu, n + 2 gadu un n + 3 gadu.

35. Pēc Likuma par valsts budžetu 2013.gadam izsludināšanas institūcijas stratēģiju precizē saskaņā ar šīs instrukcijas 17. un 18.punktu.

36. Padotības iestādes stratēģijas projektu 2012.–2014.gadam iesniedz apstiprināšanai attiecīgajam Ministru kabineta loceklim mēneša laikā pēc hierarhiski augstākās institūcijas stratēģijas apstiprināšanas.

37. Valsts aģentūras stratēģijas projektu 2012.–2014.gadam kopā ar attiecīgās iestādes 2012.gada budžeta projektu iesniedz Ministru kabinetā līdz 2011.gada 1.septembrim.

38. Līdz institūcijas darbības stratēģijas 2012.–2014.gada plānošanas ciklam apstiprināšanai institūcijas vadības dokuments ir gada darba plāns.

39. Ja pieņemts Ministru kabineta lēmums par institūcijas vai padotības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju, reorganizējamā vai likvidējamā iestāde stratēģiju neaktualizē, un tā ir spēkā līdz reorganizācijas vai likvidācijas procesa pabeigšanai, ja citos tiesību aktos nav noteikts citādi. Institūcija vai padotības iestāde, kas ir reorganizējamās vai likvidējamās iestādes funkciju un uzdevumu pārņēmēja, aktualizē vai precizē stratēģiju par atlikušajiem attiecīgā plānošanas cikla gadiem atbilstoši šai instrukcijai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra
 instrukcijai Nr.1

Finanšu ministrs A.Vilks

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra
instrukcijai Nr.1

Finanšu ministrs A.Vilks

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 4.janvāra
instrukcijai Nr.1

Finanšu ministrs A.Vilks