Par ārkārtas situācijas izsludināšanu

Ministru kabinets vakar, 6.janvārī, ārkārtas sēdē vienojās par ārkārtas situācijas izsludināšanu.

Ņemot vērā turpmākās laika prognozes un izvērtējot jau nodarīto un turpmāk iespējamo kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm, ārkārtas situāciju plānots izsludināt Aglonas novadā, Aizkraukles novadā, Aknīstes novadā, Amatas novadā, Cesvaines novadā, Cēsu novadā, Ciblas novadā, Dagdas novadā, Daugavpils novadā, Ērgļu novadā, Ilūkstes novadā, Jaunjelgavas novadā, Jaunpiebalgas novadā, Jēkabpils novadā, Kārsavas novadā, Kokneses novadā, Krāslavas novadā, Krustpils novadā, Līgatnes novadā, Līvānu novadā, Lubānas novadā, Ludzas novadā, Madonas novadā, Neretas novadā, Pārgaujas novadā, Pļaviņu novadā, Preiļu novadā, Priekuļu novadā, Raunas novadā, Rēzeknes novadā, Riebiņu novadā, Salas novadā, Skrīveru novadā, Varakļānu novadā, Vārkavas novadā, Vecpiebalgas novadā, Viļānu, novadā, Viesītes novadā un Zilupes novadā. Precizējot rīkojuma projektu, novadu saraksts var tikt papildināts.

Ar rīkojumu paredzēts nodrošināt ārpus aizsargjoslām esošo koku izciršanu, kas apdraud elektrisko tīklu gaisvadu līnijas, kā arī satiksmes drošību un var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai un zaudējumus īpašumam.

“LV” informācija

Par izglītības iestāžu rīcību ārkārtas situācijā

Saskaņā ar 6.janvāra Ministru kabineta ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu atsevišķās pašvaldībās, bet vienlaikus ievērojot arī kopējo situāciju valstī, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks nosūtījis skaidrojošu vēstuli visiem par izglītību atbildīgajiem – pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, vispārējās izglītības iestāžu direktoriem, profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājiem.

Savā paziņojumā izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks aicina īpašu uzmanību pievērst skolēnu un audzēkņu drošībai, kā arī, ievērojot laika apstākļus, elektroenerģijas nodrošinājumu un kopējo situāciju, atbilstoši noteiktai kārtībai plānot izglītības iestāžu darbību, neraugoties uz to, vai konkrētajā pašvaldībā ir vai nav izsludināta ārkārtas situācija.

Ministrs izsaka pateicību izglītības iestāžu un pašvaldību vadībai, pedagogiem, vecākiem, kā arī attiecīgajiem dienestiem par līdzšinējo atbildīgo darbu un pieņemtajiem lēmumiem dabas apstākļu radīto sarežģījumu laikā, īpaši saistībā ar izglītības jomu. R.Broks norāda: “Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās sekot līdzi situācijai un atbilstoši kompetencei iesaistīsies jautājumu risināšanā saistībā ar izglītības iestāžu darbības un izglītības procesa nodrošināšanu.”

Saskaņā ar lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, kā arī sakarā ar iespējamo laika apstākļu pasliktināšanos ministrs aicina ikvienu par izglītību atbildīgo un sabiedrību kopumā izturēties atbildīgi un īpašu uzmanību pievērst skolēnu un audzēkņu drošībai gan izglītības iestādēs, gan nokļūstot uz skolu un atpakaļ dzīvesvietā.

IZM iesaka iespēju robežās sekot līdzi un iesaistīties, lai, ievērojot atbilstošus drošības pasākumus, tiktu notīrīti izglītības iestāžu jumti – atbrīvoti no sniega un lāstekām, notīrīti piebraucamie ceļi un ietves, kā arī nodrošināt, lai tuvumā esošie koki nepadraudētu bērnu un jauniešu drošību.

Izvērtējot apstākļus, IZM lūdz izglītības iestāžu vadītājus nekavējoties ziņot izglītības iestāžu dibinātājam par situāciju izglītības iestādēs, kā arī nepieciešamības gadījumā vērsties pie pašvaldības atbildīgajiem dienestiem.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāji ir tiesīgas pieņemt lēmumus par mācību gada pagarināšanu. Proti, Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr.96 “Noteikumi par 2010./2011.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku” 10.punkts nosaka: ja mācību gada laikā iestājas ārkārtas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izglītības iestādes dibinātājs pēc konkrēto ārkārtas situācijas apstākļu izvērtēšanas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem. Savukārt minētais punkts neattiecas uz 9.klases un 12.klases skolēniem.

Tajā pašā laikā minēto noteikumu 11.punkts attiecas uz visiem skolēniem. Proti, tas nosaka, ka pašvaldība pēc izglītības iestādes direktora ierosinājuma var patstāvīgi pieņemt lēmumu par ziemas brīvdienu pagarināšanu par vienu vai divām dienām, norādot datumus šo dienu atstrādāšanai 2010./2011.mācību gadā.

Pieņemot lēmumu par kavēto mācību dienu atstrādāšanu, IZM iesaka izmantot projektu nedēļai atvēlēto laiku, pavasara un vasaras brīvlaiku, kā arī, ievērojot audzēkņu vecumu, iespēju robežās palielināt stundu skaitu nedēļas laikā, nepārkāpjot Vispārējās izglītības likuma 33.pantā un 44.pantā noteiktos mācību stundu slodzes ierobežojumus nedēļā.

IZM lūdz ņemt vērā, ka gadījumos, ja mācības izglītības iestādē ir pārtrauktas, bet vecāki bērnu ir atveduši, skolai jānodrošina iespēja uzturēties un lietderīgi pavadīt laiku izglītības iestādes telpās. Tāpat IZM lūdz ievērot šos ieteikumus arī pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājus un profesionālās izglītības iestāžu direktorus.

Noslēgumā ministrs pauž pārliecību, ka, neraugoties uz izsludināto ārkārtas situāciju, ikvienam atbildīgi veicot uzticētos pienākumus, kopīgi spēsim nodrošināt bērnu drošību, organizēt izglītības iestāžu darbību un izglītības procesu.

Agnese Korbe,
ministra padomniece

Par slimnīcu darbību ārkārtas situācijā

Neskatoties uz daudzviet izveidojušos ārkārtas situāciju elektropadeves traucējumu dēļ, slimnīcu darbību tā nav būtiski ietekmējusi, un visi pacienti, kuriem bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība, to ir saņēmuši, 6.janvārī Krīzes vadības padomes sēdē atzina veselības ministrs Juris Bārzdiņš.

Obligātās prasības ārstniecības iestādēm paredz, ka daudzprofilu slimnīcai jābūt nodrošinātai ar alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu – ģeneratoru, kura jauda nodrošina iestādes uzņemšanas nodaļas, intensīvās terapijas nodaļas un operāciju nodaļas darbību ārējās elektroapgādes traucējumu gadījumā. Tāpat arī pašvaldību civilās aizsardzības plānos ir noteikta rīcība elektropadeves traucējumu gadījumā, lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu objektu darbības nepārtrauktību.

Veselības ministrs J.Bārzdiņš norāda: “Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas reģionos saistībā ar sniega daudzumu un tā izraisītajām problēmām, visi pacienti, kuriem ir bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, to ir saņēmuši. Vēlos arī pateikties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem par viņu darbu, katru dienu saskaroties ar nepieciešamību doties ar kājām pie pacientiem vietās, kur ceļi ir aizputināti un neizbraucami.”

Veselības ministrs aicina pašvaldības nodrošināt arī vietējas nozīmes ceļu tīrīšanu, lai nepieciešamības gadījumā operatīvie dienesti, jo īpaši neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, spētu nodrošināt savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem. Savukārt iedzīvotājiem iespēju robežās būtu jāparūpējas par piebraucamo ceļu iztīrīšanu pie savām mājām, lai nepieciešamības gadījumā mediķi pie pacientiem spētu nokļūt ātrāk.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa