• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pieminot 1991.gada barikāžu notikumu 20.gadadienu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2011., Nr. 9 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224471

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

18.01.2011., Nr. 9

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atceres

Pieminot 1991.gada barikāžu notikumu 20.gadadienu

Valsts prezidents:

Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam un barikāžu dalībniekiem iededzinot simbolisko barikāžu atceres ugunskuru, 15.janvārī tika atklāts 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 20.gadadienas pasākums Rīgā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā pateicās barikāžu aizstāvjiem par pašaizliedzīgo cīņu par Latvijas brīvību. Viņš norādīja: “Barikāžu laiks, dziesmotā revolūcija – tā mēs tēlaini saucam to laiku, kad atguvām brīvību. To mēs aizstāvējām, jo katrs bija gatavs piedalīties, sniegt savu pienesumu, savas zināšanas, tādējādi veidojot spēku.” Valsts prezidents uzsvēra, ka toreiz pastāvēja jautājums – būt vai nebūt brīvībai. Viņš arī atzīmēja, ka var mērīt mūsu spēku, mūsu gribu, mūsu pārliecību un dzimtenes mīlestību, salīdzinot ar tā laika mūsu spēku, gribu, pārliecību un tēvzemes mīlestību. Un tāpēc Valsts prezidents aicināja visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties barikāžu atceres pasākumos.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas priekšsēdētāja:

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 15.janvārī piedalījās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 20.gadadienas pasākumā.

Uzrunājot 1991.gada barikāžu dalībniekus un atceroties janvāra notikumus pirms 20 gadiem, S.Āboltiņa sacīja: “Tā bija skaidra izšķiršanās par nākotni, par brīvību, par neatkarību un nepakļaušanos. Mēs zinājām, kas ir mūsu valoda, kas ir mūsu kultūra, kur mēs piederam un kurp mums jāiet. Mēs zinājām, ka mūsu vieta ir pašapzinīgu, brīvu un demokrātisku valstu saimē. Mēs zinājām, ka piederam Eiropai.”

Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā veltīja pateicības vārdus visiem Latvijas patriotiem, kas 1991.gadā bezbailīgi stāvēja uz barikādēm: “Es pateicos jums par drosmi. Es pateicos jums par pašaizliedzību, par to, ka nosargājāt mūsu valsti.”

Atceres pasākums norisinājās starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Saeimas preses dienests

Aizsardzības ministrs:

13.janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, NBS regulāro vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi Zaķusalā piedalījās 1991.gada janvāra barikāžu 20.gadadienas piemiņas pasākumā.

“1991.gada janvāra barikādes mums ir saistītas ar ļoti personiskām atmiņām un pārdzīvojumiem – Viļņas traģiskie notikumi un 13.janvāra manifestācija Daugavmalā, barikāžu veidošana un atrašanās uz tām, stratēģiski svarīgu objektu aizsardzība, nepārtrauktā sekošana notikumu attīstībai, siltu pusdienu un ugunskuru smarža Vecrīgā, cerība un zaudējuma sāpes,” norādīja ministrs.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks uzskata, ka ikvienam barikāžu dalībniekam, kurš tajās dienās bija izvēlējies aizsargāt Latvijas tiesības uz suverenitāti, ir jāsaņem valsts apbalvojums. Ministrs atgādināja, ka daudzi to vēl nav saņēmuši. “Padomju vara bija gatava izmantot jebkurus līdzekļus, tāpēc to dienu cena bija ļoti augsta. Par savu brīvību mums ir vajadzējis samaksāt arī augstāko – dzīvības – cenu,” teica A.Pabriks.

Tiekoties ar pasākuma dalībniekiem, NBS komandieris ģenerālmajors R.Graube sacīja: “Ikviens, kurš ir personīgi piedzīvojis barikāžu laiku, var būt patiesi laimīgs. Tās bija īpašas emocijas, kas mūs visus bagātināja un vienoja, un to dienu vienotība mums tagad ir kļuvusi par atskaites sistēmu. Šis laiks ir ļoti nozīmīgs arī ar to, ka, veidojot barikādes un stratēģiski svarīgu objektu aizsardzību, mēs vienlaikus sākām veidot arī neatkarīgās Latvijas valsts pārvaldi un aizsardzība sistēmu.”

Pasākuma dalībnieki Zaķusalā varēja baudīt NBS sarūpēto lauka virtuvi, savukārt ar muzikāliem priekšnesumiem piedalījās NBS orķestris.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

Par izstādi un filmu seansu Okupācijas muzejā

Pieminot barikāžu notikumu 20.gadadienu, Latvijas Okupācijas muzejs atklāj izstādi un rīko Jura Podnieka filmu seansu.

18.janvārī pulksten 15 Latvijas Okupācijas muzejā tiek atklāta izstāde “Tautas spēka apziņa. LTF Latvijā un Tukuma rajonā”.

Izstāde galvenokārt domāta skolēniem un vēsta par nebūt netik vieglo Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ceļu. Izstādē, izmantojot LTF Tukuma rajona nodaļas darbību, izsekots, kā rajonu nodaļu tautfrontiešu prasības ietekmēja LTF izšķiršanos pieprasīt pilnīgi neatkarīgu valsti. Kā tauta apzinājās savu spēku ietekmēt politiskos procesus. Nozīmīga vieta izstādē ierādīta arī 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem.

Izstādes autori vēsturnieks Ritvars Jansons un māksliniece Niluta Bahmane uzsver, ka LTF izvirzītās demokrātijas, brīvības, tiesiskuma un cilvēktiesību idejas ir aktuālas arī šodien.

19.janvārī pulksten 18 muzejā tiks demonstrētas divas Jura Podnieka filmas “Krustceļš” un “Pēcvārds”.

“Krustceļš” ir emocionāls stāsts par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – liktenīgajiem 20.gadsimta vēstures notikumiem un šo valstu centieniem iegūt neatkarību. Filmas varoņu stāstījums savijas ar 1990.gada Dziesmu svētkiem, kas visiem atmiņā palikuši kā pirmie “brīvie” Dziesmu svētki pēc 50 gadu ilgā okupācijas perioda.

“Pēcvārds” ir veltījums operatoriem Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem, kuri gāja bojā 1991.gada janvāra notikumos, kad padomju militārie spēki sāka apšaudi pilsētas centrā. Filma parāda arī notikumus Viļņā 1991.gada janvārī, kuru aculiecinieks bija režisors Juris Podnieks. Tā kā A.Slapiņš un G.Zvaigzne bija operatori filmai “Krustceļš”, kura sāka savu ekrāna dzīvi tūlīt pēc janvāra notikumiem, “Pēcvārds” ir veidots kā filmas “Krustceļš” turpinājums.

Jānis Erno, Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!