Ministru prezidents:

— sarunā Latvijas Zinātņu akadēmijā

Vakar, 3. martā, Ministru prezidents Vilis Krištopans Latvijas Zinātņu akadēmijā tikās ar zinātniekiem — Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Jāni Stradiņu, viceprezidentiem Tāli Milleru un Juri Ekmani, akadēmijas ģenerālsekretāru Andreju Siliņu, Vēstures komisijas priekšsēdētāju LZA īsteno locekli Andri Cauni, LZA ārzemju locekli Valteru Nollendorfu, LZA korespondētājlocekli Aivaru Strangu, Valsts prezidenta ārlietu padomnieku Armandu Gūtmani, kā arī citiem mūsu valsts vadošajiem zinātnes pētniekiem.

Ievadot sarunu par vēsturi, Jānis Stradiņš aicināja ielūkoties, kādas pēdas Latvijas likteņgaitās iezīmējis marta mēnesis, kas saistās ar daudziem traģiskiem notikumiem. Tas ir gan 1919. gads ar Latvijas Bruņoto spēku pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka nāvi, gan 1949. gads ar lielajām deportācijām. Un vēl ir arī 16. marts un 3. marts, kas radīja satraukumu pērn. Bet, apspriežot pagātnes izvērtējumu, vajadzētu vienoties arī par nākamo tikšanos ar Ministru prezidentu, lai meklētu iespējas atbalstīt pētījumus letonikā un citās nozarēs.

Andris Caune atzina, ka Vēstures komisijas izveidošana bija likumsakarīgs rezultāts, jo mūsu vēstures pētniecība var notikt tikai Latvijā un nekur citur. Ir iepazīts arī vēsturnieku darbs citās Baltijas valstīs. Pagaidām XX gadsimta vēstures izpētē visvairāk paveikts Lietuvā, kur šim nolūkam valsts atvēlējusi līdzekļus ne tikai pētniecībai, bet arī publikācijām, lai zinātnieku darbi nonāktu tautas rokās. Tad arī var gaidīt rezultātus.

Latvijā pirms trim mēnešiem gan izveidota Vēstures komisija, bet pats pētniecības darbs ir izkliedēts, XX gadsimta vēstures pētniecība nav aktualizēta. Komisijas viedoklis — nepieciešams veidot XX gadsimta vēstures pētniecības centru, kas darbotos Latvijas Vēstures institūta ietvaros. Šis centrs apvienotu vēstures zinātniekus no augstskolām un Zinātņu akadēmijas institūcijām. Turklāt jāparedz arī finansējums vēsturnieku darbu izdošanai ne tikai latviski, bet arī svešvalodās. Tā mūsu šā gadsimta vēstures norises kļūtu zināmas pasaulei un tai nenāktos informācijai izmantot tendenciozus un novecojušus materiālus, bet gūt patiesu ieskatu daudzās Latvijas nesenās pagātnes problēmās.

Vilis Krištopans pateicās Vēstures komisijai par tās paziņojumu, jo tas bijis zināms atbalsts valdībai, kas nonākusi it kā starptautiskā slazdā sakarā ar Latviešu karavīru atceres dienu 16. martā. Kaut gan Ministru prezidentam pašam visi šie marta notikumi ir ciešā saistībā ar paša ģimeni. Jo Viļa Krištopana tēvs arī ir bijis iesaukts leģionā, vēlāk abu viņa vecāku ģimenes — tēva ģimene no Ludzas un mātes ģimene no Aglonas — 1949. gada 25. martā tika izsūtītas uz Sibīriju, kur tad arī piedzima nākamais Latvijas valdības vadītājs. Vilis Krištopans pēc šīs atkāpes paša un tautas pagātnē teica:

— Kas attiecas uz Vēstures komisiju, protams, valdība malā nestāvēs un sniegs atbalstu. Vienīgi jānoskaidro, cik tam vajag naudas. Par to jau esam runājuši ar Valsts prezidentu — pilnīgi skaidrs, ka vēsturniekiem ir finansiāli jāpalīdz. Par grāmatām. Jāizmanto ideja, kas jau ir Kultūrkapitāla fondā un vispār kultūras naudā, — virkni grāmatu varētu dotēt pret daļu tirāžas, ko atdod bibliotēkām. Tā ir ļoti laba ideja, kas jāatbalsta.

Valters Nollendorfs pastāstīja, ka viņš vada Baltijas Studiju veicināšanas apvienības biroju Rīgā. Apvienība ir dibināta pirms 30 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs un apvieno zinātniekus, kas interesējas par Baltijas studiju jautājumiem visā pasaulē. Lielākais biedru skaits apvienībai ir ASV, Kanādā un Vācijā, bet ir arī Latvijā un citās Baltijas valstīs. Aprīlī paredzēta apvienības sēde Tallinā, lai sīkāk pārrunātu starptautisku pētījumu "Baltijas valstis zem okupāciju varām", cerams, ka šajā sanāksmē piedalīsies arī Vēstures komisijas locekļi.

Cita tēma — Okupācijas muzeja liktenis. Runa nav tik daudz par ēku, bet par to, kas tur ir iekšā, jo tas ir īpaši svarīgi. Turklāt lielu daļu līdzekļu muzejam ziedo latvieši emigrācijā. Ir izstrādāti muzeja darbības plāni, parādot jaunākos pētījumus vairākos virzienos. Būtiska ir arī muzeja eksponātu izstāde Briselē, izglītības programma. Pērn muzeja apmeklētāju skaits ir divkāršojies un sasniedza 24 tūkstošus. Arvien biežāk Okupācijas muzejā iegriežas arī ārzemnieki. Bet joprojām muzeja nākotnes attīstības iespējas ir neskaidras, jo patlaban ēkas jautājumā nav neviena pozitīva piedāvājuma, ko varētu uztvert nopietni. Ir tikai Rīgas domes lēmums par ēkas nojaukšanu.

Vilis Krištopans solījās jau tuvākajās dienās šos jautājumus pārrunāt ar Rīgas domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai meklētu risinājumu.

Jautājums par īpaša Latvijas vēstures pētniecības centra izveidi Vēstures institūta ietvaros tiks izskatīts konceptuāli, lai to varētu iekļaut jau nākamā gada valsts budžeta projektā, bet par tālākvirzību atbildība būs jāuzņemas izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam.

Zinātnieki tikšanās laikā izvirzīja arī vairākus citus jautājumus, kuru risinājumam vajadzīgs noteikts valdības atbalsts: mērķdotāciju nepieciešamība doktorantūrai atsevišķu problēmu izpētē, lai zinātnē ieplūstu jaunā paaudze, tautas skaitīšanas nodrošinājums 2000. gada budžetā.

Iezīmējās arī nākamās tikšanās ar Ministru prezidentu galvenā tēma — zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju loma, lai valstī palielinātu nacionālo kopproduktu jeb, kā izskanēja sarunā, "lai gudrību pārvērstu īstā pērlē un tautu padarītu, ja ne uzreiz bagātu, tad pārtikušu".

Tikšanās noslēgumā Vilis Krištopans parakstījās Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda viesu grāmatā.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

— paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem

Izsaku gandarījumu par starptautiskās reitingu aģentūras "Moody's" augsto vērtējumu Latvijas ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma obligācijām nacionālajā valūtā.

Pretēji atsevišķu iekšpolitisko kritiķu draudīgajām prognozēm par Latvijas nākotni, ar kurām nemitīgi un bezatbildīgi tiek biedēta sabiedrība, minētās aģentūras atzinums liecina, ka Latvija ir stabila, investīcijām labvēlīga valsts ar labām nākotnes perspektīvām.

Pretēji opozicionāru centieniem apmelot Latvijas valdības un centrālās bankas finansu politiku, augstais Latvijai piešķirtais kredītreitings liecina par zemu valsts iekšējā parāda apjomu un stingru valdības fiskālo politiku.

Valdība arī turpmāk neatkāpsies no šādas politikas un turpinās to īstenot ikvienā no pieņemtajiem lēmumiem, atbildot par saviem darbiem. Attiecīgi ceru, ka arī drosmīgie opozīcijas "gaišreģi" pēc gada tikpat drosmīgi atbildēs par saviem vārdiem.

Ministru prezidents

1999.gada 3.martā Vilis Krištopans