• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 11.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2011., Nr. 6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224171

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par KNAB priekšnieka rīcības vērtēšanu

Vēl šajā numurā

12.01.2011., Nr. 6

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 11.janvārī

IeM: Par Valsts policijas priekšnieka apstiprināšanu

Foto no reitingi.lv

11.janvārī Ministru kabinets Valsts policijas priekšnieka amatā apstiprināja līdzšinējo Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieku Arti Velšu.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece atzīst, ka A.Velšs ar savu līdzšinējo dienesta gaitu pierādījis, ka ir spējīgs uzņemties atbildību.

Viņam būs jāturpina līdzšinējā VP priekšnieka Valda Voina īstenoto reformu ieviešana, kā arī jāturpina sabiedrības uzticības atjaunošana policijai, cieši sadarbojoties ar sabiedrību un policistu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

“Tieši no jaunā Valsts policijas priekšnieka būs atkarīgs, cik droši un pasargāti jutīsies mūsu sabiedrība un cik pārliecināti par savu rītdienu būs dienestā esošie,” norāda L.Mūrniece.

Artim Velšam būs jāmotivē labākie dienestā strādājošie un jāizskauž negodprātīgie darbinieki, būs jāskaidro sabiedrībai policijas pieņemtie lēmumi un jāuzlabo policistu komunikāciju ar sabiedrību. Tāpat viens no uzdevumiem būs panākt operatīvāku policijas reaģēšanas laiku, norāda Linda Mūrniece.

Iekšlietu ministre atzīst, ka no A.Velša tiek sagaidīta cieša sadarbība ar sabiedrību, zemessargu iesaistīšana policijas darbā, kā arī reģionos strādājošo policistu atpazīstamības veicināšana, sekmējot sabiedrības uzticību policijai. Tāpat būs svarīgi veikt preventīvo darbu, stiprināt iecirkņa inspektoru institūciju, palielinot policistu skaitu tajos.

A.Velša kandidatūra pilnībā atbilst VP priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, kas paredzētas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā – A.Velšs ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un turpina studijas doktorantūrā, savukārt viņa izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pārsniedz 17 gadus.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece:

“Ministru kabinets 11.janvārī atbalstīja Arta Velša kandidatūru Valsts policijas priekšnieka amatā. Viņu gaida grūts un atbildīgs darbs un miljoniem acu, kas sekos līdzi tam, kā viņš tiek ar to galā.

Mēs zinām, ka Latvijā mazi bērni grib kļūt par ugunsdzēsējiem un glābējiem, jo viņu darbu cilvēki pie mums augstu novērtē un ciena. A.Velša un visas mūsu policijas uzdevums ir panākt, ka mazi zēni un meitenes Latvijā vēlas kļūt par policistiem. Dienā, kad tā būs, varēsim teikt, ka jaunais policijas priekšnieks ir attaisnojis uz sevi liktās cerības.

Valsts policijas priekšnieka amatam sabiedrība, policisti un, protams, ministrijas vadība pievērš lielu uzmanību. Tieši no Valsts policijas priekšnieka ir atkarīgs, cik droša un pasargāta jūtas sabiedrība, cik pārliecināti par savu rītdienu ir dienestā esošie. No Valsts policijas priekšnieka ir atkarīgs, cik pārliecināta ir ministrijas vadība par savas izvēles pareizību, ka tieši šis kandidāts ir īstais, kurš strādās sabiedrības labā un būs autoritāte saviem padotajiem.

Uz A.Velša pleciem tagad gulstas milzīga atbildība, un viņam veicami svarīgi uzdevumi. Viņam būs jāpabeidz iepriekšējā priekšnieka īstenotās smagās reformas un jāturpina to ieviešana dzīvē. Bet pats galvenais uzdevums, ko nevar paveikt vienā dienā ar dažiem rīkojumiem, – A.Velšam būs jāpanāk sabiedrības uzticēšanās policijai, tai viņa vadībā būs jākļūst par sabiedrības palīgu un atbalstu. A.Velšam būs cieši jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, īpaši ar policistu intereses pārstāvošajām arodbiedrībām.

Ir konkrēti darbi, kas darāmi: jāmotivē labākie dienestā esošie un visiem spēkiem jāizskauž negodīgie un slinkie. Jārunā ar sabiedrību, un policistiem jāmācās runāt ar sabiedrību. Jāmaina policijas reaģēšanas laiks, un arī ceļu policistiem jākļūst par palīgiem, ne sodītājiem. Policijas darbā jāiesaista policijas palīgi un zemessargi, jāaicina cilvēki ziņot par noziedzību un par policistu darba nepilnībām. Policijas reģionu priekšniekiem ir jākļūst atpazīstamiem savos reģionos, lai cilvēki viņiem uzticētos un meklētu palīdzību, kad tā nepieciešama. Jāveic preventīvais darbs, un jāstiprina iecirkņi, palielinot policistu skaitu tajos. Jāuzlabo materiāli tehniskais nodrošinājums, īpaši reģionos ārpus Rīgas. Jāveic regulāras ārkārtas pārbaudes policijas iecirkņos, un jāstiprina iecirkņa inspektoru institūcija.

A.Velšam nav jāapgūst pamatpatiesības jaunajā amatā, jo viņš nekad citur kā policijā nav strādājis, sākot jau ar patruļdienestu. Viņš ar savu dienesta gaitu līdz šim ir pierādījis, ka ir spējīgs uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un daudz strādāt. Es viņam uzticos!”

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VesM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos

11.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredz traumpunktu (neatliekamās palīdzības punktu) darbību līdz šā gada 30.aprīlim nodrošināt diennakts režīmā. Tāpat noteikumos paredzēts, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca arī pēc 1.jūlija turpina sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādes, kurās strādā traumpunkti (neatliekamās palīdzības punkti), nebija sniegušas precīzu informāciju par ārstēto pacientu skaitu, atkārtoti jāizvērtē katras iestādes sniegtās palīdzības apjoms, lai precizētu to darba laiku un finansēšanas apjomu pēc 1.maija. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzdevis ministrijas amatpersonām sākt rūpīgu un detalizētu traumpunktos sniegtās palīdzības analīzi, izvērtējot apmeklējumu dinamiku un diagnožu klāstu, ar kādām pacienti vēršas pēc palīdzības.

Savukārt traumu pacientu veselības aprūpes pilnveidošanai šobrīd izveidota darba grupa, kas izstrādās traumatoloģijas nozares ilgtermiņa attīstības plānu. Darba grupā strādās pārstāvji no profesionālajām organizācijām, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, abām specializētajām slimnīcām – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Rīgas 2.slimnīcas, kā arī speciālisti no Veselības ministrijas un tās padotības iestādēm.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!