Ministru kabineta noteikumi Nr.1185

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 62.§)

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību
Kioto protokola elastīgajos mehānismos"
10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju (turpmāk – rekonstrukcija).

3. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 7 261 722 lati.

4. Projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs) ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome (turpmāk – pašvaldība), Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants (turpmāk – komersants) vai fiziska persona.

5. Konkursa ietvaros projektu var iesniegt:

5.1. par ēkām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

5.1.1. vienģimenes dzīvojamā ēka (kods 1110) (jaunbūve);

5.1.2. dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (kods 1110, 1121, 11210101) (jaunbūve);

5.1.3. biroju ēka (kods 1220) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.4. mazumtirdzniecības ēkas (kods 1230) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.5. ražošanas ēkas (kods 1251) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.6. muzejs (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.7. sabiedriskā ēka – bērnudārzs (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.8. sabiedriskā ēka – skola (kods 1263) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.9. daudzdzīvokļu sociālā ēka (kods 1130) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.10. sporta ēka (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.11. sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (kods 1241) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.12. viesnīca (kods 1211) (ēkas rekonstrukcija);

5.2. šādi projektu iesniedzēji:

5.2.1. par šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.7., 5.1.10. un 5.1.11.apakšpunktā minētajām ēkām – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai komersants;

5.2.2. par šo noteikumu 5.1.1.apakšpunktā minēto ēku – fiziska persona;

5.2.3. par šo noteikumu 5.1.6., 5.1.8. un 5.1.9.apakšpunktā minētajām ēkām – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde un pašvaldība;

5.2.4. par šo noteikumu 5.1.4., 5.1.5. un 5.1.12.apakšpunktā minētajām ēkām – komersants.

II. Finansējuma apmēra noteikšana

6. Konkursa ietvaros projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 750 000 latu.

7. Konkursa ietvaros projektam pieejamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

7.1. 65 % – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem un fiziskām personām;

7.2. 55 % – vidējiem komersantiem;

7.3. 80 % – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām.

8. Komersantiem finansējumu konkursa ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr.800/2008), un izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē.

III. Projektā sasniedzamie rādītāji un īstenošanas nosacījumi

9. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

10. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.novembrim.

11. Konkursa ietvaros īstenota projekta rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem kritērijiem:

11.1. ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 35 kWh/m² gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi;

11.2. ēkas rekonstrukcijas projekta kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, komersantu un fizisko personu iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,35 kgCO₂/Ls gadā, bet tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāžu un pašvaldību iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,25 kgCO₂/Ls gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

12. Ja tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība iesniedz projekta iesniegumu par šo noteikumu 5.1.6. un 5.1.11.apakšpunktā minēto ēku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc lēmuma pieņemšanas par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu (atbilstoši šo noteikumu 54.punktam) iesniedz informāciju par projektu Finanšu ministrijā izvērtēšanai saskaņā ar komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja Finanšu ministrija klasificē atbalstu projektam kā komercdarbības atbalstu, piemērojami šo noteikumu nosacījumi, kas attiecas uz komersantiem. Iesniedzot projekta iesniegumu par šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.7., 5.1.8., 5.1.9. un 5.1.10.apakšpunktā minētajām ēkām, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes projekta ēkas nedrīkst izmantot saimnieciskās darbības veikšanai.

13. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības, kā arī "zaļā iepirkuma" principus, tai skaitā nosakot projektētāju, būvuzņēmēju un energoauditoru atlases kritērijus.

14. Ja projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – atbildīgā iestāde) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) par projekta īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz līgumā noteiktajam projekta beigu termiņam, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma termiņa beigām var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot Vides investīciju fondā iesniegumu, kurā norāda objektīvus apstākļus, kas kavē projekta īstenošanu un ko nevarēja paredzēt projekta pieteikšanas laikā. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par projekta īstenošanas termiņa pagarināšanu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā saistībā ar projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu no līguma sākotnējā beigu termiņa izdara vienu reizi.

15. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi.

IV. Prasības projekta iesniedzējam

16. Komersants var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

16.1. tas atbilst komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008  1.pielikumam;

16.2. tam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tas ir apliecinājis, ka pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā.

17. Komersants uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

17.1. projekta iesniedzējs atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008  1.panta 7.punktā minētajai grūtībās nonākuša komersanta definīcijai;

17.2. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008  1.panta 3.punktam;

17.3. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 100 latu;

17.4. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā;

17.5. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

17.6. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

18. Fiziska persona var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

18.1. tā ir nodokļu maksātājs Latvijas Republikā;

18.2. tai ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tā ir apliecinājusi, ka pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā. Informāciju par projekta līdzfinansējuma nodrošināšanu fiziska persona iesniedz šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minētajā kārtībā.

19. Fiziska persona nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

19.1. tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

19.2. tā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu;

19.3. tai ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 100 latu.

20. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā divus projekta iesniegumus – ar nosacījumu, ka vienā šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajā ēku klasē iesniedz vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegums var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumus, ja ēkas ir savienotas vai funkcionāli saistītas. Par vienu un to pašu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

21. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

21.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi:

21.1.1. atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

21.1.2. persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

21.1.3. fiziska persona, kas ir projekta iesniedzējs;

21.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā un tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju;

21.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, tai skaitā finansējumu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.2.aktivitātes "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana", 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai", 3.6.2.1.aktivitātes "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", 3.1.3.2.aktivitātes "Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai" ietvaros atbalstāmajām darbībām – izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un optimizēšana (izņemot sporta infrastruktūru), veicot nepieciešamos būvdarbus izglītības iestādes paplašināšanai vai pielāgošanai izglītojamo skaita palielinājumam, tai skaitā kopējās infrastruktūras izveidei vairāku izglītības iestāžu vajadzībām;

21.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus.

V. Konkursa ietvaros noteiktās prasības ēkām un zemei, atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

22. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām:

22.1. zeme (jaunbūves un ēkas rekonstrukcijas projektā) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā ar termiņu vismaz līdz 2017.gada 1.novembrim;

22.2. ēka (ēkas rekonstrukcijas projektā) ir projekta iesniedzēja īpašumā un ir ierakstīta zemesgrāmatā;

22.3. ēku izmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai (attiecināms uz pašvaldību);

22.4. ēka ir nodota ekspluatācijā vismaz 10 gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (ēkas rekonstrukcijas projektā).

23. Projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ēkas tehnisko rādītāju atbilstība šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

24. Konkursa ietvaros:

24.1. atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

24.1.1. energoaudita pārskata sagatavošana un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde (ēkas rekonstrukcijas projektā), un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina veikšana jaunbūves projektā, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunktam;

24.1.2. būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

24.1.3. zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība;

24.1.4. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas darbu veikšana;

24.1.5. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, granulu vai šķeldas apkures katli, siltumsūkņi ar transformācijas koeficientu, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulai) uzstādīšana un pieslēgšana, ja iekārtas uzstādītā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk nekā par 10 % (attiecināms uz ēkas rekonstrukcijas projektu);

24.1.6. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā (gaiscaurlaidības testu un termofotografēšanas veikšana);

24.1.7. projekta publicitātes pasākumi;

24.2. no šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētajām aktivitātēm komersantiem ir atbalstāmas šo noteikumu 24.1.1., 24.1.2., 24.1.3., 24.1.4., 24.1.5. un 24.1.6.apakšpunktā minētās aktivitātes.

25. Konkursa ietvaros:

25.1. visiem projektu iesniedzējiem attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

25.1.1. konsultāciju izmaksas – izmaksas, kas saistītas ar projekta dokumentācijas izstrādi: šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un 24.1.5.apakšpunktā minētās aktivitātes izmaksu aprēķina, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas un tāmes sagatavošanas izmaksas, ietverot būvuzraudzības un autoratlīdzības izmaksas;

25.1.2. būvniecības izmaksas jaunbūvei;

25.1.3. būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai;

25.1.4. atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, ja tādā veidā tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

25.1.5. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības testu, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšanu;

25.2. papildus šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un fiziskām personām attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar obligātajiem informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, tai skaitā ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta (pēc būves nodošanas ekspluatācijā) izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un fiziskām personām);

25.3. komersantiem šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās konsultāciju izmaksas un izmaksas par šo noteikumu 35.6.4.apakšpunktā minētā zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanu ir attiecināmas 50 % apmērā, ievērojot Komisijas regulas Nr.800/2008  26.panta 2. un 3.punktā minētos nosacījumus;

25.4. ja komersants ir saņēmis riska kapitālu, projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr.800/2008  7.panta 5.punkta "a" apakšpunktā minētos nosacījumus.

26. Projekta attiecināmo izmaksu ierobežojumi:

26.1. kopējās attiecināmās izmaksas nosaka atkarībā no plānotā enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas apkurināmās platības kvadrātmetru. Maksimālās kopējās būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksas, no kurām aprēķina attiecināmās izmaksas, uz vienu kvadrātmetru (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) nepārsniedz:

26.1.1. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir 15 kWh/m² gadā vai mazāks, – 1000 Ls/m² jaunbūves un 300 Ls/m² rekonstrukcijas projektā;

26.1.2. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 15 kWh/m² gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m² gadā, – 850 Ls/m² jaunbūves un 250 Ls/m² rekonstrukcijas projektā;

26.1.3. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 25 kWh/m² gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m² gadā, – 750 Ls/m² jaunbūves un 200 Ls/m² rekonstrukcijas projektā;

26.2. vienģimenes dzīvojamai ēkai maksimālās projekta attiecināmās izmaksas nosaka platībai, kas nepārsniedz 200 m² apkurināmās platības;

26.3. ēkas rekonstrukcijas projektā attiecināmās izmaksas attiecas uz zemas enerģijas rekonstrukcijas darbiem ēkas esošajās norobežojošajās konstrukcijās. Ja rekonstrukcijas projektā tiek piebūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas, tām attiecināmās izmaksas aprēķina kā jaunbūves projektā;

26.4. jaunbūvei attiecināmās izmaksas ir papildu izmaksas, ko veido starpība starp aprēķinātajām zema enerģijas patēriņa būvniecības izmaksām un būvniecības izmaksām, kas rodas, izpildot minimāli nepieciešamās būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" noteiktās prasības;

26.5. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības attiecināmās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.6. projekta attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.7. projekta kopējo budžetu veido ar finanšu rezervi, kas nedrīkst pārsniegt 5 % no šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām). Projekta finanšu rezervi izmanto šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minēto neparedzēto attiecināmo izmaksu segšanai, pirms finanšu rezerves izmantošanas attiecīgi grozot projekta līgumu;

26.8. ja komersants īsteno šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti, izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/2008  23.panta 3.punktā minētajām prasībām un attiecināmo izmaksu aprēķinos jāņem vērā atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 4.pielikumā minētos rādītājus.

27. Attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru, tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā minētos ierobežojumus, sedz finansējuma saņēmējs.

28. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

28.1. atbilst šo noteikumu 25. un 26.punktā minētajiem nosacījumiem;

28.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un līgumā ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – projekta līgums);

28.3. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

28.4. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

28.5. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona;

28.6. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

28.7. tās ir faktiski veiktas, ievērojot "zaļā iepirkuma" principus, finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai tā daļa;

28.8. tās ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē (nav attiecināms uz fizisku personu), ir identificējamas, ir nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

28.9. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;

28.10. tās ir iekļautas komersanta, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības (kuras uzskaitē atrodas projektā iekļauta ēka) aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi (nav attiecināms uz fizisku personu);

28.11. projekta iesniedzējs ir komersants un:

28.11.1. šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008  21.panta 3.punktā minētajām prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minētās aktivitātes;

28.11.2. šo noteikumu 25.1.4.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008  23.panta 3.punktā minētajām prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti;

28.11.3. šo noteikumu 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas tiek iegrāmatotas kā veiktās ieguldījuma izmaksas, īstenojot šo noteikumu 24.1.6.apakšpunktā minēto aktivitāti;

28.11.4. šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008  26.panta 2. un 3.punktā minētajām prasībām.

29. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir:

29.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem;

29.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

29.3. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

29.4. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

29.5. šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas komersantiem;

29.6. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona;

29.7. izmaksas, kas radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

29.8. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

29.9. sadzīves elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (tai skaitā veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts);

29.10. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

29.11. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

29.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

29.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

29.14. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām vai tajos ietvertajiem principiem;

29.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

29.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kas paredzētas personu pārvadāšanai vai ko izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

29.17. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas;

29.18. izmaksas, kuras saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai projekta īstenošanas rezultātā, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai fiziska persona;

29.19. siltumapgādes sistēmas uzstādīšanas izmaksas, ja tiek īstenots jaunbūves projekts.

30. Projekta budžetā iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Valsts budžeta iestādēm neattiecināmās izmaksas sedz šo noteikumu 64.punktā minētajā kārtībā.

VI. Konkursa izsludināšanas kārtība

31. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 3.punktā minēto finansējumu.

32. Vides investīciju fonds konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv), un atbildīgā iestāde ievieto sludinājumu tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Līdz konkursa izsludināšanas dienai atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē tiek ievietotas vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma aizpildīšanai.

33. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi).

34. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši pēc atklātā konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv), Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv) un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

VII. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība

35. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver:

35.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (5.pielikums);

35.2. sertificēta energoauditora veiktu energoaudita pārskatu (ēkas rekonstrukcijas projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

35.3. sertificēta energoauditora veiktu ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu (jaunbūves projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunktam;

35.4. sertificēta arhitekta vai būvinženiera parakstītu paskaidrojuma rakstu (6.pielikums) ar pievienotajiem dokumentiem:

35.4.1. sertificēta arhitekta izstrādātu tehniskā projekta kopiju (ja attiecināms un ja tehniskais projekts ir sagatavots līdz projekta iesnieguma iesniegšanai) vai projekta grafisko daļu, kas sastāv no:

35.4.1.1. ģenerālplāna ar norādītām debespusēm, būtiskākajiem noēnojošajiem objektiem, to gabarītiem un augstumu;

35.4.1.2. ēkas stāvu plāniem mērogā 1:100 vai 1:200 ar gabarītu izmēriem, konstrukciju tipu ("pīrāgu"), logu un ārdurvju markām;

35.4.1.3. fasādes ar ēkas norobežojošo konstrukciju plakņu, logu un durvju izmēriem un platībām;

35.4.1.4. griezuma shēmas ar apzīmētām mezglu vietām, konstrukciju tipu ("pīrāgu") markām, augstuma atzīmēm un gabarītu izmēriem;

35.4.1.5. svarīgāko mezglu risinājumiem: cokola siltināšana, balkonu un lodžiju siltināšana, logu iebūves mezgls, karnīzes un jumta siltinājuma mezgls, mezgli aukstuma tiltu novēršanai citām konstrukcijām;

35.4.1.6. konstrukciju tipu ("pīrāgu") specifikācijas ar norādītiem materiāliem, to slāņu biezumiem, atbilstošā materiāla koriģētajām siltumvadītspējām (λ) un konstrukcijas kopējo siltuma caurlaidības koeficientu (U);

35.4.2. tehniskās apsekošanas atzinumu atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ēkas rekonstrukcijas projektā;

35.4.3. ēkas būvniecības vai ēkas rekonstrukcijas izmaksu tāmi atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (izmaksu novērtējums, ņemot vērā šo noteikumu 6.pielikumā ietverto informāciju);

35.5. tehnoloģisko iekārtu specifikāciju ar tāmi (ja attiecināms);

35.6. papildus iesniedzamos dokumentus:

35.6.1. projekta iesniedzēja lēmuma izrakstu par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmērs (attiecināms uz pašvaldību, komersantu un projekta iesniedzējiem, kas nav valsts budžeta iestāde);

35.6.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā dokumentā norādītās informācijas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā daļa (nav attiecināms uz privātpersonu);

35.6.3. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms);

35.6.4. komersantiem – zvērināta revidenta atzinumu par projekta iesniegumā norādīto šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr.800/2008  21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apmēru energoefektivitātes pasākumiem;

35.6.5. komersantiem – deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

35.6.6. komersantiem – izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jauna fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, īstenojot šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/2008  23.panta 3.punktu;

35.6.7. attiecināmo izmaksu aprēķinu jaunbūvei atbilstoši šo noteikumu 26.4.apakšpunktam (jaunbūves projektā);

35.6.8. tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības apliecinājumu, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un ka iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota.

36. Iepirkumus, kuri nepieciešami šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās iesnieguma dokumentācijas sagatavošanai (ēkas energoefektīvas rekonstrukcijas īstenošanai un projekta īstenošanai), projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši "zaļā iepirkuma" principiem. Ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētajām dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas, bet ne agrāk kā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, projekta iesniedzējam jānodrošina to atbilstība kopējai iesnieguma dokumentācijai (šo noteikumu 3., 5. un 6.pielikums).

37. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā uz elektronisko datu nesēja. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

38. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

38.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā;

38.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu;

38.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tiek uzskatīts, ka atbildīgajā iestādē projekta iesniegums saņemts divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts.

39. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

39.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

39.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.3.2.apakšpunktu);

39.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

39.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – lats, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norādot latos, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata;

39.5. projekta iesniegumā veiktajiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem jābūt atrunātiem;

39.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

39.7. projekta iesniegums ir parakstīts atbilstoši šo noteikumu 21.1.apakšpunktam;

39.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

39.8.1. projekta iesniegumam pievieno šo noteikumu 35.punktā minētos projekta iesniegumā ietilpstošos dokumentus elektroniskā veidā kompaktdiskā (CD), kas ir sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā, un vienu projekta iesnieguma apliecinātu kopiju vai otru projekta iesnieguma oriģināleksemplāru;

39.8.2. projekta iesniegumam jābūt identiskam ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma dokumentāciju elektroniskā veidā;

39.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā:

39.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām;

39.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskatu – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā.

40. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot to atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Zema enerģijas patēriņa ēkas"" un "Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas".

41. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

VIII. Projektu iesniegumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

42. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

43. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti četri atbildīgās iestādes pārstāvji un viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

44. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 7.pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

44.1. uzsākot vērtēšanu, vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina;

44.2. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem kritērijiem.

45. Ja tiek konstatēta neatbilstība vismaz vienam šo noteikumu 7.pielikumā minētajam neprecizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

46. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 8.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 65 punkti.

47. Ja tiek konstatēta neatbilstība kaut vienam šo noteikumu 7.pielikumā minētajam precizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam un kvalitātes vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatēto neatbilstību un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas.

48. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesnieguma atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām.

49. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai ja pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegums tiek noraidīts.

50. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 5.pielikuma 2.9.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs nodrošina ekspertiem piekļuvi tām.

51. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

52. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāko sagaidāmo energoefektivitātes rādītāju.

53. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

53.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

53.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 51.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums.

54. Lai nodrošinātu projektu ieviešanu atbilstoši šo noteikumu prasībām, atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt projekta līgumu, ja jāprecizē projekta iesniegums atbilstoši šo noteikumu 12.punktā minētajam nosacījumam.

55. Atbildīgā iestāde pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu un, ja pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu.

56. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs 30 dienu laikā nenoslēdz projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu, izņemot:

56.1. gadījumu, ja projekta iesniedzēja līdzfinansējums tiek nodrošināts saskaņā ar šo noteikumu 64.punktu. Ja šo noteikumu 64.punktā minētajā kārtībā finansējums netiek nodrošināts 60 dienu laikā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu;

56.2. šo noteikumu 12.punktā minēto gadījumu.

IX. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

57. Ja šo noteikumu 56.punktā minēto iemeslu dēļ projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai. Ja divi vai vairāki projekta iesniegumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju un zemāko siltumenerģijas patēriņu apkurei.

58. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai:

58.1. finansējuma saņēmējs – fiziska persona vai komersants – iesniedz Vides investīciju fondā lēmumu par kredītresursu vai citu finanšu līdzekļu (ja tādus ir paredzēts piesaistīt) piešķiršanu vai nodrošināšanu projektam ar tajā norādītu projektam piešķiramā finansējuma apmēru;

58.2. finansējuma saņēmējs – fiziska persona vai komersants – iesniedz paziņojumu par norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē (turpmāk – projekta konts) un finansējuma saņēmēji, kas nav valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontu Valsts kasē atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību, kā arī informē par to Vides investīciju fondu, lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus.

59. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

60. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, komersants, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība, ja tā ir finansējuma saņēmējs:

60.1. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

60.2. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;

60.3. pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto ēkā, kurā veiktas projekta aktivitātes, publiski pieejamā telpā vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts pēc rekonstrukcijas;

60.4. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

61. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, fiziska persona, ja tā ir finansējuma saņēmējs, pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto uz tās ēkas fasādes, kurā veiktas projekta aktivitātes, vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts.

62. Līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai. Pēc Vides investīciju fonda pieprasījuma finansējuma saņēmējam jānodrošina pārbaudei šādi dokumenti:

62.1. gaisa caurlaidības testa pārskats atbilstoši piemērotai būvniecības stadijai, kurā pārskatu iespējams sagatavot (gaisa caurlaidības koeficienti ēkām norādīti šo noteikumu 2.pielikumā);

62.2. būtisko projekta risinājumu fotofiksācija, tai skaitā siltumizolācijas un logu instalāciju risinājumu fotofiksācija būvniecības stadijā;

62.3. ēkas norobežojošo konstrukciju termogrāfijas pārskats (pirmajā apkures sezonā).

63. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām:

63.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkai netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta;

63.2. finansējuma saņēmējs projekta līgumā norādītajā termiņā nodrošina, ka finansējuma saņēmēja īpašumtiesības uz ēku pēc jaunbūves projekta īstenošanas tiks nostiprinātas zemesgrāmatā;

63.3. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēka netiks atsavināta. Ja ēka tiek atsavināta, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu;

63.4. ēka tiek izmantota vienīgi pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība (attiecināms uz pašvaldībām);

63.5. ēka un zeme zem ēkas netiek izīrēta trešajām personām, izņemot gadījumu, ja tas noteikts muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos. Regulējums ir attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

63.6. šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3. un 5.1.10.apakšpunktā minētā ēka un zeme zem ēkas netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām);

63.7. ja ēka vai zeme zem ēkas tiek izīrēta, tiek ievēroti tirgus principi (cena, par kādu vērtēšanas dienā zemi un ēkas varētu izīrēt ar individuālu līgumu starp brīvprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju, pieņemot, ka lieta publiski piedāvāta tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to likumīgā kārtā izīrēt un ka sarunām, ņemot vērā īpašuma veidu, ir pietiekami daudz laika);

63.8. finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai.

X. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi

64. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, projekta īstenošanai finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem un maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai saņemto transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Valsts budžeta iestādes saņem maksājumus saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.

65. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi:

65.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ar avansu nepārsniedz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

66. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

66.1. avansa maksājumu var saņemt, ja:

66.1.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai;

66.1.2. finansējuma saņēmējs, ja tas ir komersants vai fiziska persona, iesniedzis Vides investīciju fondā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes avansa maksājuma nodrošinājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu, kas izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un vēstulē norādītais kredītiestādes garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, un vēstule satur nosacījumu par līdzekļu atgriešanu pēc pirmā pieprasījuma un nosacījumu par garantijas termiņa pagarināšanas iespēju;

66.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta ceturksni, starpposma maksājuma pieprasījumu un starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposmu maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi projekta ceturksnī;

66.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, noslēguma maksājuma pieprasījumu un noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

67. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu (tai skaitā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma) sasniegšanu.

68. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par pirmo un otro ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā (ēkas rekonstrukcijas projektā) norādītais oglekļa dioksīda emisiju plānotais samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, un projekta iesniegumā (jaunbūves projektā) plānotais enerģijas patēriņš apkurei (kWh/m² gadā) nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstība) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi.

69. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 68.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Vides investīciju fonds var sniegt attiecīgus ieteikumus.

70. Finansējuma saņēmējs plānā ietver argumentētus siltumenerģijas patēriņa samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus telpu temperatūras kontrolei un regulēšanai un, ja nepieciešams, citus energoaudita pārskatā iekļautos pasākumus, kas netika veikti projekta līguma ietvaros vai netika veikti pietiekami kvalitatīvi.

71. Plānu izstrādā un īsteno atsevišķi katrai projektā iekļautajai ēkai, kurai konstatēta oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstība.

72. Plānu finansējuma saņēmējs īsteno par saviem līdzekļiem gada laikā pēc šo noteikumu 68.punktā minētās informācijas saņemšanas.

73. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par trešo un ceturto ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas atkārtoti konstatē, ka projekta iesniegumā (ēkas rekonstrukcijas projektā) norādītais oglekļa dioksīda emisiju plānotais samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, un projekta iesniegumā (jaunbūves projektā) plānotais enerģijas patēriņš apkurei (kWh/m² gadā) nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu projekta līgumā noteiktajā kārtībā, ja finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība, komersants vai fiziska persona. Atbildīgā iestāde nosūta Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu, un Ministru kabinetam ir tiesības ierosināt valsts budžeta asignējuma apturēšanu, ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde.

74. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apmēru atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz enerģijas patēriņu apkurei, par trešo un ceturto ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas vidējo enerģijas patēriņu apkurei dala ar projekta iesniegumā norādīto enerģijas patēriņu apkurei un rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) ietaupījumu, kas panākts, samazinot ēkas siltumenerģijas patēriņu, nosaka atbilstoši CO₂ emisijas faktoram – 0,264 t/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors).

2. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO₂ tiek emitēts atmosfērā, patērējot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO₂ emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.

3. Vidējo emisijas faktoru piemēro arī ēkām, kuras apkurina, izmantojot biomasu (piemēram, malka, šķelda, granulas), vai kuras ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai, kurā siltuma ražošanā izmanto biomasu.

4. Ja centralizēto siltumapgādi nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā noteiktā vidējā emisijas faktora vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma tabulai un zudumus tīklā. Iesniedzējam dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana.

Tabula

Oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas faktors

Nr.p.k.	Enerģijas iegūšanā izmantotais kurināmā veids	ECO2 (t/MWh)
1.	Dabasgāze	0,201
2.	Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns)	0,225
3.	Kūdra (40 % mitruma)	0,374
4.	Kūdras briketes	0,342
5.	Akmeņogles	0,332
6.	Kokss	0,313
7.	Dīzeļdegviela	0,266
8.	Degvieleļļa (mazuts)	0,276
9.	Degakmens eļļa	0,272
10.	Autobenzīns	0,247
11.	Petroleja	0,257
12.	Koksne (55 % mitruma)	0,388

5. Emisiju samazinājumu siltumenerģijas sektorā centralizētas siltumapgādes gadījumā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Esc = E CO2 x Qpat , kur

(1)

E_sc – emisiju samazinājums siltumenerģijas sektorā centralizētā siltumapgādē (t);

E _CO2 – vidējais emisijas faktors (0,264 t/MWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 4.punktam (t/MWh);

Q_pat – patērētā siltumenerģija (MWh).

6. Ja ēkā siltumapgādi nodrošina autonomā apkure, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO₂ emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma tabulai.

7. Emisiju samazinājumu siltumenerģijas sektorā autonomas apkures gadījumā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Esa = ECO2 x Qsar / ŋ , kur

(2)

E_sa – emisiju samazinājums siltumenerģijas sektorā autonomā apkurē (t);

E_CO2 – CO₂ emisijas faktors (t/MWh saskaņā ar šā pielikuma tabulu);

Q_sar – saražotā siltumenerģija (MWh);

ŋ – katlumājas lietderības koeficients saskaņā ar energoaudita datiem.

8. Elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors ir vienāds ar 0,397 t/MWh. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu, kas radies no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Eee = ECO2 x Qee , kur

(3)

E_ee – emisiju samazinājuma apjoms no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma (t);

E_CO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh);

Q_ee – elektroenerģijas patēriņš (MWh).

9. Kopējo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu iegūst, summējot emisiju samazinājumu siltumenerģijas sektorā atbilstoši šā pielikuma 1. vai 2.formulai un emisiju samazinājuma apjomu no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma atbilstoši šā pielikuma 3.formulai.

10. Siltumsūkņa saražotajai siltumenerģijai CO₂ emisijas faktoru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ECO2 siltumsūknis = (k x ECO2 silt – ECO2 ee)/k , kur

(4)

E_{CO2 siltumsūknis} – CO₂ emisijas faktors siltumsūkņa saražotajai siltumenerģijai (t/MWh);

E_CO2 silt – CO₂ emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma tabulu vai vidējais emisiju faktors saskaņā ar šā pielikuma 4.punktu;

E_CO2 ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh);

k – siltumsūkņa transformācijas koeficients.

Vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Prasības projekta ēkas tehniskajiem rādītājiem

1. Ēkas norobežojošām konstrukcijām jāatbilst šādiem rādītājiem:

1.1. ēkām ar enerģijas patēriņu līdz 25 kWh/m² gadā:

1.1.1. logi ar trīskāršo stikla paketi, kuru siltuma caurlaidības koeficienta vērtība U_w nepārsniedz 0,8 W/m²K;

1.1.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība, ieskaitot termiskos tiltus, nepārsniedz 0,30 W/m²K, bet jumtiem un pārsegumiem 0,2 W/m²K;

1.2. ēkām ar patēriņu no 25 līdz 35 kWh/m² gadā:

1.2.1. logi ar uzlabotu dubulto stikla paketi, kuru siltuma caurlaidības koeficienta vērtība U_w nepārsniedz 1,0 W/m²K. Ja logu nomaiņa netiek veikta, koeficienta vērtība U_w nepārsniedz 1,8 W/m²K;

1.2.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība, ieskaitot termiskos tiltus, nepārsniedz 0,40 W/m²K, bet jumtiem un pārsegumiem 0,2 W/m²K;

1.3. centralizētajai ventilācijas sistēmai jābūt ar rekuperāciju, lietderības koeficients vismaz 75 %, elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 0,4 Wh/m³h, ar ražotāja sertifikātu un garantiju;

1.4. norobežojošo konstrukciju gaisa caurlaidības koeficients (izteikts kā gaisa noplūde n₅₀ (h^-1), ja spiediena starpība ir 50 Pa) visai ēkai kopumā:

1.4.1. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir vienāds ar 15 kWh/m² gadā vai mazāks, gadā gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 0,6 h^-1 dzīvojamām ēkām un publiskajām ēkām;

1.4.2. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir lielāks par 15 kWh/m² gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m² gadā, gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 1,0 h^-1 dzīvojamām ēkām un 1,2 h^-1 publiskajām ēkām;

1.4.3. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir lielāks par 25 kWh/m² gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m² gadā, gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 1,2 h^-1 dzīvojamām ēkām un 1,8 h^-1 publiskajām ēkām;

1.5. visām ēkām pēc projekta īstenošanas kopējais primārās enerģijas patēriņš (apkures, karstā ūdens un elektroenerģijas patēriņa summa) nepārsniedz 150 kWh/m² gadā.

2. Ēkas kopējo apkurināmo platību nosaka kvadrātmetros (m²), summējot visu to telpu platību, kurās paredzēts nodrošināt telpu mikroklimatu. Telpu platības nosaka ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.

Vides ministrs R.Vējonis

 

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

 

Vides ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Tehnoloģiju investīciju izmaksas

1. Fosilos energoresursus izmantojošo (atsauces) tehnoloģiju vidējās investīciju izmaksas siltumenerģijas ražošanai

1.tabula

Nr.p.k	Tehnoloģija	Atsauces tehnoloģijas investīciju izmaksas (Ls/kWth)*	Uzstādītās jaudas diapazons (MWth)
1.1.	Gāzes katls	82	0–0,05
1.2.	Gāzes katls	78	0,05–0,1

Piezīme. * Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi.

2. Atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas siltumenerģijas ražošanai

2.tabula

Nr.p.k	Tehnoloģija	Investīcijas (Ls/kWth)	Efektivitāte
2.1.	Šķeldas vai salmu biomasas katls	300	≥ 0,80
2.2.	Biomasas granulu katls	316	≥ 0,80
2.3.	Saules kolektori:
2.3.1.	plaknes absorbcijas saules kolektori	900	≥ 0,50**
2.3.2.	vakuuma saules kolektori	1200	≥ 0,60**
2.4.	Siltuma sūkņi:
2.4.1.	ūdens/ūdens (W10/W35)	980	≥ 5,0
2.4.2.	tiešā iztvaikošana/ūdens (E4/W35)	1100	≥ 5,0
2.4.3.	šķidrums/ūdens (B0/W35)	1100	≥ 5,0
2.4.4.	šķidrums/ūdens (B0/W35)	880	≥ 4,0
2.4.5.	šķidrums/gaiss (B0/A32)	880	≥ 3,0
2.4.6.	gaiss/ūdens (A2/W35)	880	≥ 3,0
2.4.7.	gaiss/gaiss*** (A2/A20)	580	≥ 3,0

Piezīmes.

1. ** Lietderības koeficients noteikts atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

2. *** Gaiss/gaiss tipa siltumsūkņus var uzstādīt, ja tie paredzēti darbam –20 °C temperatūrā.

3. Projekta izmaksas, kas ir lielākas par atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamām investīciju izmaksām, kuras minētas šā pielikuma 2.tabulā, norāda kā neattiecināmās izmaksas, un tās sedz projekta iesniedzējs no saviem finanšu līdzekļiem.

4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" 26.8.apakšpunktu projekta attiecināmās izmaksas (I) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = (I_RES – I_fos) x P , kur

I_RES – projektā plānotās atjaunojamo energoresursu investīcijas (Ls/kW_th), kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, atbilstoši jaudas diapazonam (2.tabula);

I_fos  – fosilo energoresursu investīcijas (Ls/kW_th) atbilstoši jaudas diapazonam (1.tabula);

P – plānotā uzstādāmā tehnoloģiskās iekārtas jauda (kW).

Piezīme. Komersantiem šā aprēķina metodoloģija ir piemērojama attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek īstenoti saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), 23.panta 3.punktu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma raksts

1. Pamatinformācija par paskaidrojuma raksta sagatavotāju

Vārds, uzvārds
Arhitekta vai būvinženiera sertifikāta numurs
Arhitekta vai būvinženiera sertifikāta izdevējs
Arhitekta vai būvinženiera sertifikāta derīguma termiņš
Ēkā sasniegtais enerģijas patēriņš apkurei	≤ 15 kWh/m2 gadā
	15 ≤ 25 kWh/m2 gadā
	25 ≤ 35 kWh/m2 gadā

2. Sertificēta arhitekta paskaidrojums

2.1. Ēkas novietojums un esošā situācija

2.2. Arhitektūras daļa. Apraksts par projektēšanas un būvniecības metodēm, ar kādām sasniedzams projektā norādītais ēkas enerģijas patēriņš.

2.3. Būvkonstrukciju daļa. Apraksts par ēkas nesošo konstrukciju piemērotību zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem.

2.4. Apkure un ventilācija. Ventilācijas un apkures sistēmas apraksts, sistēmas piemērotība zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem, tehnoloģiju apraksts, iekārtu parametri.

2.5. Telpu apgaismojums un elektroenerģijas patēriņš, tā atbilstība normatīviem, apgaismes ķermeņu parametri, elektroapgādes sistēmas piemērotība zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem, ēkā izmantojamo iekārtu apraksts un patēriņa klase (ne zemāka par A).

2.6. Projekta apgrūtinājumi, kas saistīti ar ēkas atrašanos pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā vai ar ēkas valsts vai vietējas nozīmes pieminekļa statusu, vai apgrūtinājumi saskaņā ar vietējās būvvaldes lēmumu par ēkas nozīmi publiskajā telpā, vai apgrūtinājumi saskaņā ar ēkas tehniskā apsekojuma rezultātiem.

3. Darbu organizācija

Apraksts par enerģiju taupošām būvniecības metodēm, kuras būtu piemērojamas projektā, un to atbilstību "zaļā iepirkuma" prasībām. Prasības būvniecības energopatēriņa pārraudzībai un būvmateriāliem.

4. Papildu pasākumi

Papildu pasākumi, kurus sertificēts arhitekts uzskata par nepieciešamiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO₂ emisiju samazinājumu (rekonstrukcijai) un ēkā sasniedzamo enerģijas patēriņu apkurei (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā, bet kā neattiecināmās izmaksas).

4.1. Pasākumu raksturojums

Pasākuma nosaukums	Pamatojums un apraksts

4.2. Informācija par papildu pasākumu veikšanas saskaņošanu no projekta iesniedzēja puses un papildu pasākumu finansēšanas avotu

5. Pielikumi:

5.1. tehniskā projekta kopija vai grafiskā daļa;

5.2. tehniskās apsekošanas atzinums;

5.3. ēkas būvniecības vai ēkas rekonstrukcijas izmaksu tāme (izmaksu novērtējums, ņemot vērā paskaidrojuma rakstā ietverto informāciju).

6. Apliecinājums

Apliecinu, ka skiču vai tehniskajā projektā un šajā paskaidrojuma rakstā iekļautie tehniskie risinājumi atbilst zema enerģijas patēriņa kritērijiem, finanšu instrumenta ierobežojumiem, kā arī citiem dokumentiem.

Apliecinu, ka ar projekta iesniedzēju ir saskaņota šā paskaidrojuma raksta 4.punktā minēto papildu pasākumu veikšana, kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO₂ emisiju samazinājumu (rekonstrukcijai) un ēkā sasniedzamo enerģijas patēriņu apkurei.

Paraksts _______________

Datums _______________

Piezīme. Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Administratīvās vērtēšanas kritēriji

Nr.p.k.	Kritērijs	Jā	Nē	NA*	P/N**
1.	Projekta atbilstības pamatkritēriji
1.1.	ir iesniegta projekta iesnieguma veidlapa (atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 5.pielikumam)				N
1.2.	projekta iesniedzējs ir:
1.2.1.	noteikumu 4.punktā minētais komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikā				N
1.2.2.	tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde				N
1.2.3.	Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome				N
1.2.4.	fiziska persona				N
1.3.	projekta iesniegums ir iesniegts:
1.3.1.	papīra dokumenta formā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants, vai fiziska persona, kura ir projekta iesniedzējs				N
1.3.2.	elektroniskā dokumenta veidā, uz kura ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs				N
1.4.	projekta iesniegums ir ievietots slēgtā iepakojumā				N
1.5.	projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā				N
1.6.	projekta iesniegums atbilst noteikumu 20.punktā minētajām prasībām				P
2.	Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji
2.1.	projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā				P
2.2.	projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta				P
2.3.	projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu)				N
2.4.	projekta iesnieguma veidlapa ir sagatavota latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.3.2.apakšpunktu)				P
2.5.	papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā				P
2.6.	papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam				P
2.7.	projekta iesniegumā visos aprēķinos izmantota naudas vienība – lats				P
2.8.	prasības, kas attiecas tikai uz tiem projekta iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā:
2.8.1.	ir iesniegts viens oriģināleksemplārs un viena projekta iesnieguma apliecināta kopija vai otrs iesnieguma oriģināleksemplārs				P
2.8.2.	projekta iesniegumam ir pievienots kompaktdisks (CD) ar projekta iesnieguma veidlapu un noteikumu 35.punktā minētajiem projekta iesniegumā ietilpstošajiem dokumentiem elektroniskā veidā, kas ir sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā				P
2.8.3.	projekta iesnieguma veidlapa papīra formā ir identiska projekta iesnieguma veidlapai elektroniskā veidā				P
2.8.4.	projekta iesnieguma oriģināleksemplārs un tā kopija ir cauršūti (cauraukloti)				P
2.8.5.	visas projekta iesnieguma oriģināleksemplāra lapas ir numurētas				P
2.9.	prasības, kas attiecas tikai uz projekta iesniegumiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta veidā:
2.9.1.	projekta iesniegums noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām				P
2.9.2.	projekta iesnieguma veidlapa izstrādāta DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskats – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumi – PDF formātā, tāme un laika grafiks – XLS vai XLSX formātā				P
3.	Projekta iesnieguma pamatdokumenti
3.1.	ēkas energoaudita pārskats, kas sagatavots atbilstoši noteikumu 3.pielikumam				N
3.2.	sertificēta energoauditora veikts ēkas enerģijas patēriņa aprēķins (jaunbūves projektā) (noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunkts)				N
3.3.	sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma raksts (noteikumu 6.pielikums) ar pievienotiem dokumentiem atbilstoši noteikumu 35.4.1., 35.4.2. un 35.4.3.apakšpunktam				N
3.4.	tehnoloģisko iekārtu specifikācija ar tāmi, ja attiecināms				P
4.	Papildus iesniedzamie dokumenti
4.1.	projekta iesniedzēja lēmuma izraksts par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms (attiecināms uz pašvaldību, komersantu un projekta iesniedzēju, kas nav valsts budžeta iestāde)				P
4.2.	Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums par noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā dokumentā norādītās informācijas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis (tā daļa) (nav attiecināms uz fizisku personu)				P
4.3.	pilnvara par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināma)				N
4.4.	komersantiem – zvērināta revidenta atzinums par projekta iesniegumā norādīto noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr.800/2008  21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apmēru energoefektivitātes pasākumiem				P
4.5.	komersantiem – deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai				P
4.6.	komersantiem – izmaksu aprēķins, kurā veikts salīdzinājums starp jauna fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, īstenojot noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/2008  23.panta 3.punktu				P
4.7.	attiecināmo izmaksu aprēķins jaunbūvei atbilstoši noteikumu 26.4.apakšpunktam (jaunbūves projektā)				P
4.8.	tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un ka iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota				P
5.	Projekta iesnieguma atbilstība konkursa mērķim
5.1.	projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā				N
5.2.	projekts atbilst konkursa mērķim				N
5.3.	projekts atbilst noteikumu 5.punktā, 21.3.apakšpunktā un 22.punktā minētajiem nosacījumiem				P
5.4.	sniegts projekta nepieciešamības pamatojums				P
5.5.	projektā paredzētās aktivitātes plānots īstenot līdz 2012.gada 1.novembrim				P
5.6.	projektā plānotās aktivitātes atbilst noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm saskaņā ar noteikumu 24.punktu				P
5.7.	projekta īstenošanas rezultātā saskaņā ar noteikumu 24.1.5.apakšpunktu iekārtas uzstādītā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk nekā par 10 %				P
5.8.	projekta īstenošanas rezultātā sagaidāmais efektivitātes rādītājs (oglekļa dioksīda emisijas samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu) komersantu un fizisko personu iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,35 kgCO2/Ls gadā, bet tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,25 kgCO2/Ls gadā (ēkas rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas gadījumā)				P
5.9.	projekta iesniegums atbilst noteikumu 23.punktā minētajām prasībām				P
5.10.	ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nav lielāks par 35 kWh/m2 gadā				P
5.11.	ēkas energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma rakstā ir ietverti vienādi pasākumi, kuri ir iekļaujami projekta attiecināmajās izmaksās				P
5.12.	sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera skiču projektā norādīta informācija atbilstoši noteikumu 6.pielikumā minētajai veidlapai				P
5.13.	jaunbūves projektā nav uzsākta būvniecība				N
5.14.	projekta iesniegumā ir identificēti un raksturoti iespējamie projekta ieviešanas riski un raksturoti preventīvie pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai				N
5.15.	projekta iesniegumā ir norādīti un aprakstīti projekta īstenošanas publicitātes pasākumi				P
5.16.	nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 100 latus (attiecināms uz komersantu un fizisku personu)				P
6.	Finanšu instrumenta finansējums
6.1.	projektam pieprasītais kopējais finanšu instrumenta finansējums nav lielāks par 750 000 latu				N
6.2.	projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējums nepārsniedz noteikumu 7.punktā minēto atbalsta intensitāti, un komersantiem konsultāciju izmaksas nepārsniedz noteikumu 25.3.apakšpunktā minēto atbalsta intensitāti				N
6.3.	projektā iekļautās attiecināmās izmaksas atbilst noteiktajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar noteikumu 25., 26. un 28.punktu				P
7.	"Zaļā iepirkuma" prasību piemērošana publiskajos iepirkumos
7.1.	"zaļā iepirkuma" prasības plānotajos iepirkumos piemēro saskaņā ar noteikumu 5.pielikuma 2.5.sadaļu				P

Piezīmes.

1. * Nav attiecināms.

2. ** P – administratīvās vērtēšanas kritēriji, kuri precizējami atbilstoši noteikumu 47.punktam; N – administratīvās vērtēšanas kritēriji, kuri nav precizējami.

3. *** "Zaļā iepirkuma" prasības energoefektivitātei ir ietvertas administratīvo kritēriju 7.punktā. Projekta iesniedzējam projekta iesnieguma veidlapā (noteikumu 5.pielikums) jānorāda, kā tiks ievērotas "zaļā iepirkuma" prasības, bet projekta īstenošanas laikā "zaļā iepirkuma" prasību izpilde jāiekļauj iepirkumos, tehniskajos risinājumos un darba organizācijā. Prasību izpildei jābūt definētai ar pārbaudāmiem dokumentiem un monitoringu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1185

Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr. p.k.	Kritērijs	Kritērija rādītāji	Iespējamais punktu skaits	Faktiskais vērtējums
1.	Projekta sagaidāmais energoefektivitātes rādītājs	Siltumenerģijas patēriņš apkurei ir vienāds ar 15 kWh/m2 gadā vai mazāks	25
		Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 15 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 20 kWh/m2 gadā	20
		Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 20 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 gadā	15
		Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 25 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 30 kWh/m2 gadā	10
		Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 30 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 gadā	5
		1. KOPĀ	5–25
2.	Projekta sagaidāmais CO2 izmešu samazinājuma efektivitātes rādītājs kgCO2/Ls gadā (tikai ēkas rekonstrukcijas gadījumā)	Projekts ar visaugstāko efektivitātes rādītāju	5
		Projekts ar otro augstāko efektivitātes rādītāju	4
		Projekts ar trešo augstāko efektivitātes rādītāju	3
		Projekts ar ceturto augstāko efektivitātes rādītāju	2
		Projekts ar piekto augstāko efektivitātes rādītāju	1
		2. KOPĀ	0–5
3.	Esošais siltumenerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā (tikai ēkas rekonstrukcijas gadījumā)	Vienāds ar 120 kWh/m2 gadā vai mazāks	5
		Lielāks par 120 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 140 kWh/m2 gadā	4
		Lielāks par 140 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 160 kWh/m2 gadā	2
		Lielāks par 160 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 180 kWh/m2 gadā	1
		Lielāks par 180 kWh/m2 gadā	0
		3. KOPĀ	0–5
4.	Projekta sagaidāmais siltumenerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā (tikai jaunbūves projektā)	Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju	7
		Projekts ar trešo augstāko energoefektivitātes rādītāju	5
		Projekts ar ceturto augstāko energoefektivitātes rādītāju	3
		Projekts ar piekto augstāko energoefektivitātes rādītāju	1
		4. KOPĀ	0–10
5.	Projekta sagaidāmais siltumenerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā (papildpunkti labākajiem projektiem atbilstoši noteikumu* 5.punktā minētajām ēku klasēm)	Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – vienģimenes dzīvojamā ēka (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – vienģimenes dzīvojamā ēka (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – skola (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – skola (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – mazumtirdzniecības ēka (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – mazumtirdzniecības ēka (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – ražošanas ēka (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – ražošanas ēka (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (jaunbūve)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (jaunbūve)	5
		Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – viesnīca (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – viesnīca (rekonstrukcija)	5
		5. KOPĀ	0–10
6.	Projekta kopējās attiecināmās izmaksas Ls/m2 (papildpunkti labākajiem projektiem atbilstoši noteikumu* 26.1.apakšpunktā minētajam iedalījumam)	Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (jaunbūve)	10
		Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (jaunbūve)	5
		Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds 25 kWh/m2 (jaunbūve)	10
		Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 (jaunbūve)	5
		Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 (rekonstrukcija)	5
		Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (jaunbūve)	10
		Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (jaunbūve)	5
		Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (rekonstrukcija)	10
		Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (rekonstrukcija)	5
		6. KOPĀ	0–10
		Pavisam kopā	5–65

Piezīmes.

1. * Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums".

2. Ja rekonstrukcijas projektā tiek piebūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas, tad atbilstoši šā pielikuma kritērijiem ēka tiek vērtēta kā rekonstrukcija, ja rekonstruējamās ēkas daļas apkurināmā platība pārsniedz jaunbūvējamās ēkas daļas apkurināmo platību.

Vides ministrs R.Vējonis