Ar Lielo pilsētu asociāciju pārrunājot budžeta konsolidāciju

14.janvārī notika kārtējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas tikšanās, kurā piedalījās lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī vairāku atbildīgo ministriju pārstāvji, kuru kompetencē ir pašvaldību ierosinātie un tikšanās laikā izskatītie jautājumi. Tikšanās sākumā lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pateicās Ministru prezidentam par iespēju regulāri tikties un kopīgi pārrunāt jautājumus, kas šobrīd ir būtiski Latvijas Republikas pilsētām un saistīti ar pašvaldību ieņēmumu bāzi un attīstības iespējām.

14.janvāra sarunā tika skatīti jautājumi par papildus plānotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem 2011.gadā, Fiskālās disciplīnas likuma projekta izstrādes gaitu, tā darbības principiem un plānoto ietekmi uz pašvaldībām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principu, Latvijas gatavošanos Eiropas Savienības daudzgadu budžetam 2014.–2020.gada plānošanas periodā, jautājums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kā arī par reģionālo un vietējo televīziju turpmāko darbību.

Jautājumā par papildus plānotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem 2011.gadā Finanšu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredzēja, ka 2011.gada budžeta sagatavošanai nepieciešamais konsolidācijas apmērs ir 280 miljoni latu, konsolidāciju veicot ar kvalitatīviem, ilgtspējīgiem pasākumiem, tādējādi sasniedzot budžeta deficītu 5,6% no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai (EKS’95)). 230 miljonu latu konsolidācija nodrošinātu programmas deficīta mērķa izpildi 2011.gadam (deficīts zem 6% no IKP atbilstoši EKS’95), savukārt 50 miljoni latu konsolidācija tika veikta, lai izlīdzinātu konsolidācijas apjomu starp diviem gadiem, ņemot vērā, ka kopējais apmērs 2010. un 2011.gadam veido 590 miljonus latu pie pašreiz saskaņotā makroekonomiskās attīstības scenārija. Ministru prezidents uzsvēra, ka kopumā četru gadu laikā, kad Latvija veikusi fiskālo konsolidāciju pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, proti, no 2008. līdz 2011.gadam, tiek ievērota proporcija – divas trešdaļas uz izdevumu, viena uz ieņēmumu rēķina.

Lai gan likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” programmas deficīta mērķis kvantitatīvi ir ievērots, atbilstoši starptautisko aizdevēju joprojām pastāvošajam viedoklim, daļa no pasākumiem nav uzskatāmi par pietiekami ilgtspējīgiem un/vai kvalitatīviem. Līdz ar to šobrīd turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildu konsolidācijas apjomu un iespējamajiem pasākumiem, kas tiktu atzīti par ilgtspējīgiem. Savukārt Latvijas valdības pusē ir izveidota darba grupa, kuru vada finanšu ministrs un kuras uzdevums ir sagatavot politiskai vērtēšanai iespējamos papildu konsolidācijas pasākumus.

Finanšu ministra vadītās darba grupas mērķis ir ne tikai sagatavot priekšlikumus 2011.gada budžeta papildu konsolidācijai, bet primāri izdiskutēt par kvalitatīviem ilgtermiņa pasākumiem, kas nestu ievērojamu devumu publiskā sektora reformām, kā arī ilgtermiņā visam valsts budžetam. Darba grupā piedalās atsevišķu pašvaldību pārstāvji, pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Saeimas un Banku augstskolas asociētais profesors.

Ministru prezidents vienlaikus uzsvēra, ka 2012.gadā konsolidācija varētu tikt veikta galvenokārt uz ekonomikas pieauguma, ēnu ekonomikas apjoma mazināšanas un pakāpeniskas strukturālo reformu īstenošanas rēķina.

Jautājumā par Fiskālās disciplīnas likuma projekta izstrādes gaitu, tā darbības principiem un plānoto ietekmi uz pašvaldībām V.Dombrovskis informēja, ka tā mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus. “Piesardzīga, konsekventa un caurredzama fiskālā politika, kas nodrošina budžeta plānošanu vidējā termiņā, kā arī deficīta un vispārējās valdības parāda strikta kontrole, paaugstinās tautsaimniecības konkurētspēju un samazinās tās ievainojamību ārējo faktoru ietekmes rezultātā,” piebilda Ministru prezidents.

Šobrīd likumprojekts un citas likumdošanas iniciatīvas, ko šai sakarā izstrādājusi Finanšu ministrija, tiek diskutēts paplašinātā ekspertu sastāvā, lai vienotos par pamatotību veikt izmaiņas arī Satversmē.

Tāpat tika atzīmēts, ka vispārējās valdības bilances prognozēšana ir nepieciešama, lai kvalitatīvi izpildītu Eiropas Savienības prasības, tajā skaitā jaunās prasības, ko paredz pašreiz esošie Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumi par nacionālo fiskālo ietvaru stiprināšanu, nosakot minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievēro fiskālās politikas un plānošanas jomā. Lai pilnvērtīgi izvērtētu Eiropas Komisijas priekšlikumus un sagatavotu Latvijas pozīcijas, Finanšu ministrija ir izveidojusi plašu starpinstitūciju darba grupu, kurā piedalās arī pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības.

Atbildot uz pašvaldību vadītāju ierosinājumu par proporcijas maiņu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principā, valdības vadītājs atzina, ka iespējamais proporcijas sadalījums starp pilsētām un novadiem attiecībā 53/47 izteikti negatīvi atsauktos uz novadu finansēm, kā arī uz tām pašvaldībām, kur ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Tādēļ Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu 2010. un 2011.gadam, paredzēja tajā dotāciju tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

Finanšu ministrija, veicot 2011.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, ir stingri ievērojusi normatīvo aktu prasības un valsts budžetā noteikto finansējuma apmēru. Likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” ir paredzēta 5 714 274 latu dotācija minētajām pašvaldībām.

Ņemot to vērā, 2012.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu paredzēts veikt atbilstoši jaunajam likumam, kas ir jāizstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Diskutējot par Latvijas gatavošanos Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2014.–2020.gada plānošanas periodam, no valdības pārstāvju puses tika uzsvērts, ka saskaņā ar apstiprinātajām Latvijas Republikas pozīcijām un pozīcijas projektu par Kohēzijas politikas nākotni Latvijai ir divas prioritātes ES daudzgadu budžetā pēc 2013.gada: Kohēzijas politika – panākt, ka finansējums Latvijai tiek piešķirts esošā 2007.–2013.gada plānošanas perioda apmērā, un kopējā lauksaimniecības politika – vienlīdzīgi tiešmaksājumi visiem ES lauksaimniekiem.

Latvijas Republikas pozīcijas projekta par Kohēzijas politikas nākotni, kas tiek skaņots arī ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, galvenais pamatojums ir tas, ka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums ir vienīgās nozīmīgās Latvijai pieejamās investīcijas, kas veicina Latvijas ilgtermiņa stratēģisko attīstību, kā arī tas, ka šajā plānošanas periodā (ES daudzgadu budžets 2007.–2013.gadā) Latvijas Kohēzijas politikas aploksne sastāda nozīmīgāko Latvijas ieguvumu no Eiropas Savienības budžeta.

Jautājumā par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (APK) Tieslietu ministrijas pārstāvji lielo pilsētu vadītājiem darīja zināmu, ka līdz 2011.gada 31.decembrim naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzlikusi pašvaldības institūcija, arī turpmāk ieskaitīs pašvaldības budžetā. Vienlaikus ministrijas vadībā izveidota darba grupa, kurai šajā gadā kopā ar pašvaldībām jāizstrādā grozījumi APK, lai skaidri nodalītu valsts un pašvaldību kompetenci administratīvo sodu uzlikšanā un iekasēšanā.

Savukārt jautājumā par Reģionālo un vietējo televīziju turpmāku pastāvēšanu puses vienojās, ka šis problēmjautājums ir risināms atbildīgās Saeimas komisijas vadībā. Vienlaikus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumos noteikts, ka līdz 2011.gada 1.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem, bet pēc 2011.gada 1.decembra, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem, ja tas attiecīgajā frekvencē ir tehniski iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidei ciparformātā, iepriekš saskaņojot to ar Elektronisko sakaru direkciju.

No lielo pilsētu vadītājiem sarunās piedalījās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis, Liepājas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks G.Ansiņš, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs D.Turlais, Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I.Tiknuse, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A.Bartaševičs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs I.Boķis un Ventspils pilsētas pašvaldības izpilddirektors A.Ābele.

Līga Krapāne,  Ministru prezidenta preses sekretāre