Zemkopības ministrija: Par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni

12.janvārī Zemkopības ministrijā (ZM) notika ministrijas speciālistu un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksme, lai vienotos par kopīgu nostāju, izstrādājot priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu sistēmai nākotnē, ko Eiropas Komisija ar dalībvalstīm iecerējusi sākt apspriest šā gada pavasarī. Zemkopības ministrija Briselē vēlas panākt vienlīdzīgākus un taisnīgākus tiešos maksājumus Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013.gada.

“Mēs esam gandarīti par lauksaimnieku aktivitāti un veiksmīgo sadarbību ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kas Zemkopības ministrijai dos iespēju precīzāk formulēt Latvijas nostāju par ES Kopējo lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada,” uzsver ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

Savukārt ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe norāda: “Zemkopības ministrija noteikti turpinās konsultācijas ar citām ES dalībvalstīm par visveiksmīgāko tiešmaksājumu aprēķina variantu, kā arī turpinās konsultācijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi par tiešo maksājumu sistēmu nākotnē.”

Zemkopības ministrijas speciālisti un LOSP pārstāvji sanāksmē vienojās, ka tiešajiem maksājumiem jābūt virzītiem aktīvo lauksaimnieku atbalstam, tāpēc jāizstrādā konkrēts definējums kritērijiem, kas raksturotu aktīvu lauksaimnieku. Tāpat tika diskutēts par mazo lauku saimniecību nozīmi lauksaimniecības un lauku tālākā attīstībā Latvijā.

Plašas diskusijas notika par definīciju un kritērijiem, kas ir aktīvs lauksaimnieks un kas ir maza saimniecība, jo Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka tiešo maksājumu atbalstu nākotnē vajadzētu orientēt uz aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī ieviest jaunu shēmu mazām lauku saimniecībām.

Vairākums uzsvēra, ka svarīgi ir atbalstīt tos, kam atbalsts ir vajadzīgs, lai attīstītos un spētu funkcionēt, tādējādi nodrošinot arī lauku apdzīvotību un lauku infrastruktūras attīstību. Nevaram domāt individuālā līmenī, jo ir jāatbalsta tie, kam atbalsts ir vajadzīgs attīstībai un izaugsmei, un ir jāņem vērā Latvijas reālā situācija, ka 90% ir mazas un vidējas saimniecības.

Ligita Silaraupa (LOSP/ Latvijas Zemnieku federācija) norādīja: “Nevar uzlikt Latvijai nosacījumus, no cik lielas saimniecības var saņemt atbalstu, jo tad sanāk, ka mēs lauku iedzīvotājus, kuri ražo un dod pienesumu Latvijas tautsaimniecībai un kuriem tieši ir vajadzīgs atbalsts, ignorējam, kamēr citās valstīs tāda paša ražojošā apjoma lauksaimnieks attīstītās un turpina aktīvi darboties un attīstīt savas valsts teritoriju. Ja Latvija uzliktu tādus kritērijus, tad mēs savus mazos lauksaimniekus nostādīsim nevienlīdzīgā situācijā. Jādomā, vai mēs, uzliekot jaunus nosacījumus, neatbalstīsim tikai mazu Latvijas segmenta daļu.”

Darba grupā daudzi dalībnieki uzsvēra, ka atbalsts jākoncentrē uz visām tām mazajām saimniecībām, kuras perspektīvā attīstīsies, nevis uz milzīgām saimniecībām, kuras ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka ir spējīgas pašas efektīvi darboties tirgū. Arī vēsturiski Latvija nav bijusi lielu saimniecību valsts, jo lielas saimniecības zināmā mērā vienmēr ir bijušas nestabilas un pakļautas dažādiem riskiem. Ja bankrotē liela saimniecība, tad to pārpirkt ir spējīgi tikai ārzemju investori. Mazās saimniecības vienmēr ir bijušas visādā ziņā stabilākas un drošākas.

Gustavs Norkārklis (LOSP/ Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija) uzsvēra: “Tagad prioritārais jautājums nav, kā sadalīsim Eiropas Savienības (ES) maksājumu aploksni Latvijai, bet gan jādomā, kā mēs varam pierādīt ES, cik liela aploksne mums ir nepieciešama. Ir jābūt konkrētam pamatojumam, cik un kāpēc mums nepieciešams konkrēts finanšu aploksnes apjoms.”

Apspriežot kopējo lauksaimniecības politiku, mums ir jāskatās gan Latvijas, gan ES līmenī, nevis šauri savu saimniecību līmenī. Izstrādājot KLP reformu, svarīgi ir panākt vienlīdzīgus maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, kas tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem. Definējot viedokli par KLP, ir svarīgi izstrādāt Latvijas stratēģiju, lai noteiktu, kādu mērķi Latvija vēlas sasniegt, lai, tagad pieņemot nepārdomātus lēmumus, mēs neradītu negatīvas sekas Latvijas lauku attīstībai.

Vēl diskusijas ES līmenī par KLP nākotni nav notikušas, līdz ar to mums pagaidām ir tikai nojausma, ka valstis, kuras ir maksājumu saņēmējas līderes, izmantojot visus lobija instrumentus, centīsies panākt, lai saglabātu savus vēsturiski lielos maksājumus. Tika nolemts, ka iesāktās diskusijas LOSP turpinās, nākamajā reizē īpaši diskutējot par aktīva lauksaimnieka un maza lauksaimnieka definīciju un konkrētiem kritērijiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa;
Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste