Par Eiropas kultūras mantojuma pieejamību tiešsaistē

Comité des Sages (augsta līmeņa analītiķu grupas) ziņojums par Eiropas kultūras mantojuma digitalizāciju 10.janvārī tika iesniegts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietneicei, kas atbildīga par digitālo programmu, Nēlī Krūsai un par izglītību un kultūru atbildīgajai komisārei Andrulai Vasiliu.

Ziņojumā ES dalībvalstis mudinātas pastiprināt centienus, lai ievietotu tiešsaistē kolekcijas, kas glabājas visās to bibliotēkās, arhīvos un muzejos. Tajā uzsvērti ieguvumi, ko dod Eiropas kultūras un zināšanu vieglāka pieejamība. Tajā arī norādīti potenciālie ekonomikas ieguvumi no digitalizācijas, tostarp izmantojot valsts un privāto partnerību, lai izstrādātu jaunus pakalpojumus tādās nozarēs kā tūrisms, pētniecība un izglītība. Ziņojumā ir atbalstīts digitālās programmas mērķis stiprināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana un ierosināti risinājumi, kā padarīt tiešsaistē pieejamus darbus, uz kuriem attiecas autortiesības. Comité des Sages digitalizācijas jautājumos locekļi ir Moriss Levi (reklāmas un komunikāciju uzņēmuma Publicis priekšsēdētājs un izpilddirektors), Elizabete Nigemane (Vācijas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektore un Europeana fonda priekšsēdētāja) un Žaks de Dekers (rakstnieks un Beļģijas Karaliskās franču valodas un literatūras akadēmijas pastāvīgais sekretārs). Ziņojuma ieteikumi tiks iekļauti Komisijas plašākā stratēģijā saskaņā ar Digitālo programmu Eiropai, lai palīdzētu kultūras iestādēm veikt pāreju uz digitālo ēru.

N.Krūsa teica: “Es sirsnīgi pateicos trīs “gudrajiem” par viņu konstruktīvajiem ierosinājumiem, kā mēs varam veicināt “digitālās renesanses” sākumu Eiropā. Mūsu muzeju un bibliotēku krājumu ievietošana tiešsaistē ne tikai parāda Eiropas bagāto vēsturi un kultūru, bet var arī sniegt jaunas priekšrocības izglītībai, inovācijām un radīt jaunas ekonomiskās aktivitātes. Tā augstas kvalitātes saturu daudzām paaudzēm darīs pieejamu internetā.”

A.Vasiliu piebilda: “Grupa ir līdzsvarojusi radošo nozaru intereses ar digitālās ēras mainīgās vides prasībām. Mums ir jāatrod veidi un līdzekļi, lai to paveiktu visās jomās, kurās kultūras un radošās nozares saskaras ar problēmām, ko izraisa ieiešana digitālajā ērā. Kultūra un mantojums Eiropas ekonomikai un sabiedrībai digitālajā ērā ir iespēju kopums.”

Ziņojumā, ko sauc “Jaunā renesanse”, svarīgākie secinājumi un ieteikumi ir šādi.

• Europeana portālam jākļūst par tiešsaistē esošā Eiropas kultūras mantojuma centrālo atsauces punktu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka visi materiāli, kas digitalizēti ar valsts finansējumu, ir pieejami tīmekļa vietnē, un līdz 2016.gadam jāievieto Europeana visi to brīvi pieejamie meistardarbi. Kultūras iestādēm, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir aktīvi un plaši jāpopularizē Europeana.

• Darbi, uz kuriem attiecas autortiesības, bet kurus vairs neizplata komerciāli, ir jāpublicē tiešsaistē. Pirmkārt, autortiesību īpašniekiem jārūpējas par to, lai šos darbus digitalizētu un izmantotu. Bet, ja autortiesību īpašnieki to nedara, tad kultūras iestādēm ir jābūt iespējai digitalizēt materiālu un darīt to pieejamu sabiedrībai, par ko tiesību īpašniekiem būtu jāsaņem atlīdzība.

• ES noteikumi par nezināmu autoru darbiem (kuru autortiesību īpašnieku nav iespējams identificēt) jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Ziņojumā norādīti astoņi būtiski nosacījumi jebkuram risinājumam.

• Dalībvalstīm ir ievērojami jāpalielina to finansējums digitalizācijai, lai radītu darba vietas un izaugsmi nākotnē. Līdzekļi, kādi vajadzīgi, lai uzbūvētu 100 km autoceļu, būtu pietiekami 16% no visu ES bibliotēkās pieejamo grāmatu digitalizācijai vai ES dalībvalstu kultūras iestāžu visu audiomateriālu digitalizācijai.

• Jāveicina publiskā un privātā sektora partnerība digitalizācijas jomā. Tām jābūt pārredzamām, neekskluzīvām un taisnīgām attiecībā pret visiem partneriem un jānodrošina visiem pārrobežu piekļuve digitalizētajiem materiāliem. Privātam partnerim piešķirtā digitālo materiālu preferenciālā izmantošana nedrīkst pārsniegt septiņus gadus.

• Lai garantētu kolekciju saglabāšanu digitālā formātā, šo kultūras materiālu otra kopija ir jāarhivē Europeana portālā. Turklāt sistēma ir jāveido tā, lai jebkurš kultūras materiāls, kas pašlaik ir jāglabā vairākās valstīs, tiktu nodots glabāšanā vienu reizi.

Comité des Sages ieteikumi tiks iekļauti Komisijas plašākā stratēģijā saskaņā ar Digitālo programma Eiropai, lai palīdzētu kultūras iestādēm veikt pāreju uz digitālo ēru un meklētu jaunus un efektīvus uzņēmējdarbības modeļus, kas paātrina digitalizāciju, vienlaikus vajadzības gadījumā ļaujot autortiesību īpašniekam saņemt taisnīgu atlīdzību. Ieteikumi noderēs, arī lai izstrādātu Komisijas plānu par ilgtspējīgu Europeana finansēšanas modeli līdz 2012.gadam.

Pašlaik europeana.eu jau piedāvā piekļuvi vairāk nekā 15 miljoniem digitalizētu grāmatu, karšu, fotogrāfiju, filmu klipu, gleznu un skaņdarbu fragmentu, taču tā ir tikai daļa no Eiropas kultūras iestāžu rīcībā esošajiem darbiem. Lielākā daļa publiski pieejamo digitālo materiālu ir vecāki darbi, lai izvairītos no iespējamas tiesvedības par darbiem, uz kuriem attiecas autortiesības.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa