
Saeimas darbdienas
Par iedzīvotāju interesi par Saeimas darbu 2010.gadā
Aizvadītājā gadā Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā
iegriezušies uz pusi vairāk apmeklētāju nekā 2009.gadā. Pērn
centra pakalpojumus izmantojis 3341 apmeklētājs, bet 2009.gadā –
2230.
Saeimas apmeklētāju skaits būtiski pieaudzis tieši pēc
Apmeklētāju un informācijas centra izveides 2009.gada sākumā.
Līdz tam piecu gadu laikā Saeimā vērsušies vien 840
apmeklētāji.
Iedzīvotāji pagājušajā gadā aktīvi izmantojuši arī iespēju
informāciju par parlamenta darbu iegūt pa Saeimas informatīvo
tālruni 67087321. Gada laikā pavisam reģistrēti 1649 zvani,
savukārt 2009.gadā – 1205. Visvairāk zvanu saņemts septembrī,
salīdzinoši liela iedzīvotāju aktivitāte bijusi arī novembrī un
decembrī.
Tāpat aizvien biežāk iedzīvotāji izmantojuši iespēju jautājumus
uzdot pa e-pastu info@saeima.lv. 2010.gadā to skaits bija
gandrīz četri simti, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz
2009.gada statistiku.
Vēršoties centrā, iedzīvotājus visvairāk interesējusi Saeimas
deputātu un komisiju kontaktinformācija, kā arī uzziņas par
likumprojektu virzību un cita ar Saeimas darbu saistīta
informācija.
Pagājušajā gadā iedzīvotāji 507 reizes izmantojuši iespēju
Apmeklētāju un informācijas centra telpās tikties ar Saeimas
deputātiem un Saeimas amatpersonām.
Pērn Saeimā saņemti 5614 privātpersonu iesniegumi, kas ir par
gandrīz 300 iesniegumiem vairāk nekā 2009.gadā. Visvairāk
iesniegumu atsūtīts pa pastu un iesniegts personīgi, taču to
nosūtīšanai izmantots arī e-pasts un fakss. Visvairāk iesniegumu
adresēts atsevišķiem Saeimas deputātiem un komisijām, kā arī
frakcijām.
Apmeklētāju un informācijas centrs tika izveidots 2009.gada
sākumā, lai pilnveidotu parlamenta dialogu ar sabiedrību, kā arī
veicinātu privātpersonu līdzdalību Saeimas darbā. Centra
darbinieki sniedz uzziņas par parlamenta darbu, iespējām tikties
ar Saeimas amatpersonām un apmeklēt Saeimas namu. Centra telpās
var iepazīties arī ar informatīvajiem materiāliem un multimediju
prezentācijām par Saeimu, tās vēsturi un darbu. Apmeklētāju
centrā privātpersonas var iesniegt arī rakstveida iesniegumu
Saeimai, kā arī uzzināt par iesnieguma virzību un atbildes
sniegšanas termiņiem.
Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Rīgā, Jēkaba
ielā 16 (ieeja no Trokšņu ielas). Tas pieņem apmeklētājus
katru darba dienu no pulksten 9 līdz 16.30. Lai iekļūtu centrā,
nav nepieciešama caurlaide. Uzziņas iespējams saņemt ne tikai
klātienē, bet arī pa Saeimas informatīvo tālruni 67087321 un
e-pastu info@saeima.lv.
Saeimas preses dienests
Par pirmajām ārpolitikas debatēm Saeimā
Janvāra beigās Saeimā pirmo reizi tiks rīkotas debates par ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumiem.
“Līdz ar šā sasaukuma Saeimu tiks uzsākta jauna tradīcija.
Katru gadu janvārī – laikā, kad Latvija atzīmē starptautiskās
de iure atzīšanas dienu, – Saeimā tiks rīkotas debates
par ārlietu un Eiropas Savienības jautājumiem. Desmitās Saeimas
deputātiem būs jāiedibina šī tradīcija, lai debates kļūtu par
kvalitatīvu parlamenta ieguldījumu kopīgā ārpolitiskā diskusijā.
Šīs debates vērtēju arī kā vēl vienu iniciatīvu, kas veicina
parlamenta atvērtību un pieņemto lēmumu izskaidrošanu
sabiedrībai,” norāda Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā
16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots
ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts
ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību
Eiropas Savienības jautājumos.
Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai
Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas
dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
Saeimas sēdē, skatot minēto ziņojumu, sākumā vārdu dod ārlietu
ministram un pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm var runāt
vienīgi ārlietu ministrs.
Sekot debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu
vēstnieki.
Izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredz ārpolitikas debašu
rīkošanu, ar Saeimas lēmumu tika veiktas 2010.gada rudenī.
Saeimas preses dienests
Par papīra patēriņa samazināšanu Saeimā
Kopš 10.Saeimas sanākšanas jau 41 deputāts atteicies no
Saeimas sēžu dokumentu saņemšanas papīra formā. Uz šo deputātu
dokumentu kastītēm uzlīmēta simboliska zaļa eglīte.
Saeimas sēdē izskatāmie dokumenti deputātiem ir pieejami arī
elektroniski, un ar tiem sēdes laikā var strādāt, izmantojot
portatīvo datoru. No dokumentu saņemšanas atteikušās arī četras
Saeimas komisijas un viena frakcija.
Arī 9.Saeimā vairāk nekā 40 deputātu bija atteikušies no
dokumentu izdrukām.
Lai samazinātu papīra patēriņu, Saeimas sēžu materiāli, ja
iespējams, tiek samazināti un kopēti uz lapas abām pusēm. Pēc
Saeimas sēdēm pāri palikušos dokumentus un pavairoto materiālu
pārpalikumus, kā arī ikdienas lietošanas papīru savāc un nodod
pārstrādei papīrfabrikā “Līgatne”. Papīrfabrika nodrošina
makulatūras savākšanu ar savu transportu, neprasot par to
samaksu.
Tāpat parlamenta ēkās kopš 2010.gada pavasara ir izvietoti
kartona konteineri, kuros izlietoto papīru savāc otrreizējai
pārstrādei. Konteineri nodrošina ērtu un parocīgu makulatūras
savākšanu parlamenta darba kabinetos, komisiju sēžu zālēs un
citās telpās.
Savukārt zem visiem Saeimas e-pasta sūtījumiem kopš šā gada
aprīļa ieviests centralizēts paraksts, kas aicina tā saņēmēju
saudzēt dabas resursus un pirms drukāšanas izvērtēt, vai šis
sūtījums nepieciešams papīra formātā.
Vienas tonnas biroja papīra otrreizēja pārstrāde ļauj ietaupīt
apmēram divas tonnas koksnes. Turklāt otrreizēja papīra pārstrāde
ļauj būtiski ietaupīt arī ražošanas procesā nepieciešamo enerģiju
un ūdeni.
Saeimas preses dienests
Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Saeimas Juridiskā komisija 11.janvārī pirms trešā lasījuma
atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,
kas arī juridiskām personām paredz administratīvo atbildību par
nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu un tāda notikuma
inscenēšanu, uz kuru jāreaģē speciālajiem dienestiem.
Nepieciešamība paredzēt sodu arī juridiskām personām
aktualizējusies pēc meteorīta nokrišanas inscenēšanas Mazsalacā,
kā rezultātā ugunsdzēsēji un policisti tika iesaistīti reaģēšanā
uz nepatiesu notikumu, norāda likumprojekta autori.
Likuma grozījumi par ugunsdzēsēju un glābēju, policijas,
neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu
apzināti nepamatotu izsaukšanu paredz sodu juridiskām personām no
100 līdz 1000 latiem. Savukārt fiziskām personām varēs piemērot
naudas sodu amplitūdā no 25 līdz 100 latiem.
Jaunajā likuma redakcijā paredzēts sods arī par apzinātu
informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu
nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā speciālie dienesti
ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu. Naudas
sods fiziskām personām paredzēts no 25 līdz 150 latiem, bet
juridiskām personām – no 500 līdz 5000 latu.
Par šiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem trešajā
lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Saeimas preses dienests