Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 11.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.2011., Nr. 7 (4405) https://vestnesis.lv/ta/id/224234

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu

Vēl šajā numurā

13.01.2011., Nr. 7 (4405)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 11.janvārī

MK: Par Valsts kancelejas direktora vietnieces pārcelšanu Valsts administrācijas skolas direktora amatā

11.janvārī Ministru kabinets atbalstīja Valsts kancelejas direktora vietnieces valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baibas Pētersones pārcelšanu Valsts administrācijas skolas direktora amatā no 2011.gada 14.janvāra, pamatojoties uz B.Pētersones plašo Latvijas un ārvalstu pieredzi un kompetenci valsts pārvaldes un cilvēkresursu politikas īstenošanā.

Līdzšinējais Valsts administrācijas skolas direktors Uģis Rusmanis kļūs par direktora palīgu. Valsts kancelejas direktora vietnieka valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās amats tiks likvidēts.

B.Pētersone uzsvēra, ka nozīmīgākais uzdevums būs Valsts administrācijas skolas darbības modeļa radikāla pārveide, pakāpeniski pārejot uz pašfinansēšanās modeli un ievērojami paplašinot skolas aktivitātes ārvalstu projektu īstenošanā un finansējuma piesaistē, vienlaikus uzsākot ES prezidentūrai nepieciešamo apmācību nodrošināšanu.

B.Pētersone kopš 2000.gada strādājusi Valsts kancelejā, ieviešot politikas koordinācijas un stratēģiskās plānošanas sistēmu valsts pārvaldē, vadot valsts pārvaldes reformu procesus, vadot uz kompetencēm balstītas valsts pārvaldes cilvēkresursu sistēmas izstrādi un ieviešanu, līdzdarbojoties labāka regulējama iniciatīvu attīstībā Latvijā.

Valsts administrācijas skola ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, un tās mērķis ir valsts civildienesta ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku izglītības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana, lai sagatavotu augsti kvalificētu un profesionālu valsts pārvaldes personālu – godprātīgus, profesionālus un efektīvus vidutājus starp valsts pārvaldes iestādēm un Latvijas sabiedrību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

FM: Par uzdevumu sagatavot priekšlikumus attīstības finanšu institūcijas izveidei

11.janvārī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai līdz šā gada 4.februārim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par attīstības finanšu institūcijas izveidi un auditētu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) 2010.gada pārskatu. Līdz ar to “SEB Enskilda” priekšlikums Hipotēku bankas pārveidei Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai, un jautājuma izskatīšana tiks turpināta pēc attīstības finanšu institūcijas modeļa apspriešanas.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaikus nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību. 2009.gada 3.decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu tika akceptēta koncepcija “Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveide par attīstības banku”. Koncepcija nosaka optimālo variantu Hipotēku bankas pārveidei par attīstības institūciju, koncentrējot darbību uz virzieniem, kas šobrīd ir izšķiroši tautsaimniecībai.

2010.gada septembrī atbilstoši Ministru kabineta lēmumam pārveides procesa nodrošināšanai tika piesaistīts konsultants “SEB Enskilda”, lai izstrādātu detalizētu plānu koncepcijas ieviešanai. Finanšu konsultanta sagatavotos priekšlikumus izvērtējusi starpinstitucionāla Hipotēku bankas pārveides procesa vadības darba grupa Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska vadībā.

Bankas pārveides procesa gaitā Hipotēku bankas darbība tiek fokusēta uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem MK apstiprinātu programmu ietvaros, kurās valdības uzdevumā tiek sniegts atbalsts noteiktām komersantu un iedzīvotāju grupām. Nozīmīgākās 2010. un 2011.gadā realizējamās mērķprogrammas ir šādas: biznesa uzsācēju atbalsta programma “Atbalsts uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai”, ERAF līdzfinansētā Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programma, MVU izaugsmes aizdevumu programma, lauksaimniecības apgrozāmo līdzekļu programma, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu mikrokreditēšanas programma. Hipotēku banka piedalās arī Kredītu fonda līdzekļu sadalē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par sadarbību ar Azerbaidžānu ārkārtas situāciju novēršanā un likvidēšanā

11.janvārī Ministru kabinets (MK) atbalstījis Iekšlietu ministrijas (IEM) izstrādāto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” .

Latvijas un Azerbaidžānas valdību vienošanās paredz abu pušu sadarbību ārkārtas situāciju novēršanā un likvidēšanā, kas ietver arī savstarpējās palīdzības sniegšanu ārkārtas situāciju likvidēšanā un dažādu katastrofu novēršanas un likvidēšanas pasākumu plānošanu un veikšanu. Līdz ar to vienošanās ļaus kompetentajām iestādēm daudz efektīvāk un ātrāk sniegt palīdzību abu valstu iedzīvotājiem katastrofu gadījumos.

Šobrīd Latvijai līgumi par sadarbību ārkārtas situāciju novēršanā un likvidēšanā ir parakstīti ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Ungāriju, Baltkrieviju, Ukrainu un Uzbekistānu.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par studiju un studējošo kredīta no valsts budžeta līdzekļiem atmaksas un dzēšanas noteikumiem

Tā kā valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis un jaunajiem speciālistiem pēc augstskolas beigšanas ne vienmēr izdodas atrast darba vietu viena gada laikā, studiju un studējošā kredīta ņēmējam, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš turpmāk tiks pagarināts līdz pat diviem gadiem.

To paredz 11.janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”, un MK 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”, kuri precizē studiju kredīta un studējošo kredīta, kas izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem, atmaksas un kredīta dzēšanas noteikumus.

Noteikumi precizē kredīta dzēšanas kārtību arī kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Pašreizējā kārtība paredz: ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā. Pusi no kredīta summas, kas gadā ir jāatmaksā, dzēš visiem kredīta ņēmējiem neatkarīgi no viņu nepilnā darba laika ilguma. Šobrīd daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, strādājošajiem ir noteikts nepilns darba laiks. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu kredītu dzēšanā strādājošajiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, noteikumu projekts paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.

Noteikumu projekts arī nosaka maksimālo līgumsoda apmēru, ko piedzen no kredīta ņēmēja par kredītlīgumā noteikto saistību neizpildi – piedzītais līgumsods nepārsniedz izsniegtā kredīta pamatsummu.

Ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, noteikumu projekts nosaka, ka MK rīkojums, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā sāk kredīta dzēšanu, tiks sagatavots, sākot ar 2013.gadu.

 

IZM: Par darba grupu Pasaules čempionāta basketbolā U-19 jauniešiem norises sagatavošanai

11.janvārī Ministru kabinets izveidoja darba grupu Pasaules čempionāta basketbolā U-19 jauniešiem norises sagatavošanai – to paredz valdības apstiprinātais rīkojums “Par darba grupas izveidi 2011.gada Pasaules čempionāta basketbolā U-19 jauniešiem norises sagatavošanai”. Darba grupas mērķis ir sekmēt valsts sadarbību ar 2011.gada Pasaules čempionāta basketbolā U–19 jauniešiem organizatoriem, nodrošināt valdības regulāru informēšanu par sporta pasākuma organizēšanas gaitu, kā arī pārraudzīt čempionāta rīkošanai piešķirto valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.

Par darba grupas vadītāju noteikts izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, par vietnieku – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Darba grupā strādās pārstāvji no IZM, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valmieras pilsētas pašvaldības, Liepājas pilsētas domes, Rīgas domes un Latvijas Basketbola savienības (LBS).

Pasaules čempionāts basketbolā jauniešiem ir starptautiski nozīmīgs un prestižs basketbola turnīrs. Čempionātā kopumā startēs labākās basketbola komandas no 16 pasaules valstīm (ASV, Brazīlija, Kanāda, Argentīna, Ķīna, Koreja, Taivāna, kā arī vairākas Eiropas un divas Āfrikas dalībvalstis), kuru sastāvā būs ap 300 labāko pasaules jauno basketbolistu.

Čempionāts norisināsies no 2011.gada 30.jūnija līdz 10.jūlijam trīs Latvijas pilsētās – Valmierā, Liepājā un Rīgā. Visu trīs pilsētu vadība FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) Centrālajai padomei ir apliecinājusi savu atbalstu čempionāta sarīkošanai gan finansiāli, gan organizatoriski, tostarp nodrošinot sportistu izmitināšanu.

Ņemot vērā 5.janvāra Latvijas Nacionālās sporta padomes sanāksmē lemto, čempionāta norises sagatavošanai paredzēts 155 000 latu valsts finansējums, kas saskaņā ar noteikto kārtību tiks piešķirti čempionāta organizatoriem – LBS.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par notāru takses apstiprināšanu bezstrīdus laulību šķiršanas lietās

11.janvārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību, kā arī noteikumos par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Bezstrīdus laulības šķiršanas lietas no šā gada 1.februāra šķirs zvērināti notāri. Līdz ar to jānosaka arī zvērināta notāra atlīdzības takse par laulības šķiršanas lietu vešanu.

11.janvārī valdība pieņēma, ka atlīdzības takse par laulības šķiršanas lietas vešanu būs 50 lati un šī takse ietver tādas darbības kā ieskatīšanās valsts informācijas sistēmās, iesnieguma par laulības šķiršanu sagatavošana notariālā akta formā un notariālā akta par laulības šķiršanu jeb laulības šķiršanas apliecības taisīšana vai laulības šķiršanas lietas izbeigšana gadījumā, ja vismaz viens no laulātajiem atsauc iesniegumu par laulības šķiršanu, par ko zvērinātam notāram ir pienākums informēt otru laulāto, kā arī notariālo aktu grāmatas pirmā un otrā izraksta izsniegšana. Papildus jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

Pašlaik plānots, ka par laulības šķiršanu pie zvērināta notāra tiks iekasēta arī valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu laulības šķiršanas procesā kopumā 5 latu apmērā, ko sastāda 2,50 lati par laulības šķiršanas iesniegumu, ko paredzēts taisīt notariālā akta formā, un 2,50 lati par laulības šķiršanas apliecību. Tādējādi plānots, ka kopējais samaksas apmērs, kas personai būs jāmaksā pie zvērināta notāra par laulības šķiršanu, ieskaitot pievienoto vērtības nodokli, būs 66 lati. Savukārt par laulības šķiršanu tiesā valsts nodeva joprojām ir 100 lati.

Valdība 11.janvārī apstiprināja arī valsts nodevas apmēru par notariālajām darbībām 6,5 latu apmērā par saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā lietas vešanu.

 

TM: Par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

11.janvārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz ieviest vairākus jaunus pakalpojumus un uzlabot jau esošo pieejamību.

Ar grozījumiem tiek manīti koeficientu sistēmas pakalpojumi, kurus izpilda paātrinātā kārtībā. Turpmāk pakalpojumus varēs saņemt tikai divas un piecas reizes īsākā termiņā. Tādējādi pakalpojumu saņemšana paātrinātā kārtībā tiks padarīta klientiem pieejamāka. Tiek ieviests arī jauns pakalpojums – telpu grupas plāna elektroniska sagatavošana pēc arhīva materiāliem, piedāvājot klientiem plašāku pakalpojumu klāstu.

Valdība ir precizējusi vairākus pakalpojumus – turpmāk pakalpojumu “būves fiziskā stāvokļa datu atkārtota noteikšana” klientiem par mazām ēkām būs iespējams saņemt lētāk nekā līdz šim, piemēram, fiziskā stāvokļa datu atkārtotas noteikšanas ēkai/ēkām ar kopējo būvtilpumu no 501 līdz 1000 kubikmetriem vienas zemes vienības ietvaros maksa būs 21,40 lati.

Tiks ieviests jauns pakalpojums, kas ērtāk un ātrāk ļaus zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem saņemt nepieciešamos kadastra teksta un telpiskos datus zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes topogrāfiskās uzmērīšanas veikšanai Valsts zemes dienesta datu izplatīšanas portālā. Šā pakalpojuma cenas paredzētas mazākas nekā līdz šim, tādējādi šā pakalpojuma izmantošana klientiem ļaus ietaupīt laiku un izmaksas.

Lai veicinātu lielāku pieprasījumu pēc VZD datu izplatīšanas portālā saņemamiem kadastra teksta un telpiskiem datiem zemes kadastrālajai uzmērīšanai, zemes topogrāfiskajai uzmērīšanai vai zemes ierīcības projekta izstrādei, kā arī sakarā ar izmaiņām procedūrās, lai minēto informāciju izsniegtu papīra formā, paredzēts palielināt maksu par standartizēta veida kadastra datu sagatavošanu un izsniegšanu, ja pakalpojums tiek pieprasīts un saņemts VZD birojā papīra formā.

Ar grozījumiem plānots samazināt arī citu VZD sniegto pakalpojumu cenas un novērst citas neskaidrības pakalpojumu jēdzienu izpratnē, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un klientu servisu.

Valdība 11.janvārī apstiprināja grozījumus arī VZD sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtībā, lai novērstu vairākas praksē konstatētas problēmas.

 

TM: Par pasākumu plānu apstiprināšanu svētkiem Aglonā 2011.gadā

11.janvārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā un to nodrošināšanas un drošības plānu 2011.gadam. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts anotācijā, Rīgas arhibīskaps metropolīts kardināls J.Pujats 2010.gada 3.marta vēstulē lūdza Ministru kabinetu atzīt ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus 2011.gadā par valsts nozīmes pasākumu un piedalīties to norises izdevumu segšanā. Minēto svētku norises organizēšanai katoļu baznīcas Latvijā vadība pilnvaroja reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”.

Draudze iesniedza svētku sagatavošanas un to norises izdevumu 2011.gada aprēķinu ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta 87 939 latu apmērā. Rīcības komiteja, izvērtējot tāmes pozīcijas, vienojās, ka 2011.gadā tiks atbalstītas tās pašas tāmes pozīcijas, kas 2010.gadā.

Līdz ar to Rīcības komiteja par pamatotu uzskatīja valsts budžeta finansējuma piešķiršanu valsts nozīmes pasākumam starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2011.gadam ne vairāk kā 2010.gada piešķirtā finansējuma apmērā, proti, 78 432 latus. Finansējums ir piešķirts šādām ministrijām: TM – 33 089 lati, Iekšlietu ministrijai – 17 661 lats, Veselības ministrijai – 27 304 lati un Zemkopības ministrijai – 378 lati.

Rīcības komitejas 2010.gada 10.jūnija sēdē tika aktualizēts jautājums par papildu finansējuma piešķiršanas nepieciešamību dzeramajam ūdenim (ko varētu izsniegt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests) 4199,85 latu apmērā, Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildei (sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai) svētku laikā – 3418,20 latus, kā arī notekūdeņu pārsūknēšanas un kanalizācijas sistēmas un santehnisko ierīču nepārtrauktas darbības garantēšanas nodrošināšanai – 19 766 latus.

Tika izstrādāts informatīvais ziņojums par papildu nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem valsts nozīmes pasākumu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2011.gadā nodrošināšanai, kas tika izskatīts Ministru kabineta komitejas 2010.gada 18.oktobra sēdē. Taču papildu finansējuma piešķiršana netika atbalstīta.

Svarīgi, ka svētki 2011.gadā iekrīt nedēļas nogalē, kas rada papildu risku, ka svētkus apmeklēs par aptuveni 30% cilvēku vairāk nekā iepriekšējos gados. Līdz ar to iesaistītajām institūcijām – Valsts policijai, Katastrofu medicīnas centram, valsts aģentūrai “Sabiedrības veselības aģentūra”, Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālajam diagnostikas centram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – būtu papildus uzmanība jāpievērš pasākuma drošībai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

ZM: Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem

11.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas nomainīs šobrīd spēkā esošos noteikumus, pārņemot Eiropas Padomes direktīvu par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

Normatīvais akts izstrādāts, lai noteiktu jaunas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas pastiprinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

Noteikumi precizē izpildē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus, līdz šim spēkā esošajos noteikumos lietotos terminus un papildina tos ar jauniem terminiem. Tāpat noteiktas prasības nitrātu monitoringa veikšanai virszemes un pazemes ūdeņos un noteikti kūtsmēslu izkliedes un iestrādes, kā arī minerālmēslu izsējas un iestrādes aizlieguma periodi un maksimālās pieļaujamās slāpekļa mēslojuma normas laukaugiem.

Teritoriju par īpaši jutīgu uzskatīs, ja virszemes saldūdeņos, it īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka, tāpat arī pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka. Par īpaši jutīgām teritorijām uzskatīs teritorijas, kur dabiskas izcelsmes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski (ūdens bagātinājies ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamus ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes traucējumus) vai var kļūt eitrofiski. Ja nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos iegūtā informācija liecinās, ka šie ūdeņi atbilst īpaši jutīgo teritoriju kritērijiem, arī tad tie tiks noteikti kā īpaši jutīgas teritorijas.

Noteikumi norāda īpaši jutīgo teritoriju robežas Latvijas pagastos un pilsētās, īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību, kurā paredzēta minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana tajās, kā arī norāda, kā dokumentējama lauka vēsture.

Pēc Eiropas Komisijas norādījumiem noteikti jauni kūtsmēslu izkliedes un minerālmēslu izsējas aizlieguma periodi, nosakot, ka nekāda veida kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt no 15.novembra līdz 15.martam. Savukārt slāpekļa minerālmēslus zālājiem nedrīkst izsēt no 15.septembra līdz 15.martam. Pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārziem jebkura veida minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē nebūs pieļaujama no 1.novembra līdz 15.martam.

Dokumentā noteikta arī Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence, lai kontrolētu noteikumos noteikto prasību ievērošanu īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumi būs jāievēro lauksaimniekiem, kuri īstenos lauksaimniecisko darbību īpaši jutīgajās teritorijās. Taču atsevišķas noteikumu prasības būs jāievēro arī lauksaimniekiem ārpus īpaši jutīgajām teritorijām. Tā, piemēram, uz visiem lauksaimniekiem attieksies prasības par jebkura veida mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī kūtsmēslu uzglabāšanu un lietošanu, izņemot norādi par kūtsmēslu izkliedēšanas laika periodu, kas jāievēro tikai īpaši jūtīgo teritoriju apsaimniekotājiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par nekomerciālas dārzeņu šķirnes atzīšanu un tās sēklu tirdzniecību

11.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi”. Noteikumu projekta mērķis ir pārņemt Eiropas Komisijas (EK) direktīvas 2009/145/EK prasības, kas attiecas uz noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanu un to sēklu tirdzniecību.

Šobrīd saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos ietvertajām normām sēklu tirdzniecības vietās atļauts tirgot tikai ES kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes. Šajos katalogos praktiski līdz šim netika iekļautas tās dārzeņu šķirnes, kas nav piemērotas komerciālai dārzeņu ražošanai. Šīs nekomerciālā rakstura šķirnes jeb noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes bieži vien ir iecienījuši mazdārziņu īpašnieki, jo tām parasti ir labas garšas īpašības, augļi vai saknes ir dažādās formās un dažādās krāsu gammās, bet tām ir zemāka raža vai arī šo šķirņu produkcija nav piemērota transportēšanai vai ilgstošai uzglabāšanai. Lai būtu iespēja oficiāli atzīt noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes un oficiāli ar šo šķirņu sēklām tirgoties, Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgu direktīvu.

Noteikumos iekļautas prasības, kas reglamentē noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas kārtību, kā arī noteiktas prasības, kas jāievēro, tirgojot šo dārzeņu sēklas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā

11.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1247 “Latvijas izcelsmes laukaugu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes un atzīšanas un sēklu aprites noteikumi””, dodot iespēju iekļaut Latvijas augu šķirņu katalogā arī dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes.

Ar noteikumu grozījumiem tiks pārņemtas Komisijas direktīvas 2009/145/EK prasības, kas attiecas uz dārzeņu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tos audzējot un pārdodot. Direktīva arī paredz atkāpes no vispārpieņemtās prakses attiecībā uz šķirņu atzīšanu, šķirņu pārbaudi, sēklu sertificēšanu un iekļaušanu katalogā.

Grozījumi arī precizē institūcijas, kas var veikt atviegloto šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, kā arī nosaka nosacījumus dārzeņu saglabājamās šķirnes iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā. Tāpat noteikumu projektā tiek noteiktas sēklu kvalitātes prasības dārzeņu saglabājamajām šķirnēm, noteikts dārzeņu saglabājamo šķirņu sēklu maksimālais vienā gadā atļautais daudzums tirdzniecībā, kā arī precizēta uz saglabājamo šķirņu etiķetēm norādāmā informācija.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par veterināro zāļu ražošanu un kontroli

11.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007.gada 15.maija noteikumos Nr.319 “Noteikumi par veterināro zāļu ražošanu un kontroli, kārtību, kādā veterināro zāļu ražotājam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu, un par veterināro zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām”.

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu ražotāja atbilstības novērtēšanu un labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanu veiks Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdz šim gan cilvēkiem paredzēto zāļu ražotājiem, gan veterināro zāļu ražotājiem atbilstību šo noteikumu prasībām izvērtēja un labas ražošanas prakses sertifikātu izsniedza Zāļu valsts aģentūra. Savukārt cilvēkiem paredzēto zāļu ražotāju, kas ražo arī veterinārās zāles, atbilstību arī turpmāk novērtēs un labas ražošanas prakses sertifikātu izsniegs Zāļu valsts aģentūra.

Izmaiņas noteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā apstiprināto koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”. Zemkopības ministrijas izstrādātās koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, vienotu valsts uzraudzību veterināro zāļu apritē, kā arī optimizēt veterināro zāļu apriti kontrolējošo iestāžu funkcijas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par veiktajiem piesardzības pasākumiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai sakarā ar Āfrikas cūku mēri

11.janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par veiktajiem piesardzības pasākumiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar Āfrikas cūku mēri. Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā ir uzliesmojusi bīstama un ļoti lipīga cūku slimība – Āfrikas cūku mēris, tādēļ, lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā un pasargātu meža un mājas cūku populāciju no inficēšanās, Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir noteikuši vairākus drošības pasākumus.

Pēc informatīvā ziņojuma par veiktajiem piesardzības pasākumiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar Āfrikas cūku mēri pieņemšanas zināšanai valdība PVD uzdeva nodrošināt, lai tiktu turpināti noteiktie drošības pasākumi (saistībā ar transportlīdzekļu dezinfekciju un personu bagāžas kontroli uz valsts robežas), līdz tiek saņemta informācija no Krievijas Federācijas Veterinārā un fitosanitārā dienesta par Āfrikas cūku mēra diagnozes apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

PVD jānodrošina, lai dzīvnieku īpašnieki (turētāji) nekavējoties informē praktizējošo veterinārārstu par visiem cūku saslimšanas gadījumiem (novietnē, transportlīdzeklī, kautuvē), kad rodas aizdomas par saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri. Praktizējošajam veterinārārstam nekavējoties jāinformē PVD centrālais aparāts vai attiecīgā teritoriālā struktūrvienība par iespējamo cūku saslimšanu.

Medniekiem meža cūku medību laikā vai mežziņiem, apsekojot mežu stāvokli, par visiem gadījumiem, kad rodas aizdomas par meža cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri, nekavējoties jāziņo PVD centrālajam aparātam vai attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai.

Valdība PVD arī uzdeva rīkot informatīvas sanāksmes, kurās ieinteresētās personas informē par Āfrikas cūku mēri, tā apkarošanas pasākumiem, citiem svarīgiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!