Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 6.janvārī

AM: Par nevalstisko organizāciju darbības atbalstu no valsts budžeta programmas

6.janvārī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais rīkojuma projekts “Par koncepciju par nevalstisko organizāciju darbības atbalstu no valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO””.

Rīkojuma projekts paredz atbalstīt Aizsardzības ministrijas iesniegto koncepcijas projektu par nevalstisko organizāciju darbības atbalstu no valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”.

Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā institūcija koncepcijas īstenošanā ir Aizsardzības ministrija. Koncepcijas īstenošana 2011.gadā un turpmākajos gados tiks nodrošināta no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Šīs koncepcijas mērķis ir rast risinājumu sabiedrības informēšanai un līdzdalības veicināšanai valsts aizsardzības jautājumos ar NVO starpniecību valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros ierobežota finansējuma apstākļos.

Koncepcija paredz, ka Aizsardzības ministrija izvērtē iespēju piešķirt NVO finansējumu kārtējā gada esošā budžeta ietvaros ar nosacījumu, ka vispirms tiek nodrošināts finansējums ministrijas pamatfunkciju veikšanai.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem pieprasījumu saskaņošanu ar Finanšu ministriju

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par finanšu līdzekļu pieprasījumu un piešķiršanu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm no valsts budžeta programmas, kas paredz līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kurā secina, ka fiskālās disciplīnas stiprināšanai ir nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta (MK) kārtības rullī, nosakot, ka tiesību aktu projektus ar ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem neskata MK sēdē bez pozitīva saskaņojuma ar Finanšu ministriju (FM).

FM sagatavotais informatīvais ziņojums un protokollēmuma projekts 6.janvārī tika izsludināts saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir, pamatojoties uz FM rīcībā esošiem datiem par pēdējo desmit gadu līdzekļu pieprasījumu un piešķiršanu no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem, veikt analīzi un izdarīt secinājumus par iespējām pārskatīt šīs programmas līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Visi pasākumi, kuriem tikuši piešķirti līdzekļi, tika sadalīti trīs grupās:

• katastrofu, dabas stihiju seku novēršana un to radīto zaudējumu kompensēšana;

• citi neparedzētie gadījumi (nodarbināto atlaišanas pabalsti, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Latvijas tiesu lēmumu izpilde, naudas balvas sportā u.tml.);

• valstiski īpaši nozīmīgi pasākumi.

FM konstatēja, ka lielākā daļa no piešķirtajiem līdzekļiem ir citos neparedzētos gadījumos. 2009.gadā tie bija 84% no kopējiem piešķirtajiem programmas līdzekļiem, savukārt 2010.gadā – 94%. Valstiski nozīmīgiem pasākumiem 2009.gadā piešķirti 15,5%, savukārt 2010.gadā – 3,3% no kopējā apjoma. Savukārt katastrofu, dabas stihiju seku novēršanas un to radīto zaudējumu kompensēšanai 2009.gadā tika piešķirts mazāk nekā 1% un 2010.gadā 2,5% no programmas finansējuma kopējā apjoma.

Vislielākais līdzekļu apjoms ticis piešķirts Veselības ministrijai. Nākamās pēc līdzekļu apjoma ir Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, kā arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija.

Ne vienmēr ministriju pieprasījumiem bijis pievienots pozitīvs FM atzinums, taču MK ir tiesīgs izskatīt pieprasījumu un lemt par tā apbalstīšanu arī pretēji FM viedoklim.

Ņemot vērā, ka jānodrošina fiskālās disciplīnas ievērošana konsolidācijas laikā, kā arī lai motivētu iestādes plānot savu finanšu līdzekļu izlietojumu piešķirto līdzekļu ietvaros, FM uzskata, ka jāsniedz priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, izslēdzot iespēju MK iesniegt tiesību aktu projektus ar negatīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, tos nesaskaņojot ar FM. Tādēļ ir nepieciešami grozījumi noteikumos par MK kārtības rulli, nosakot, ka tiesību aktu projektus ar ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem neskata MK sēdē bez pozitīva saskaņojuma ar FM.

Tāpat FM secina, ka turpmāk, plānojot valsts budžetu kārtējam gadam, būtu jāizvērtē iespējas (sākot ar 2013.gada budžeta likumu) vairs nepiemērot likuma pantos īpašo kārtību attiecībā uz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem budžeta programmas apropriāciju palielināšanu, ņemot vērā valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas.

FM: Par vienreizēju pasākumu soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanai

Lai atvieglotu uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielinātu budžeta ieņēmumus, 6.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienreizēju pasākumu soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu. Šis pasākums ir iekļauts arī Ministru kabineta apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma laikus un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

Sanāksmē izsludinātais protokollēmuma projekts paredz FM līdz šā gada 1.martam izstrādāt un iesniegt MK likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kāda kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010.gada 1.jūlijam – šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN); uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN); pievienotās vērtības nodoklis (PVN); akcīzes nodoklis; muitas nodoklis, anti-dempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Finanšu ministrija izvērtējusi, ka 2010.gada 1.septembrī nodokļu parādu kopējā vērtība bija aptuveni 824 miljoni latu, no kuriem 152 miljonus latu jeb 18,4% veidoja nokavējuma nauda.

Lai prognozētu atbalsta pasākuma fiskālo ietekmi, jānovērtē pamatparāda vērtība. 2010.gada 1.jūlijā VID bija reģistrēti 106 tūkstoši parādnieku ar kopējo reāli piedzenamo parāda summu aptuveni 292 miljoni latu apmērā (tai skaitā pamatparāds 242 miljoni latu un nokavējuma nauda 50 miljoni latu).

Analizējot pa nodokļu veidiem, izceļas PVN parāda īpatsvars. Līdzīgi kā citu valstu pieredzē, IIN ieņem vienu no vadošajām nodokļu parādu pozīcijām. Savukārt UIN parādu īpatsvars kopskaitā, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir neliels. Tas skaidrojams ar ekonomiskās krīzes ietekmi, kad lielai daļai uzņēmumu samazinās peļņa, kā arī iespējamu ēnu ekonomikas ietekmi, uzņēmumiem slēpjot peļņu, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.

FM plānotais nodokļu atbalsta pasākums

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:

• pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010.gada 1.jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, nokavējuma un soda nauda netiek piemērota;

• iesniedz pieteikumu (kura forma būs pieejama VID mājaslapā un klientu apkalpošanas centros);

• lūdz nodokļu administrāciju izvērtēt iespēju slēgt līgumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja pamatparāda summa būs lielāka par 100 latiem;

• nodokļu maksātājam ir tiesības izvēlēties, uz kuriem nodokļu parādiem attiecināt nodokļa atvieglojuma piedāvājumu. Nokavējuma nauda un soda nauda tiek dzēsta pilnā apmērā, kad nodokļu maksātājs ir samaksājis pamatparādu pilnībā.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90–180 dienas pēc atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par 100 latiem, maksājums būs jāveic ne vēlāk kā 90 dienas plus 12 mēnešus pēc atbalsta pasākuma sākšanas dienas. Ja maksājumi nebūs veikti noteiktajos termiņos, paredzētas lielākas sankcijas: saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām (nokavējuma naudas palielinājums uz 0,07% dienā (~25% gadā)), kā arī vienkāršota likvidācija un administratīvās atbildības piemērošana – tiesību ierobežošana uz noteikta veida komercdarbību un tiesību ierobežošana uz noteiktu laiku ieņemt noteiktus amatus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

6.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Administratīvā procesa likumā.

Grozījumi paredz administratīvajā procesā tiesā ieviest “pilotsprieduma procedūru”. Proti, gadījumos, kad tiesā tiks saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, kurās nav izveidojusies judikatūra, vienai vai vairākām “tipiskākajām” no šīm lietām paredzēta iespēja piešķirt “pilotlietas statusu”. Tādējādi attiecīgā lieta paātrinātā kārtībā tiks izskatīta gan pirmās instances, gan augstāko instanču tiesās. Paredzams, ka “pilotsprieduma procedūras” ieviešana veicinās attiecīgo lietu ātrāku izskatīšanu, turklāt “pilotspriedums” ļautu prognozēt lietas iznākumu arī pārējās analogajās lietās un stiprinātu vienveidīgas un prognozējamas tiesu prakses veidošanos.

Likumprojektā ir iekļauti arī citi būtiski Administratīvā procesa grozījumi, kas vērsti uz administratīvā procesa efektivizēšanu. Šobrīd Administratīvā procesa likumā ietvertais regulējums neparedz jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanu tiesvedības procesā. Tiesas sēdes protokoli tiek rakstīti ar roku, nefiksējot pilnīgi visu tiesas sēdē runāto. Turpmāk tiesas sēdes norise tiks ierakstīta digitāli, ļaujot precīzi fiksēt pilnīgi visu tiesas sēdē notiekošo. Tāpat gadījumos, kad kāds no lietas dalībniekiem nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, tiesneši varēs izmantot videokonferenci un tiesas sēde nebūs jāatliek.

Grozījumi paredz atsevišķu tiesas procesam raksturīgu institūtu ieviešanu arī administratīvajā procesā iestādē, kas veicinās lietu efektīvāku izskatīšanu. Tāpat likumprojektā ir iekļauti grozījumi, kas ir vērsti uz efektīvāku privātpersonu tiesību aizsardzību administratīvā procesa izpildes stadijā.

Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

TM: Par valsts nodevu par grozījumu veikšanu Patentu reģistrā

6.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi noteikumos par valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību.

Ar grozījumiem plāno noteikt jaunu nodevu par grozījumu veikšanu Patentu reģistrā attiecībā uz patenta piešķiršanu, par īpašnieka vārda vai nosaukuma vai par pārstāvja maiņu. Pašlaik ir noteikta valsts nodeva par patenta piešķiršanu, iekļaujot Patentu reģistrā ziņas par izgudrojumu, patenta īpašnieku, pārstāvi u.c. ziņas. Tomēr nav noteikta valsts nodeva par grozījumiem attiecīgajā reģistrā, ja mainās patenta īpašnieks vai arī pieteicējs ir sniedzis kļūdainas ziņas, iesniedzot pieteikumu, un tās tika ierakstītas attiecīgajā reģistrā.

Par grozījuma izdarīšanu Patentu reģistra ziņās turpmāk iekasēs 20 latu valsts nodevu.

Valsts nodevas ieviešana ir samērojama ar patentu īpašnieku interesēm un Patentu reģistra uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanas nepieciešamību.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments