Ministru kabineta rīkojums Nr.770

Rīgā 2010.gada 30.decembrī (prot. Nr.75 43.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kapitāla daļas

1. Ministru kabinets (adrese – Rīga, Brīvības bulvāris 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" (vienotais reģistrācijas Nr.40003732998, juridiskā adrese – Ausekļa iela 8–25, Rīga, LV-1010) iesniegto privatizācijas iesniegumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.34).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" ierosina privatizēt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" valstij piederošās kapitāla daļas (100 % kapitāla daļu).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1.  sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk – kapitālsabiedrība) ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 3.augustā ar Nr.000314067 un 2004.gada 6.decembrī saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.785 "Par statūtsabiedrības valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību" un kapitālsabiedrības 2004.gada 28.oktobra dalībnieku ārkārtas sapulces lēmumu (prot. Nr.1) pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.50003140671 (juridiskā adrese – Augšiela 1, Rīga, LV-1009). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 12043 lati, vienas kapitāla daļas nominālvērtība ir viens lats. Saskaņā ar minētā rīkojuma 3.punktu valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.4. saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2012.gadam") ir norādīta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam") ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu Ministru kabinets saskaņā ar likumu "Par nacionālās sporta bāzes statusu" sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu;

3.6. saskaņā ar likuma "Par nacionālās sporta bāzes statusu" pārejas noteikumu 2.punktu sporta bāze, kura nacionālās sporta bāzes statusu ieguvusi līdz 2009.gada 31.jūlijam saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumu "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) un kura pēc 2009.gada 31.jūlija darbojas kā sporta bāze, nacionālās sporta bāzes statusu saglabā līdz 2010.gada 31.decembrim. Saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 1.punkta 8.apakšpunktu kapitālsabiedrībai ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Savukārt likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 8.punkts nosaka, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts Daugavas stadionam. Minētajā likumā norādīta arī Daugavas stadiona adrese – Rīga, Augšiela 1;

3.7. saskaņā ar 2005.gada 4.martā starp kapitālsabiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju noslēgto valsts mantas pārvaldīšanas līgumu Nr.1-28/2 (turpmāk – līgums) kapitālsabiedrībai ir nodots pārvaldīšanai un apsaimniekošanai (uzturēšanai ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī) valstij piederošais nekustamais īpašums (turpmāk – valsts īpašuma objekts), kas sastāv no:

3.7.1. zemesgabala (zemes vienības kadastra Nr. 0100 037 0172) 82 245 m² platībā un 13 ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 0100 037 0172 001, 0100 037 0172 002, 0100 037 0172 004, 0100 037 0172 005, 0100 037 0172 006, 0100 037 0172 007, 0100 037 0172 008, 0100 037 0172 009, 0100 037 0172 010, 0100 037 0172 012, 0100 037 0172 013, 0100 037 0172 016 un 0100 037 0172 023) Augšielā bez numura, Rīgā;

3.7.2. zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 0100 037 2003) 20 950 m² platībā un divām ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 0100 037 2003 014 un 0100 037 2003 022) Augšielā 3, Rīgā;

3.8. saskaņā ar līgumu valsts īpašuma objekta pārvaldnieks uzņemas atbildību par to, lai valsts īpašuma objekts netiek bojāts, netiek samazināta tā vērtība, tiek saglabāts valsts nacionālās sporta bāzes statuss, kā arī tiek ieviestas un ievērotas starptautisko sporta veidu federāciju prasības. Saskaņā ar minēto līgumu kapitālsabiedrība nodrošina valstij piederošā nekustamā īpašuma izmantošanu tikai sporta, izglītības un kultūras pasākumu organizēšanai. Atbilstoši valsts īpašuma objekta funkcionālajam aprīkojumam kapitālsabiedrība nodrošina iespēju nodarboties ar vieglatlētiku (45 disciplīnās), futbolu, pludmales volejbolu, tenisu, hokeju, kā arī daiļslidošanu;

3.9. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitālsabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.punktu, nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas. Minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 8.punktā minēta konkrēta adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies aizsargāt ne tikai nacionālo sporta bāzi kā nekustamo īpašumu, bet arī kapitālsabiedrību, jo tā pārvalda minēto nekustamo īpašumu;

3.10. kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu, apsaimniekošanu un attīstību atbilstoši nacionālās sporta bāzes statusam noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju – apstākļu nodrošināšana Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām;

3.11. kapitālsabiedrībai katru gadu tiek piešķirta dotācija saimnieciskās darbības nodrošināšanai (samaksai par komunālajiem pakalpojumiem). 2010.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves" valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes uzturēšanai kapitālsabiedrībai piešķirti 147 184 lati. Papildus minētajai dotācijai kapitālsabiedrībai ir piešķirti līdzekļi atsevišķu attīstības projektu īstenošanai un valsts nozīmes sporta un kultūras pasākumu rīkošanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija rīkojumu Nr.361 "Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Daugavas stadiona sagatavošanai XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XIV Deju svētku norisei" kapitālsabiedrībai piešķirti 200 000 latu Daugavas stadiona rietumu tribīņu remontam un 160 000 latu Daugavas stadiona centrālā laukuma zāles aizsargseguma iegādei. 2008. un 2009.gadā vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācijas darbiem no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves" kopā piešķirti 100 000 latu;

3.12. kapitālsabiedrība savu darbību īsteno, lai nodrošinātu Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2012.gadam noteikto valsts sporta politikas mērķu sasniegšanu – sporta pakalpojumu pieejamība un sabiedrības interešu īstenošana šādos sporta politikas virzienos:

3.12.1. sports visiem – iespēja katram indivīdam nodarboties ar sportu;

3.12.2. bērnu un jauniešu sports – iespēja katram jaunietim nodarboties ar sportu (valsts atbildība par bērnu un jauniešu obligātu fizisko izglītību, sekmējot talantīgo jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visu veidu resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam);

3.12.3. augstu sasniegumu sports – sportistu un nacionālās izlases komandu sagatavošana un dalība olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos;

3.12.4. invalīdu sports – valsts atbalsts invalīdu sporta attīstībai;

3.13. saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta trešo daļu deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas nosaka atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 6.augusta rīkojumu Nr.472 "Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmu 2008.–2013.gadam") tika noteikts uzdevums sagatavot Daugavas stadionu (Rīga) sekmīgai 2008.gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma norisei atbilstoši svētku mākslinieciskajai koncepcijai;

3.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33 45.§) "Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem" 1.punktu informatīvais ziņojums "Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem" pieņemts zināšanai. Saskaņā ar minētā informatīvā ziņojuma pielikumu "Valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā" Daugavas stadionu plānots attīstīt un izveidot par:

3.14.1. valsts nozīmes kultūras un sporta centru;

3.14.2. treniņu un sacensību vietu dažādos sporta veidos;

3.14.3. deju svētku (vispārējie, skolēnu) norises vietu;

3.14.4. citu pasākumu (papildus sporta sacensībām un deju svētkiem), piemēram, koncertu un izstāžu, norises vietu;

3.14.5. brīvā laika pavadīšanas vietu, dodot iespēju iedzīvotājiem iesaistīties organizētās vai individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot sporta bāzes piedāvātās iespējas;

3.15. pēc sporta bāzes rekonstrukcijas ir paredzēts, ka tā būs būtisks elements vienotā sistēmā, kuras mērķis veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības;

3.16. saskaņā ar likuma "Par nacionālās sporta bāzes statusu" pārejas noteikumu 5.punktu valsts vai pašvaldības īpašumā esošās nacionālās sporta bāzes, kurām šāds statuss piešķirts līdz 2009.gada 31.jūlijam saskaņā ar Augstākās Padomes lēmumu, var atsavināt, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē (prot. Nr. 7 4.2.§) tika pieņemts lēmums neatbalstīt kapitālsabiedrības privatizācijas pieteikumus;

3.17. lai nodrošinātu valsts īpašuma objekta turpmāko attīstību un izmantošanu augstas klases sasniegumu sporta, bērnu un jauniešu sporta un tautas sporta vajadzībām, pēc 2012.gada 11.februāra valsts īpašuma objekts tiks ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Nododot privatizācijai kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļas, valsts īpašuma objekta ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā nebūtu iespējama;

3.18. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" – viedokli nav nepieciešams. Ministru kabineta komitejas 2009.gada 23.marta sēdē (prot. Nr.10 6.§) konceptuāli tika atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (TA-3695), iebildumi par minēto lēmumu nav saņemti.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" – tiesisko interešu ierobežojums.

6. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm. Atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, tiktu ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošinot valsts īpašuma objekta apsaimniekošanā augstas kvalitātes standartu un iespēju valsts īpašuma objektu arī turpmāk izmantot valsts sporta politikas īstenošanai.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu un 88.panta pirmās daļas 6.punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valstij piederošās kapitālsabiedrības kapitāla daļas.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks