1999.gada 1.martā

Par divpunkti (..), kas apslēpusi patiesību

1981.gadā "Gaujas apgāds" ASV publicēja Krišjāņa Barona grāmatu "Atmiņas". Pirmoreiz šī grāmata bija publicēta 1924.gadā Rīgā.

"Atmiņas" svešumā līdzi bija paņēmusi Krišjāņa Barona mazmeita Lidija Barona, un viņas eksemplāru "Gaujas apgāds" varēja izlietot jauniespiedumam. 1981.gada izdevumam no jauna pievienotas pašas Lidijas Baronas atmiņas par viņas vectēvu un par dažām Barona dzīvē nozīmīgām personām.

1985.gadā Rīgā "Liesmas" izdevniecība publicēja to pašu grāmatu — Krišjāņa Barona "Atmiņas". Tāpat kā trimdas izdevumā arī Rīgas izdevumā paša Krišjāņa Barona atmiņas neaptve® visu viņa dzīves laiku, bet izbeidzas ar 1867.gadu, kad Barons aizgāja darbā Stankeviču muižā par mājskolotāju. Par tālāko Krišjāņa Barona dzīvi stāsta viņa dēls Kārlis Barons un vedekla Līna Barona. Tikai Rīgas izdevumā ir K.Barona mazdēla Pauļa un mazmeitas Birutas atmiņas, kā arī dažu rakstnieku atmiņas par Krišjāni Baronu.

Un tā — viss jau būtu labi, ja padomju Latvijā nebūtu radīta jauna pieturzīme — divpunkte, ar ku®u veiksmīgi redaktori varēja padarīt par nekad nebijušiem daudzus cilvēkus un notikumus.

"Divpunkte latviešu rakstos ir jauna pieturzīme, kas sākta lietot pašos pēdējos 5—10 gados un kas pagaidām nav visai populāra," tā rakstīja Aina Blinkena savā 1969.gadā izdotajā grāmatā par pieturas zīmēm.

Līdz 1985.gadam, kad tika publicētas Barona "Atmiņas", divpunkte jau bija kļuvusi populāra un, manuprāt, ļoti izdevīga, lai tautai izdzēstu atmiņas par daudziem cilvēkiem. Un sevišķi daudz divpunkšu ir Līnas Baronas atmiņu stāstījumā, jo tas iesniedzas brīvības cīņu un Latvijas valsts tapšanas laikā.

Viscauri grāmatā ir izņemts Barona radinieka mācītāja Teodora Grīnberga vārds. Bet vēl daudz sāpīgāka ir Barona mazdēla, jaunā Kārļa, pilnīga noklusēšana un aizliegšana. Tiem, kas izlasījuši Rīgā izdoto atmiņu grāmatu, nav nekas zināms par Kārli Baronu, viņš ir padarīts par nekad nebijušu cilvēku, par neko. Līdz ar to tikai trimdas izdevumā varam lasīt, ka Studentu rotas ka®avīrs Kārlis Barons krita 1919.gadā atbrīvošanas cīņās pie Kalnciema. Kad viņu un citus kritušos ka®avīrus pārveda uz Rīgu, lai guldītu Brāļu kapos, Kārļa vectēvs Krišjānis Barons, toreiz 85 gadus vecs, visu ga®o ceļu līdz kapiem gāja kājām.

Par visu to Rīgas izdevumā neatrodam ne vārda, viss izņemts ar divpunktēm, nav ne vārda par 18.novembri, ne vārda par tiem patriotiskajiem dzejoļiem, ku®us 1922.gadā Krišjānis Barons sacerēja ka®avīru karogam.

Rīgas izdevumā savas atmiņas par veco tēvu uzrakstījuši arī abi Krišjāņa Barona Latvijā palikušie mazbērni — Paulis un Biruta. Savu atbrīvošanas cīņās kritušo brāli viņi ne viens, ne otrs nav pieminējuši. It kā tāda Kārļa viņiem nekad nebūtu bijis. Tad lai lasām, ko "Gaujas" apgāda izdotajās "Atmiņās" stāsta Lidija Barona, runājot par to laiku, kad vecais tēvs pārgāja dzīvot pie dēla un dēla ģimenes Rīgā! "Viņš (Krišjānis Barons) laikam bija juties ļoti vientuļš, vai arī viņam bija grūti panest bēdas, jo viņa iemīļotais mazdēls, mans vecākais brālis, Studentu rotas leitnants, Lāčplēša ordeņa kavalieris, krita atbrīvošanas cīņās 1919. gada 22. martā, atdodams savu jauno dzīvību par Latviju." (XVI lpp.)

Šai rakstā esmu salīdzinājusi tikai vienu padomju laikā publicētu grāmatu ar trimdas publicējumu, lai parādītu, kā viena pieturzīme, kas nosaukta par divpunkti, ir apslēpusi patiesību.

Varbūt tas varētu būt viens no šī gada Draudzīgā aicinājuma uzdevumiem — ar trimdā publicēto grāmatu palīdzību atdot Latvijai to cilvēku piemiņu, kas pazuduši aiz divpunktēm?

Rasma Sināte

Ferndeilā, Mičiganas pav., ASV