Par Baltijas valstu finanšu ministru tikšanos Rīgā

Preses konferencē: Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte un Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi (pirmais no labās) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finanšu ministri norāda, ka ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka, nekā gaidīts. Tālāka ekonomiskā izaugsme ir lielā mērā atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaules un Eiropas Savienības (ES) mērogā.

11.janvārī norisinājās ikgadējā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru tikšanās, kuras laikā Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi un Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte pārrunāja vairākus finanšu jautājumus – budžeta izpildes gaitu, 2011.gada plānus, budžeta konsolidēšanas pasākumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tika secināts, ka Baltijas valstīm, nākotnē plānojot budžeta stratēģiju, apņēmīgi jāievēro fiskālā disciplīna, kas ļaus vidējā un ilgākā termiņā nodrošināt līdzsvarotu valsts finanšu izlietojumu.

Ievērojot Baltijas asamblejas 29.sesijā izteikto aicinājumu, ministri vienojās par nepieciešamību regulāri apmainīties ar nodokļu politikas informāciju, lai uzlabotu Baltijas valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā. Atsaucoties uz Latvijā izveidoto finanšu stabilitātes nodevu, ministri dalījās domās par banku nodevām un atzina, ka finanšu institūciju nodevu piemērošana ļauj godīgāk sadalīt finanšu slogu un rada priekšnosacījumus sistēmas riska ierobežošanai.

Pārrunājot veiksmīgas ES fondu apguves svarīgo lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, ministri secināja, ka būtu vēlams visu triju Baltijas valstu mērogā sākt regulāru pieredzes apmaiņu valsts un pašvaldības iepirkumu, tajā skaitā ES fondu, speciālistu starpā. Finanšu ministri tāpat norādīja, ka ekonomiskās attīstības nodrošināšanā būtu aktīvāk jāizmanto tādas efektīvas un novatoriskas finanšu inženierijas metodes kā kredītu, aizdevumu izsniegšana un riska kapitāla piesaiste. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai šādi finanšu pasākumi tiktu efektīvi lietoti, piemēram, piešķirtais finansējums tiktu laikus izmantots un metodes precīzi atbilstu konkrētām tirgus vajadzībām.

Lietuvas finanšu ministre dalījās savas valsts pieredzē par valsts kapitālsabiedrību vadības un valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas reformas jautājumiem. Ministri vienojās par turpmāku visu triju Baltijas valstu sadarbību minēto reformu realizācijas sakarā.

Aleksis Jarockis, finanšu ministra preses sekretārs