Starpvalstu vizītes

Par Azerbaidžānas prezidenta oficiālo vizīti Latvijā

Vakar, 2011.gada 17.janvārī, Rīgas pilī: Mahribana Alijeva, Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs, Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere Foto: Toms Kalniņš, VPK

Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs, apliecinot godu Latvijas tautai, kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā; abu valstu prezidenti, parakstot sadarbības līgumus Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers sagaidīšanas ceremonijas laikā pie Rīgas pils; Ilhams Alijevs, parakstoties Rīgas pils Goda viesu grāmatā; Valdis Zatlers, Ilhams Alijevs, Lilita Zatlere un Mahribana Alijeva divpusējās tikšanās laikā Rīgas pilī Foto: Toms Kalniņš, VPK


 

Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Azerbaidžānas Republikas prezidenta kopīgais paziņojums

Latvijas Republikas Valsts prezidents un Azerbaidžānas Republikas prezidents (turpmāk saukti “Puses”),

Augstu vērtējot rezultātus, kas izriet no sarunām par abu valstu attiecībām politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā, kuras notika sirsnīgas draudzības gaisotnē,

Apstiprinot stingru apņemšanos arī turpmāk regulāri uzturēt divpusēju dialogu, kā arī tālāk attīstīt divpusējas konsultācijas visos līmeņos,

Uzsverot Latvijas un Azerbaidžānas lomas pieaugošo nozīmi reģionālā un starptautiskā līmenī,

Apstiprinot savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu un starptautisko tiesību mērķiem un principiem,

Vēlreiz pasvītrojot savstarpēju atbalstu abu valstu suverenitātei, neatkarībai, teritoriālajai vienotībai,

Uzsverot 2009.gada 10.augustā Baku parakstītā Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Azerbaidžānas Republikas prezidenta kopīgā paziņojuma noteikumu svarīgumu,

Paziņo:

Puses vienojas dažādos līmeņos aktīvi attīstīt politisko dialogu visās divpusējo attiecību jomās, kā arī dialogu par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, kas interesē abas valstis.

Puses veicinās divpusējo un daudzpusējo sadarbību likuma varas, demokrātijas, cilvēktiesību un labas pārvaldības stiprināšanas jomā.

Puses, uzskatot starpparlamentu attiecības par svarīgu un neatņemamu divpusējās sadarbības daļu, uzsver, cik svarīgi ir intensificēt abu valstu likumdošanas struktūru sadarbību, tostarp Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ietvaros, un organizēt regulāras abpusējas parlamentu deputātu vizītes.

Puses, paužot savu apņemšanos veicināt un plaši attīstīt abu valstu attiecības ekonomikas, tirdzniecības, militārajā un militāri tehniskajā, komunikāciju, transporta un loģistikas, civilās aviācijas, tūrisma, veselības, zinātnes, izglītības, kultūras, jaunatnes, vides aizsardzības un humānajā jomā, atzīmē esošās tiesiskās bāzes paplašināšanas nozīmību.

Puses pauž vēlmi regulāri rīkot konsultācijas par drošības politiku, lai risinātu savstarpēji interesējošus jautājumus, kā arī apmainīties viedokļiem par starptautisko un reģionālo drošību.

Puses atkārtoti apstiprina apņēmību nosodīt visas terorisma formas un izpausmes, kā arī citus globālus apdraudējumus, proti, masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, un uzsver, ka ir svarīgi gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī stiprināt sadarbību cīņā pret visiem nacionāliem, reģionāliem un globāliem apdraudējumiem.

Puses uzver, cik svarīgas ir ierosmes visu to ieilgušo konfliktu miermīlīgai risināšanai, kuri ietekmē šo teritoriju, kas ģeostratēģiskā ziņā ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai.

Puses uzsver nepieciešamību ātrāk atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu, balstoties uz vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem un normām, īpaši suverenitātes, teritoriālas vienotības un robežu neaizskaramības principiem saskaņā ar atbilstošām ANO Drošības padomes rezolūcijām un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Lisabonas samita trim principiem.

Puses, atsaucoties uz nepārtrauktiem Kalnu Karabahas konflikta miermīlīgas risināšanas centieniem EDSO ietvaros, kā arī Minskas grupas darbību, paziņo par praktiskāku un noteiktāku soļu nepieciešamību šajā nolūkā.

Puses pauž apņemšanos veicināt tautsaimniecības izaugsmi, atbalstīt uzņēmējdarbības klimata uzlabošanu un uzlabot tirgus pieejamību precēm un pakalpojumiem, kā arī atbalstīt biznesa forumu organizēšanu, kuri stiprinās saiknes starp abu valstu uzņēmējiem.

Puses, ievērojot, ka savstarpējas investīcijas ir viens no galvenajiem ekonomiskās sadarbības faktoriem, uzsver, ka veicinās investīcijas un sadarbības attīstību enerģētikas, tirdzniecības, rūpniecības, finanšu, banku nozares, komunikāciju un informācijas tehnoloģiju, mašīnbūves, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes, transporta un būvniecības jomā, kā arī citās nozarēs, kur abām valstīm ir savstarpējas intereses.

Puses uzsver sadarbības padziļināšanas nozīmību divpusējās attiecībās un trešo valstu tirgos informācijas tehnoloģijas un sakaru, mazo un vidējo uzņēmumu, civilceltniecības un būvniecības jomā.

Puses atzīmē, cik svarīgs ir darbs, ko veic Latvijas un Azerbaidžānas Starpvaldību komisija ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras sadarbības jautājumos, paplašinot un stiprinot abu valstu valdību sadarbību dažādās jomās.

Puses ar gandarījumu atzīmē Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP), jo īpaši Austrumu partnerības pozitīvo lomu, veicinot stabilitāti un drošību Dienvidkaukāzā.

Puses savukārt vienlaikus pastiprina dialogu, kas sniedz ieguldījumu Azerbaidžānas Republikas eirointegrācijā, proti, apmainoties viedokļiem par EKP ieviešanu, tās mehānismiem un Austrumu partnerību. Ieteicams pilnībā izmantot jau esošos sadarbības instrumentus, ko nodrošina Eiropas kaimiņattiecību politika, jo tas paātrinās Azerbaidžānas Republikas un Eiropas Savienības tuvināšanās procesu. Šajā ziņā ļoti būtiska ir virzība uz Asociācijas līgumu ar ES.

Azerbaidžāna apsveic nostiprinātu un regulāru sadarbību starp Latvijas Republikas iestādēm un organizācijām un Azerbaidžānas Republikas iestādēm un organizācijām visaptverošās iestāžu darbības uzlabošanas (Comprehensive Institution Building – CIB) programmas, kā arī mērķsadarbības (Twinning) un neliela apjoma mērķsadarbības (Twinning Light) projektu ietvaros.

Puses uzsver Kaspijas jūras reģiona enerģijas resursu pieaugošo lomu, lai nodrošinātu starptautisko enerģētikas drošību, un uzsver, ka ir būtiski dažādot enerģijas resursu piegādes ceļus uz pasaules tirgiem un realizēt attiecīgus projektus.

Puses atkārtoti pauž apņēmību stiprināt sadarbību, lai attīstītu enerģijas tranzīta koridoru, kas savieno Kaspijas jūras reģionu ar Eiropu un ko veido Baku–Tbilisi–Džeihanas un Baku–Tbilisi–Erzurumas cauruļvadu projekti, kuriem ir būtiska nozīme enerģētikas drošības garantēšanai Eiropā.

Puses atbalsta kopīgus centienus, kas ir vērsti uz Austrumu–Rietumu koridora attīstību, tajā skaitā Baku–Tbilisi–Karsas dzelzceļa projektu, kas var sekmēt ekonomisko un tirdzniecisko attiecību uzlabošanos.

Latvija atbalsta Azerbaidžānas Republikas centienus kļūt par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti un šajā sakarā ir gatava sniegt savu atbalstu un dalīties pieredzē.

Puses saskaņā ar saviem ārpolitikas mērķiem atbalsta ciešu sadarbību un pieredzes apmaiņu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiroatlantiskās partnerības padomes, NATO programmas “Partnerattiecības mieram” (PfP) ietvaros, kā arī NATO Individuālās partnerības rīcības plāna (IPAP) ieviešanā.

Puses atkārtoti pauž bažas par apdraudējumu, ko rada klimata pārmaiņas, un kā attiecīgu starptautisku tiesību aktu parakstītājas vēlreiz apliecina savu apņēmību kopā ar starptautisko sabiedrību pielikt pūles, lai nepieļautu un apkarotu klimata izmaiņu nelabvēlīgās sekas.

Puses atzīmē humānās sadarbības nozīmi, lai stiprinātu attiecības starp valstīm, un uzsver papildu pasākumu svarīgumu daudzpusīgas sadarbības attīstībai kultūras, zinātnes, izglītības, mediju un citās jomās. Puses atbalstīs kopīgu projektu īstenošanu studentu un pasniedzēju apmaiņas programmās starp attiecīgām abu valstu iestādēm.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers kopīgajā preses konferencē Rīgas pilī 2011.gada 17.janvārī

Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas un Azerbaidžānas prezidenti kopīgā preses konferencē 17.janvārī:

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Man ir prieks sveikt manu draugu Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu šeit, Rīgā, ļoti labā atmosfēra un ar ļoti labiem nodomiem stiprināt mūsu abu valstu ekonomisko un kultūras sadarbību.

Abu valstu attiecības ir attīstījušās ļoti pozitīvi. Ja mēs paskatāmies šajos it kā ekonomiskās lejupslīdes gados, Azerbaidžānas un Latvijas ekonomiskās sadarbības apjoms ir pieaudzis par 10%. Gan šis biznesa forums, kas notiks šodien, gan tas biznesa forums, kas notika iepriekšējā reizē Baku manas vizītes laikā, ir kārtējais solis uz to, lai mūsu ekonomiskā sadarbība kļūtu vēl ciešāka. Šodien tiks dibināta arī Azerbaidžānas un Latvijas Lietišķā padome, tātad ne tikai valdības, ne tikai valsts vadītāji, bet arī paši darījumu cilvēki stiprinās savas saites starp abām valstīm.

Mēs skatāmies arī nākotnē, kā varam izmantot Austrumu partnerības projektu, lai uzlabotu gan mūsu divpusējās attiecības, gan arī veicinātu ES un Azerbaidžānas ciešāku sadarbību. Un šeit mums bija ļoti laba diskusija gan par sadarbību izglītības sfērā, gan par sadarbību informācijas tehnoloģiju sfērā, tieši valsts pārvaldē. Gan arī par to, kāda varētu būt mūsu valstu sadarbība robežapsardzes un muitas jautājumos. Un, manuprāt, tas ir ļoti būtiski, lai Austrumu partnerība veiktos, lai Azerbaidžāna var skaidri pateikt, kā viņa redz šo partnerību, kā redz kontekstu šai partnerībai un kā tieši Latvija var dot savu ieguldījumu ES un Azerbaidžānas savstarpējo attiecību veicināšanā. Protams, mēs skārām arī enerģētikas jautājumus, jo Azerbaidžāna spēlē noteiktu, nozīmīgu lomu energoresursu piegādē Eiropai. Un turpmāk nākotnē mēs, abas puses, darīsim visu, lai šī loma vēl vairāk pieaugtu.

Vēl bija daudz jautājumu. Turpmāk atbildēšu uz jūsu tiešiem, konkrētiem jautājumiem.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs:

Prezidenta kungs, dāmas un kungi, pirmkārt, es gribētu norādīt, ka esmu ļoti priecīgs atrasties draudzīgajā Latvijā. Es gribu, prezidenta kungs, uzsvērt manu pateicību, ka esmu uzaicināts uz Latviju, un es gribētu minēt, cik tas ir svarīgi Azerbaidžānas un Latvijas attiecībām.

Prezidenta kungs, mēs atceramies jūsu vizīti Azerbaidžānā 2009.gadā, un mūsu vienošanās ir īstenotas, un arī šie dokumenti, kas ir parakstīti šodien, ir ļoti svarīgi un stiprinās mūsu attiecības arī nākamajos gados. Starp šiem dokumentiem es gribētu uzsvērt kopējo deklarāciju, kas ir ļoti svarīgs dokuments, kas aptver mūs nākotnes sadarbības tendences.

Latvijas prezidents jau pastāstīja par tiem jautājumiem, ko mēs esam apsprieduši šodien. Es gribētu tikai papildināt, ka gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan kultūras jomā mums ir plašas sadarbības iespējas – starp mūsu draudzīgajām valstīm attīstīt tālāku sadarbību. Mūsu politiskās attiecības ir augstākajā līmenī. Es esmu pārliecināts, ka darbs, kas ir jāveic ekonomiskajā sfērā, attīstīs šīs attiecības līdz politisko attiecību sadarbības līmenim. Mums būs biznesa forums, kas mums ir ļoti svarīgs, un kopā ar mani no Azerbaidžānas uz Latviju ir ieradušies vairāk nekā 50 biznesa pārstāvju, lai piedalītos šajā pasākumā. Runājot par enerģētiku, es gribētu teikt, ka Azerbaidžānai ir ļoti veiksmīga sadarbība ar ES. 13.janvārī pie mums viesojās Žozē Manuels Barrozu, un mēs esam parakstījuši kopīgu deklarāciju par sadarbību enerģētikas jautājumos starp ES un Azerbaidžānu, un tajā noteiktas tendences mūsu nākotnes sadarbībai. Un jautājumi, kas ir skarti šajā deklarācijā, tiks īstenoti 2011.gadā. Azerbaidžāna ir bagāta ar naftu un gāzi, un mēs piegādājam šos energoresursus pa mūsu cauruļvadiem un esam gatavi nodrošināt drošu enerģijas piegādi Eiropai.

Īpaši mēs šodien esam runājuši par Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabahas konfliktu. Pastāstīju prezidentam Zatleram par jaunāko šajās sarunās. Šis jautājums nav atrisināts jau vairāku gadu garumā, bet tas ir jāatrisina saskaņā ar starptautisko likumdošanu Azerbaidžānas teritoriālās integritātes jautājumu ietvaros. ANO, EDSO, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments un citas organizācijas ir pieņēmušas godīgas rezolūcijas, un šis jautājums ir jārisina, balstoties uz šīm rezolūcijām.

Runājot par Austrumu partnerību, Azerbaidžāna izsaka cerības, ka programma īstenosies. Esmu pārliecināts, ka šīs programmas īstenošana novedīs mūs tuvāk Eiropai. Paldies!

Jautājums: Jautājums abiem valstu vadītājiem. Šeit jau izskanēja iespēja sadarboties ekonomikas jomā. Varbūt varētu ieskicēt kādas konkrētākas nozares – kuras tās varētu būt, un arī nedaudz par projektu Azerbaidžānas ostas kravas piesaistīt Rīgas ostai?

V.Zatlers: Ekonomiskās sadarbības virzienu ir diezgan daudz. Mēs esam pieraduši, ka Latvija eksportē savas pārtikas preces un tās ir iecienītas daudzās valstīs, tajā skaitā Azerbaidžānā. Tāpat ir liela interese un Latvijā ir lielas iespējas eksportēt savus IT risinājumus gan privātām kompānijām, gan valsts iestādēm Azerbaidžānā. Mēs runājām arī par to, kā mēs varētu sadarboties izglītības jomā, jo arī izglītība ir zināma eksporta prece, un kādas varētu būt savstarpējās intereses gan Azerbaidžānai, gan Latvijai. Mēs runājām arī par transportu, par enerģētiku.

Redziet, biznesa forums mums parādīs vēl vairāk iespēju. Kā vienu no projektiem, kas man pašam liekas ļoti simpātisks, varu minēt “Valodu krastu”. Tātad tulkošanas projekts, ko mēs varētu darīt digitālā formā, kur ir iespējas mazām tautām ar savu valodu nokļūt interneta vidē, tulkot, saprast un radīt lielāku pieejamību. Iespēju ir ļoti daudz, jo gan Latvija, gan Azerbaidžāna šobrīd iet gan sadarbības, gan ekonomikas modernizācijas ceļu.

I.Alijevs: Man ir jāsaka, ka ekonomiskajā sektorā mūsu attiecības nav tādā pašā līmenī kā politiskās attiecības, un, pateicoties tiem notikumiem un pasākumiem, ko mēs veicam, mums būs brīnišķīgi panākumi šajā jomā. Kā sadarbības jomu es gribētu uzsvērt informācijas tehnoloģijas. Azerbaidžāna ļoti nopietni izturas pret šo jomu un tiešām saprot, ka Latvija ir daudz darījusi šajā jomā. Arī lauksaimniecībā mums ir daudz iespēju sadarbībai, enerģētikā, abpusējo investīciju jomai mums ir jāvērš lielāka uzmanība. Šodien azerbaidžāņu uzņēmumi ienes kapitālu ārvalstu tirgos un mēs investējām ārvalstu tirgos. Šodienas biznesa forumā no Azerbaidžānas puses būs pārstāvēti uzņēmumi ar lielām finanšu iespējām. Esmu pārliecināts, ka šie jautājumi tiks izskatīti daudzpusīgā formātā un tiks apspriesti arī Starpvaldību komisijā. Nākamā sēde būs Rīgā pēc vairākiem mēnešiem, un visi priekšlikumi varētu būt analizēti un iekļauti mūsu nākotnes ekonomikas sadarbības darba kārtībā.

V.Zatlers: Labākai izpratnei par to, cik populārs Latvijā ir biznesa forums: mums tajā ir vairāk nekā 250 uzņēmēju.

Jautājums: Mans jautājums ir abiem prezidentiem. Kā jūs vērtējat savstarpējo valstu uzņēmumu investīciju perspektīvu?

I.Alijevs: Es jau minēju savā paziņojumā, ka šī joma ir ļoti daudzsološa. Mēs ļoti apsveicam Latvijas investīcijas ekonomikā, un mēs domājam, ka šīs investīcijas padarīs Azerbaidžānas ekonomiku arī daudzveidīgāku. Šodien ir uzņēmēju interese par daudzām ekonomikas jomām. Mēs gribam samazināt atkarību no naftas un gāzes. Mēs jau esam ļoti daudz darījuši – ekonomikas diversificēšana ir ļoti svarīga. Jau 2010.gadā vien 15,5 miljardi ASV dolāru ir investēti Azerbaidžānā. 9,3 miljardi ir nacionālas investīcijas, bet pārējās ir ārzemju investīcijas. Mēs esam izveidojuši labvēlīgu investīciju klimatu, ārvalstu investīcijas ir aizsargātas. Arī Azerbaidžānas investori ir sākuši investēt ārzemju tirgos, un šis apjoms jau ir pārsniedzis vairākus miljardus dolāru. Ir ļoti svarīgi investēt arī draudzīgā valstī – Latvijā. Šis jautājums mums ir ļoti interesants, un esmu pārliecināts, ka šodien notiekošais biznesa forums arī tur noteikti spēlēs savu lomu.

V.Zatlers: Pamats nākotnes ekonomiskajai sadarbībai viennozīmīgi ir savstarpējas investīcijas. Ja abas puses būs ieinteresētas investēt gan Latvijā, gan Azerbaidžānā, tad mēs varam satikties pēc pāris desmitiem gadu un redzēsim pozitīvu rezultātu – mūsu tirdzniecības apjoms būs daudz, daudz lielāks un mūsu valstu ekonomikas būs daudz ciešāk saistītas un reizē viena otru papildinošas.

Jautājums: Jautājums Alijeva kungam. Jūs minējāt Barrozu kunga vizīti un līguma parakstīšanu. Cik nopietni ir Azerbaidžānas nodomi veikt ieguldījumus, sevišķi Nabuko projektā?

I.Alijevs: Mēs jau sākām 90.gados pie tā strādāt. Mēs bijām tā valsts, kas uzaicināja ārvalstu uzņēmumus strādāt Kaspijas jūrā. Tātad šīs sadarbības vēsturei jau ir 15–16 gadi. Mēs esam īstenojuši visus nepieciešamos infrastruktūras projektus – piegādājuši gāzi un naftu starptautiskajiem tirgiem. Šobrīd mums ir trīs naftas un četras gāzes līnijas, kas piegādā gāzi un naftu dažādos virzienos. Runājot par ražošanu, ir saražoti vairāk nekā 50 miljoni barelu naftas un 30 miljardi kubikmetru gāzes, arī eksportēts ir liels apjoms. Mēs piegādājam visiem saviem kaimiņiem dabasgāzi – Turcijai, Irānai, Krievijai, un gribam paplašināt savas ražošanas iespējas, kā arī, protams, eksporta iespējas. Tāpēc mums ir jāstrādā abos virzienos, pirmkārt, lai paplašinātu gāzes piegādi tirgiem, kas jau ir. Es jau minēju mūsu partnervalstis. Otrs uzdevums ir atrast jaunus tirgus, un šeit mēs redzam ļoti nopietnu pieeju no Eiropas Savienības valstu puses. Rezultāts šai nopietnajai pieejai ir kopīga deklarācija starp prezidentu Ž.M.Barrozu un mani, kas parakstīta pirms dažām dienām Baku. Mums ir milzīgas gāzes rezerves – triljoni kubikmetru. Mums ir ļoti moderna, ļoti efektīva, ļoti diversificēta infrastruktūra, gāzes cauruļvadi. Un Eiropai ir vajadzīgs vairāk gāzes. Mums nav nekādas vēlēšanās izvairīties no kāda vai apiet kādu, mēs nekad savā enerģētikas stratēģijā neesam bijuši pret kādu. Mums svarīgākais ir tas, lai realizējam savu gāzes potenciālu pilnā apjomā. Mūsu ražošanas profils gāzei varētu būt palielināts vismaz divas reizes. Tāpēc mums ir vajadzīgi arī tirgi, un šiem tirgiem ir vajadzīga mūsu gāze, tirgiem ir jābūt konkurētspējīgiem, tiem ir jābūt atvērtiem, tos jāregulē likumdošanai. Tāpēc Eiropas patērētāju un Azerbaidžānas intereses sakrīt. Tagad ir laiks sadarboties, strādāt kopā, lai sadarbotos ilgtermiņā, lai apmierinātu patērētāju, ražotāju un arī gāzes piegādātāju intereses.

Jautājums: Mans jautājums ir abiem prezidentiem. No reģionālās ekonomiskās sadarbības viedokļa – kā jūs varat vērtēt ekonomisko attiecību nozīmi starp Azerbaidžānu un Latviju?

V.Zatlers: Viennozīmīgi jāvērtē Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts. 70% no mūsu tirdzniecības apgrozījuma ir Eiropas Savienībā. Veicinot tieši divpusējās ekonomiskās attiecības ar Azerbaidžānu, mēs reizē veicinām arī Azerbaidžānas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību. Tieši tāpat arī otrādi. Mēs vēlētos redzēt lielāku ekonomisku integrāciju Kaukāza reģionā. Līdz ar to ar savu divpusējo attiecību veidošanu ar katru no šīm valstīm mēs veicinātu arī šā reģiona ekonomisko attīstību. Ekonomika šodien ir globāla. Mēs nevaram runāt vairs par tādām lietām kā tikai: mēs jums, jūs mums. Vienmēr tam ir reģionālais konteksts, un bieži vien tam ir globāls konteksts.

I.Alijevs: Es gribētu minēt, ka ekonomiskā jomā ir daudz darāmā. Abas puses ir ļoti ieinteresētas šajā savstarpējā sadarbībā. Ir tāds dzīvīgums šajās attiecībās un, protams, apgrozījuma, tirdzniecības pieaugums, bet potenciāls vēl nav pilnībā sasniegts. Tāpēc ekonomiskās attiecības ar Latviju ir svarīgas, ņemot vērā arī Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tāpēc arī Azerbaidžāna ir interesanta valsts Latvijai, un no abām pusēm ir spēcīga politiskā griba. Mūsu valstis ir draudzīgas valstis, un, kā jau esmu teicis, politiskais konteksts un attiecības regulāri attīstās. Šajā kontekstā mums arī ir jāmeklē iespējas ekonomiskā potenciāla izmantošanai abās valstīs. Protams, mums noteikti jāsasniedz veiksmīga ekonomiskā sadarbība nākamajos gados, un, protams, šis pamats arī sniegs ieguldījumu nākotnes sadarbībai.

Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera un Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva 2011.gada 17.janvāra kopīgās preses konferences transkripts

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Prezidenta kungs [Ilhams Alijevs]!

Ekselences, ministri, uzņēmēji no Azerbaidžānas un Latvijas!

Dāmas un kungi!

Esiet sveicināti Rīgā! Esmu iepriecināts par šo iespēju uzrunāt Latvijas–Azerbaidžānas biznesa foruma dalībniekus un ar patiesu gandarījumu vēlos akcentēt, ka Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmēju tikšanās un šādu biznesa forumu organizēšana ir jau kļuvusi par regulāru tradīciju.

Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Azerbaidžānas Eksporta un investīciju veicināšanas fondam, kas ir ieguldījuši lielu darbu, lai organizētu šo tikšanos.

Lai gan starp Latviju un Azerbaidžānu pastāv ievērojams ģeogrāfiskais attālums, tomēr tas nav bijis šķērslis sadarbības īstenošanai mūsu valstu starpā.

Esmu patiesi priecīgs, ka iepriekšējo biznesa forumu laikā uzņēmēji ir nodibinājuši biznesa kontaktus, kas ir vainagojušies ar reāli noslēgtiem sadarbības līgumiem un liecina par uzņēmēju savstarpējo interesi sadarboties.

Dāmas un kungi!

Priekšnosacījums ekonomisko sakaru attīstībai ir veiksmīga politiskā sadarbība, tai skaitā augsta politiskā līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī nepieciešamā līgumtiesiskā bāze ekonomikas jomā.

Jūsu vizīte Latvijā, prezidenta kungs, ir apliecinājums mūsu valstu sekmīgai sadarbībai, Latvijas un Azerbaidžānas divpusējo attiecību stabilitātei un savstarpējai sapratnei. Ar gandarījumu varu atzīmēt, ka Latvijas–Azerbaidžānas starpvaldību komiteja sevi ir pierādījusi kā efektīvu instrumentu divpusējās sadarbības veicināšanā un koordinēšanā, valdību līmenī atbalstot biznesa prioritātes.

Mūsu sadarbības daudzveidīgo raksturu demonstrē šodien mana un prezidenta Alijeva kopīgi parakstītā deklarācija, kurā tiek pausta apņemšanās paplašināt līgumtiesisko bāzi, kas sekmētu un pastiprinātu virzību uz savstarpējās sadarbības izaugsmi. Mēs abpusēji vienojāmies sekmēt ekonomikas augšanu – pilnveidojot preču un pakalpojumu tirgus pieejamību, atbalstot uzlabojumus biznesa vidē un regulāru biznesa forumu organizēšanu.

Tāpat šajā deklarācijā mēs akcentējam investīciju nozīmību abpusējās ekonomikas sadarbības paplašināšanā un paužam apņēmību uzturēt regulārus kontaktus un apmainīties ar pieredzi starptautiskās un reģionālās drošības jomā.

Ekonomiskā sadarbība ir viens no svarīgākajiem faktoriem Latvijas un Azerbaidžānas divpusējās attiecībās. Pēdējo gadu laikā ir vērojama izteikti pozitīva starpvalstu attiecību dinamika. Vēlos uzsvērt, ka 2010.gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar 2009.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem Latvijas un Azerbaidžānas tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 10%. Savukārt pēdējo piecu gadu periodā mūsu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir palielinājies par 81%. Tas ir lielisks sasniegums. Līdztekus ir skaidri redzams, ka tā paplašināšanai vēl ir ievērojams potenciāls.

Es augsti novērtēju mūsu valstu sirsnīgo draudzību un veiksmīgo sadarbību politikā, ekonomikā, sociālajā un kultūras jomā un esmu pārliecināts, ka šī ciešā sadarbība tiks turpināta.

Dāmas un kungi!

Pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir ļoti daudz darījusi, lai sasniegtu savu stratēģisko mērķi – pilnvērtīgu dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Ar patiesu gandarījumu varu teikt, ka mūsu dalībvalsts statuss, kā arī Azerbaidžānas uzticamā partnerība šīm organizācijām ir pavērusi vēl plašākas sadarbības iespējas starp mūsu valstīm un reģioniem. Varētu pat teikt, ka iegūtā reformu īstenošanas pieredze, mūsu veiksmes un neveiksmes, ir kļuvušas par vienu no vērtīgākajām Latvijas eksporta precēm. Mēs esam gatavi dalīties savās zināšanās un pieredzē, tādējādi atbalstot arī Azerbaidžānas reformu centienus.

Kā perspektīvas Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības jomas mēs saskatām – Latvijā augsti attīstītās ķīmijas un farmācijas, informācijas tehnoloģiju nozares, kā arī pārtikas rūpniecību un finanšu sektoru. Tāpat arī izcilas izaugsmes iespējas uzņēmēju sadarbībai ir būvniecības un metālapstrādes nozarē, enerģētikas, elektronikas, transporta un loģistikas nozarē, kā arī izglītības jomā.

Minēšu divus piemērus. Informācijas tehnoloģiju jomā mēs redzam iespējas paplašināt sadarbību ar Azerbaidžānu valodu tehnoloģiju jomā, lai veicinātu nacionālo valodu izmantošanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumos. Mēs priecājamies par veiksmīgi iesākto sadarbību un saskatām ievērojamu potenciālu sadarbībai ar Latvijas Informāciju tehnoloģiju kompetences centru “Valodu krasta” iniciatīvas ietvaros, veidojot valodas tehnoloģijas.

Otrs ļoti perspektīvs virziens mūsu valstu uzņēmēju sadarbībai informācijas tehnoloģiju jomā ir banku un apdrošināšanas sektora informatizācijas jomā, piedāvājot Latvijas izstrādātos risinājumus.

Vienlaikus arī pārtikas eksporta jomā ir redzams liels potenciāls aktīvākai sadarbībai, meklējot labākos risinājumus preču piegādēm un izplatīšanai. Mēs ceram, ka jūs iepazīsiet arvien plašāku Latvijas izcili garšīgo pārtikas produktu piedāvājumu.

Dāmas un kungi!

Latvijas valsts sniegs visu nepieciešamo atbalstu Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības attīstībai. Arī šeit plaši pārstāvētie uzņēmēji ar savu klātbūtni ir tieši apliecinājuši ieinteresētību veidot un attīstīt savstarpējos kontaktus.

Godātie biznesa foruma dalībnieki!

Latvija vēlas iedrošināt Azerbaidžānas uzņēmējus investēt Latvijā un izmantot Latvijas sniegtās priekšrocības: drošo uzņēmējdarbības vidi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kvalificēto darbaspēku un augsto inovāciju potenciālu, kā arī piederību Eiropas Savienības vienotajai tirgus telpai.

Baltijas jūras reģions ir viens no attīstītākajiem Eiropas Savienības reģioniem augsto tehnoloģiju, inovāciju un zinātnes jomā. Un tieši Rīga ir viena no atslēgpilsētām šajā ekonomikas un attīstības klasterī. Tieši Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un pieaugošais ekonomiskais potenciāls Baltijas jūras reģionā veido to par pievilcīgu investīciju vidi.

Pēdējā gadā Latvijas ekonomika pēc straujas lejupslīdes ir spējusi būtiski uzlabot vairākus nozīmīgus ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi raksturojošus rādītājus.

Ļaujiet man atzīmēt, ka visstraujāko izaugsmi uzrāda mūsu eksporta apjoms, kas jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas ir augšupejošs. Tas norāda uz uzņēmumu un rūpniecības nozaru veikto pārstrukturizāciju un ievērojamu produktivitātes kāpumu.

Pasaules Bankas veidotajā “Doing business” reitingā Latvija šogad ierindojas 24.biznesa attīstībai labvēlīgāko valstu vietā, spējot pakāpties par trīs vietām pēdējā gada laikā.

Latvija var lepoties ar vienu no zemākajām uzņēmējdarbības nodokļu sloga likmēm visā Eiropas Savienībā. Uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvā likme ir mazāka par 10%. Kopumā tas veido labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām un ražošanas attīstībai Latvijā.

Dāmas un kungi!

Esmu ļoti gandarīts par šodienas biznesa foruma norisi un iespēju mūsu valstu uzņēmējiem padziļināt savstarpējos kontaktus. Tāpat arī vēlos izteikt cerību, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Azerbaidžānas Eksporta un investīciju veicināšanas fonda starpā attīstīsies efektīva sadarbība.

Mūsu valsts patiesi priecāsies par uzņēmēju panākumiem un ieguldīs pūles arvien labvēlīgākas uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstīšanā.

Lai jums veicas! Novēlu jums atrast jaunas iespējas biznesa attīstībai manā valstī – Latvijā!

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas–Azerbaidžānas biznesa forumā 2011.gada 17.janvārī