• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisijas - Latvijas valdības kopējais paziņojums par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm (Turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.1999., Nr. 62/63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22436

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ventspils pilsētas dome

Grozījumi saistošajos noteikumos "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā"

Vēl šajā numurā

04.03.1999., Nr. 62/63

PAR DOKUMENTU

Veids: paziņojums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisijas - Latvijas valdības kopējais paziņojums par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm

Nobeigums. Sākums "LV" nr.47, 18.02.1999., "LV" nr.50/51, 23.02.1999. "LV" nr.54, 25.02.1999.

Saturā

1. Pašreizējā ekonomiskā situācija un tās attīstības tendences

2. Vidēja termiņa makroekonomiskie mērķi

i. Politikas virzieni

ii. Makroekonomikas mērķi un prognozes

3. Makroekonomiskā politika un liberalizācija

i. Monetārā un maiņas kursa politika

ii. Fiskālā politika

iii. Nodokļu un valsts izdevumu politika

iv. Pensijas un sociālā drošība

v. Tirdzniecības politika

vi. Iekšējā tirgus liberalizācija

vii. Darba tirgus un ienākumu politika

4. Privātā sektora attīstības veicināšana

i. Privatizācija

ii. Atbalsts privātā sektora attīstībai

iii. Reģionālā attīstība

iv. Finansu sektora reforma

5. Makroekonomiskais scenārijs

i. Ekonomikas pieaugums un investīcijas

ii. IKP no izdevumu viedokļa

iii. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība,

bezdarbs, ienākumu politika

iv. Starptautiskās ekonomiskās attiecības

v. Fiskālā attīstība

vi. Inflācija

vii. Monetārais sektors

viii. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Kopsavilkums

Kopējais Latvijas vidēja termiņa ekonomiskās politikas prioritāšu paziņojums atspoguļo Latvijas varas iestāžu un Eiropas Komisijas saskaņoto viedokli par ekonomisko politiku, kas ir nepieciešama Latvijas ekonomikas pārejas perioda pabeigšanai un ekonomikas sagatavošanai integrācijai Eiropas savienībā. Makroekonomiskie un strukturālas politikas mērķi, kas ir iekļauti Kopējā paziņojumā rada nepieciešamo stimulu, kas atļaus Latvijai sasniegt attīstīto ES valstu ekonomikas līmeni.

Kopējais paziņojums papildina citus dokumentus, kas attiecas uz Pievienošanās partnerību. Latvijas trešā Nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā (kura ir pirmā nacionālā programma Acquis pārņemšanai) galvenokārt ir vērsta uz likumdošanas saskaņošanu un valsts institūciju stiprināšanu. Tā kā strukturālie pasākumi ir atrunāti minētajā nacionālajā programmā un citos dokumentos, tai skaitā Latvijas vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā, Kopējais paziņojums apskata strukturālos jautājumus tikai tādā apjomā, kādā tie kritiski un tieši ietekmē makroekonomisko attīstību. Šis novērtējums tiks regulāri papildināts un pārskatīts, tāpēc tas var būt iemesls nepārtrauktai Latvijas ekonomikas attīstības un tās vidēja termiņa ekonomiskās politikas prioritāšu novērtēšanai.

Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija ir sasniegusi nopietnu progresu ekonomikas stabilizācijā un strukturālo reformu ieviešanā. Tirdzniecības attiecību saraušana ar bijušā Padomju bloka valstīm pirmajos neatkarības gados izsauca ražošanas samazināšanos. IKP pieaugums atsākās 1994. gadā no ļoti zema līmeņa, un pēc īsa pārtraukuma, ko radīja banku un valsts finansu problēmas, tas stabili pieaug.

Stingrā monetārā politika kopā ar fiksēto lata kursu samazināja inflāciju no trīsciparu skaitļa 1992. gadā līdz viencipara skaitlim 1997. gadā. Iepriekšējos gados straujā valsts finansu sektora pilnveidošanās un kopbudžeta deficīta samazināšana veicināja inflācijas krišanos.

Tāpat kā citas pārejas perioda ekonomikas, Latvijas ekonomika ir viegli ievainojama no ārienes, ko nosaka tās ierobežotie enerģētiskie resursi un nepieciešamība importēt investīciju preces. Tomēr tekošā konta deficīts tika pilnībā nosegts ar kapitāla konta pārpalikumu, kas lielā mērā ir sasniegts ar ārvalstu tiešo investīciju plūsmām.

No strukturālā viedokļa Latvijas ekonomikā vēl joprojām ir vērojamas vairākas ievainojamības izpausmes. Pirmkārt, Latvijas eksporta struktūra nosliecas uz tādu preču īpatsvara palielināšanu, kas pamatojas uz dabas resursu (piemērm, koksnes) bagātību, kā arī zemajām darbaspēka izmaksām. Otrkārt, lai gan pēc Starptautiskās darba organizācijas (ILO) novērtējuma kopējais bezdarba līmenis pazeminās, bezdarbs un darba iespēju trūkums ir ievērojama reģionālā problēma.

Strukturālās politikas pasākumu (privatizācija, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana, bāzes infrastruktūras sakārtošana, konkurences politika utt.) veiksmīga izstrāde un realizācija ir tālākas attīstības un Latvijas konkurētspējas viens no būtiskākajiem garantiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija pašreizējā periodā būtībā ir pabeigta, bet lielo valsts uzņēmumu privatizācija tiek paātrināta. Tomēr izvirzītais mērķis - pabeigt privatizāciju līdz 1998. gada vidum - netika izpildīts tehnisku iemeslu, juridisku jautājumu un politisko debašu dēļ.

Cenu stabilizācija ir monetārās politikas galvenais uzdevums Latvijā. Latvijas Banka ir nodrošinājusi uzticību, ievērojami samazinot inflāciju un uzturot fiksētu valūtas apmaiņas kursu bez valūtas padomes (currency board) ieviešanas. Tas ļāva Latvijas Bankai iegūt pieredzi plašu un daudzveidīgu monetāro instrumentu izmantošanā. Turpmākajos piecos gados ir paredzēts, ka valstī ieplūdīs ārvalstu tiešās investīcijas, kas daļēji būs saistītas ar privatizāciju. Ja būs maksājumu bilances tekošā konta deficīta kritisks pieaugums, Latvijas Banka realizēs stingrāku monetāro politiku, galvenokārt paaugstinot procentu likmes. To varētu panākt vēl labāk kombinācijā ar striktāku fiskālo politiku.

Fiskālās politikas galvenais mērķis ir radīt stabilu makroekonomisko vidi, kas sekmētu ekonomikas izaugsmi. Tas jāsasniedz, ilgākā laika periodā saglabājot kopbudžetu tuvu līdzsvaram. Līdz 2003. gadam deficīts ir plānots ap 0,5% no IKP.

Valdība ievēros tās rīcības plānu - uzlabot nodokļu ieņēmumus, nepalielinot nodokļu likmes (izņemot akcīzes nodokļa likmes). Uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem piemēro vienotu 25% likmi. Šī politika ir virzīta uz to, lai nepieļautu ekonomikas izkropļošanu un novērstu izvairīšanos no nodokļiem. Speciālo ekonomisko zonu veidošanas eksperiments netiks turpināts. Valdības ieņēmumus ir plānots samazināt no 43% no IKP 1997. gadā līdz 40% 2003. gadā.

Attiecībā uz izdevumiem valdība finansēs pieaugošās valsts investīcijas un ekonomisko reformu izmaksas. Vienlaikus investīcijām piešķirto budžeta līdzekļu daļai jāpieaug līdz 2,5% no IKP, 20% no paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem novirzot investīcijām sabiedriskās infrastruktūras (ūdens apgāde, notekūdeņu attīrīšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana) projektu realizācijai. Valdība apņēmusies samazināt tekošos izdevumus, neskaitot procentu maksājumus, no 41% no IKP 1997. gadā līdz 40% 2003. gadā. Turklāt tiek plānota valsts izdevumu vadības racionalizācija.

Iedzīvotāju novecošanās un nabadzības rašanās pārejas periodā lika valdībai ātrāk reformēt pensiju un sociālās apdrošināšanas sistēmu. Vienošanās par trīs līmeņu pensiju sistēmas ieviešanu ir panākta, tā tiks pilnīgi ieviesta 2002. gadā. Sociālās un veselības apdrošināšanas reformas noritēja ar Pasaules Bankas atbalstu.

Valdībai ir dotas tiesības regulāri pārskatīt un, ja nepieciešams, palielināt minimālo algu. Varētu būt problēmas, izskatot iespēju palielināt sociālās apdrošināšanas izdevumus, tādā vai citādā veidā nepalielinot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Valsts lielums un ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī nozīmīgais ārējās tirdzniecības īpatsvars IKP nozīmē, ka Latvija var uzlabot savas ekonomiskās perspektīvas, īstenojot liberālu tirdzniecības politiku. Latvijai ir atvieglotas tirdzniecības attiecības ar 25 valstīm, to skaitā arī ar ES dalībvalstīm, turklāt ir stājušies spēkā divpusējie tirdzniecības līgumi ar vēl 16 citām valstīm. Tādējādi ārējās tirdzniecības struktūra ir būtiski mainījusies par labu Rietumeiropas valstīm. Pašreiz ES aizņem vairāk nekā 50% no ārējās tirdzniecības kopapjoma. Latvijas produkcijas kvalitātes uzlabošanas pasākumi veido galveno valdības plāna daļu privātā sektora attīstības sekmēšanai.

Finansu sektorā 1995. gada banku krīzes sekas ir jau pārvarētas. Ir paaugstinājusies rentabilitāte un samazinājies slikto un nedrošo aizdevumu īpatsvars. Tā kā lielākā daļa banku ir nelielas, tad tirgus spēku iedarbībā nākotnē ir sagaidāma to apvienošanās.

Investīciju un pensiju fondu likumdošanas ieviešanas rezultātā ir sagaidāma finansu tirgus aktivizēšanās. Jāpievērš uzmanība pakāpeniskai nebanku finansu institūciju integrācijai kopējā uzraudzības sistēmā.

Kopējais paziņojums satur iekšēji saskaņoto makroekonomisko scenāriju līdz 2003. gadam. Sākotnējais scenārijs tika izstrādāts 1998. gada vasarā, bet sakarā ar nelabvēlīgo attīstību Krievijā radās nepieciešamība pārstrādāt īpaši 1998. un 1999. gada prognozes, samazinot pieauguma tempus. Ekonomikas pieaugums 1998. gadā tiek sagaidīts 3,8% un 1999. gadā - 4% apmērā. Turpmākajos gados tas palielināsies un būs aptuveni 5-6% līmenī.

Makroekonomiskā stabilitāte var tikt sasniegta šādi:

* saglabāt stabilas valūtas faktiskās maiņas likmes attiecībā pret SDR;

* līdz 2003. gadam samazināt inflācijas līmeni līdz 4 procentiem;

* laika periodā no 1998. līdz 2003. gadam saglabāt budžeta deficītu ap 0,5% no IKP.

Privāto pakalpojumu sektorā ir sagaidāms ap 7% liels pieaugums. Tā kā ir pieaugusi konkurētspēja, pabeigtas privatizācijas programmas un veiktas stratēģisko investoru investīcijas, rūpniecība (izņemot elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādi) varētu pieaugt par 5-7% gadā. Ņemot vērā enerģijas racionālo patēriņu, pieņemts, ka elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektora pieaugums paliks neliels. Zemes reformas un citu reformas pasākumu pabeigšana sekmēs lauksaimniecības sektora pieaugumu par aptuveni 2-3% gadā.

Saskaņā ar šo scenāriju pieaugums lielā mērā būs balstīts uz eksportu. Sevišķi infrastruktūras modernizācija, pakalpojumu sektora pilnveidošana veicinās tālāku pakalpojumu eksporta pieaugumu. Pašreiz Latvijas eksportā uz ES dominē preces ar zemu pievienoto vērtību, jo koksne, tās izstrādājumi un tekstilizstrādājumi ir 75% no Latvijas eksporta uz ES valstīm. Tomēr ražošanas modernizācija un stratēģisko investoru investīcijas novedīs pie progresīvām izmaiņām eksporta preču struktūrā, palielinot īpatsvaru precēm ar augstu pievienoto vērtību. Pieņemts, ka preču eksports salīdzināmajās cenās pieaugs par aptuveni 7% gadā.

Importa pieaugums salīdzināmās cenās ir sagaidāms 6% apmērā, kas tiks panākts uz augstas investīciju nepieciešamības un pieaugošā ekonomikas atvērtības līmeņa rēķina. Rezultātā tekošā konta deficīts līdz 2000. gadam varētu būt aptuveni 9-10% no IKP. Šis deficīts tiks nosegts galvenokārt ar ārvalstu tiešo investīciju plūsmām. Tomēr tā kā nevar neņemt vērā īslaicīgas grūtības, tad gan monetārā un valūtas maiņas likmes politika, gan fiskālā politika tiks veidota tā, lai nepieciešamības gadījumā izlīdzinātu jebkuru īslaicīgu nestabilitāti.

Ievērojot elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes, transporta un dzīvokļu sektora administrējamo cenu progresīvu liberalizāciju, inflācijas likmei (aptuveni 4% 2003. gadā) vajadzētu saglabāties nedaudz augstākai kā industriāli attīstītajās valstīs. Tāpēc reālā valūtas maiņas likme turpinās pieaugt. Produktivitātes kāpums un infrastruktūras pilnveidošana kompensēs konkurētspējas krišanos valūtas reālā maiņas kursa pieauguma rezultātā.

Ekonomiskās izaugsmes rezultātā pieaugs nodarbinātība. Tomēr ņemot vērā darba ražīguma pieaugumu un budžeta politiku, kas vērsta uz valsts iestāžu kalpotāju skaita stabilizēšanos, nodarbinātība pieaugs lēnākos tempos nekā IKP. Paredzams, ka reģistrētā bezdarba līmenis samazināsies no 8% 1998. gadā līdz 6% 2002. gadā. Vidējās reālās darba algas pieaugums būs par 1-2 procentpunktiem zemāks nekā darba ražīguma pieaugums.

IKP nozaru griezumā 1.pielikums. Makroekonomiskie rādītāji

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
novērtējums prognoze
FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu
IKP 1467,0 2042,6 2349,2 2829,1 3211,2 3500,1 3804,0 4166,7 4574,7 5037,4 5552,3
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 172,7 193,3 253,7 254,5 238,1 237,5 237,5 241,1 247,8 255,7 264,9
Rūpniecība 340,9 411,4 530,9 596,1 682,5 722,0 768,3 831,5 905,3 995,3 1100,7
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 110,4 106,6 129,4 150,0 140,3 145,9 150,3 155,9 161,8 167,7 174,0
Celtniecība 62,3 121,2 118,8 133,5 161,9 185,9 209,3 235,1 263,5 294,9 329,3
Sabiedriskie pakalpojumi** 153,2 257,6 337,3 389,8 486,2 519,4 556,6 604,0 650,2 698,7 751,4
Privātie pakalpojumi 627,4 952,5 979,1 1305,2 1502,1 1689,3 1882,1 2099,2 2346,2 2625,0 2931,9
1995. GADA CENĀS, milj. latu
IKP 2353,2 2368,4 2349,2 2427,7 2586,7 2685,0 2792,3 2932,2 3092,6 3277,5 3483,8
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 278,9 237,2 253,7 240,3 249,1 248,4 248,4 252,1 259,2 267,5 277,1
Rūpniecība 590,6 536,9 530,9 552,6 591,0 601,4 617,6 646,6 682,2 727,9 782,5
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 118,7 117,7 129,4 126,9 125,6 126,2 126,2 127,2 128,3 129,6 131,2
Celtniecība 116,4 131,3 118,8 125,1 135,4 148,2 160,0 172,5 186,0 200,5 216,1
Sabiedriskie pakalpojumi** 327,5 334,2 337,3 343,6 355,2 358,2 365,2 377,3 387,5 398,3 410,6
Privātie pakalpojumi 921,0 1011,1 979,1 1039,2 1130,3 1202,7 1274,8 1356,4 1449,3 1553,7 1666,3
PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu
IKP 39,2 15,0 20,4 13,5 9,0 8,7 9,5 9,8 10,1 10,2
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 11,9 31,2 0,3 -6,4 -0,3 0,0 1,5 2,8 3,2 3,6
Rūpniecība 20,7 29,0 12,3 14,5 5,8 6,4 8,2 8,9 9,9 10,6
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. -3,4 21,4 15,9 -6,4 4,0 3,0 3,8 3,7 3,7 3,8
Celtniecība 94,4 -1,9 12,4 21,2 14,8 12,6 12,3 12,1 11,9 11,7
Sabiedriskie pakalpojumi** 68,1 30,9 15,6 24,8 6,8 7,2 8,5 7,7 7,5 7,5
Privātie pakalpojumi 51,8 2,8 33,3 15,1 12,5 11,4 11,5 11,8 11,9 11,7
PIEAUGUMA TEMPI 1995, GADA CENĀS, % pret iepriekšējo periodu
IKP 0,6 -0,8 3,3 6,5 3,8 4,0 5,0 5,5 6,0 6,3
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. -14,9 7,0 -5,3 3,7 -0,3 0,0 1,5 2,8 3,2 3,6
Rūpniecība -9,1 -1,1 4,1 6,9 1,8 2,7 4,7 5,5 6,7 7,5
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. -0,8 9,9 -1,9 -1,1 0,5 0,0 0,8 0,9 1,0 1,2
Celtniecība 12,8 -9,5 5,3 8,2 9,4 8,0 7,8 7,8 7,8 7,8
Sabiedriskie pakalpojumi** 2,0 0,9 1,9 3,4 0,8 2,0 3,3 2,7 2,8 3,1
Privātie pakalpojumi 9,8 -3,2 6,1 8,8 6,4 6,0 6,4 6,8 7,2 7,2
IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %
IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 11,8 9,5 10,8 9,0 7,4 6,8 6,2 5,8 5,4 5,1 4,8
Rūpniecība 23,2 20,1 22,6 21,1 21,3 20,6 20,2 20,0 19,8 19,8 19,8
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 7,5 5,2 5,5 5,3 4,4 4,2 4,0 3,7 3,5 3,3 3,1
Celtniecība 4,3 5,9 5,1 4,7 5,0 5,3 5,5 5,6 5,8 5,9 5,9
Sabiedriskie pakalpojumi** 10,4 12,6 14,4 13,8 15,1 14,8 14,6 14,5 14,2 13,9 13,5
Privātie pakalpojumi 42,8 46,6 41,7 46,1 46,8 48,3 49,5 50,4 51,3 52,1 52,8
IKP STRUKTŪRA SALĪDZINĀMĀS CENĀS, %
IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 11,9 10,0 10,8 9,9 9,6 9,3 8,9 8,6 8,4 8,2 8,0
Rūpniecība 25,1 22,7 22,6 22,8 22,8 22,4 22,1 22,1 22,1 22,2 22,5
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 5,0 5,0 5,5 5,2 4,9 4,7 4,5 4,3 4,1 4,0 3,8
Celtniecība 4,9 5,5 5,1 5,2 5,2 5,5 5,7 5,9 6,0 6,1 6,2
Sabiedriskie pakalpojumi** 13,9 14,1 14,4 14,2 13,7 13,3 13,1 12,9 12,5 12,2 11,8
Privātie pakalpojumi 39,1 42,7 41,7 42,8 43,7 44,8 45,7 46,3 46,9 47,4 47,8

* produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) ir sadalīti proporcionāli starp sektoriem

** sabiedriskie pakalpojumi pilnībā iekļauj nozares: valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, izglītība, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe.

Citi pakalpojumi iekļauti privātajos pakalpojumos.

IKP izlietojums

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
novērtējums prognoze
FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu
IKP 1467,0 2042,6 2349,2 2829,1 3211,2 3500,1 3804,0 4166,7 4574,7 5037,4 5552,3
Sabiedriskais patēriņš ** 324,1 410,6 521,8 612,3 746,7 799,5 850,4 904,0 959,1 1015,7 1073,6
Privātais patēriņš 769,8 1199,1 1470,5 1912,9 2156,5 2349,2 2537,2 2760,5 3005,6 3280,3 3581,1
Kopējā kapitāla veidošana 134,6 390,8 413,6 532,6 633,8 771,8 874,5 991,3 1087,2 1211,8 1383,6
Kopējā pamatkapitāla veidošana 201,8 303,9 354,9 512,8 621,2 711,2 812,6 936,0 1045,9 1172,1 1339,7
Preču un pakalpojumu eksports*** 1074,4 948,8 1101,0 1440,1 1621,4 1768,0 1896,2 2088,9 2312,7 2581,1 2879,0
Preču un pakalpojumu imports 835,9 906,8 1157,8 1668,8 1947,3 2188,4 2354,3 2577,9 2789,9 3051,5 3364,9
Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un statistiskā novirze -67,2 86,9 58,7 19,9 12,6 60,6 61,9 55,3 41,3 39,7 43,8
1995. GADA CENĀS, milj. latu*
IKP 2353,2 2368,4 2349,2 2427,7 2586,7 2685,0 2792,3 2932,2 3092,6 3277,5 3483,8
Sabiedriskais patēriņš ** 489,0 484,5 521,8 531,1 551,1 556,9 562,8 568,7 574,6 580,7 586,7
Privātais patēriņš 1417,3 1462,4 1470,5 1622,3 1685,8 1754,0 1825,0 1907,4 1995,0 2095,6 2206,1
Kopējā kapitāla veidošana 434,5 499,1 413,6 438,3 483,5 532,8 543,8 563,2 595,7 642,1 709,7
Kopējā pamatkapitāla veidošana 323,9 326,5 354,9 434,0 482,4 521,2 565,8 619,5 659,3 705,0 770,4
Preču un pakalpojumu eksports*** 1163,7 1065,9 1101,0 1323,9 1455,1 1540,5 1611,9 1727,8 1870,1 2036,7 2216,7
Preču un pakalpojumu imports 1151,2 1143,4 1157,8 1487,8 1588,9 1699,3 1751,1 1834,9 1942,9 2077,5 2235,4
Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un statistiskā novirze 110,6 172,7 58,7 4,2 1,1 11,6 -22,1 -56,3 -63,6 -62,9 -60,7
PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu
IKP 39,2 15,0 20,4 13,5 9,0 8,7 9,5 9,8 10,1 10,2
Sabiedriskais patēriņš ** 26,7 27,1 17,3 22,0 7,1 6,4 6,3 6,1 5,9 5,7
Privātais patēriņš 55,8 22,6 30,1 12,7 8,9 8,0 8,8 8,9 9,1 9,2
Kopējā pamatkapitāla veidošana 50,6 16,8 44,5 21,2 14,5 14,3 15,2 11,7 12,1 14,3
Preču un pakalpojumu eksports*** -11,7 16,0 30,8 12,6 9,0 7,2 10,2 10,7 11,6 11,5
Preču un pakalpojumu imports 8,5 27,7 44,1 16,7 12,4 7,6 9,5 8,2 9,4 10,3
PIEAUGUMA TEMPI 1995. GADA CENĀS, % pret iepriekšējo periodu
IKP 0,6 -0,8 3,3 6,5 3,8 4,0 5,0 5,5 6,0 6,3
Sabiedriskais patēriņš ** -0,9 7,7 1,8 3,8 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0
Privātais patēriņš 3,2 0,6 10,3 3,9 4,0 4,0 4,5 4,6 5,0 5,3
Kopējā pamatkapitāla veidošana 0,8 8,7 22,3 11,1 8,0 8,6 9,5 6,4 6,9 9,3
Preču un pakalpojumu eksports*** -8,4 3,3 20,2 9,9 5,9 4,6 7,2 8,2 8,9 8,8
Preču un pakalpojumu imports -0,7 1,3 28,5 6,8 6,9 3,1 4,8 5,9 6,9 7,6
IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %
IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0
Sabiedriskais patēriņš ** 22,1 20,1 22,2 21,6 23,3 22,8 22,4 21,7 21,0 20,2 19,3
Privātais patēriņš 52,5 58,7 62,6 67,6 67,2 67,1 66,7 66,3 65,7 65,1 64,5
Kopējā kapitāla veidošana 9,2 19,1 17,6 18,8 19,7 22,1 23,0 23,8 23,8 24,1 24,9
Kopējā pamatkapitāla veidošana 13,8 14,9 15,1 18,1 19,3 20,3 21,4 22,5 22,9 23,3 24,1
Preču un pakalpojumu eksports mīnus
preču un pakalpojumu imports 16,3 2,1 -2,4 -8,1 -10,1 -12,0 -12,0 -11,7 -10,4 -9,3 -8,8
IKP STRUKTŪRA SALĪDZINĀMĀS CENĀS, %
IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0
Sabiedriskais patēriņš ** 20,8 20,5 22,2 21,9 21,3 20,7 20,2 19,4 18,6 17,7 16,8
Privātais patēriņš 60,2 61,7 62,6 66,8 65,2 65,3 65,4 65,1 64,5 63,9 63,3
Kopējā kapitāla veidošana 18,5 21,1 17,6 18,1 18,7 19,8 19,5 19,2 19,3 19,6 20,4
Kopējā pamatkapitāla veidošana 13,8 13,8 15,1 17,9 18,7 19,4 20,3 21,1 21,3 21,5 22,1
Preču un pakalpojumu eksports mīnus preču
un pakalpojumu imports 0,5 -3,3 -2,4 -6,8 -5,2 -5,9 -5,0 -3,7 -2,4 -1,2 -0,5

* Dati par IKP 1995.gada cenās 1993. un 1994. gadiem ir novērtējums. Novirzes, kas radās veicot pārrēķinu, ir iekļautas statistiskajā novirzē.

** Sabiedriskā patēriņa prognoze tuvināta Valsts konsolidētā kopbudžeta tekošiem izdevumiem

*** Pēc izmaiņām Maksājumu bilancē 1997.gadam, Nacionālie konti pagaidām nav pārskatīti

Maksājumu bilance miljonos latu

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
novērtējums prognoze
Tekošais konts 289,0 112,4 -9,4 -154,2 -201,1 -329,8 -362,2 -395,3 -387,7 -379,1 -391,9
Preces un pakalpojumi* 232,2 33,3 -56,7 -228,7 -278,2 -420,4 -458,1 -489,0 -477,2 -470,4 -485,9
Eksports 1065,8 938,7 1101,0 1440,1 1669,1 1768,0 1896,2 2088,9 2312,7 2581,1 2879,0
Imports -833,6 -905,4 -1157,8 -1668,8 -1947,3 -2188,4 -2354,3 -2577,9 -2789,9 -3051,5 -3364,9
Ieņēmumi 4,9 4,8 9,8 22,9 32,1 41,0 41,9 34,6 24,6 19,8 15,2
Kredīts 11,5 28,4 37,5 77,5 102,9 149,1 171,6 187,0 201,3 224,7 250,0
Debets -6,6 -23,6 -27,7 -54,6 -70,9 -108,1 -129,7 -152,4 -176,7 -204,9 -234,8
Tiešo investīciju ieņēmumi 0,0 0,0 -0,1 -27,2 -40,5 -65,2 -76,9 -89,4 -103,5 -119,4 -137,3
Citi -6,6 -23,6 -27,6 -27,4 -30,4 -42,9 -52,8 -63,0 -73,3 -85,6 -97,5
Transferi 51,8 74,3 37,5 51,6 45,0 49,7 54,0 59,1 64,9 71,5 78,8
Kredīts 53,6 76,0 39,9 54,1 52,9 58,4 63,5 69,5 76,3 84,1 92,7
Debets -1,8 -1,7 -2,4 -2,5 -7,9 -8,8 -9,5 -10,4 -11,4 -12,6 -13,9
Kapitālu un finansu konts -147,0 176,9 352,7 180,1 150,1 240,6 362,2 395,3 387,7 379,1 391,9
Tiešās investīcjas 33,0 154,4 129,0 208,9 299,9 148,8 168,3 190,4 214,9 242,1 272,2
Portfeļieguldījumi 0,0 -12,5 -19,1 -77,5 -333,0 17,5 38,0 31,3 34,3 37,8 41,6
Citas investīcijas 62,9 90,7 225,6 151,2 221,6 85,3 244,4 229,6 191,5 164,7 156,4
Aktīvi -79,3 -197,5 42,4 -114,9 -182,9 -44,3 -48,0 -139,9 -160,3 -172,6 -190,4
Tirdzniecības kredīti -23,2 21,4 -11,6 29,9 -34,4 -9,3 -9,9 -14,9 -23,1 -21,5 -23,8
Banku aktīvi -56,2 -219,0 53,9 -144,9 -148,5 -35,0 -38,0 -125,0 -137,2 -151,1 -166,6
Pasīvi 146,1 234,9 147,6 260,1 309,3 315,5 365,2 329,7 404,2 388,3 410,5
Tirdzniecības kredīti -18,1 30,5 74,3 37,2 -7,0 78,2 43,4 42,0 70,5 39,2 47,0
SVF 46,1 25,6 -1,5 -14,0 -21,3 -14,6 -8,7 -6,1 -6,1 -6,1 -6,1
Valdība 70,4 30,5 29,2 24,7 11,4 58,9 22,6 -29,4 -1,2 -6,2 -14,6
Banku pasīvi 47,6 148,3 45,6 212,3 326,2 193,1 307,9 323,3 341,0 361,4 384,1
Neto citi aktīvi un pasīvi** -3,9 53,2 35,7 6,0 95,3 -186,0 -72,9 39,9 -52,3 -51,0 -63,6
Rezerves aktīvi -243,0 -55,7 17,1 -102,5 -38,3 -10,9 -88,5 -55,9 -53,0 -65,4 -78,4
Novirze -142,0 -289,3 -343,2 -25,9 51,0 89,2 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

* Līdz 1995.gadam atšķirībā no NKS netiek ietverti FISIM.

**Neto citi aktīvi un pasīvi ir rēķināti kā atlikums, tāpēc tiem ir liela kļūdas amplitūda.

Maksājumu bilance % no IKP tekošajās cenās

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
novērtējums prognoze
Tekošais konts 19,7 5,5 -0,4 -5,5 -6,3 -9,4 -9,5 -9,5 -8,5 -7,5 -7,1
Preces un pakalpojumi 15,8 1,6 -2,4 -8,1 -8,7 -12,0 -12,0 -11,7 -10,4 -9,3 -8,8
Eksports 72,7 46,0 46,9 50,9 52,0 50,5 49,8 50,1 50,6 51,2 51,9
Imports -56,8 -44,3 -49,3 -59,0 -60,6 -62,5 -61,9 -61,9 -61,0 -60,6 -60,6
Ieņēmumi 0,3 0,2 0,4 0,8 1,0 1,2 1,1 0,8 0,5 0,4 0,3
Kredīts 0,8 1,4 1,6 2,7 3,2 4,3 4,5 4,5 4,4 4,5 4,5
Debets -0,4 -1,2 -1,2 -1,9 -2,2 -3,1 -3,4 -3,7 -3,9 -4,1 -4,2
Tiešo investīciju ieņēmumi 0,0 0,0 0,0 -1,0 -1,3 -1,9 -2,0 -2,1 -2,3 -2,4 -2,5
Citi -0,4 -1,2 -1,2 -1,0 -0,9 -1,2 -1,4 -1,5 -1,6 -1,7 -1,8
Transferi 3,5 3,6 1,6 1,8 1,4 1,4 1,4 1,4 1,4 1,4 1,4
Kredīts 3,7 3,7 1,7 1,9 1,6 1,7 1,7 1,7 1,7 1,7 1,7
Debets -0,1 -0,1 -0,1 -0,1 -0,2 -0,3 -0,3 -0,3 -0,3 -0,3 -0,3
Kapitālu un finansu konts -10,0 8,7 15,0 6,4 4,7 6,9 9,5 9,5 8,5 7,5 7,1
Tiešās investīcjas 2,3 7,6 5,5 7,4 9,3 4,3 4,4 4,6 4,7 4,8 4,9
Portfeļieguldījumi 0,0 -0,6 -0,8 -2,7 -10,4 0,5 1,0 0,8 0,8 0,8 0,8
Citas investīcijas 4,3 4,4 9,6 5,3 6,9 2,4 6,4 5,5 4,2 3,3 2,8
Aktīvi -5,4 -9,7 1,8 -4,1 -5,7 -1,3 -1,3 -3,4 -3,5 -3,4 -3,4
Tirdzniecības kredīti -1,6 1,0 -0,5 1,1 -1,1 -0,3 -0,3 -0,4 -0,5 -0,4 -0,4
Banku Aktīvi -3,8 -10,7 2,3 -5,1 -4,6 -1,0 -1,0 -3,0 -3,0 -3,0 -3,0
Pasīvi 10,0 11,5 6,3 9,2 9,6 9,0 9,6 7,9 8,8 7,7 7,4
Tirdzniecības kredīti -1,2 1,5 3,2 1,3 -0,2 2,2 1,1 1,0 1,5 0,8 0,8
SVF 3,1 1,3 -0,1 -0,5 -0,7 -0,4 -0,2 -0,1 -0,1 -0,1 -0,1
Valdība 4,8 1,5 1,2 0,9 0,4 1,7 0,6 -0,7 0,0 -0,1 -0,3
Banku pasīvi 3,2 7,3 1,9 7,5 10,2 5,5 8,1 7,8 7,5 7,2 6,9
Neto citi aktīvi un pasīvi -0,3 2,6 1,5 0,2 3,0 -5,3 -1,9 1,0 -1,1 -1,0 -1,1
Rezerves aktīvi -16,6 -2,7 0,7 -3,6 -1,2 -0,3 -2,3 -1,3 -1,2 -1,3 -1,4
Novirze -9,7 -14,2 -14,6 -0,9 1,6 2,5 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!