Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “eiro” ar vārdu “euro”.

2. Aizstāt visā likumā vārdu “banka” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā), izņemot vārdu savienojumus “Latvijas Banka” (attiecīgā locījumā), “dalībvalsts centrālā banka” (attiecīgā locījumā), “Eiropas Banku komiteja” (attiecīgā locījumā) un “Banku pārņemšanas likums” (attiecīgā locījumā) un 9.panta pirmās daļas ievaddaļu.

3. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kredītiestāde — kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus;”;

papildināt 4.punktu ar “o” apakšpunktu šādā redakcijā:

“o) elektroniskās naudas emisija;”;

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“18) savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas:

a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad kredītiestāde pierāda, ka personas, starp kurām pastāv kontroles attiecības, neveido kredītiestādei vienu kopīgu risku,

b) starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas, tai skaitā sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt citai personai vai citām personām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;”;

izslēgt 39.punktu;

papildināt pantu ar 60. un 61.punktu šādā redakcijā:

“60) konsolidētās uzraudzības institūcija — dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolētas kredītiestādes uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī;

61) uzraugu kolēģija — uzraudzības institūciju veidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz iesaistīto uzraudzības iestāžu sadarbības līguma pamata.”

4. Izslēgt 3.panta trešo un ceturto daļu.

5. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli “40.”;

izslēgt otro daļu.

6. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu “kredītiestāde” vai vārdu “banka” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.”;

izslēgt otro, ceturto, sesto un septīto daļu.

7. 11.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izslēgt piektajā daļā vārdus “vai elektroniskās naudas institūcijas”;

izslēgt sesto daļu.

8. Izslēgt 11.¹ pantu.

9. Izslēgt 12.⁵ pantu.

10. Papildināt 14.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “saņemšanas” ar vārdiem un skaitli “bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai”.

11. Izslēgt 21.panta otro daļu.

12. Papildināt 27.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) kredītiestādes akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.”

13. Papildināt 34.¹ pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) atalgojuma sistēmu.”

14. 35.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) izvērtēšanu un par piemērotām kredītu vērtējuma izmantošanai kredītriska kapitāla prasības aprēķinā atzīst tās institūcijas, kuras atbilst šādām prasībām:

1) to kredītu novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, pārskatāma un pastāvīgi tiek pārskatīta;

2) to veiktie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārskatāmības prasībām.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) novērtējuma metodoloģija uzskatāma par šā panta otrās daļas 1.punkta prasībām atbilstošu, ja ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra) reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra regulu (EK) Nr.1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Metodoloģijas papildu izvērtēšana nav nepieciešama.”

15. Izslēgt 35.² pantu.

16. Izteikt 36.³ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kredītiestāde publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību, kā arī par atalgojuma politiku un tās realizāciju praksē attiecībā uz tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionāla darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu.”

17. Izslēgt 37.panta trešo, ceturto un piekto daļu.

18. Izslēgt 40.pantu.

19. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. (1) Ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt šo apmēru tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro attiecīgajam pārsniegumam noteikto papildu kapitāla prasību.

(2) Ja klients ir kredītiestāde vai tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai piemērojamas kapitāla pietiekamības prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja savstarpēji saistītu klientu grupā ir iekļauta viena vai vairākas kredītiestādes vai minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla vai 100 miljonus euro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu atkarībā no tā, kura summa ir lielākā, vienlaikus ievērojot, ka ar visiem pārējiem minētās savstarpēji saistītu klientu grupas klientiem, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, veikto riska darījumu apmērs nepārsniedz 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Ja 100 miljonu euro ekvivalents latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu ir vairāk nekā 25 procenti no kredītiestādes pašu kapitāla, kredītiestāde pati nosaka ar šādu klientu veicamo riska darījumu apmēra ierobežojumu tā, ka šo darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu. Minēto ierobežojumu nosaka, ņemot vērā kredītiestādes risku pārvaldīšanas politiku un procedūru prasības.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izņēmuma gadījumā uz noteiktu laiku pārsniegt šā panta otrajā daļā minēto ierobežojumu, ja tas ir noteikts kredītiestādes pašu kapitāla apmērā, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 100 miljonu euro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu.

(4) Ierobežojumam pakļauto ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veicamo riska darījumu kopumu, to apmēra noteikšanas kārtību, iespējamos izņēmumus no riska darījumu apmēra ierobežojumiem un pašu kapitāla aprēķinu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

20. 43.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Riska darījumi ar personām, kuras ir saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz riska darījumiem ar kredītiestādes mātes sabiedrību, meitas sabiedrībām un mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kā arī uz kredītiestādes līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās kredītiestādei ir dalība.

(3) Kārtību, kādā nosakāms ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, veicamo ierobežojumiem pakļauto riska darījumu apmērs, un pašu kapitāla aprēķinu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

21. Izslēgt 44.panta otro daļu.

22. Izslēgt 50.⁸ un 50.⁹ pantā skaitli “40.”.

23. Izteikt 52.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod kredītiestāžu kredītriska pārvaldīšanas noteikumus.”

24. Papildināt IV nodaļu ar 59.⁷ un 59.⁸ pantu šādā redakcijā:

“59.⁷ pants. (1) Ja kredītiestādes uzņēmuma pārejas darījums tiek slēgts starp divām kredītiestādēm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc šāda darījuma noslēgšanas ir tiesīga daļēji atbrīvot uzņēmuma nodevēju kredītiestādi, kā arī uzņēmuma ieguvēju kredītiestādi no vienas vai vairāku šādu kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes:

1) pašu kapitāla apmēra ievērošanas;

2) pašu kapitāla struktūras ievērošanas;

3) šā likuma 42., 44. un 45.pantā noteikto ierobežojumu ievērošanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt katrai kredītiestādei uz laiku, kas nepārsniedz 36 mēnešus no dienas, kad saņemta atļauja uzņēmuma pārejai.

(3) Kredītiestāde, kurai noteikts atbrīvojums no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes, nav tiesīga šāda atbrīvojuma laikā piesaistīt jaunus noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un izsniegt jaunus kredītus vai palielināt esošo kredītu limitus.

(4) Ja kredītiestāde līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā atbrīvojuma no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes termiņa beigām nenodrošina savas darbības atbilstību šā likuma un citu kredītiestāžu darbību regulējošu normatīvo aktu prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tai anulē licenci (atļauju).

59.⁸ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, pārskata tās atalgojuma sistēmu, ja nepieciešams, arī nosakot kredītiestādes valdes locekļu atalgojuma ierobežojumus, tādā veidā, kas nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.

(2) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, nosaka procentuālus ierobežojumus savu neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu un savlaicīgu komercdarbības atbalsta izbeigšanu.

(3) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, valdes locekļiem neparedz no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksu. Šādas kredītiestādes padome, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā var pieņemt lēmumu par šādas samaksas noteikšanu.”

25. Izslēgt 72.¹ pantu.

26. Izteikt 74.¹ pantu šādā redakcijā:

“74.¹ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka klientu iesniegumu un sūdzību (strīdu) par tās finanšu pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir efektīva. Rakstveida informācija par minēto iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama kredītiestādē un elektroniskā veidā kredītiestādes mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

(2) Kredītiestāde sniedz rakstveida atbildi uz rakstveida iesniegumiem un sūdzībām (strīdiem) par finanšu pakalpojumu sniegšanu 30 dienu laikā no iesnieguma vai sūdzības (strīda) saņemšanas dienas. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, kredītiestāde ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesniedzējam.”

27. Izslēgt 101.⁴, 101.⁵, 101.⁶, 101.⁷, 101.⁸, 101.⁹, 101.¹⁰, 101.¹¹, 101.¹², 101.¹³, 101.¹⁴ un 101.¹⁵ pantu.

28. Izteikt 106.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības un konsolidācijas grupā iekļauto tās meitas sabiedrību darbību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības un konsolidācijas grupā iekļauto tās meitas sabiedrību dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no atbildīgajām mātes sabiedrības vai meitas sabiedrību personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi.”

29. Papildināt likumu ar 108.² un 108.³ pantu šādā redakcijā:

“108.² pants. Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu uzraudzību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, sniedz un saņem no šīm institūcijām kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo informāciju par kredītiestāžu vadību un akcionāriem, kā arī informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes licences saņemšanu, filiāļu darbības uzsākšanu un kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielo riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

108.³ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norādot pamatojumu, nosūta konsolidācijas grupā neiekļautās kredītiestādes, kurai ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, mītnes valsts uzraudzības institūcijai vai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kas uzrauga konsolidācijas grupu, kurā ietilpst kredītiestāde, kam ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, lūgumu saskaņot viedokļus, lai pieņemtu lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par Latvijas Republikā reģistrētās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(2) Vērtējot filiāles nozīmīgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šādus kritērijus:

1) filiāles Latvijas Republikā piesaistītie noguldījumi pārsniedz divus procentus no kredītiestāžu sektora piesaistīto noguldījumu apmēra;

2) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt Latvijas Republikas finanšu tirgus likviditāti un maksājumu un norēķinu sistēmu;

3) filiāles aktīvi un klientu skaits ir nozīmīgi Latvijas Republikas kredītiestāžu sektoram vai finanšu sistēmai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un filiāles mītnes valsts uzraudzības institūcija vai konsolidētās uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot mītnes valsts uzraudzības institūcijas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā ir tiesīga bez viedokļu saskaņošanas pieņemt lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar lūgumu atzīt šajā dalībvalstī reģistrēto Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu vai arī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu filiāles par nozīmīgām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu. Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieņemto lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu dara zināmu attiecīgajām Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes citās dalībvalstīs reģistrēto meitas kredītiestāžu un filiāļu uzraudzības institūcijām.

(9) Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē uzraudzības institūcijām noteiktās tiesības un pienākumus.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu nozīmīgo filiāļu uzraudzības institūcijām iesaistītajās valstīs, apmainoties ar šā likuma 112.⁷ panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto informāciju un veicot 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minētās uzraudzības darbības.

(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē ārkārtas situāciju, kā arī finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības tendences, kas ietekmē situāciju kredītiestādē, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju iesaistīto valstu centrālās bankas vai citas par monetāro sistēmu atbildīgās kompetentās iestādes un iesaistīto valstu uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju.

(12) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs un kredītiestāde nav iekļauta konsolidācijas grupas ietvaros izveidotajā uzraugu kolēģijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izveido un vada uzraugu kolēģiju ar to iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas minētās kredītiestādes nozīmīgas filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar minēto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā un 108.² pantā minētās darbības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar attiecīgo iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām ir pienākums piedalīties uzraugu kolēģiju sanāksmēs.

(14) Finanšu un kapitāla tirgus komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.”

30. Izslēgt 112.¹ pantu.

31. Papildināt likumu ar VII¹ nodaļu šādā redakcijā:

“VII¹ nodaļa
Kredītiestāžu darbības uzraudzība konsolidācijas grupas līmenī

112.² pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu meitas sabiedrību citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei — meitas sabiedrībai — mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde — meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai kredītiestādei ar lielāko aktīvu kopsummu iespēju izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā.

(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgajā dalībvalstī reģistrētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām — zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

112.³ pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un atklāšanu uzraudzības vajadzībām, tai skaitā ārkārtas situācijās;

2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un koordinē uzraudzības darbības, tai skaitā izvērtē kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 36.² panta vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, un informācijas atklāšanas prasību ievērošanu, īsteno uzraudzības pārbaudes procesu atbilstoši šā likuma 101.³ panta prasībām vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veic risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu. Ja nepieciešams, veic šā likuma 101.³ un 113.pantā noteiktās uzraudzības darbības un piemēro sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī;

3) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar šo dalībvalstu centrālajām bankām, plāno un koordinē uzraudzības darbības gatavībai ārkārtas situācijām un to laikā, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijām paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīgā situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā krīžu vadības nodrošināšanai pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, vai iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, vai iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, tam pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši savai kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums, kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, veic visas darbības, kas nepieciešamas, lai saskaņotu viedokļus ar lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām, pieņem lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.

(4) Saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Ja visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu bez viedokļu saskaņošanas. Pamatojot lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopīgi ar mātes sabiedrību iesniedz tās uzraudzības institūcijai šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas saskaņots lēmums nav pieņemts, lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.

(8) Šā panta septītajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

112.⁴ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citu tādu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. 

(2) Saskaņotu lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Pieņemot saskaņotu lēmumu, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.  

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto saskaņoto lēmumu nosūta Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai šādas konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju domstarpību gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc jebkuras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu. Lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrības vai tās konsolidācijas apakšgrupas līmenī, nosakot meitas sabiedrības vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai vai tās konsolidācijas apakšgrupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem šā lēmuma pieņemšanā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli un pārējo meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu nosūta visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

(7) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju, visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas ņem vērā tās ieteikumus vai sniedz paskaidrojumu gadījumā, kad ieteikumi netiek ņemti vērā.

(8) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(9) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai jebkuru citu lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības institūcija pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, rakstveidā iesniedzot argumentētu pieprasījumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Lēmumus pārskata Finanšu un kapitāla tirgus komisija un pieprasījumu iesniegusī uzraudzības institūcija, kā arī, ja nepieciešams, citu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.

(10) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās, izsakot savu viedokli, ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā par visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību  darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. Ja rodas domstarpības starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju. Ja četru mēnešu laikā no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas saskaņots lēmums netiek pieņemts, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo lēmumu nosūta Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei un konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(11) Šā panta desmitajā daļā minēto saskaņoto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

112.⁵ pants. (1) Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp tiek konstatētas nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā reģistrētas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzītas konsolidācijas grupas komercsabiedrības vai šādas konsolidācijas grupas kredītiestāžu nozīmīgas filiāles, vai konsolidācijas grupā neiekļautas licencētas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un krīžu vadības nodrošināšanai pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgās dalībvalsts centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju.

(2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa no attiecīgās uzraudzības institūcijas, lai konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām nevajadzētu vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju.

112.⁶ pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar konsolidācijas grupā iekļauto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā par konsolidēto uzraudzību atbildīgā institūcija ir tiesīga uzņemties papildu uzraudzības uzdevumus, kā arī precizēt sadarbības procedūras.

(2) Uzdevumus, kas var sekmēt tādas Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju un tādu dalībvalstu uzraudzības institūciju, kurās konsolidācijas grupu veidojošajām kredītiestādēm ir reģistrētas saskaņā ar šā likuma 108.³ panta sestās daļas prasībām noteiktās nozīmīgās filiāles, uzraugu kolēģiju, lai veicinātu šā likuma 112.³ , 112.⁴ pantā un 112.⁵ panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, kā arī, ja nepieciešams, iesaista uzraugu kolēģijā ārvalstu uzraudzības institūciju pārstāvjus, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām ārvalstu uzraudzības institūcijām.

(4) Uzraugu kolēģijas dalībnieki ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tās darbība neietekmē uzraudzības institūciju tiesības un pienākumus, bet nodrošina konsolidētās uzraudzības institūcijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas veido uzraugu kolēģiju, šādu uzdevumu izpildi:

1) informācijas apmaiņu;

2) ja nepieciešams, vienošanās panākšanu par brīvprātīgu uzdevumu veikšanu un pienākumu deleģēšanu;

3) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšanu, balstoties uz konsolidācijas grupas risku novērtējumu;

4) uzraudzības efektivitātes palielināšanu, novēršot uzraudzības prasību dublēšanos, tostarp pieprasot šā likuma 112.⁵ panta otrajā daļā un 112.⁷ panta trešajā daļā minēto informāciju;

5) konsekventu piesardzības prasību piemērošanu saskaņā ar šo likumu visām konsolidācijas grupas komercsabiedrībām;

6) šā likuma 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minēto uzraudzības darbību veikšanu.

(5) Uzraugu kolēģijā saskaņā ar to veidojošo uzraudzības institūciju lēmumu, ja nepieciešams, var iekļaut uzraugu kolēģijā iesaistītās dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi, kā arī attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas pārstāvi, ja šīs ārvalsts normatīvie akti, pēc visu uzraugu kolēģiju veidojošo uzraudzības institūciju viedokļa, paredz šajā likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajam ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas tiesiskajam regulējumam līdzvērtīgu tiesisko regulējumu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija vada uzraugu kolēģijas sanāksmes un nosaka, kuras uzraudzības institūcijas tiek aicinātas piedalīties uzraugu kolēģijas sanāksmēs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija arī laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumus izveidotās uzraugu kolēģijas ietvaros, ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm uzraudzības institūcijām, jo īpaši lēmumu ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku uzraudzības komiteju par uzraugu kolēģijas pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijās, un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības prasību vienlīdzīgai piemērošanai.

(9) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā iekļauta Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, vai tādu kredītiestāžu uzraudzību, kurām Latvijas Republikā ir reģistrētas nozīmīgas filiāles, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija.

112.⁷ pants. (1) Sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot pienākuma uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma noteikšanu un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmību attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par sankciju noteikšanu un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot pienākuma uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma noteikšanu un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.

112.⁸ pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu — meitas sabiedrību — starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu — meitas sabiedrību — uzraudzībai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām — zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi klātienē veic šā likuma 112.¹² pantā noteiktajā kārtībā.

112.⁹ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un citām šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.

112.¹⁰ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

(2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām — kredītiestādēm — ir reģistrēta Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts par šādas uzraudzības veikšanu atbildīgās uzraudzības institūcijas lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības informāciju, kas varētu būt būtiska konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.

112.¹¹ pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem vajadzīga atļauja (licence), tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību.

(2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši jebkāda no uzraudzības institūcijām saņemtā informācija), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.

112.¹² pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.

112.¹³ pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādes konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt šā likuma 101.³ panta septītajā daļā un 113.pantā minētos uzraudzības pasākumus un piemērot šajos pantos noteiktās sankcijas vai aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, īpaši ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu.

112.¹⁴ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības līdzvērtīgām prasībām.

(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām.”

32. Papildināt 113.panta pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) noteikt procentuālus ierobežojumus kredītiestādes neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu;

10) pieprasīt, lai kredītiestāde izmanto peļņu ieguldījumiem pašu kapitāla elementos.”

33. Izslēgt 117.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un bankai”.

34. Aizstāt 196.panta 1.punktā vārdu un skaitli “līdz 5000” ar vārdiem un skaitļiem “no 5000 līdz 100 000”.

35. 198.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu un skaitli “līdz 1000” ar vārdiem un skaitļiem “no 1000 līdz 10 000”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tā izskatīšanas laikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latu.

(9) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 34.¹ panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu no 5000 līdz 100 000 latu.”

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45. un 46.punktu šādā redakcijā:

“39. Grozījumi likumā attiecībā uz vārda “banka” aizstāšanu ar vārdu “kredītiestāde” un grozījumi likuma 1., 3., 6., 9., 11., 11.¹, 12.⁵, 21., 35.², 37., 44., 72.¹ un 112.¹ pantā par šo pantu vai tā atsevišķu daļu izslēgšanu attiecībā uz elektronisko naudu un elektroniskās naudas institūcijām, kā arī grozījums 117.pantā stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko naudas institūciju darbību regulējošiem grozījumiem Maksājumu pakalpojumu likumā.

40. Līdz 2012.gada 31.decembrim šā likuma 112.⁴ panta otrajā un desmitajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai piemēro sešu mēnešu termiņu.

41. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā norādīto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to.

42. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju riska svērto vērtību aprēķinam, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama šo pārejas noteikumu 45. vai 46.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība.

43. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to.

44. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmantot attīstīto mērīšanas pieeju, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama šo pārejas noteikumu 45. vai 46.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība.

45. Līdz 2011.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

46. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut kredītiestādēm, kas pēc 2010.gada 1.janvāra saņēmušas tās atļauju riska svērto vērtību aprēķinam izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, aprēķināt šo pārejas noteikumu 45.punktā minēto minimālo pašu kapitāla apmēru, izmantojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību.”

37. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 3.punktu;

papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskas naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK, direktīvu 2006/49/EK un direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lielajiem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK un direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi.”

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 23.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 7.janvārī