Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konvencija par bezvalstnieka statusu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1999., Nr. 325/327 (1785/1787) https://vestnesis.lv/ta/id/224397

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

Vēl šajā numurā

05.10.1999., Nr. 325/327 (1785/1787)

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 28.09.1954.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Konvencija par bezvalstnieka statusu

PREAMBULA

Augstās Līgumslēdzējas Puses,

Ievērodamas, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti un Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija, kuru pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1948.gada 10.decembrī, nosaka principu, saskaņā ar kuru katram cilvēkam jābauda pamattiesības un brīvības bez jebkādas diskriminācijas,

Ievērodamas, ka ANO daudzkārt ir parādījusi savu dziļo ieinteresētību par bezvalstnieka stāvokli un pūlējusies nodrošināt bezvalstniekiem pēc iespējas plašākas iespējas izmantot minētās pamattiesības un brīvības,

Ievērodamas, ka tikai tie bezvalstnieki, kas vienlaikus ir arī bēgļi, tiek pakļauti 1951.gada 28.jūlija Konvencijas par bēgļu statusu noteikumiem, un ka ir daudz bezvalstnieku, uz kuriem šī Konvencija neattiecas,

Ievērodamas, ka būtu vēlams noregulēt un uzlabot bezvalstnieku stāvokli ar starptautisku vienošanos,

Vienojās par sekojošo:

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Termina "bezvalstnieks" definīcija

1. Šīs Konvencijas mērķiem, termins "bezvalstnieks" attiecināms uz personu, kurai nav nevienas valsts piederības saskaņā ar spēkā esošajiem valstu likumiem.

2. Šīs Konvencijas noteikumi neattiecas:

(i) uz personām, kas atrodas ANO aģentūru vai organizāciju aizsardzībā vai izmanto to palīdzību, izņemot ANO Augstāko komisāru bēgļu lietās, kamēr tās atrodas aizsardzībā vai izmanto palīdzību;

(ii) uz personām, kurām kompetenti tās valsts varas orgāni, kurā šīs personas dzīvo, atzīst tiesības un pienākumus, kas saistīti ar rezidences valsts pilsonību;

(iii) uz personām, par kurām ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās:

(a) izdarījušas noziegumu, kas kaitējis miera interesēm, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci tādā izpratnē, kā tie formulēti starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai vērstos pret šāda veida noziegumiem;

(b) izdarījušas smagu nepolitiska rakstura noziegumu ārpus tās valsts robežām, kas tām devusi patvērumu, līdz atļaujas saņemšanai iebraukt šajā valstī;

(c) vainīgas tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar ANO principiem un mērķiem.

2.pants

Vispārējās saistības

Katram bezvalstniekam ir pienākums ievērot valsts, kurā viņš atrodas, likumus un noteikumus, kā arī pasākumus, kas noteikti, lai uzturētu sabiedrisko kārtību.

3.pants

Nediskriminēšana

Līgumslēdzējas valstis piemēro bezvalstniekiem šīs Konvencijas noteikumus, nepieļaujot nekādu diskrimināciju rases, reliģijas vai izcelsmes dēļ.

4.pants

Reliģija

Līgumslēdzējas valstis reliģiskās brīvības un bērnu reliģiskās audzināšanas brīvības ziņā rada bezvalstniekiem savā teritorijā vismaz tādus pašus apstākļus kā savas valsts pilsoņiem.

5.pants

Tiesības, kas garantētas neatkarīgi no šīs Konvencijas

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst traucēt jebkādu tiesību un priekšrocību izmantošanu, ko Līgumslēdzējas valstis piešķīrušas bezvalstniekiem neatkarīgi no šīs Konvencijas.

6.pants

Jēdziens "tādos pašos apstākļos"

Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens "tādos pašos apstākļos" nozīmē, ka būtu jāapmierina katra indivīda visas prasības (ieskaitot prasības par pagaidu vai pastāvīgu dzīvesvietas termiņu un apstākļiem), lai viņš varētu baudīt tās tiesības, kādas viņš baudītu, ja nebūtu bēglis, izņemot prasības, kuras pēc to rakstura bezvalstniekam nevar apmierināt.

7.pants

Savstarpējības izņēmumi

1. Izņemot gadījumus, kad šajā Konvencijā paredzēti labvēlīgāki apstākļi, Līgumslēdzējas valstis nodrošina bezvalstniekiem tādu stāvokli, kāds parasti ir ārvalstniekiem.

2. No likumdošanā noteiktās savstarpējības prasībām atbrīvojami visi tie bezvalstnieki, kas Līgumslēdzējas valsts teritorijā nodzīvojuši trīs gadus.

3. Katra Līgumslēdzēja valsts arī turpmāk piešķirs bezvalstniekiem tās tiesības un priekšrocības, uz kurām tiem neatkarīgi no savstarpējības ir bijušas tiesības dienā, kad Konvencija stājās spēkā attiecīgajā valstī.

4. Līgumslēdzējas valstis ieņems labvēlīgu nostāju attiecībā uz iespējām piešķirt bezvalstniekiem neatkarīgi no savstarpējības tiesības un priekšrocības papildus tām, kuras bezvalstnieki izmanto saskaņā ar šī panta 2. un 3.punktu, kā arī pret iespējām atbrīvot no savstarpējības prasībām bezvalstniekus, kuri neatbilst 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

5. Noteikumi, kas minēti 2. un 3.punktā, tiek piemēroti kā attiecībā uz tiesībām un priekšrocībām, kas noteiktas šīs Konvencijas 13.,18.,21. un 22.panta, tā arī attiecībā uz tiesībām un priekšrocībām, kas nav paredzētas šajā Konvencijā.

8.pants

Atbrīvošana no ārkārtējiem pasākumiem

Ņemot vērā ārkārtējos pasākumus, kas var tikt pielietoti pret citas valsts personu vai īpašumu, vai pilsoņu interesēm, Līgumslēdzējas valstis nedrīkst pielietot šādus pasākumus pret bezvalstniekiem, vadoties tikai no tā apstākļa, ka agrāk viņiem bijusi šīs valsts pilsonība. Līgumslēdzējas valstis, kuras saskaņā ar to likumdošanu nevar pielietot šajā pantā ietverto vispārējo principu, attiecīgajos gadījumos garantēs izņēmumu par labu šādiem bezvalstniekiem.

9.pants

Pagaidu pasākumi

Nekas šajā Konvencijā nekavē Līgumslēdzējas valstis kara laikā vai citos nopietnos un ārkārtējos apstākļos pielietot pagaidu pasākumus, kurus tā uzskata par svarīgiem nacionālajai drošībai kādas atsevišķas personas lietā, kas gaida Līgumslēdzējas valsts lēmumu, ka šī persona faktiski ir bezvalstnieks un ka šādu pasākumu turpināšana tās lietā ir nacionālās drošības interesēs.

10.pants

Dzīvesvietas nepārtrauktība

1. Ja bezvalstnieks ir ar varu pārvietots uz Līgumslēdzējas valsts teritoriju Otrā pasaules kara laikā un tur pastāvīgi dzīvo, šādas piespiedu uzturēšanās laiks jāuzskata par likumīgu pastāvīgo dzīvesvietu šajā teritorijā.

2. Ja bezvalstnieks Otrā pasaules kara laikā ir ar varu pārvietots no Līgumslēdzējas valsts teritorijas un ir atgriezies tajā uz pastāvīgu dzīvi pirms šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, tad uzturēšanās laiks pirms un pēc šādas piespiedu pārvietošanas jebkuriem mērķiem, kuriem šāda dzīvesvietas nepārtrauktība bijusi nepieciešamība, jāuzskata kā viens nepārtraukts periods.

11.pants

Bezvalstnieki — jūrnieki

Ja bezvalstnieki ir personas, kas normāli kalpo komandas locekļu sastāvā uz kuģa, kas brauc ar Līgumslēdzējas valsts karogu, tad šai valstij labvēlīgi jāizturas pret šādu bezvalstnieka uzturēšanos šīs valsts teritorijā, izsniedzot viņiem pārvietošanās dokumentus un nodrošinot pagaidu uzņemšanu savā teritorijā, īpaši ņemot vērā viņu vēlēšanos iekārtoties citā valstī.

II nodaļa

TIESISKAIS STATUSS

12.pants

Personas statuss

1. Bezvalstnieka personas statusu nosaka viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi, bet, ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas, tad uzturēšanās valsts likumi.

2. Tiesības, kuras bezvalstnieks ir ieguvis iepriekš un kas ir atkarīgas no personas statusa, īpaši tiesības, kas saistītas ar laulībām, Līgumslēdzējām valstīm jārespektē un jāsaskaņo ar formalitātēm, kuras pieprasītu attiecīgās personas dzīvesvietas valsts likumi, ja šī persona nebūtu kļuvusi par bezvalstnieku.

13.pants

Kustamais un nekustamais īpašums

Jautājumā par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un citām ar to saistītām tiesībām, par nomas un citiem kontraktiem, kas attiecas uz kustamo un nekustamo īpašumu, Līgumslēdzējas valstis apietas ar bezvalstniekiem, cik vien labvēlīgi iespējams, katrā gadījumā ne mazāk labvēlīgi, kā ar ārvalstniekiem vispār tādos pašos apstākļos.

14.pants

Autortiesības un rūpnieciskais īpašums

Attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (izgudrojumi, dizaini vai modeļi. preču zīmes, tirdzniecības nosaukumi) un literāro, māksliniecisko un zinātnisko darbu tiesību aizsardzību bezvalstniekam mītnes zemē jābauda tādas pašas tiesības, kā šīs zemes pilsoņiem. Jebkuras citas Līgumslēdzējas valsts teritorijā viņam jāsaņem tāda pati aizsardzība, kā tās valsts pilsoņiem, kurā bezvalstnieks pastāvīgi uzturas.

15.pants

Asociāciju tiesības

Attiecībā uz piedalīšanos nepolitiskās un bezpeļņas organizācijās un arodbiedrībās Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, vislielākās labvēlības režīms, tāpat kā pret citu zemju pilsoņiem tajos pašos apstākļos.

16.pants

Tiesības griezties tiesā

1. Bezvalstniekam ir tiesības brīvi griezties tiesā visu Līgumslēdzēju valstu teritorijās.

2. Līgumslēdzējvalstī, kurā bezvalstnieks parasti uzturas, viņam jābauda tādas pašas tiesības brīvi griezties tiesā, ieskaitot juridisku palīdzību, un cautio judicatum solvi, kā šīs zemes pilsonim.

3. 2.paragrāfa minētajos noteikumos bezvalstniekam citās valstīs, nekā viņa mītnes valstī, ir tādas pašas tiesības, kā viņa mītnes valsts pilsonim būtu šajās valstīs.

III nodaļa

NODARBOŠANĀS, KAS DOD IENĀKUMUS

17.pants

Algots darbs

1. Līgumslēdzējas valstis piešķir bezvalstniekam, kas likumīgi uzturas tās teritorijā, vislielākās labvēlības režīmu strādāt algotu darbu, tāpat kā ārvalstniekiem šajā valstī tādos pašos apstākļos.

2. Līgumslēdzējas valstis labvēlīgi izturas pret iespēju noteikt visiem bezvalstniekiem algota darba ziņā tādas pašas tiesības kā pilsoņiem, īpaši tiem bezvalstniekiem, kas ieradušies šo valstu teritorijā darbaspēka vervēšanas programmu izpildes rezultātā vai saskaņā ar imigrācijas plāniem.

18.pants

Individuālais darbs

Līgumslēdzējas valstis attiecina uz bezvalstnieku, kas likumīgi uzturas tās teritorijā, vislielākās labvēlības režīmu, kas jebkurā gadījumā nav sliktāks par to, ko šajā valstī tādos pašos apstākļos bauda ārvalstnieki, tiesības individuāli nodarboties ar lauksaimniecību, rūpniecību, amatniecību un tirdzniecību, kā arī veidot komerciālus un rūpniecības uzņēmumus.

19.pants

Brīvās profesijas

1. Katra Līgumslēdzējvalsts attiecina vislielākās labvēlības režīmu uz bezvalstnieku, kas likumīgi uzturas tās teritorijā un kam ir šīs valsts kompetentu varas iestāžu atzīts diploms un vēlēšanās nodarboties ar kādu brīvo profesiju, kas jebkurā gadījumā nebūs sliktāks, kā ārvalstniekiem līdzīgos apstākļos.

IV nodaļa

LABKLĀJĪBA

20.pants

Normēšana

Tur, kur eksistē normēšanas sistēma, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem un kas regulē vispārēju nepietiekamā daudzumā esošo produktu sadali, pret bezvalstniekiem izturas tāpat kā pret saviem pilsoņiem.

21.pants

Mājoklis

Kas attiecas uz mājokli, tad Līgumslēdzējas valstis atbilstoši to likumiem un noteikumiem vai ciktāl to regulē iestādes, attiecina uz bezvalstniekiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, vislielākās labvēlības režīmu, jebkurā gadījumā ne sliktāku, kā pret ārvalstniekiem šajos pašos apstākļos.

22.pants

Izglītība

1. Līgumslēdzējas valstis bezvalstniekiem nodrošina tādu pašu iespēju iegūt pamatizglītību, kā šīs valsts pilsoņiem.

2. Līgumslēdzējas valstis attiecina uz bezvalstniekiem vislielākās labvēlības režīmu, kas katrā gadījumā ir ne sliktākās, kā parasti pret ārvalstniekiem šajā valstī šajos pašos apstākļos, lai šie bezvalstnieki varētu iegūt vēl kādu citu izglītību, neskaitot pamatizglītību, īpaši tas attiecināms uz iespēju studēt, ārvalstu skolu atestātu, diplomu un zinātnisko grādu atzīšanu, mācību maksas samazināšanu un stipendiju piešķiršanu.

23.pants

Sociālā palīdzība

Līgumslēdzējas valstis nodrošina bezvalstniekiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, tādus pašus atvieglojumus un palīdzību, kā saviem pilsoņiem.

24.pants

Darba likumdošana un sociālā apdrošināšana

1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina bezvalstniekiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, tādas pašas tiesības, kā saviem pilsoņiem, sekojošos jautājumos:

(a) tiktāl, cik to nosaka likumi vai noteikumi vai ciktāl to kontrolē administratīvās iestādes: kompensācija, ieskaitot ģimenes pabalstus, ja tie veido kompensācijas daļu, darba stundas, virsstundu darba regulēšana, apmaksāti atvaļinājumi, ierobežojumi darbam mājās, minimālais atalgotā darba vecums, mācekļa statuss un apmācība, sieviešu un jauniešu darbs, kolektīvā līguma priekšrocību izmantošana;

(b) sociālā apdrošināšana (tiesiskie noteikumi par nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām, maternitāti, slimību, invaliditāti, vecumu, nāvi, bezdarbu, ģimenes tiesībām un citām iespējām, kas saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir ietverti sociālās apdrošināšanas shēmā) ir pakļauta sekojošiem ierobežojumiem:

(i) ir iespējami attiecīgi noteikumi iegūto tiesību saglabāšanai, kā arī noteikumi šo tiesību iegūšanas laikā,

(ii) uzturēšanās valsts likumi vai noteikumi var noteikt īpašu kārtību par pabalstiem vai pabalstu daļu, kas pilnībā izmaksājami no sabiedriskiem fondiem, un par pabalstiem, kurus izmaksā personām, kuras atbilst noteikumiem, lai saņemtu normālu pensiju.

2. Tiesības uz kompensāciju bezvalstnieka nāves gadījumā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību neietekmē fakts, ka pabalsta saņēmējs dzīvo ārpus Līgumslēdzējas valsts teritorijas.

3. Līgumslēdzējas valstis sniedz bezvalstniekiem priekšrocības, kas tiem pienākas saskaņā ar valstu savstarpēji noslēgtajiem līgumiem vai līgumiem, kas var tikt noslēgti nākotnē attiecībā uz iegūto tiesību saglabāšanu un noteikumiem iegūšanas laikā, kā arī attiecībā uz sociālo apdrošināšanu, ņemot vērā vienīgi tos noteikumus, kādi tiek piemēroti pilsoņiem tajās valstīs, kas parakstījušas minētos līgumus.

4. Līgumslēdzējas valstis labvēlīgi izskata iespēju attiecināt uz bezvalstniekiem, cik vien iespējams, priekšrocības, kas noteiktas līdzīgos līgumos, kuri var būt spēkā starp Līgumslēdzējām valstīm, kuras nepiedalās šajā līgumā.

V nodaļa

ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI

25.pants

Administratīva palīdzība

1. Ja tiesību izmantošanā bezvalstniekam ir vajadzīga ārzemju valsts varas iestāžu palīdzība, kura tam nav pieejama, Līgumslēdzējas valsts, kuras teritorijā bezvalstnieks dzīvo, nodrošina viņam šādu palīdzību savās varas iestādēs.

2. Varas iestāde vai iestādes, kas minētas 1.punktā, izsniegs vai ar savu uzraudzību nodrošinās tādu dokumentu vai apliecību izsniegšanu bezvalstniekiem, kādus parasti izsniedz ārvalstniekiem varas iestādes vai piederības valsts iestādes.

3. Šādā veidā izdotie dokumenti vai izziņas aizvieto oficiālos dokumentus, kurus izsniedz ārvalstniekiem to pilsonības valsts institūcijas vai ar šo institūciju starpniecību tās valsts iestādes, kuru pilsoņi ir ārvalstnieki. Šie dokumenti tiek uzskatīti par ticamiem, trūkstot pierādījumiem par pretējo.

4. Ārpus īpašiem atvieglojumiem, kādus var sniegt trūcīgām personām, valsts institūcijas par šādiem pakalpojumiem var pieprasīt nodevas, taču tām jābūt mērenām un samērīgām ar tām, ko par līdzīgiem pakalpojumiem maksā pilsoņi.

5. Šī panta noteikumi neietekmē 27. un 28.pantu.

26.pants

Pārvietošanās brīvība

Katrai Līgumslēdzējai valstij jādod tiesības bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, brīvi izvēlēties dzīvesvietu un brīvi pārvietoties tās teritorijā ar nosacījumu, ka tiks ievēroti tādi noteikumi, kādus parasti ievēro ārvalstnieki tādos pašos gadījumos.

27.pants

Personas dokumenti

Līgumslēdzējas valstis jebkuram bezvalstniekam savā teritorijā izsniedz personas dokumentus, ja viņam nav derīga uzturēšanās dokumenta.

28.pants

Ceļošanas dokumenti

Līgumslēdzējas valstis izsniedz bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, ceļošanas dokumentus, lai tie varētu ceļot ārpus šo valstu teritorijas, ja vien nopietni nacionālās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumi nepieprasa pretējo; attiecībā uz šiem dokumentiem piemērojami šai Konvencijai pievienotā pielikuma noteikumi. Līgumslēdzējas valstis var izdot ceļošanas dokumentus jebkuram to teritorijā esošam bezvalstniekam; īpaši valstīm ir labvēlīga nostāja jautājumā par tāda veida dokumenta izsniegšanu tiem bezvalstniekiem, kuri atrodas to teritorijā un kuriem nav iespējams saņemt ceļošanas dokumentu valstī, kur tie likumīgi dzīvo.

29.pants

Nodokļi

1. Līgumslēdzējas valstis nenosaka bezvalstniekiem cita veida, ne arī augstākus nodokļus, nodevas vai muitas tarifus, kā ir noteikusi vai var noteikt tās pilsoņiem tādos pašos apstākļos.

2. Nekas no iepriekšējā punktā minētā nekavē attiecināt uz bezvalstniekiem likumus un noteikumus par maksu, kāda noteikta ārvalstniekiem par administratīvu dokumentu, ieskaitot personības dokumentu, izsniegšanu.

30.pants

Mantas izvešana

1. Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem atļauj bezvalstniekam izvest šīs valsts teritorijā ievesto mantu uz citu valsti, kurā viņš ir uzņemts, lai apmestos uz dzīvi.

2. Līgumslēdzējas valstis labvēlīgi izturas pret bezvalstnieku lūgumiem atļaut izvest savu mantu, lai kur tā arī neatrastos un kura viņiem nepieciešama, lai apmestos citā valstī, kurā viņi ir uzņemti.

31.pants

Izraidīšana

1. Līgumslēdzēja valsts neizraida no savas teritorijas bezvalstniekus, kas tajā atrodas likumīgi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

2. Šāda bezvalstnieku izraidīšana notiek vienīgi pēc lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar likumu. Izņemot gadījumus, kad nopietni valsts drošības apsvērumi pieprasa pretējo, bezvalstniekam tiek dota iespēja iesniegt sevi attaisnojošus pierādījumus un iesniegt pārsūdzību un tikt pārstāvētam kompetentās iestādēs vai pie amatpersonas vai amatpersonām, kuras speciāli iecēlušas kompetentas iestādes.

3. Līgumslēdzējas valstis dod bezvalstniekam pietiekami ilgu laiku, lai viņš varētu nokārtot formalitātes uzņemšanai citā valstī. Līgumslēdzēja valsts ir tiesīga šajā laikā pielietot tādus iekšējos pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

32.pants

Naturalizācija

Līgumslēdzējas valstis pēc iespējas veicina bezvalstnieku asimilēšanu un naturalizāciju. Tās dara visu, lai paātrinātu naturalizācijas procesu un, cik vien iespējams, samazinātu šāda procesa nodevas un izmaksas.

VI nodaļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

33.pants

Informācija par nacionālo likumdošanu

Līgumslēdzējas valstis ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par likumiem un noteikumiem, ko tās var pieņemt, lai nodrošinātu šīs Konvencijas piemērošanu.

34.pants

Strīdu atrisināšana

Jebkurš strīds starp šīs Konvencijas Līgumslēdzējām valstīm, kas attiecas uz tās interpretēšanu vai piemērošanu, ko nevar atrisināt ar citiem līdzekļiem, iesniedzams Starptautiskajā tiesā pēc ikvienas no strīdā iesaistīto pušu lūguma.

35.pants

Parakstīšana, ratificēšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija atklāta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē līdz 1955.gada 31.decembrim.

2. Šo Konvenciju var parakstīt:

(a) visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis;

(b) jebkura cita valsts, kas tika uzaicināta piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par bezvalstnieku statusu;

(c) jebkura valsts, kuru ir uzaicinājusi parakstīt Konvenciju vai pievienoties tai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja.

3. Šī Konvencija ir ratificējama un ratifikācijas dokumenti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

4. Konvencijai var pievienoties šā panta 2.punktā minētās valstis. Pievienošanās tiek īstenota iesniedzot pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

36.pants

Teritoriālās piemērošanas noteikumi

1. Jebkura valsts var parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās laikā deklarēt, ka šī Konvencija attiecas uz visu vai daļu no teritorijas, par kuras starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga. Šāda deklarācija stājas spēkā vienlaicīgi ar Konvencijas stāšanos spēkā šajā valstī.

2. Jebkurā laikā pēc tam šāda attiecināšana tiek veikta nosūtot paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram un stājas spēkā 90.dienā, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo ziņojumu, vai tajā dienā, kad attiecīgajā valstī stājas spēkā šī Konvencija.

3. Attiecībā uz tām teritorijā, kurās šīs Konvencija netiek piemērota tās parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā, katrai ieinteresētai valstij jāizskata iespēja veikt nepieciešamo, lai piemērotu Konvenciju šajās teritorijās. Ja tam piekrīt šo teritoriju valdības tur, kur tas nepieciešams konstitucionālu iemeslu dēļ.

37.pants

Federālie noteikumi

Uz federālu vai neunitāru valsti attiecas sekojoši noteikumi:

(a) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas pantiem, kas ir federālo likumdošanas institūciju kompetencē, federatīvajām valdībām ir tādas pašas saistības, kā Līgumslēdzējām valstīm, kam nav federālas struktūras,

(b) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas pantiem, kas ir saliktu valstu, provinču vai kantonu likumdošanas institūcijas kompetencē un kur šos jautājumus nereglamentē federālā konstitūcija, federālajai valdībai pēc iespējas ātrāk ar labvēlīgam rekomendācijām jāziņo šo federāciju veidojošo valstu, provinču un kantonu varas iestādēm par šiem pantiem;

(c) federatīvai valstij, kas ir pievienojusies šai Konvencijai, pēc jebkuras citas Līgumslēdzējas valsts lūguma ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra starpniecību jānosūta informācija par federācijas un to sastāvdaļu likumiem un to praktisko piemērošanu attiecībā uz jebkuru Konvencijas noteikumu, norādot, cik lielā mērā šie noteikumi tiek īstenoti ar likumdošanas vai kādu citu pasākumu palīdzību.

38.pants

Atrunas

1. Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā jebkura valsts var izdarīt attiecībā uz jebkuriem Konvencijas pantiem, izņemot 1., 3., 4., 16.(1) pantus un no 33. līdz 42.pantam ieskaitot.

2. Jebkura valsts, kas ir iesniegusi atrunas saskaņā ar šī panta 1.punktu, var jebkurā laikā atsaukt savas atrunas, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

39.pants

Spēkā stāšanās

1. Šī konvencija stājas spēkā 90.dienā pēc sestā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

2. Katrā valstī, kas ratificē vai pievienojas Konvencijai pēc sestā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, Konvencija stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad šī valsts deponējusi savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

40.pants

Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsēšana attiecīgajā valstī stājas spēkā pēc vienu gada no dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Jebkura valsts, kas ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 36.pantu, var jebkurā laikā pēc tam paziņot, ka Konvencija pēc gada termiņa no dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs būs šo saņēmis šādu paziņojumu, neattieksies vairs uz noteikto teritoriju.

41.pants

Konvencijas pārskatīšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā lūgt pārskatīt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja rekomendē pasākumus, ja tādi nepieciešami, saistībā ar šādu lūgumu.

42.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra paziņojumi

Ģenerālsekretārs informē visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un ne-dalībvalstis, kas ir minētas 39.pantā:

(a) par parakstīšanu, ratificēšanu un pievienošanos saskaņā ar 39.pantu,

(b) par deklarācijām un paziņojumiem saskaņā ar 36.pantu,

(c) par atrunām un to atsaukumiem saskaņā ar 38.pantu,

(d) par datumu, kurā konvencija stājas spēkā saskaņā ar 39.pantu,

(e) par denonsēšanām un paziņojumiem saskaņā ar 40.pantu,

(f) par lūgumiem pārskatīt saskaņā ar 41.pantu.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie, ir parakstījuši šo Konvenciju savu valdību vārdā.

SASTĀDĪTS Ņujorkā, 1954.gada 28.septembrī, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, kas deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā, un apstiprinātās kopijas nosūtītas visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un ne-dalībvalstīm, kas ir minētas 39.pantā.

PIELIKUMS

1.punkts

1. Konvencijas 28.pantā minētajā ceļošanas dokumentā tiek norādīts, ka dokumenta īpašnieks ir bezvalstnieks saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvenciju.

2. Dokuments tiek izgatavots vismaz divās valodās, no kurām viena ir angļu vai franču valoda

3. Līgumslēdzējas valstis izskata iespēju pieņemt klātpievienotā ceļošanas dokumenta paraugu.

2.punkts

Saskaņā ar pastāvošajiem izdevējas valsts noteikumiem bērni var tikt iekļauti vecāku vai, izņēmuma gadījumos, cita pieaugušā ceļošanas dokumentā.

3.punkts

Maksa par dokumentu izdošanu nepārsniedz nacionālo pasu izsniegšanai paredzētās summas zemāko robežu.

4.punkts

Izņemot speciālus vai īpašus gadījumus, dokuments ir derīgs pēc iespējas vairāk valstīs.

5.punkts

Dokumenta derīguma termiņš ir ne īsāks kā trīs mēneši, bet ne ilgāks kā divi gadi.

6.punkts

1. Dokumenta derīguma termiņa atjaunošana vai pagarināšana ir tās iestādes kompetencē, kas to ir izdevusi līdz tam brīdim, kamēr dokumenta turētājs nav nodibinājis likumīgu dzīvesvietu citā teritorijā un uzturas likumīgi iepriekš minētās iestādes teritorijā. Jauna dokumenta izdošana ar tādiem pašiem nosacījumiem ir tās iestādes kompetencē, kas ir izdevusi iepriekšējo dokumentu.

2. Diplomātiskās vai konsulārās iestādes var tikt pilnvarotas pagarināt viņu valdības izdoto ceļošanas dokumentu derīguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. s.

3. Līgumslēdzējas valstis rūpīgi izskata ceļošanas dokumentu derīguma termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu vai jaunu dokumentu izsniegšanu bezvalstniekiem, kas vairāk neuzturas viņu teritorijā likumīgi, bet nav spējīgi iegūt ceļošanas dokumentu no savas likumīgās rezidences valsts.

7.punkts

Līgumslēdzējas valstis atzīst saskaņā ar Konvencijas 28.panta noteikumiem izdotos dokumentus.

8.punkts

Tās valsts, uz kuru bezvalstnieks vēlas doties, kompetentas iestādes, ja tās ir gatavas viņu ielaist valstī un ja vīza ir nepieciešama, uz šīs personas dokumenta uzspiež vīzu.

9.punkts

1. Līgumslēdzējas valstis apņemas izsniegt tranzītvīzas bezvalstniekiem, kuri ir ieguvuši galamērķa valsts vīzas.

2. Šādas vīzas izsniegšanu var atteikt, pamatojoties uz iemesliem, kādi attaisno vīzas atteikumu jebkuram ārzemniekam.

10.punkts

Maksa par vīzu izsniegšanu izbraukšanai, iebraukšanai vai tranzītam nepārsniegs zemāko robežu samaksai, kas paredzēta par vīzu ārzemju pasē.

11.punkts

Kad bezvalstnieks ir legāli apmeties uz dzīvi citas Līgumslēdzējas valsts teritorijā, atbildība par jauna dokumenta izdošanu saskaņā ar 28.panta noteikumiem un nosacījumiem ir attiecīgās valsts kompetentas iestādes kompetencē, kurā bezvalstnieks ir tiesīgs griezties.

12.punkts

Iestāde, izsniedzot jaunu dokumentu, atcelt iepriekšējo dokumentu un atgriež to izdevējai valstij, ja dokumentā ir norādīts, ka tas jāatgriež; pretējā gadījumā iestāde atceļ un anulē šo dokumentu.

13.punkts

1. Ceļošanas dokuments, kas izdots saskaņā ar Konvencijas 28.pantu, ja vien nav norādīts pretējais, pilnvaro dokumenta turētāju atgriezties izdevējas valsts teritorijā jebkurā laikā, kamēr šis dokuments ir derīgs. Jebkurā gadījumā laika periods, kurā dokumenta turētājs var atgriezties dokumenta izdevējvalstī, ir ne īsāks par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad valsts, uz kuru bezvalstnieks plāno ceļot, nepieprasa ceļošanas dokumentu, kas apliecinātu atgriešanās tiesības.

2. Saskaņā ar iepriekšējā apakšpunkta noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var pieprasīt dokumenta turētāju izpildīt tādas formalitātes, kādas ir paredzētas attiecībā uz izbraukšanu no vai iebraukšanai tās teritorijā.

14.punkts

Ņemot vērā 13.punkta nosacījumus šī Pielikuma noteikumi nekādā veidā neietekmē likumus un noteikumus, kas regulē kārtību iekļūšanai, tranzītam caur to, uzturēšanos un apmešanos uz dzīvi un izbraukšanu no Līgumslēdzēju valstu teritorijām.

15.punkts

Ne dokumentu izdošana, ne arī turpmāk izdarītie ieraksti nenosaka vai neietekmē turētāja statusu, it īpaši attiecībā uz tautību.

16.punkts

Dokumenta izdošana nekādā ziņā nepiešķir tā turētājam ne diplomātisko, ne arī konsulāro izdevējas valsts iestāžu aizsardzību, un nepiešķir ipso facto šīm iestādēm aizsardzības tiesības. s.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!