LATVIJAS REPUBLIKAS UN UNGĀRIJAS REPUBLIKAS BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMS

PREAMBULA

Latvijas Republika un Ungārijas Republika (turpmāk, attiecīgi, "Latvija", "Ungārija" vai "Puses"),

pasludinot savu negrozāmo uzticību demokrātiskā plurālisma principiem, kas balstīti uz likuma spēku, cienot cilvēktiesības un pamatbrīvības,

apstiprinot savu nodomu aktīvi piedalīties ekonomiskās integrācijas procesā kā svarīgā Eiropas kontinenta stabilitātes dimensijā un izsakot savu gatavību sadarboties šī procesa stiprināšanas ceļu un veidu meklēšanā,

vēlreiz apstiprinot savu ciešo apņemšanos ievērot tirgus ekonomikas principus, uz kuriem tiek pamatotas Pušu savstarpējās attiecības,

apliecinot savu uzticību Konferences "Par drošību un sadarbību Eiropā" Noslēguma Aktam, Parīzes Hartai un it īpaši tiem principiem, kas formulēti Bonnas konferences "Par Ekonomisko sadarbību Eiropā" noslēguma dokumentā,

nolēmušas šajā nolūkā pakāpeniski likvidēt visus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās Vienošanās Par Tarifiem un Tirdzniecību noteikumiem (GATT 1994) un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līgumu (PTO),

būdamas negrozāmi pārliecinātas, ka šis Līgums veicinās savstarpēji izdevīgo tirdzniecības sakaru intensifikāciju un dos ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā,

nolēmušas realizēt šo Brīvās Tirdzniecības Līgumu ar mērķi saglabāt un aizsargāt apkārtējo vidi, kā arī nodrošināt dabas resursu optimālu izmantošanu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu,

apliecinot, ka neviens no šī Līguma noteikumiem netiks skaidrots kā Pušu atbrīvojums no saistībām, kas izriet no citiem starptautiskiem līgumiem un jo īpaši no Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līguma,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Līguma mērķi

1. Pārejas perioda laikā, kas beidzas vēlākais 2000.gada 31.decembrī Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības teritoriju atbilstoši šī līguma nosacījumiem un saskaņā ar 1994.gada Vispārējas Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību XXIV panta noteikumiem, kā arī saskaņā ar GATT (1994) XXIV panta Izpratni un Interpretāciju, kas izriet no Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līguma.

2. Šī Līguma mērķi ir:

a) paplašinot savstarpējo tirdzniecību, veicināt Pušu ekonomisko sakaru harmonisku attīstību;

b) Pušu savstarpējā tirdzniecībā nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus;

c) tādējādi, likvidējot tirdzniecības barjeras, dot ieguldījumu harmoniskā pasaules tirdzniecības attīstībā un paplašināšanā;

d) veicināt sadarbību starp Pusēm.

I nodaļa

RŪPNIECISKIE RAŽOJUMI

2.pants

Darbības sfēra

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz rūpnieciskajiem ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm. Šī Līguma kontekstā "rūpnieciskie ražojumi" ir izstrādājumi, kas ietverti Harmonizētās Preču Klasificēšanas un Kodēšanas Sistēmas 25.-97. nodaļā, izņemot šī Līguma I Pielikumā minētos izstrādājumus.

3.pants

Ievedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni ievedmuitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, Puses savstarpēji atceļ visus ievedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu, izņemot 1.Protokolā minētos gadījumus.

4.pants

Pamatnodokļi

1. Katram izstrādājumam piemērojamais pamatnodoklis, uz kuru attiecināmi turpmākie šajā Līgumā noteiktie atvieglojumi, atbilst likmei, kuru nosaka vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā un ir spēkā kopš 1999.gada 11.februāra.

2. Ja, pamatojoties uz erga omnes principu, pēc šī Līguma stāšanās spēkā tiek piemērots jebkāds tarifu samazinājums, tad tādi samazināti nodokļi aizstāj 1.punktā minētos pamatnodokļus, sākot ar šo samazinājumu piemērošanas datumu.

3. Samazinātie nodokļi, kas aprēķināti saskaņā ar 2.punkta nosacījumiem tiek piemēroti, noapaļojot līdz pirmajai decimālzīmei.

4. Puses informē viena otru par viņu attiecīgajiem muitas nodokļiem.

5.pants

Fiskāla rakstura nodokļi

3. panta noteikumi attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem.

6.pants

Izvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni izvedmuitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi izvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu ir atceļami līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi.

7.pants

Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi preču importam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu importu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī Līguma II Pielikumā.

8.pants

Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi eksportam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu eksportu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, izņemot tādus, kas nepieciešami starptautisko saistību administrēšanai.

II nodaļa

LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

9.pants

Darbības sfēra

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm. Šī Līguma kontekstā "lauksaimniecības produkti" ir tādi izstrādājumi, kas ietverti Harmonizētās Preču Klasificēšanas un Kodēšanas Sistēmas 1.-24. nodaļā, kā arī izstrādājumi, kas minēti šī Līguma I Pielikumā.

10.pants

Ievedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Līdz ar Līguma spēkā stāšanos Pušu savstarpējā tirdzniecībā netiek ieviesti nekādi jauni ievedmuitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Esošie ievedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu netiek paaugstināti līdz ar šī Līguma spēkā stāšanas brīdi.

11.pants

Koncesiju apmaiņa

Puses garantē viena otrai koncesijas, kas paredzētas 2.Protokolā, saskaņā ar šīs nodaļas un Protokola noteikumiem.

12.pants

Pamatnodokļi

1. Katram izstrādājumam piemērojamais pamatnodoklis atbilst likmei, kuru nosaka vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā un ir spēkā kopš 1999.gada 11.februāra.

2. Ja, pamatojoties uz erga omnes principu, pēc šī Līguma stāšanās spēkā tiek piemērots jebkāds tarifu samazinājums, tad tādi samazināti nodokļi aizstāj 1.punktā minētos pamatnodokļus, sākot ar šo samazinājumu piemērošanas datumu.

3. Samazinātie nodokļi, kas aprēķināti saskaņā ar 2.punkta nosacījumiem tiek piemēroti, noapaļojot līdz pirmajai decimālzīmei.

13.pants

Koncesijas un lauksaimniecības politika

1. Nemazinot saskaņā ar šī Līguma 2.Protokolu piešķirtās koncesijas, šīs nodaļas noteikumi nekādā veidā neierobežo Pušu attiecīgās lauksaimniecības politikas īstenošanu vai jebkādu šai politikai atbilstošu pasākumu veikšanu, ieskaitot Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Lauksaimniecības Līguma attiecīgo nosacījumu realizēšanu.

2. Puses caur Apvienoto Komiteju oficiāli informē viena otru par īstenotajām izmaiņām attiecīgajā lauksaimniecības politikā un par visiem piemērotajiem pasākumiem, kas var ietekmēt šajā Līgumā paredzētos tirdzniecības ar lauksaimniecības produktiem nosacījumus. Pēc ikvienas Puses lūguma nekavējoties ir sarīkojamas situācijas izpētes konsultācijas.

14.pants

Īpašie aizsardzības pasākumi

Neatkarīgi no citiem šī Līguma un it īpaši 27.panta noteikumiem (vispārējie aizsardzības pasākumi) un ņemot vērā lauksaimniecības produktu īpašo jūtīgumu, gadījumā, ja to izstrādājumu imports, kura izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm un kam tiek piemērotas saskaņā ar doto līgumu piešķirtās koncesijas, izraisa nopietnus otras Puses tirgus traucējumus, tad ieinteresētā Puse nekavējoties rīko konsultācijas, lai atrastu piemērotu risinājumu. Gaidot šādu risinājumu, ieinteresētā Puse drīkst veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

15.pants

Veterinārie, sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1. Puses piemēro savus sanitāros un fitosanitāros noteikumus nediskriminējošā veidā un neievieš nekādus jaunus pasākumus, kas nepamatoti ierobežotu tirdzniecību.

2. Veterināri sanitārie pasākumi un veterināro dienestu darbs tiek realizēts saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām.

3. Fitosanitārie pasākumi un augu aizsardzības dienestu darbs tiek realizēts saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām.

III nodaļa

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

16.pants

Preču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas administrācijā

1. Šī Līguma 3. Protokolā formulēti preču izcelsmes noteikumi un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes.

2. Puses īsteno atbilstošus pasākumus, tajā skaitā arī regulāras Apvienotās Komitejas pārbaudes un administratīvas sadarbības shēmas, lai nodrošinātu šī Līguma 1. un 2. Protokola un šī Līguma 3.(Ievedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 4. (Pamatnodokļi), 5. (Fiskāla rakstura nodokļi), 6. (Izvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 7. (Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu), 8. (Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu), 10. (Ievedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 12. (Pamatnodokļi), 17. (Iekšējā nodokļu sistēma) un 28. (Strukturālā regulēšana) panta noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, lai iespēju robežās vienkāršotu ar tirdzniecību saistītās formalitātes, kā arī lai panāktu savstarpēji pieņemamus jebkuru problēmu risinājumus, kas rodas sakarā ar šo noteikumu funkcionēšanu.

17.pants

Iekšējā nodokļu sistēma

1. Puses atturas no jebkādiem iekšējiem fiskāliem pasākumiem vai prakses, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp precēm, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm.

2. Eksportētāji nedrīkst gūt labumu no to iekšzemes nodokļu atmaksāšanas, kuru apjoms ir lielāks nekā tiešo vai netiešo nodokļu summa, ar kuru aplikti uz vienas Puses teritoriju eksportētie izstrādājumi.

18.pants

Vispārīgie izņēmumi

Šis Līgums pieļauj tādus aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz importa precēm, eksporta precēm un tranzītprecēm, kuri ir motivēti ar sabiedriskās morāles, valsts politikas un valsts drošības interesēm; cilvēku, dzīvnieku, augu veselības vai dzīvības aizsardzības nepieciešamību, apkārtējās vides aizsardzību, nacionālo bagātību ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību, intelektuālā īpašuma aizsardzību, noteikumiem, kas attiecas uz zeltu un sudrabu, vai noplicinātu dabas resursu saglabāšanu, ja šādi aizliegumi vai ierobežojumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzekļi vai maskēti ierobežojumi Pušu savstarpējai tirdzniecībai.

19.pants

Ar drošības interesēm motivēti izņēmumi

Šajā Līgumā nav nekā tāda, kas kādu Pusi atturētu no jebkuru lietderīgu pasākumu veikšanas, ja tā tos uzskata par nepieciešamiem:

(a) lai neļautu izpaust tādu informāciju, kas kaitē tās būtiskām drošības interesēm;

(b) tās būtisko drošības interešu aizsardzībai vai starptautisko saistību, vai nacionālās politikas īstenošanai:

(i) attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara inventāra tirdzniecību, nodrošinot, ka šādi pasākumi nepasliktina konkurences nosacījumus izstrādājumiem, kas nav paredzēti specifiski militāriem mērķiem, un attiecībā uz šādu tirdzniecību ar citām precēm, materiāliem vai pakalpojumiem, kas tieši vai netieši tiek veikta militāra objekta apgādes nolūkā; vai

(ii) attiecībā uz bioloģisko vai ķīmisko ieroču, kodolieroču un citu kodolspridzekļu neizplatīšanu; vai

(iii) kuri veikti kara vai cita nopietna starptautiska saspīlējuma laikā.

20.pants

Valsts monopoli

1. Puses pakāpeniski noregulē jebkuru komerciāla rakstura valsts monopola darbību tā, lai līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi tiktu nodrošināts, ka starp Pušu pavalstniekiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz preču piegādes un realizācijas nosacījumiem.

2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru institūciju, ar kuras palīdzību Pušu kompetentās varas iestādes, caur likumu vai faktiski, tieši vai netieši uzrauga vai nosaka principus, vai ievērojami ietekmē Pušu savstarpējo importa vai eksportu. Šie nosacījumi līdzīgi tiek piemēroti arī monopoliem, kurus Puse ir deleģējusi citām institūcijām.

21.pants

Maksājumi

1. Maksājumi brīvi konvertējamā valūtā sakarā ar Pušu savstarpējo tirdzniecību ar precēm, kā arī šādu maksājumu pārvedumi uz tās šī Līguma Puses teritoriju, kas ir kreditora rezidences valsts, netiek pakļauti nekādiem ierobežojumiem.

2. Puses atturas no jebkādiem maiņas vai administratīviem ierobežojumiem attiecībā uz tādu īstermiņa vai vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksāšanu vai akceptēšanu, kas attiecas uz preču tirdzniecības darījumiem, kurā piedalās kādas Puses rezidents.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem, jebkuri pasākumi, kas attiecas uz tekošiem maksājumiem sakarā ar preču apriti, notiek saskaņā ar Līguma par Starptautisko Valūtas Fondu 8.panta noteikumiem.

22.pants

Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem

1. Sekojošais ir nesavienojams ar šī Līguma pienācīgu darbību tādā mērā, ciktāl tas ietekmē Pušu savstarpējo tirdzniecību:

a) visas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju pieņemtie lēmumi, kā arī uzņēmumu prakse, kuras mērķis vai rezultāts ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana;

b) viena vai vairāku uzņēmumu dominējošās pozīcijas Pušu teritorijās, kā vienotā veselumā vai būtiskā to daļā, ļaunprātīga izmantošana;

2. 1.punkta noteikumi attiecas uz visu uzņēmumu aktivitātēm, ieskaitot valsts uzņēmumus un uzņēmumus, kuriem Puses ir piešķīrušas speciālas vai ekskluzīvas tiesības. Uzņēmumi, kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārīgu ekonomisku nozīmi vai kuriem ir ieņēmuma gūšanas monopolraksturs ir pakļaujami 1.punkta noteikumiem tādā mērā, ciktāl šo noteikumu piemērošana netraucē tiem uzlikto īpašo valsts uzdevumu izpildi saskaņā ar likumu vai faktiski.

3. 1.(a) punkta noteikumi II nodaļā aplūkoto izstrādājumu kontekstā neattiecas uz tādiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi, kas ir neatņemama nacionālā tirgus organizācijas daļa.

4. Ja Puse uzskata, ka noteiktā prakse nav savienojama ar šī Panta 1., 2. un 3.punktu vai, ja šāda prakse rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šīs Puses interesēm vai būtisku kaitējumu tās iekšējai rūpniecībai, tad šī Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31. panta (aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) noteikumiem un izklāstīto procedūru.

23.pants

Valsts palīdzība

1. Ikkatra palīdzība, ko piešķīrusi šī Līguma puse, vai kas piešķirta no valsts resursiem jebkurā formā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai tādā mērā, kas var ietekmēt Pušu savstarpējo tirdzniecību, nav savienojuma ar korektu šī Līguma darbību.

2. 1.punkta noteikumi nav piemērojami II nodaļā minētiem izstrādājumiem.

3. Puses garantē informācijas atklātību valsts palīdzības jomā, inter alia , ziņojot katru gadu Apvienotajai Komitejai par sniegtās palīdzības kopējo apjomu un sadalījumu, un sniedzot otrai Pusei, pēc tās pieprasījuma, informāciju par palīdzības programmām un konkrētiem valsts palīdzības gadījumiem.

4. Ja Puse uzskata, ka kāds atsevišķs praktisks pasākums:

-- nav savienojams ar 1.punkta noteikumiem; vai:

-- tas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu otras Puses interesēm vai materiālu kaitējumu otras Puses iekšzemes ražošanai,

tad šī Puse var veikt attiecīgos pasākumus, pamatojoties uz šī Līguma 31.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) nosacījumiem un saskaņā ar tiem. Šādi attiecīgi pasākumi ir veicami tikai 1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tirdzniecību un Tarifiem un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līguma, un jebkura atbilstoša to paspārnē sarunu ceļā noslēgta dokumenta noteiktajā kārtībā un saskaņā ar tā nosacījumiem, kas piemērojami Pušu starpā.

24.pants

Valsts pasūtījums

1. Par šī Līguma mērķi puses uzskata sava attiecīgā valsts pasūtījuma tirgus liberalizāciju.

2. Puses pakāpeniski piemēro savus atbilstošos valsts pasūtījuma noteikumus nolūkā dot otras Puses piegādātājiem pieeju kontraktu piešķiršanas procedūrām attiecīgos valsts pasūtījuma tirgos.

3. 3.Apvienotā Komiteja pārbauda ar šī mērķa sasniegšanu saistītās izstrādnes un var rekomendēt šī panta 2.punkta noteikumu īstenošanas praktiskās formas, lai nodrošinātu brīvu pieejamību, atklātību, kā arī tiesību un pienākumu pilnīgu līdzsvaru.

4. Šī panta 3.punktā minētās pārbaudes gaitā Apvienotā Komiteja drīkst izskatīt, it sevišķi šai sfērai atbilstošas starptautiskās attīstības un nosacījumu kontekstā, tirgus attiecību paplašināšanas iespēju un/vai 2.pantā paredzēto tirgus atvērtības pakāpi.

5. Puses cenšas pievienoties attiecīgajam Līgumam, kas noslēgts Pasaules Tirdzniecības Organizācijas paspārnē notikušo sarunu ceļā.

25.pants

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

1. Puses uz nediskriminējošiem pamatiem īsteno un garantē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ieskaitot pasākumus šādu tiesību piešķiršanai un īstenošanai. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi aizsardzība tiek pakāpeniski uzlabota, ievērojot šī Līguma III Pielikumā minēto attiecīgo daudzpusējo līgumu standartu līmeni.

2. Šī Līguma kontekstā "intelektuālā īpašuma aizsardzība" konkrēti ietver autortiesību, ieskaitot datorprogrammu un datu bāžu, un blakus tiesību aizsardzību, firmas un preču zīmju, ģeogrāfisko apzīmējumu, ieskaitot izcelsmes nosaukumu, rūpnieciskā dizaina, patentu, integrālo shēmu topoloģiju, ka arī nepublicētas informācijas par zinātniski tehniskiem ražošanas noslēpumiem aizsardzību.

3. Puses sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību. Pēc jebkuras Puses lūguma tās notur ekspertu apspriedes par šiem jautājumiem, konkrēti, par tādām aktivitātēm, kas saistītas ar pašlaik pastāvošām vai turpmākām starptautiskām konvencijām par industriālā īpašuma tiesību harmonizēšanu, administrēšanu un ievērošanu un par aktivitātēm tādās starptautiskās organizācijās kā Pasaules Tirdzniecības Organizācija un Pasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācija, kā arī par Pušu attiecībām ar jebkurām trešajām valstīm attiecībā uz intelektuālo īpašumu.

4. Puses ir tiesīgas noslēgt tālākas vienošanās, kas pārsniedz šī Līguma prasības, ja vien tās nav pretrunā TRIPS līguma noteikumiem.

26.pants

Dempings

Ja kāda no Pusēm konstatē, ka šī Līguma regulētajās tirdzniecības attiecībās tiek īstenots dempings "1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību" VI Panta izpratnē, tad, saskaņā ar šī Līguma 31.pantā (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) minēto procedūru un noteikumiem, tā drīkst pret šādu praksi vērst attiecīgus pasākumus atbilstoši dokumenta "1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību" VI pantam.

27.pants

Vispārējie aizsardzības pasākumi

Ja jebkura veida izstrādājums tiek ievests tādos palielinātos apjomos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt:

a) nopietnu kaitējumu tiem pašmāju ražotājiem, kuri kādas Puses teritorijā ražo analoģiskus vai tieši konkurējošus produktus, vai

b) būtiskus traucējumus jebkurā attiecīgā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuru dēļ būtiski pasliktinātos reģiona ekonomiskā situācija,

tad ieinteresētā Puse drīkst veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šī Līguma 31.pantu (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra).

28.pants

Strukturālā regulēšana

1. Kā īpašu pagaidu pasākumu, kas daļēji vājina 3. Panta (Ievedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) noteikumus, jebkura Puse ir tiesīga īstenot muitas nodokļu paaugstinājumu.

2. Šie pasākumi drīkst būt saistīti tikai ar jaunām ražošanas nozarēm vai noteiktiem sektoriem, kuros norisinās restrukturizācija vai kuri saskaras ar nopietnām problēmām, it īpaši, ja šo grūtību dēļ rodas nozīmīgas sociālas problēmas.

3. Šo pasākumu rezultātā ieviestie importa nodokļi, kas kādā no Pusēm tiek piemēroti izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Puse, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem un ir jāsaglabā priekšrocības elements muitas nodokļa likmei izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Puse. Šiem pasākumiem pakļaujamās preces importa summārā vērtība nedrīkst pārsniegt 15% no otrajā Pusē ražoto rūpniecības preču importa kopapjoma, atbilstoši I nodaļā dotajai definīcijai, tā pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati.

4. Šādu pasākumu piemērošanas periods nedrīkst pārsniegt trīs gadus un tie ir jāpārtrauc vēlākais trešā gada beigās kopš šī Līguma spēkā stāšanās brīža.

5. Šādi pasākumi attiecībā uz kādu izstrādājumu nav ieviešami, ja pagājuši vairāk kā trīs gadi kopš šī Līguma spēkā stāšanās brīža vai kopš visu muitas nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu, kā arī maksājumu un pasākumu ar līdzvērtīgu efektu likvidēšanas attiecībā uz šo izstrādājumu.

6. Ieinteresētā Puse caur Apvienoto Komiteju informē otru Pusi par visiem īpašiem pasākumiem, ko tā paredzējusi veikt un, pēc otras Puses pieprasījuma, notur konsultācijas Apvienotajā Komitejā par šiem pasākumiem un to aptvertajiem sektoriem. Šādu pasākumu veikšanas gadījumā, ieinteresētā Puse iesniedz Apvienotajā Komitejā to muitas nodokļu atcelšanas plānu, kuri ir ieviesti saskaņā ar šo pantu. Šis plāns paredz, ka šādi nodokļi vienlīdzīgu ikgadēju likmju apmērā ir jāsāk samazināt vēlākais pēc diviem gadiem, kopš šādu nodokļu ieviešanas. Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu par savādāka kalendārā plāna apstiprināšanu.

29.pants

Reeksports un nopietns deficīts

Ja 6 panta (Izvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) un 8.panta (Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu) noteikumu ievērošana izraisa:

(a) reeksportu uz kādu trešo valsti, pret kuru eksportējošā Puse piemēro kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, eksporta nodokļus vai pasākumus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu attiecībā pret kādu preci; vai

(b) nopietnu tāda izstrādājuma deficītu vai deficīta draudus, kurš ir būtisks eksportējošai Pusei;

un, ja minētās situācijas rada vai spēj radīt lielas grūtības eksportējošai Pusei, tad šī Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) nosacījumiem un procedūru.

30.pants

Saistību izpilde

1. Puses veic jebkādus vispārīgus vai specifiskus pasākumus, kas nepieciešami šajā Līgumā noteikto saistību izpildei. Puses cenšas panākt šajā Līgumā formulēto saistību izpildi.

2. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no šī Līguma izrietošu saistību, tad ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) nosacījumiem un procedūru.

31.pants

Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra

1. Pirms tiek uzsākta šī panta punktos izklāstītā aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūras īstenošana, Puses cenšas visas savstarpējās pretrunas atrisināt tiešu konsultāciju ceļā.

2. Ja kāda no Pusēm pakļauj to preču importu, kuru dēļ var rasties 27.pantā (Vispārējie aizsardzības pasākumi) aplūkotā situācija, administratīvas kontroles procedūrai nolūkā gūt operatīvu informāciju par ārējās tirdzniecības procesu virzību, tad tā informē otru Pusi.

3. Nekādi neietekmējot šī panta 7.punktu, tā Puse, kura apsver iespēju ieviest aizsardzības pasākumus, nekavējoties par to ziņo otrai Pusei un piegādā visu atbilstošo informāciju. Risinājuma meklēšanas nolūkā nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šādu konsultāciju pieprasīšanas Apvienotajā Komitejā, tiek rīkotas Pušu konsultācijas.

4. (a) 26. (Dempings), 27. (Vispārējie aizsardzības pasākumi) un 29. (Reeksports un nopietns deficīts) pantu kontekstā Apvienotā Komiteja veic lietas vai situācijas izpēti un ir tiesīga pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai izbeigtu grūtības, par kurām ir paziņojusi ieinteresētā Puse. Ja 30 dienu laikā pēc lietas nodošanas Apvienotajā Komitejā šāds lēmums nav pieņemts, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt pasākumus, kuri nepieciešami situācijas normalizēšanai.

(b) 30.panta (Saistību izpilde) kontekstā ieinteresētā Puse ir tiesīga īstenot attiecīgos pasākumus pēc konsultāciju pabeigšanas vai pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš datuma, kurā otrajai Pusei tika iesniegta pirmā notifikācija.

(c) 22.panta (Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem) un 23.panta (Valsts palīdzība) kontekstā ieinteresētā Puse sniedz Apvienotajai Komitejai jebkādu palīdzību, kas vajadzīga lietas izskatīšanai un, kur nepieciešams, prakses, pret kuru izvirzīti iebildumi, izbeigšanai. Ja otra Puse neizbeidz praksi, pret kuru ir izvirzīti iebildumi Apvienotās Komitejas noteiktā perioda laikā vai, ja Apvienotā Komiteja nepanāk vienošanos sešdesmit dienu laikā pēc attiecīgās lietas saņemšanas, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu aplūkojamās prakses radītās grūtības.

5. Otrai Pusei tiek nekavējoties sniegts paziņojums par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Tiem ir jābūt ierobežotiem apjoma un ilguma ziņā tā, kā ir absolūti nepieciešams, lai normalizētu situāciju, kura bija par iemeslu to piemērošanai un tie nedrīkst pārsniegt to kaitējumu, ko izraisījusi aplūkotā prakse vai problēma. Prioritāte ir piešķirama tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šī Līguma darbību.

6. Veiktie aizsardzības pasākumi ir periodiski jāapspriež konsultācijās Apvienotajā Komitejā ar nolūku veicināt to pēc iespējas ātrāku atvieglošanu tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu.

7. Ja kādu ārkārtēju apstākļu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība un nav iespējama iepriekšēja pārbaude, tad 22. (Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem), 23. (Valsts palīdzība) un 32. (Maksājumu bilances grūtības) pantam atbilstošos gadījumos, ieinteresētā Puse drīkst nekavējoties piemērot situācijas uzlabošanai absolūti nepieciešamos pagaidu pasākumus. Par šādiem pasākumiem bez kavēšanās tiek paziņots un tiek noturētas šī Līguma Pušu konsultācijas Apvienotajā Komitejā.

32.pants

Maksājumu bilances grūtības

1. Puses pieliek visas pūles, lai nebūtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, tajā skaitā tādi pasākumi, kas attiecas uz importu maksājumu bilances noregulēšanas nolūkā.

2. Ja vienai no Pusēm ir vai nenovēršami draud rasties nopietnas maksājumu bilances grūtības, tad šī Puse drīkst, saskaņā ar normām, kas paredzētas dokumentā "1994.gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību" un Līguma par Starptautisko Valūtas Fondu VIII pantā, veikt tādus ierobežojošus pasākumus, tajā skaitā arī attiecībā uz preču importu, kuru piemērošanas laiks ir ierobežots un kuri ir absolūti nepieciešami tikai maksājumu bilances normalizēšanai. Šie pasākumi tiek pakāpeniski mīkstināti līdz ar maksājumu bilances uzlabošanos, un tie ir atceļami tikai tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu. Attiecīgā Puse nekavējoties informē otru Pusi par to ieviešanu un, kad vien praktiski iespējams, par to likvidēšanas kalendāro plānu.

33.pants

Līguma tālākā attīstība

1. Ja kāda Puse uzskata, ka šī Līguma iedibināto attiecību pilnveidošana un izvēršana, tās attiecinot uz vēl neaptvertajām nozarēm, atbilst abu Pušu saimnieciskajām interesēm, tad šī Puse iesniedz otrajai Pusei pamatotu lūgumu. Puses ir tiesīgas dot Apvienotajai Komitejai norādījumu izskatīt šo lūgumu un, kur tas ir nepieciešams, sniegt rekomendācijas, it īpaši attiecībā uz sarunu uzsākšanu.

2. Puses saskaņā ar savām nacionālajām tiesiskajām procedūrām ratificē vai apstiprina atbilstoši 1. punktā izklāstītajai procedūrai noslēgtos līgumus.

IV nodaļa

INSTITUCIONĀLIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34.pants

Apvienotā Komiteja

1. Puses vienojas izveidot Apvienoto Komiteju, kurā ir pārstāvētas abas Puses.

2. Šī Līguma īstenošanu uzrauga un pārvalda Apvienotā Komiteja.

3. Šī Līguma pienācīgas izpildes nolūkā Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Puses lūguma notur konsultācijas Apvienotās Komitejas ietvaros. Apvienotā Komiteja pastāvīgi analizē iespējas, kā turpmāk novērst visus šķēršļus Pušu savstarpējā tirdzniecībā.

4. Šajā Līgumā paredzētajos gadījumos Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumus. Citos jautājumos Apvienotā Komiteja drīkst sniegt rekomendācijas.

35.pants

Apvienotās Komitejas darbības procesuālās normas

1. Lai nodrošinātu šī Līguma attiecīgu izpildi, Apvienotā Komiteja notur apspriedes, kad vien tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Katra Puse ir tiesīga lūgt noturēt apspriedi.

2. Apvienotās Komiteja rīcības pamatā ir kopēja vienošanās.

3. Ja kādas šī Līguma Puses pārstāvis Apvienotajā Komitejā ir pieņēmis kādu lēmumu, kas īstenojas tikai pēc nacionālu likumdošanas prasību izpildes, tad šis lēmums stājas spēkā, ja vien nav norādīts vēlāks datums, tajā dienā, kad tiek paziņots par šādu prasību izpildi.

4. Šī Līguma aspektā Apvienotā Komiteja pati pieņem savas darbības procesuālās normas, kurās, inter alia, tiek iekļauti noteikumi par sapulču sasaukšanu, Priekšsēdētāja iecelšanu un viņa pilnvaru termiņu.

5. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu izveidot tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu uzdevumu izpildes veicināšanai.

36.pants

Muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas un pierobežas tirdzniecība

Šis Līgums neaizliedz muitas ūniju, brīvās tirdzniecības zonu vai pierobežas tirdzniecības saglabāšanu vai izveidošanu, ja vien tas negatīvi neietekmē Pušu tirdzniecības režīmu un it īpaši normas, kas attiecas uz šajā Līgumā paredzētiem preču izcelsmes noteikumiem.

37.pants

Pielikumi, protokoli un grozījumi

1. Šī Līguma Pielikumi un Protokoli ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu par Pielikumu un Protokolu grozījumiem. Šādā gadījumā grozījumi stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad saņemta diplomātiska nota, kas apstiprina, ka ir izpildītas visas saskaņā ar nacionālajiem likumiem nepieciešamās procedūras, lai grozījumi stātos spēkā.

38.pants

Stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad abas Puses pa diplomātiskiem kanāliem ir informējušas viena otru par to, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Puses nacionālajiem likumiem nepieciešamās procedūras, lai Līgums stātos spēkā.

39.pants

Darbības laiks un denonsēšana

1. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

2. Jebkura Puse drīkst denonsēt šo Līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida paziņojumu otrai Pusei. Šajā gadījumā Līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad otra Puse saņēma šādu rakstveida paziņojumu.

APLIECINOT IEPRIEKŠ MINĒTO, attiecīgas pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Līgumu.

PARAKSTĪTS Budapeštā 1999.gada 10.jūnijā, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā	Ungārijas Republikas vārdā
Māris Riekstiņš,	H.E. Dr. Gabor Gulacsi,
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs	Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs