Starptautiskās migrācijas organizācijas Konstitūcija*

Preambula

I nodaļa: Mērķi un funkcijas

II nodaļa: Dalība

III nodaļa: Pārvaldes orgāni

IV nodaļa: Padome

V nodaļa: Izpildkomiteja

VI nodaļa: Administrācija

VII nodaļa: Galvenā mītne

VIII nodaļa: Finanses

IX nodaļa: Juridiskais statuss

X nodaļa: Citi noteikumi

PREAMBULA

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATSAUCOTIES

uz 1951.gada 5.decembrī Migrācijas konferencē Briselē pieņemto rezolūciju,

ATZĪSTOT, KA

migrācijas dienestu noteikumi starptautiskā līmenī bieži ir nepieciešami, lai nodrošinātu sakārtotu migrācijas kustības plūsmu visā pasaulē un atvieglotu pārceļotāju apmešanos un integrāciju uzņēmējas valsts ekonomiskajā un sociālajā struktūrā vislabvēlīgākajos apstākļos,

līdzīgi migrācijas dienesti var būt nepieciešami arī īslaicīgas (pagaidu) migrācijas, atgriešanās migrācijas un iekšējās reģionālās migrācijas vajadzībām,

starptautiskā migrācija iekļauj arī bēgļu, pārvietoto personu un citu personu migrāciju, kuras spiestas atstāt savu dzimteni un kurām ir nepieciešami starptautiskie migrācijas dienesti,

ir nepieciešams veicināt sadarbību starp valstīm un starptautiskajām organizācijām ar mērķi atvieglot to personu emigrāciju, kuras vēlas migrēt uz valstīm, kur tās var sasniegt personīgo brīvību strādājot un dzīvot ar savām ģimenēm pašcieņā,

migrācija var stimulēt jaunu ekonomisko iespēju radīšanu uzņēmējvalstīs un, ka pastāv saistība starp migrāciju un ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras apstākļiem jaunattīstības valstīs,

sadarbībā un citās starptautiskajās migrācijas aktivitātēs ir jāņem vērā jaunattīstības valstu vajadzības,

pastāv nepieciešamība veicināt valstu un valstisko un nevalstisko starptautisko organizāciju sadarbību migrācijas jautājumu izpētei un konsultācijām, ne tikai attiecībā uz migrācijas procesu, bet arī attiecībā uz pārceļotāju kā atsevišķu cilvēku specifisko situāciju un vajadzībām,

pārceļotāju kustībai iespēju robežās ir jānorit ar atbilstošiem transporta pakalpojumiem, bet, iespējami gadījumi, kad pastāv nepieciešamība pēc papildus vai citām pārvietošanās iespējām,

ir jāpastāv ciešai sadarbībai un koordinācijai starp valstīm, starptautiskajām valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām migrācijas un bēgļu jautājumos,

pastāv nepieciešamība pēc starptautiskajām finansēšanas aktivitātēm, kas saistītas ar starptautisko migrāciju,

AR ŠO NODIBINA

STARPTAUTISKO MIGRĀCIJAS ORGANIZĀCIJU (IOM), turpmāk sauktu par Organizāciju, un

PIEŅEM ŠO KONSTITŪCIJU.

I nodaļa — Mērķi un funkcijas

1. pants

1. Organizācijas mērķos un funkcijās ietilpst:

(a) veikt sagatavošanas darbus to pārceļotāju organizētai pārvietošanai, kuru dzīves apstākļi ir nepiemēroti vai kuri citos apstākļos nevarētu bez sevišķas palīdzības pārceļot uz valstīm, kas piedāvā sakārtotas migrācijas iespējas;

(b) nodarboties ar bēgļu, pārvietoto personu un citu personu, kurām nepieciešami starptautiskie migrācijas dienesti, organizētu pārvietošanu, par kuras kārtību ir vienojusies Organizācija un iesaistītās valstis, ieskaitot valstis, kas tos apņēmušās uzņemt;

(c) pēc iesaistīto valstu pieprasījuma un vienojoties ar tām, nodrošināt migrācijas dienestu pakalpojumus, tādus kā iesaukšana militārajā dienestā, migrācijas kandidātu izvēle, attiecīgo dokumentu nokārtošana, valodas apmācība, orientēšanās vidē pasākumi, medicīniskā pārbaude, apmešanās, darbības, kas atvieglotu uzņemšanu un integrāciju, konsultatīvie dienesti migrācijas jautājumos un cita veida palīdzība saskaņā ar Organizācijas mērķiem;

(d) pēc valstu pieprasījuma vai sadarbībā ar citām ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām nodrošināt līdzīgus pakalpojumus brīvprātīgas atgriešanās migrācijas, ieskaitot brīvprātīgu repatriāciju, vajadzībām;

(e) nodrošināt valstīm, kā arī starptautiskajām un citām organizācijām, diskusiju iespējas viedokļu un pieredzes apmaiņai un koordinācijas un sadarbības centienu veicināšanai starptautiskajos migrācijas jautājumos, ieskaitot pētījumus šajos jautājumos, lai attīstītu praktiskos risinājumus.

2. Veicot savas funkcijas Organizācija cieši sadarbosies ar starptautiskām valdības un nevalstiskām organizācijām, kas nodarbojas ar migrāciju, bēgļiem un cilvēku resursiem, lai cita starpā veicinātu starptautisko aktivitāšu koordināciju šajās sfērās. Šāda sadarbība veicama abpusēji respektējot iesaistīto organizāciju kompetenci.

3. Organizācija atzīst, ka pārceļotāju uzņemšanas nosacījumu kontrole un uzņemto imigrantu skaits ir jautājumi, kas pakļauti valstu iekšējai jurisdikcijai, un šo funkciju izpildei ir jāatbilst iesaistīto valstu likumiem, noteikumiem un iekšpolitikas principiem.

II nodaļa — Dalība

2. pants

Organizācijas locekļi ir:

(a) Valstis, Organizācijas locekļi, kas ir pieņēmušas Konstitūciju saskaņā ar 34.pantu vai uz kurām attiecas 35.panta nosacījumi;

(b) citas valstis, kas ir izrādījušas interesi par brīvas personu kustības principu un, kas uzņemas finansiālu ieguldījumu vismaz attiecībā uz Organizācijas administratīvajām vajadzībām, kuru likmi nosaka Padome un iesaistītā valsts, balstoties uz Padomes divu trešdaļu vairākuma balsojumu un šīs Konstitūciju pieņemšanas faktu attiecīgajā valstī.

3. pants

Jebkura no dalībvalstīm var paziņot par savu izstāšanos no Organizācijas, kas stājas spēkā finansu gada beigās. Šāds paziņojums rakstveida formā iesniedzams Organizācijas Ģenerāldirektoram vismaz četrus mēnešus pirms finansu gada beigām. Dalībvalsts, kas iesniegusi paziņojumu par izstāšanos, finansiālās saistības pret Organizāciju attiecināmas uz visu finansu gadu, kurā šāds paziņojums tiek sniegts.

4. pants

1. Gadījumā, ja Dalībvalsts nepilda savas finansiālās saistības pret Organizāciju divu sekojošu finansu gadu laikā, Padomei ir tiesības ar divu trešdaļu balsu vairākumu apturēt tās balsošanas tiesības un visus vai daļu no pakalpojumiem un privilēģijām, uz ko Dalībvalstij ir tiesības. Padomei ir tiesības atjaunot šādas balsošanas tiesības ar vienkāršu balsu vairākumu.

2. Jebkuras Dalībvalsts dalību var pārtraukt ar Padomes divu trešdaļu balsu vairākumu, ja tā atkārtoti pārkāpj šīs Konstitūcijas principus. Padome ir pilnvarota atjaunot dalībvalsts statusu ar vienkāršu balsu vairākumu.

III nodaļa — Pārvaldes orgāni

5. pants

Organizācijas ietvaros tiek nodibināti sekojoši pārvaldes orgāni:

(a) Padome;

(b) Izpildkomiteja;

(c) Administrācija.

IV nodaļa — Padome

6. pants

Padomes funkcijās, papildus citos šīs Konstitūcijas noteikumos minētajam, ietilpst:

(a) noteikt Organizācijas darbības politiku;

(b) izskatīt Izpildkomitejas ziņojumus, apstiprināt un vadīt tās darbību;

(c) izskatīt Ģenerāldirektora ziņojumus, apstiprināt un vadīt tā darbību;

(d) izskatīt un pieņemt Organizācijas programmu, budžetu, izdevumus un rēķinus;

(e) veikt jebkuras citas darbības, kas veicinātu Organizācijas mērķu sasniegšanu.

7. pants

1. Padomi veido Dalībvalstu pārstāvji.

2. Katru Dalībvalsti pārstāv viens pārstāvis, kā arī tik vietnieki un padomnieki, cik tā uzskata par nepieciešamu.

3. Katrai Dalībvalstij ir vienas balss tiesības Padomē.

8. pants

Padome var pieļaut valstu, kuras nav Organizācijas locekles, starptautisko valstisko vai nevalstisko organizāciju, kas nodarbojas ar migrācijas, bēgļu vai cilvēku resursu jautājumiem, piedalīšanos tās sanāksmēs pēc to lūguma kā novērotājiem, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās procedūru noteikumos. Šādiem novērotājiem nav balss tiesību.

9. pants

1. Padome notur regulāras sanāksmes reizi gadā.

2. Padome notur ārkārtas sanāksmes, ja to pieprasa sekojoši pārstāvji:

(c) viena trešdaļa tās dalībnieku;

(d) Izpildkomiteja;

(e) Padomes Ģenerāldirektors vai Priekšsēdētājs neatliekamos gadījumos.

3. Katras regulārās sanāksmes sākumā Padome ievēl Priekšsēdētāju un citas amatpersonas uz viena gada periodu.

10. pants

Padome var izveidot apakškomitejas, ja tādas varētu būt nepieciešamas atbilstošai tās funkciju pildīšanai.

11. pants

Padome pieņem savus procedūras noteikumus.

V nodaļa — Izpildkomiteja

12. pants

Izpildkomitejas funkcijās ietilpst:

(a) izpētīt un novērtēt Organizācijas darbības politiku, programmas un darbību, Ģenerāldirektora ikgadējos ziņojumus un jebkurus īpašos ziņojumus;

(b) izpētīt jebkādus finansiālus un budžeta jautājumus, kas ietilpst Padomes kompetencē;

(c) izskatīt jebkuru jautājumu, kuru tai īpaši nodod Padome, ieskaitot budžeta pārskatīšanu, un veikt darbības, kas šajā sakarā tiek uzskatītas par nepieciešamām;

(d) sniegt Ģenerāldirektoram padomus jebkādos jautājumos, ar kuriem viņš pie tās griežas;

(e) Padomes sēžu starplaikos pieņemt jebkurus neatliekamus lēmumus jautājumos, kas ietilpst Padomes kompetencē, kas šim pārvaldes orgānam ir jāiesniedz apstiprināšanai tā nākošās sēdes laikā;

(f) iesniegt padomus vai priekšlikumus Padomei vai Ģenerāldirektoram pēc savas iniciatīvas;

(g) nodot ziņojumus un/vai ieteikumus Padomei par izskatāmajiem jautājumiem.

13. pants

1. Izpildkomiteja sastāv no Dalībvalstu pārstāvjiem. Šis skaits var tikt palielināts pamatojoties uz Padomes divu trešdaļu vairākuma balsojumu, ar noteikumu, ka tas nepārsniedz Organizācijas kopējā dalībnieku skaita vienu trešdaļu.

2. Minētās Dalībvalstis ievēl Padome uz diviem gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētām.

3. Katram Izpildkomitejas loceklim ir viens pārstāvis, kā arī tik vietnieki un padomnieki, cik tiek uzskatīti par nepieciešamiem.

4. Katram Izpildkomitejas loceklim ir vienas balss tiesības.

14. pants

1. Izpildkomiteja tiekas vismaz reizi gadā. Nepieciešamības gadījumā tā tiekas, lai veiktu savas funkcijas, pēc sekojošu pārstāvju pieprasījuma:

(a) Izpildkomitejas priekšsēdētājs;

(b) Padome;

(c) Ģenerāldirektors pēc konsultācijas ar Padomes priekšsēdētāju;

(d) Izpildkomitejas vairākums.

2. Izpildkomiteja ievēl Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus uz viena gada termiņu.

15. pants

Izpildkomiteja, saskaņā ar Padomes apstiprinājumu, ir tiesīga nodibināt apakškomitejas, kas varētu būt nepieciešamas tās funkciju atbilstošai izpildei.

16. pants

Izpildkomiteja pieņem savus procedūras noteikumus.

VI nodaļa — Administrācija

17. pants

Administrācija sastāv no Ģenerāldirektora, Ģenerāldirektora vietnieka un Padomes noteiktā personāla.

18. pants

1. Ģenerāldirektors un viņa vietnieks tiek ievēlēti ar Padomes divu trešdaļu vairākuma balsojumu un var tikt pārvēlēti. To pilnvaru termiņš ir pieci gadi, bet izņēmuma gadījumos tas var būt īsāks, ja to nolemj Padomes divu trešdaļu vairākums. Tie strādā saskaņā ar Padomes apstiprinātiem līgumiem, kurus Organizācijas vārdā paraksta Padomes Priekšsēdētājs.

2. Ģenerāldirektors ir atbildīgs Padomes un Izpildkomitejas priekšā. Ģenerāldirektors veic Organizācijas administratīvās un izpildfunkcijas saskaņā ar tās Konstitūciju un Padomes un Izpildkomitejas darbības politiku, lēmumiem un to noteiktajiem noteikumiem un rīkojumiem. Ģenerāldirektors iesniedz priekšlikumus Padomes atbilstošai darbībai.

19. pants

Ģenerāldirektors ieceļ Administrācijas personālu saskaņā ar Padomes pieņemtajiem personāla noteikumiem.

20. pants

1. Veicot savus pienākumus Ģenerāldirektors, Ģenerāldirektora vietnieks un personāls nedrīkst ne lūgt, ne arī saņemt jebkuras valsts vai jebkura varas pārstāvja, kas nepieder Organizācijai, norādījumus. Tiem ir jāizvairās no jebkādas darbības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to starptautiskās amatpersonas stāvokli.

2. Katra Dalībvalsts uzņemas saistības respektēt Ģenerāldirektora, Ģenerāldirektora vietnieka un personāla pienākumu īpašo starptautisko raksturu un nemeklēt iespējas, lai ietekmētu to pienākumu izpildi.

3. Personāla izvēlei un nodarbināšanai nepieciešamie priekšnoteikumi ir prasme, kompetence un godprātība. Personāls, izņemot īpašus gadījumus, tiek meklēts starp Organizācijas Dalībvalstu pilsoņiem, ņemot vērā objektīvu ģeogrāfiskās izplatības principu.

21. pants

Ģenerāldirektoram ir jāapmeklē, vai viņu jāpārstāv Ģenerāldirektora vietniekam vai citai nozīmētai amatpersonai visās Padomes, Izpildkomitejas un jebkuras apakškomitejas sēdēs. Ģenerāldirektors vai nozīmētais pārstāvis var piedalīties diskusijās, bet bez balss tiesībām.

22. pants

Regulārās Padomes sēdes laikā katra finansu gada beigās, Ģenerāldirektors ar Izpildkomitejas starpniecību sniedz Padomei ziņojumu par Organizācijas darbu, sniedzot pilnu atskaiti par tās darbību attiecīgā gada laikā.

VII nodaļa — Galvenā mītne

23. pants

1. Organizācijas Galvenā mītne atrodas Ženēvā. Padome ir tiesīga, saskaņā ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu, mainīt savu atrašanās vietu.

2. Padomes un Izpildkomitejas tikšanās tiek noturētas Ženēvā, ja vien divas trešdaļas Padomes vai Izpildkomitejas locekļu atbilstoši nav vienojušās par tikšanos citā vietā.

VIII nodaļa — Finanses

24. pants

Ģenerāldirektors ar Izpildkomitejas starpniecību iesniedz Padomei ikgadējā budžeta projektu, kas ietver nepieciešamos administratīvos un rīcības līdzekļus un paredzamos Organizācijas līdzekļus, kā arī iespējamos nepieciešamos papildus aprēķinus un Organizācijas ikgadējos vai speciālos grāmatvedības pārskatus.

25. pants

1. Organizācijas vajadzības tiek finansētas sekojošā veidā:

(b) Budžeta administratīvā daļa tiek finansēta no Dalībvalstu iemaksām, kas precīzi jāveic attiecīgā finansu gada sākumā;

(c) Budžeta rīcības līdzekļu daļu finansē no Dalībvalstu, citu valstu, starptautisku valstisku vai nevalstisku organizāciju, citu juridisku vai fizisku personu iemaksām skaidrā naudā, sniegtajiem līdzekļiem vai cita veida pakalpojumiem, kas veicami cik vien ātri iespējams un pilnā apjomā pirms attiecīgā finansu gada beigām.

2. Dalībvalstīm ir jāveic iemaksas Organizācijas budžeta administratīvajā daļā saskaņā ar likmi, par kuru vienojas Padome un iesaistītā Dalībvalsts.

3. Iemaksas Organizācijas rīcības izdevumiem ir brīvprātīgas un jebkurš ziedotājs budžeta rīcības daļā var vienoties ar Organizāciju par noteikumiem un nosacījumiem, kas atbilst Organizācijas mērķiem un funkcijām, saskaņā ar kuriem iemaksas var tikt izmantotas.

4.(a) Visi Galvenās mītnes administratīvie izdevumi un visi citi administratīvie izdevumi, izņemot tos, kas radušies saskaņā ar 1.panta 1.daļas (c) un (d) punktos noteiktajām funkcijām, ir attiecināmi uz budžeta administratīvo daļu.

(e) visi rīcības izdevumi un tie administratīvie izdevumi, kas veikti saskaņā ar 1.panta 1.daļas (c) un (d) punktos noteiktajām funkcijām, ir attiecināmi uz budžeta rīcības daļu.

6. Padomei ir jānodrošina atbilstošs un ekonomisks līdzekļu izlietojums.

26. pants

Finansiālos noteikumus nosaka Padome.

IX nodaļa — Juridiskais statuss

27. pants

Organizācijai ir pilns juridiskais statuss. Tā ir juridiski rīcībspējīga veikt tās funkcijas un īstenot tās mērķus, un, jo īpaši, rīcībspējīga saskaņā ar Valsts likumiem: (a) slēgt līgumus; (b) iegūt īpašumā un pārdot nekustamo un kustamo īpašumu; (c) saņemt maksājumus un norēķināties ar privātiem un sabiedriskiem naudas līdzekļiem; (d) uzsākt tiesas procesus.

28. pants

1. Organizācijai ir privilēģijas un imunitātes, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei un mērķu īstenošanai.

2. Dalībvalstu pārstāvjiem, Ģenerāldirektoram, Ģenerāldirektora vietniekam un Administrācijas personālam tāpat ir privilēģijas un imunitātes, kas tiem nepieciešamas ar Organizāciju saistīto funkciju neatkarīgai izpildei.

3. Minētās privilēģijas un imunitātes tiek noteiktas līgumos starp Organizāciju un iesaistītajām valstīm vai ar citu šo valstu pieņemto līdzekļu palīdzību.

X nodaļa — Citi noteikumi

29. pants

1. Visi Padomes, Izpildkomitejas un apakškomiteju lēmumi tiek pieņemti pamatojoties uz vienkāršu vairākuma balsojumu, izņemot gadījumus, ja šajā Konstitūcijā vai Padomes vai Izpildkomitejas pieņemtajos noteikumos ir paredzēta cita kārtība.

2. Vairākums, kas noteikts šajā Konstitūcijā vai Padomes vai Izpildkomitejas pieņemtajos noteikumos, attiecināms uz klātesošo un balsojošo dalībnieku skaitu.

3. Balsojums ir spēkā tikai Padomes, Izpildkomitejas vai apakškomitejas dalībnieku vairākuma klātesamības gadījumā.

30. pants

1. Labojumu tekstus, kurus ierosināts veikt šajā Konstitūcijā, Ģenerāldirektoram Dalībvalstu valdības iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms to izskatīšanas Padomē.

2. Labojumi stājas spēkā, kad tos ir pieņēmušas divas trešdaļas Padomes locekļu un apstiprinājušas divas trešdaļas Dalībvalstu saskaņā ar saviem atbilstošajiem konstitucionālajiem procesiem, tomēr nosakot, ka labojumi, kas paredz jaunus Dalībnieku pienākumus, stājas spēkā attiecībā uz konkrētu Dalībnieku tikai tad, kad šis Dalībnieks apstiprina šādus labojumus.

31. pants

Jebkuras nesaskaņas, kas saistītas ar šīs Konstitūcijas skaidrojumu vai piemērošanu, kas netiek atrisinātas sarunu ceļā vai saskaņā ar Padomes divu trešdaļu vairākuma balsojumu, tiek nodotas ANO Starptautiskajā tiesā saskaņā ar Tiesas statūtiem, ja vien Dalībvalstis nav laicīgi vienojušās par citu risinājuma veidu.

32. pants

Pamatojoties uz divu trešdaļu Padomes locekļu apstiprinājumu, Organizācija ir tiesīga pārņemt no jebkuras citas starptautiskas organizācijas vai aģentūras, kuras mērķi un darbība saskan ar Organizācijas mērķiem, tās darbību, līdzekļus vai pienākumus, kas noteikti starptautiskā līgumā vai abpusēji pieņemamās vienošanās, kas noslēgtas starp kompetentiem atbilstošo organizāciju varas pārstāvjiem.

33. pants

Padomei ir tiesības balstoties uz tās dalībnieku divu trešdaļu vairākuma balsojumu, pieņemt lēmumu par Organizācijas likvidēšanu.

34.pants**

Šī Konstitūcija stājas spēkā attiecībā uz tām Eiropas Migrācijas Starpvaldību Komitejas Dalībvaldībām, kuras to ir apstiprinājušas saskaņā ar saviem attiecīgajiem konstitucionālajiem procesiem, šīs Komitejas pirmās tikšanās dienā pēc tam, kad:

(a) vismaz divas trešdaļas Komitejas Dalībnieku, un

(b) to Dalībnieku skaits, kuru iemaksas atspoguļo vismaz 75% budžeta administratīvās daļas,

ir paziņojušas Direktoram par Konstitūcijas pieņemšanu.

35. pants**

Tās Eiropas Migrācijas Starpvaldību Komitejas Dalībvaldības, kas nav paziņojušas Direktoram par šīs Konstitūcijas pieņemšanu līdz tās spēkā stāšanās dienai, paliek starp Komitejas Dalībniekiem viena gada laikā no tās dienas, kad tās ir veikušas iemaksu Komitejas administratīvajām vajadzībām saskaņā ar 25.panta 2.daļu, un šajā laika posmā tās saglabā tiesības pieņemt šos Statūtus.

36. pants

Šo Statūtu angļu, franču un spāņu teksti ir vienlīdz autentiski.

____________________________

* 1953.gada 19.oktobra pieņemtā konstitūcija iekļauj grozījumus, kuri pieņemti Eiropas migrāciju starpvaldības komitejas sēdē 1987.gada 20.maijā un stājās spēkā 1989.gada 14.novembrī.

** 34. un 35.pants stājās spēkā vienlaikus ar Konstitūciju 1954.gada 30.novembrī.