Par triju Baltijas valstu finansu ministru tikšanos

Vakar, 12. janvārī, Rīgā tikās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finansu ministri: Edmunds Krastiņš (Latvija), Sīms Kallass (Igaunija), Vītauts Dudens (Lietuva).

Edmunds Krastiņš, Sīms Kallass un Vītauts Dudens preses konferencē Latvijas Finansu ministrijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Darba vizītē Latvijā ieradās Lietuvas finansu ministrs Vītauts Dudens un Igaunijas finansu ministrs Sīms Kallass, kā arī šo valstu Finansu ministrijas speciālisti. Tikšanās laikā apsprieda jautājumus par nodokļu likmju harmonizēšanu Baltijas valstīs, muitas posteņu būvniecību un darbību uz Baltijas valstu robežām, budžeta struktūru un tranzīta procedūru, kā arī uzklausīja Igaunijas pieredzi sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) finansu jomā. Sarunu noslēgumā notika Edmunda Krastiņa, Vītauta Dudena un Sīma Kallasa preses konference, kuru atklāja Latvijas finansu ministrs Edmunds Krastiņš :

— Pēc ilgāka laika mums atkal ir izdevies sarīkot triju Baltijas valstu finansu ministru tikšanos, kurā mēs apspriedām dažādus jautājumus, apmainījāmies ar informāciju. Viens no galvenajiem apspriestajiem tematiem bija kopējā pieeja vienota akcīzes nodokļa likumdošanas izveidē. Ļoti vērtīgi bija uzklausīt Igaunijas pieredzi saistībā ar iestāšanās sarunām ES, mēs arī apspriedām muitas posteņu darbību uz Baltijas valstu robežām. Vienošanās, kas tika panākta jautājumā par vienota akcīzes nodokļa izveidi, pieprasa harmonizēt Eiropas Savienības direktīvas. Mēs apmainīsimies ar informāciju par izmaiņām katrā valstī šajā procesā, un ir ļoti svarīgi, lai mēs viens otru par šīm izmaiņām informētu pēc iespējas ātrāk. Ir izveidota darba grupa, kas izstrādās un piedāvās Baltijas valstu Ministru padomei kopīgu rīcību šajā jomā. Tā ka es uzskatu, ka mēs šajā ziņā esam ļoti progresējuši. Kopš pagājušā gada beigām visas esam valstis, kas uzsākušas sarunas par iestāšanos ES. Es ceru, ka mūsu tikšanās kļūs aizvien regulārākas un informācijas apmaiņa būs lietderīga.

Tad runāja Igaunijas finansu ministrs Sīms Kallass :

— Man ir ļoti maz ko piebilst Latvijas kolēģim. Varu vienīgi izteikt savu gandarījumu par šo tikšanos un par vienošanos operatīvi apmainīties ar informāciju, kā arī konsultēt vienam otru šajā iestāšanās stadijā ES. Es gribētu pateikties Latvijas kolēģiem par labi organizētajām sarunām.

Lietuvas finansu ministrs Vītauts Dudens teica:

— Mums ir kopīgi mērķi — iestāties Eiropas Savienībā un NATO, atšķirīgs ir tikai katras valsts uzņemtais attīstības temps. Tā kā šajā tikšanās reizē piedalījās finansu speciālisti no katras valsts, tā bija ļoti vērtīga. Es ceru, ka mūsu sadarbība un konsultācijas turpināsies.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Dudena kungs, presē ir izskanējis viedoklis, ka Lietuva ir visveiksmīgāk pārvarējusi Krievijas krīzi. Kāpēc tā ir noticis? Un otrs jautājums — kad Mažeiķu naftas uzņēmums noslēgs līgumu ar "Lukoil"?

V. Dudens : — Es neesmu pārliecināts, ka Lietuva tik ļoti veiksmīgi būtu tikusi pāri Krievijas krīzei. Mūsu kopbudžetā procentuāli ļoti liela vieta bija tirdzniecībai tieši ar Krieviju. Tādēļ, es uzskatu, Krievijas krīzes sekas Lietuvā bija visjūtamākās. Man arī jāatzīst, ka mēs pārāk vēlu pārskatījām 1999., kā arī 2000. gada budžetu. Mūsu atveseļošanās tomēr nenotika pietiekami ātri.

Par otro jūsu jautājumu. "Mažeiķu naftai" kā nopietnai nodokļu maksātājai vienmēr ir bijusi liela nozīme nacionālajā budžetā. Pagājušajā gadā dēļ šīm sarunām ar "Lukoil" "Mažeiķu naftas" darbībā bija zināms pārtraukums, kas negatīvi ietekmēja mūsu budžetu. Šī gada janvārī mums ir pietiekami jēlnaftas krājumi. Sarunas ar "Lukoil" vēl notiek, bet ļoti nozīmīgi ir tas, ka mums ir Būtiņģes termināls.

— Jautājums visiem ministriem — kādas ir jūsu ekonomiskās prognozes šim gadam savai valstij?

S. Kallass : — Igaunijai pagājušā gada beigas bija ļoti pozitīvas, budžeta pieaugums bija lielāks par cerēto. Budžeta deficīts ir tikai 0,8%. Ir pieauguši mūsu rūpniecības un arī eksporta rādītāji. Es ceru, ka šis gads Igaunijai būs veiksmīgs.

V. Dudens : — Es ceru, ka lēnām atveseļosies Krievija un atkal varēs atsākties mūsu produkcijas eksports uz Krieviju. Arī Lietuvas ekonomika lēnām atgūstas no Krievijas krīzes.

E. Krastiņš : — Latvijas gadījumā pieaugums ir 0,6% no nacionālā kopprodukta gadā uz vienu iedzīvotāju, jo mums vēl aizvien ir iedzīvotāju skaita lejupslīde. Mūsu mērķis ir 2000. gadā sasniegt budžeta pieaugumu par 3,5%, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums tas izdosies.

— Krastiņa kungs, vai tiks palielināts akcīzes nodoklis?

E. Krastiņš : — Akcīzes nodoklis mums būs jāpaaugstina jebkurā gadījumā. Jautājums ir par virzības ātrumu. Darba grupai līdz maijam ir jāsagatavo projekts par vienotu attieksmi akcīzes nodokļa lietās.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore